Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien nolēma ierosināt administratīvo lietu pret AS Latvijas Gāze (LG).

SPRK informēja, ka šā gada 11.janvārī LG saņēma AS Latvenergo vēstuli, kurā Latvenergo izteica lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2). 29.janvārī arī SPRK lūdza LG nodrošināt Latvenergo pieeju attiecīgajām dabasgāzes sistēmām vai atteikuma gadījumā pamatot - kāpēc atteikts.

Savukārt 2.martā SPRK un Latvenergo saņēma LG vēstuli, kurā gāzes koncerns norāda, ka, ja gadījumā šogad pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada aprīļa, tiek pārkāpti LG izsniegtajā dabasgāzes tirdzniecības licencē noteiktie principi. SPRK ieskatā, LG vēstule būtībā ir atteikums Latvenergo lūgumam.

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Mobilo sakaru operators “Bite Latvija” šodien iesniedzis prasību tiesā pret Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Tās pamatā ir lūgums atzīt par prettiesisku SPRK kārtējo termiņa pagarinājumu lēmuma pieņemšanai par atļauju vienas grupas uzņēmumiem “Bite Latvija” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars” kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenci 5G tīkla un 5G pakalpojumu attīstīšanai. Lēmuma pieņemšanu SPRK nepamatoti pagarina jau trešo reizi, vilcinot pusgada garumā formālas atļaujas izsniegšanu, kam pēc likuma būtu jānotiek viena mēneša laikā.

Ar šādu vilcināšanos SPRK ne vien mākslīgi vājina “Bite Latvija” konkurētspēju, bet arī iesaldē desmitiem miljonu eiro vērtas investīcijas, apdraudot simtiem tūkstošu iedzīvotāju un uzņēmumu iespēju saņemt 5G pakalpojumus.

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Septiņi telekomunikāciju operatori Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) pieprasa Konkurences Padomes (KP) klātbūtni lēmumprojekta «Par starpsavienojumu tarifu regulēšanas saistības piemērošanu» izskatīšanā, uzskatot, ka SPRK lēmumprojekta pieņemšana gaita ir prettiesiska un iznīcina konkurenci telekomunikāciju tirgū.

Operatori norāda, ka, tā kā SPRK lēmuma projekta izstrādes gaitā nav ņēmis vērā KP izteiktos iebildumus pret starpsavienojumu tarifu piemērošanu mazajiem operatoriem, telekomunikāciju operatori uzskata, ka SPRK lēmumprojekta pieņemšana gaita ir prettiesiska un iznīcina konkurenci telekomunikāciju tirgū, tādēļ 8. augusta sēdē KP klātbūtne ir nepieciešama.

Telekomunikāciju operatori uzskata, ka SPRK lēmums noteikt regulējamu startsavienojumu tarifu ar dominējošo operatoru Lattelecom nav pamatots un netiek balstīts uz konkrētiem aprēķiniem. Tas iznīcina konkurenci un ļauj Lattelecom bez ierobežojumiem noteikt fiksēto telefonsakaru cenas.

Eiropas Komisija (EK) apturējusi Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) virzīto starpsavienojumu plānu, kas, kā norāda EK, apgrūtinās Latvijas iedzīvotāju iespējas sazināties ar draugiem, ģimeni vai uzņēmumiem, kuri izmanto citu mobilo sakaru tīklu. Savukārt SPRK uzsver, ka šādas nostājas dēļ varētu aizkavēties iecerētā regulēšanas mehānisma ieviešana, bet iedzīvotāju saziņa netiks apdraudēta.

EK norāda, ka tai ir nopietnas bažas par Latvijas ierosinājumu atteikties no tā sauktās «piekļuves saistības» (atļaut savā tīklā savienojumus pabeigt arī konkurentiem), kas ir standarts lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu. EK uzsver, ka šāda pienākuma atcelšanas rezultātā nebūs iespējams laicīgi risināt piekļuves problēmas un patērētājiem var būt liegta iespēja piezvanīt uz citiem tīkliem. SPRK priekšlikumu īstenošanas gadījumā, varētu rasties situācija, kad mobilo tīklu operatori atsaka vai aizkavē piekļuvi saviem tīkliem, lai no tirgus izspiestu tiešos konkurentus.

«Iespēja, ka atsevišķi klienti nevarēs veikt zvanus, kādus tie vēlas, ir vienkārši nepieņemama. Šī iemesla dēļ, kad mums ir monopola situācija mobilā starpsavienojuma tirgos, tīklam nepieciešams garantēt visu operatoru un klientu pieejas iespējas,» sacīja Digitālās programmas komisāre Nēli Krusa.

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Paaugstinātu Latvenergo elektroenerģijas tarifu akceptēšana ir bijusi nepamatota, tādēļ jāveic nekavējoša un padziļināta papildus izpēte, pieaicinot nozares speciālistus un sabiedrības pārstāvjus, secinājis tiesībsargs Juris Jansons, veicot pārbaudes lietu par AS Latvenergo elektroenerģijas tarifiem, ko rosināja Valsts prezidents.

Kā informēja tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa, tiesībsargam, izpētot normatīvo aktu bāzi, nav radusies viennozīmīga skaidrība, kā veidojas elektroenerģijas gala tarifs.

Tarifos iekļaujamās izmaksas, to aprēķinu metodiku un noteikšanas kārtību nosaka tā pati institūcija, kas pārbauda uzņēmumu sagatavotos tarifu projektus - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Pārbaudot iesniegto tarifu projektus, SPRK raugās, lai tiktu nodrošināta uzņēmējsabiedrību rentabilitāte, savukārt katrs uzņēmums savas rentabilitātes nodrošināšanai un paaugstināšanai centīsies palielināt izmaksas dažādās pozīcijās, piemēram, darba algas, plānotā peļņa u.c. SPRK nav pienākuma pārbaudīt, vai projektētie tarifi nav par augstu, ņemot vērā vidējos Latvijas iedzīvotāju ienākumus un salīdzināt tos ar citu Eiropas Kopienas valstu iedzīvotāju ienākumiem. No minētā izriet, ka SPRK nedarbojoties sabiedrības interesēs, domā tiesībsargs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nolēmusi AS "Latvijas Pasts" uzlikt naudas sodu 9300 eiro apmērā par paaugstinātu tarifu piemērošanu pārrobežu pasta sūtījumiem, kas neatbilst SPRK apstiprinātiem universālā pasta (UP) pakalpojumu tarifiem.

No šā gada 30. marta līdz 17. aprīlim AS "Latvijas Pasts" piemērojusi lietotājiem paaugstinātus tarifus pārrobežu pasta sūtījumu piegādei uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).

Lietotājiem, kuri sākot no 30. marta līdz 17. aprīlim ir veikuši pārrobežu pasta sūtījumus par paaugstinātu maksu, ir tiesības atgūt pārmaksāto summu. SPRK aicina lietotājus individuāli vērsties AS "Latvijas Pasts" ar lūgumu atlīdzināt radītos zaudējumus. Plašāk par kārtību, kādā atlīdzināma kompensācija meklējama AS "Latvijas Pasts" mājaslapā.

Neatkarīgi no ārkārtējās situācijas apstākļiem un ierobežojumiem, SPRK ieskatā, AS "Latvijas Pasts" rīcība bijusi neatbilstoša Pasta likuma regulējumam. Jaunu tarifu piemērošana ir iespējama vienīgi iesniedzot SPRK apstiprināšanai UP pakalpojumu tarifu projektu, kas no AS "Latvijas Pasts" puses netika veikts.

Jaunie elektrības sadales tarifi tiks pārskatīti jau decembrī, pavēstīja Valsts kancelejas pārstāvji.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 9.augustā, tikās ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu, SPRK padomes locekli Intaru Birziņu un SPRK Enerģētikas departamenta direktoru Jāni Negribu. Tikšanās piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Tikšanās laikā tika pārrunāti jaunie elektrības sadales tarifi un to pamatotība, SPRK redzējums par iespējamām tarifu maiņām, kā arī citas aktualitātes sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā.

Ministru prezidents tikšanās laikā uzsvēra, ka SPRK, vērtējot sabiedrisko pakalpojumu tarifus, stāv starp valsts monopolu un sabiedrību, aizstāvot patērētāju intereses saistībā ar elektrības sadales pakalpojumiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien lēma nepiešķirt AS Latvijas Gāze (LG) pagaidu atkāpi trešo personu, tostarp AS Latvenergo, tiesībām izmantot dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu.

Iepriekš Latvenergo vairākkārt lūdza LG rast iespēju izmantot dabasgāzes pārvades infrastruktūru, lai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē varētu piegādāt gāzi no Lietuvas. Taču LG, balstoties uz ekskluzivitātes tiesībām, nolēma neļaut Latvenergo izmantot gāzes pārvades infrastruktūru.

LG regulatora šodien pieņemto lēmumu var apstrīdēt tiesā.

LG jau šā gada maija sākumā lūdza SPRK piešķirt pagaidu atkāpi trešo personu tiesībām izmantot LG dabasgāzes pārvades un sadales sistēmu, lai transportētu no citiem dabasgāzes tirgotājiem iegādāto dabasgāzi patēriņam Latvijas teritorijā. 5.maijā pēc SPRK padomes sēdes regulatora vadītājs Rolands Irklis žurnālistiem atzina, ka SPRK veica sākotnējo LG lūguma izvērtējumu un secināja, ka SPRK pietrūkst būtiskas informācijas. Regulatora ieskatā LG lūguma pamatojumam ir jābūt izvērstākam, tāpēc SPRK lūdza LG sagatavot papildu informāciju, ko iestāde no uzņēmuma cer sagaidīt tuvāko divu nedēļu laikā.

Salīdzinot ar 2013. gadu, elektroenerģijas piegādes kvalitāte Latvijā vairākos parametros ir uzlabojusies, tomēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) konstatējusi vairākus trūkumus, kas jānovērš, un apzinājusi vairākus rādītājus, kas jāuzlabo, lai elektroenerģijas kvalitāte atbilstu noteiktam kvalitātes standartam, informē SPRK.

Aizvadītajā gadā SPRK apsekoja 42 elektroapgādes objektus, kā arī veica 52 sprieguma parametru mērījumus, prioritāri izvēloties zemsprieguma tīklu vietas ar potenciāli kritisku sprieguma kvalitāti. Elektroenerģijas sadales pakalpojumu kvalitāti SPRK vērtēja pēc vairākiem kritērijiem - elektroapgādes drošums, sprieguma un elektroapgādes kvalitāte, kā arī komerciālā kvalitāte.

Elektroapgādes drošums ir atkarīgs no elektroenerģijas apgādes pārtraukumiem un sprieguma iekritumiem. Lietotāji sagaida augstu elektroapgādes drošumu par iespējami mazāku tarifu, mazu sprieguma pārtraukumu skaitu un pēc iespējas īsāku pārtraukumu laiku. Līdz ar to sistēmas operatoru uzdevums ir samazināt šos pārtraukumus ar pēc iespējas mazākām investīcijām. Mūsdienu sadales tīklu monopolstāvokļa situācijā SPRK loma ir kontrolēt šo procesu, lai sistēmas operators nodrošinātu lietotāju elektroapgādes drošumu par ekonomiski pamatotām izmaksām.

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) darbu turpmāk vadīs SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola un četri padomes locekļi – Rota Šņuka, Anna Upena, Intars Birziņš un Imants Mantiņš.

SPRK padomei pilnvaru termiņš sākas no šā gada 2. jūlija.

"Regulējamās nozares ne vien Latvijā, bet arī Eiropā atrodas pārmaiņu priekšā, ko būtiski ietekmē Eiropas zaļā kursa virzība. Tuvā nākotnē paredzamas izmaiņas elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, aprites ekonomikā un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Viennozīmīgi darbs turpmākos septiņus gadus būs izaicinājumiem bagāts, meklējot balansu starp tautsaimniecības, patērētāju un komersantu interesēm. Taču vienlaikus mums ir jāturpina attīstība un kompetences stiprināšana, ko apliecina šobrīd pozitīvi novērtētais SPRK tēls sabiedrībā," stāsta SPRK vadītāja Alda Ozola.

A. Ozola SPRK priekšsēdētājas amatā ievēlēta līdz 2028. gada 2. jūlijam. Savukārt R. Šņuka un I. Birziņš padomes locekļa pienākumus pildīs turpmākos sešus gadus, bet A. Upenai un I. Mantiņam termiņš padomes locekļu amatā būs pieci gadi.

Administratīvā apgabaltiesa šodien ierosināja lietu pēc AS Latvijas Gāze (LG) pieteikuma par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 10.septembra lēmumu saistībā ar dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, lieta tiks izskatīta nākamā gada 15.februārī.

Tiesā papildināja, ka no LG ir pieteikts arī lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu - apturēt SPRK lēmuma AS Latvijas Gāze dabasgāzes pārvaldes sistēmas lietošanas noteikumi" konkrēta punkta darbību -, ko tiesa skatīs 3.novembrī plkst.12.

LG administratīvajā tiesā apstrīdējusi dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem, iepriekš vēstīja TV3. Vienlaikus LG atteikusi Latvenergo ieceri piegādāt sev gāzi no Lietuvas.

SPRK 10.septembrī apstiprināja un pirms mēneša stājās spēkā ar dabasgāzes infrastruktūru saistītie noteikumi - AS Latvijas Gāze dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un AS Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi.

Konkurences padomes (KP) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apvienošana ir vērtējama, jo tam ir pamatojums, tāpēc pie šī jautājuma atkal varētu atgriezties, tomēr pirms tam būtu jāizvērtē visi «par» un «pret», atzina KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Jau ziņots, ka 2009.gada rudenī valdība neatbalstīja ieceri apvienot SPRK un KP. Šo iestāžu apvienošanu iepriekš atbalstīja arī bijusī KP vadītāja Ieva Jaunzeme.

Ābrama norādīja, ka regulators strādā ar tiem tirgiem, kuros ir dominējoši tirgus dalībnieki vai dabiskie monopoli, tāpat regulatoram ir jāveic detalizēta ekonomiskā analīze, kas arī ir KP joma. «SPRK uzdevums ir arī veicināt konkurenci tirgos - sevišķi tajos, kas ir bijuši monopoltirgi. Tāpēc, no vienas puses skatoties, divas institūcijas veic vienu darbu, tad kāpēc tām neapvienoties,» atzina KP vadītāja.

Viņa norādīja, ka patlaban vairākās Eiropas valstīs notiek konkurences iestādes un regulatora apvienošana, veidojot iekšējā tirgus uzraugošās aģentūras. Pirms vairākiem gadiem Igaunijā tika apvienota konkurences iestāde un regulators, kas, Ābramas vērtējumā, tagad strādā ļoti efektīvi, jo ir jomas, kas saskaras.

Tiesībsarga atzinums par elektroenerģijas tarifu noteikšanas procesu ir nepilnīgs un kļūdains, tomēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) tiesā par nomelnošanu nevērsīsies, šodien preses konferencē norādīja SPRK pārstāvji.

SPRK padomes priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs akcentēja, ka tiesībsarga atzinums ir nesagatavots un nepārdomāts dokuments, kurā izmantoti bieži politiskajām partijām raksturīgi lozungi. Viņš izteica cerību, ka sadarbībā starp valsts institūcijām tādi netiks izmantoti.

«Nē, tiesā par nomelnošanu nevērsīsimies, jo esam atklāti diskusijai, dosim izskaidrojumu, kāda ir likumība tarifu noteikšanas procesā,» uzsvēra padomes priekšsēdētājs. Viņš arī izteica cerību, ka tiesībsarga kļūdainais atzinums ir nejaušība, nevis likumsakarība.

SPRK pārstāvji skaidroja, ka Latvenergo pats ir piedāvājis ar daļu savas peļņas kompensēt tarifu pārejas modeli. To, kā uzņēmums izmanto peļņu, SPRK neregulējot. Vienlaikus zemākais tarifs nenodrošinot nepieciešamo uzņēmuma rentabilitāti, lai tas varētu normāli darboties.

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.

Satiksmes ministrija (SM) sagatavojusi papildu finansējuma pieprasījumu vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, gadījumam, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinās VAS "Latvijas pasts" iesniegto abonēto preses izdevumu piegādes tarifu projektu, pavēstīja SM pārstāvji.

Papildu finansējuma pieprasījums nosūtīts saskaņošanai Kultūras ministrijai, kā atbildīgai ministrijai par mediju politiku. Pēc saskaņošanas pieprasījums attiecīgi tiks iesniegts Finanšu ministrijai.

Aicina nepieļaut Latvijas pasta novēloto preses piegādes tarifu apstiprināšanu 

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas...

Atbilstoši tarifu plānam, kas iesniegts SPRK apstiprināšanai, un procentu likmēm, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, nemainot tās, aptuvenais tarifa maksājumu sadalījums būtu 77,77% valsts daļa un 22,23% izdevēju daļa, kas ir atbilstoši ar Ministru kabineta 2020.gada 17.jūlija rīkojumu apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" norādītajam, pauž SM pārstāvji.

Ministrijā skaidro, ka "Latvijas pastam", tāpat kā jebkurā nozarē strādājošam uzņēmumam, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, ir jārēķinās ar būtisku energoresursu, degvielas un citu izmaksu būtisku pieaugumu.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Atbilstoši Pasta likumam no 2023.gada abonēto preses izdevumu piegāde ir pilnvērtīga universālā pasta pakalpojuma komponente, kas sniedzama atbilstoši SPRK apstiprinātajiem tarifiem. Tāpat Pasta likums nosaka, ka SPRK apstiprina tarifus atbilstoši likumam par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.

Minētais likums nosaka, ka universālā pasta pakalpojuma tarifiem ir jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.

SM pārstāvji skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām. Līdz ar to SPRK izvērtēs "Latvijas pasta" iesniegtā tarifu izmaiņu projekta pamatojumu un pieņems lēmumu.

Jau ziņots, ka Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut "Latvijas pasta" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Vēstulē skaidrots, ka SPRK pērn novembrī pieņēma lēmumu par "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Preses izdevēji norāda, ka, ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris. Projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,2 eiro.

Vienlaikus "Latvijas pasta" pārstāve Gundega Vārpa norādīja, ka "Latvijas pasts" pilnībā noraida LPIA paustos izteikumus par vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Uzņēmums arī pilnībā noliedz "spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ". Tajā pašā laikā "Latvijas pasts" ir vienisprātis ar LPIA, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Vārpa skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus "Latvijas pastam" kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 3000 darbinieku.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

Trešdien, 27.novembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja AS “Sadales tīkls” elektrības sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Tas paredz, ka no nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies.

“Pateicoties regulatora panāktajam kapitāla atdeves likmes samazinājumam un veiktajām metodikas izmaiņām, kā arī AS “Sadales tīkls” efektivizācijas programmas īstenošanai, kopīgi esam panākuši labāko iespējamo risinājumu visiem elektrības galalietotājiem. Turklāt tas paveikts laikā, kad inflācija svārstās ap trīs procentiem,” norāda SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, atzīmējot, ka Latvijā šis ir vēsturiski pirmais elektrības sadales tarifa vispārējs samazinājums.

Kopumā gala tarifu elektroenerģijas lietotājiem, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem tarifiem, izdevies samazināt, pateicoties trīs būtiskām pozīcijām – SPRK kapitāla atdeves samazinājumam par 26 milj. eiro, ekspluatācijas izmaksu samazinājumam par 13,5 milj. eiro un 7 milj. eiro no nākotnē plānotajiem efektivitātes pasākumiem. Mazāku iespaidu uz gala lietotāju tarifa samazinājumu atstāj papildu ieņēmumi no elektroenerģijas ražotājiem 0,6 milj. eiro apmērā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Ar to nolemts SIA "Finu" uzlikt soda naudu 6 172,38 eiro apmērā par elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu bez reģistrācijas.

Ar lēmumu SPRK vienlaikus uzliek par pienākumu komersantam līdz šā gada 1. oktobrim reģistrēties SPRK elektroenerģijas tirgotāju reģistrā vai pārtraukt elektroenerģijas tirdzniecību.

Izvērtējot lietas apstākļus un faktus, SPRK konstatēja, ka SIA "Finu" iepērk ievērojami lielāku elektroenerģijas apjomu nekā pašpatēriņam nepieciešams. Vienlaikus SPRK rīcībā esošā informācija apliecina, ka elektroenerģijas pārpalikums tiek pārdots citam elektroenerģijas tirgotājam.

Tāpat SPRK lietas izskatīšanas gaitā pārliecinājusies, ka SIA "Finu" tehniskās iespējas pieļauj iepirkto elektroenerģiju pašpatēriņam izlietot nelielā apjomā. Tā rezultātā SPRK secinājusi, ka SIA "Finu" divus gadus ir sniegusi elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu bez reģistrācijas. Šādas rīcības rezultātā SIA "Finu" ir kavējusi tirgus pārskatāmību un konkurenci, tostarp maldinājusi elektroenerģijas piegādātāju par elektroenerģijas izlietošanas mērķiem, kā arī izvairījusies no nodevas maksāšanas par sabiedrisko pakalpojuma regulēšanu un informācijas (atskaites) sniegšanas SPRK.

Apgabaltiesa, izvērtējot AS Latvijas Gāze pieteikumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2016.gada 25.augusta lēmuma Nr.122 atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku, atzīst, ka AS Latvenergo nav tiesīga saņemt dabasgāzi no citiem tirgotājiem pirms 2017.gada 3.aprīļa. Attiecīgi – AS Latvijas Gāze nav jānodrošina trešo pušu pieeja dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai.

Saskaroties ar SPRK prettiesisko rīcību, cenšoties pretēji likumā noteiktajam atvērt dabasgāze tirgu pirms 2017.gada 3.aprīļa, AS Latvijas Gāze divas reizes ir vērsusies SPRK, lūdzot gan nodrošināt AS Latvijas Gāze ekskluzivitāti Latvijas tirgū kā to paredz 1997.gada 2.aprīlī parakstītais Privatizācijas līgums, gan pēc pirmā pieteikuma noraidīšanas, lūdzot pagaidu atkāpi saistībā ar iespējamiem finanšu riskiem, kas uzņēmumam rastos, priekšlaicīgi atverot dabasgāzes tirgu. Abas reizes SPRK noraidīja AS Latvijas Gāze pieteikumus.

Šodien Administratīvā apgabaltiesa ir lēmusi, ka visi SPRK lēmumi, kas saistīti ar dabasgāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada 3.aprīļa, ir pretrunā likumam, jo likums paredz dabasgāzes tirgus atvēršanu tikai pēc Privatizācijas līguma noslēgšanās. Līdz ar to SPRK jau sākotnēji bija jānodrošina AS Latvijas Gāze ekskluzivitāte Latvijas dabasgāze tirgū, nepieļaujot piegādes no citiem tirgotājiem vai avotiem. Ievērojot likumu prasības, AS Latvijas Gāze arī nav vajadzības vērsties SPRK ar prasību par pagaidu atkāpi iespējamo finansiālo zaudējumu dēļ.