Lai gan visiem labi zināms teiciens par mācīšanos no citu kļūdām, nereti par tām neveiksmēm, kas nav publiski labi redzamas, uzņēmēji nelielās; tomēr skaidrs kā diena – kļūdas ir pieredze
13. oktobris pasaulē ir zināms kā kļūdu atzīšanas vai svinēšanas diena (Day for Failure). Īpaši aktīvi un atvērti savu kļūdu atzīšanā ir tehnoloģiju jaunuzņēmumu jeb startup dibinātāji, jo tieši šajā industrijā uzņēmēji piedzīvo daudz kļūdu un neveiksmju, jo reti kad ir zināms precīzs biznesa modelis, produkts un klients. Šīs dienas mērķis ir vairot atvērtību pret kļūdīšanos, pieņemt neveiksmes un neuzskatīt tās par traģēdiju, bet gan par dabisku dzīves un biznesa sastāvdaļu.
DB galerijā varat aplūkot vairāku uzņēmēju kļūdu pieredzi.
#1/10
Viesturs Sosārs, Ampple vadītājs:
«Lielākā kļūda ir bijusi pietiekami agrīni neparādīt izstrādājamo produktu iespējamajiem klientiem un nepaprasīt, ko viņi par to domā. Rezultātā ir zaudēts laiks un nauda un radīts produkts, kas tā īsti nevienam nav vajadzīgs, jo izrādās, ka tas nerisina klientu problēmu, viņiem šādas problēmas vispār nav vai arī šie vispār nav mūsu īstie klienti. Šobrīd visos projektos, kur esmu iesaistījies, pēc iespējas agrāk cenšos saprast, kas tieši ir radītā risinājuma klienti un mēģinu no viņiem iegūt pēc iespējas vairāk viedokļu par piedāvāto risinājumu pirms tiek tērēta nauda un laiks, lai produktu vai pakalpojumu palaistu tirgū.»
#2/10
Ksenija Rostova, Inselly vadītāja:
«Iesākot darbu ar Inselly, mēs iestājamies startap akseleratorā Sofijā un jau no pašas pirmās dienas daudz dzirdējām par nepieciešamību veikt desmitiem klientu intervijas, lai kārtīgi izpētītu viņu problēmas, vēlmes un uzskatus pirms vispār sākt domāt par produktu izveidi. Tomēr mums gribējās pēc iespējas ātrāk ķerties pie darba un mēs neiedziļinājāmies tik daudz, cik īsti vajadzēja. Beigas sanāca, ka mūsu platformas pirmajā versijā trūka daudz funkciju, kas bija izšķirošas, un komanda zaudēja diezgan daudz laika, kamēr to noskaidroja un izlaboja. Tā bija liela kļūda, kas mums visiem iemācīja nežēlot laiku sarunās ar klientiem, jo tālākajā perspektīvā tas patiešām palīdz ietaupīt resursus.»
#3/10
Armands Broks, Twino Grupas dibinātājs:
«Twino grupa savas darbības pirmsākumos pārāk ilgi vilcinājās ar ieiešanu ārvalstu tirgos, kas tikai izdarīts tikai divus gadus pēc uzņēmuma izveidošanas. Sākām darbu Polijā, tai sekoja Krievija un citas valstis. Ja pirms septiņiem gadiem būtu bijis izlēmīgāks, ārvalstīs vadošās pozīcijas uzņēmums būtu iekarojis ātrāk un lētāk, kad šajos tirgus konkurence vēl nebija tik sīva. Tomēr 2009. gadā pieļautā kļūda bija laba mācība, kas palīdzēja pēc tam nekavēties un sākt darbību citviet, katru gadu pievienojot vismaz vienu jaunu ārvalstu tirgu. Vienlaikus jāuzsver – ja tagad būtu līdzīga situācija, šāda vilcināšanās maksātu daudz dārgāk. Pasaule ir mainījusies, lēmumi par attīstību jāpieņem zibenīgi, jo konkurents minstināšanās laikā var spert jau vairākus soļus uz priekšu. Ja vēlas dinamisku attīstību, jākustas divtik ātri, citādi ne tikai paliksi uz vietas, bet zaudēsi arī esošās pozīcijas.»
#4/10
Raimonds Kulbergs, Funderful īpašnieks:
«Apzināties, ka uzņēmuma sākumposmā nezināt, kas ir produkts un ko pārdod, ir normāli un tas ir svētīgs attīstības posms – noskaidrot, kādas ir klientu problēmas un attīstīt produktu tā, ka tas perfekti tās atrisina.»
#5/10
Rolands Mesters, Nordigen līdzīpašnieks:
«Līdz šim mana lielākā kļūda uzņēmējdarbībā ir bijusi ieguldīt laiku un naudu projektos, kas neatrisina tūlītēju problēmu un nenes tūlītēju atdevi. Pēc manas pieredzes vislabākie projekti var nopelnīt kaut vai nedaudz, bet uzreiz. Un tas pierāda, ka projekts atrisina problēmu un ir kāds, kas par to ir gatavs samaksāt. Šī mācība man palīdzēja Nordigen izveidot pārdošanas stratēģiju, kas samazina nepieciešamās investīcijas, bet palielina potenciālo atdevi. Tas nav nekas ģeniāls, bet tas tiešām strādā.»
#6/10
Elīna Novada, Svaigi.lv līdzīpašniece:
«Apmēram pirms gada, kad uzsākām mūsu popularizēšanas kampaņu, dienā, kad laikrakstā tika publicēts raksts par Svaigi.lv, mūsu virtuālo zemnieku tirgu apmeklēja ļoti liels interesentu skaits īsā laika sprīdī. Šādu apmeklējumu mēs nebijām gaidījuši un paredzējuši. Serveris ar lielo lapas apmeklējumu skaitu netika galā, un mājas lapa nestrādāja apmēram trīs stundas. Tā mums bija laba mācība, tagad mēs nopietni sekojam līdzi mūsu serveru kapacitātei, lai šādas situācijas neatkārtotos. Šī pieredze ikdienā atkal un atkal atgādina – jāplāno visi uzņēmuma resursi, lai gadījumos, kad strauji palielinās klientu aktivitāte, mēs varētu tos efektīvi apkalpot.»
#7/10
Artūrs Pumpurs, Ernest īpašnieks:
«Es piekrītu apgalvojumam, ka viss ir pieredze. Mēs vienmēr kaut ko iemācamies, tāpēc es nefokusējos uz vārdu «kļūda». Tiesa, startup kontekstā noteikti viens no riskiem, ar ko saskārāmies, un, ko varētu definēt arī kā kļūdu, ir fokusa pazaudēšana. Kad sākotnējā posmā ir tik daudz, kas jāizdara, brīžiem sanāk darīt lietas, kas konkrētajā brīdī nav prioritāte. Tās atņem laiku, kas tajā brīdī ir pats svarīgākais. Šāda pieredze ir veicinājusi vēl lielāku disciplīnas ievērošanu un spēju atmest lieko, kas patērē resursus.»
#8/10
Marta Svile, atverskapi.lv bijusī īpašniece:
«Mēs sākotnēji visu centāmies izdarīt paši, bet visās jomās neviens nevar būt eksperts, tāpēc iesaku meklēt sadarbības partnerus IT, sabiedrisko attiecību u.c. jomās, apzinot savus vājos posmus startup veidošanā. Mazliet vēlāk mums palīdzēja mentori un komunikācija ar pieredzējušiem uzņēmējiem, kuri ar svaigu skatu deva idejas, kā attīstīt savu startup un izveidot to par biznesu. Protams, uz visiem ieteikumiem jāskatās kritiski, vai tie atbilst startup radītāju vīzijai.»
#9/10
Reinis Ābiķis, Swipe biznesa attīstības vadītājs:
«Nedomāju, ka to gluži var saukt par neveiksmi, bet parasti lielākā kļūda ir nepareizas nākotnes ekspektācijas. Vienmēr ir vēlme redzēt nākotni skaistāku, nekā tā visticamāk būs. Swipe attīstības laikā spēcīgi izjutām šo aspektu, veidojot prognozes par nākotni. Šajā laikā ieguvām gluži vienkārši vairāk pieredzes, kas arī ir vienīgais, kas ļauj uz biznesa faktoriem apskatīties skaidrāk un analītiski precīzāk.»
#10/10
Aleksejs Mjaliks, spēles Prime Peaks izstrādātājs:
«Mana lielākā kļūda spēļu jomā ir tā, ka es ilgstoši uztvēru spēles kā mākslu, nevis kā peļņas avotu. Biju oriģinālu ideju meklējumos un visai negatīvi noskaņots pret free-to-play spēlēm. Papildinot to ar pārāk idealizētu skatījumu uz uzņēmējdarbību, spēles tālāk par sapņošanu un hobija līmeni netika. Vienkāršojot manu redzējumu par lietu kārtību, beidzot ir sanācis to pacelt tādā līmenī, ka tas ir pilnas slodzes darbs un nav gluži jādzīvo uz sausiņiem un ūdens.»
