Satversmes tiesas (ST) tiesnesis, bijušais prokurors Juris Juriss nolēmis sevi neatstatīt vienā no ST tiesvedībā esošajām lietām par noziedzīgi iegūtas mantas procesa tiesiskā regulējuma atbilstību pamatlikumam.
Šo lietu ST sāka skatīt otrdien. Viens no tiesnešiem ir pagājušā gada rudenī amatā apstiprinātais Juris Juriss, kurš iepriekš vadīja prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļu, kas piemēroja apstrīdētās normas. Juriss otrdien ar ST preses dienesta starpniecību apliecināja, ka nolēmis piedalīties lietas izskatīšanā.
"Apstrīdētās normas noteica skaidru kārtību par iepazīšanos ar lietas materiāliem, un to piemērošana konkrētu procesu ietvaros neparedzēja plašākas interpretācijas iespējas. Tamdēļ prokurora kā attiecīgo normu formāla piemērotāja darbība nevar radīt objektivitātes un neitralitātes risku šo normu satversmības izvērtēšanas procesā pēc būtības," uzskata Juriss.
Jau ziņots, ka apstrīdētās normas Kriminālprocesa likumā, kas bija spēkā no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 2.novembrim, noteica kārtību, kādā ar mantu saistītā persona ir tiesīga iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem un pārsūdzēt ar šīm tiesībām saistīto procesa virzītāja lēmumu.
Lieta ierosināta pēc vairāku fizisko personu un komersantu konstitucionālajām sūdzībām. Pieteikumu iesniedzēju ieskatā, apstrīdētās normas paredzējušas iespēju liegt piekļuvi vairākiem būtiskiem lietas materiāliem, uz kuriem pamatoti procesa virzītāja pieņēmumi par mantas noziedzīgo izcelsmi. Tādēļ esot aizskartas pieteikumu iesniedzēju Satversmē ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.ST lietu skata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes.ST pagājušā gada nogalē atjaunojusi tiesvedību lietās par noziedzīgi iegūtas mantas procesa tiesisko regulējumu. Pārējās lietas plānots skatīt janvāra beigās, februārī un martā.
Tiesa atjaunoja tiesvedību lietās, kurās apstrīdēta vairāku Kriminālprocesa likuma normu atbilstība Satversmes 92.pantā noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu. Šajās lietās apstrīdētās normas nosaka kārtību, kādā pārsūdzams tiesas lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, pieeju procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, kā arī regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu.
Lēmumi par tiesvedības atjaunošanu pieņemti, jo bija stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedums apvienotajās lietās, kas pieņemts, atbildot uz ST lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu.
