Privatizācijas aģentūru (PA) arī turpmāk vadīs Ansis Spridzāns, bet valdes locekļa amatā akcionāru sapulcē apstiprināts Guntis Lauskis. Līdzšinējā valde savu darbību ar šo lēmumu ir izbeigusi.

A.Spridzāns kopš šā gada septembra pilda PA pagaidu valdes priekšsēdētāja pienākumus, bet pirms tam bija zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākais jurists. A.Spridzāns ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Rīgas Juridiskajā augstskolā, augstāko profesionālo izglītību ar jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē, kā arī pirmā līmeņa profesionālo izglītību uzņēmējdarbības un administrēšanas programmā Banku augstskolā. A.Spridzāns ir Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis.

Savukārt G.Lauskis strādāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), kur bijis ārvalstu investoru piesaistes procesa Polaris vadītājs, bet pašlaik ir Projektu attīstības nodaļas vadītājs. G.Lauskis iepriekš bijis zvērināts advokāts birojā Raidla, Lejiņš & Norcous, jurists SIA Latvijas Mobilais Telefons un citur.

Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks iesnieguši atlūgumus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

PA valdei piektdien būtu jāparaksta līgums par Citadeles pārdošanu.

E. Urpena informē, ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis A. Spridzāna un G. Lauska iesniegumus par amatu atstāšanu saņēmis ceturtdiena, 29. oktobrī. «Esmu saņēmis atlūgumus no abiem Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, man, diemžēl, nebija iespējas tos nepieņemt. Lai ieceltu jaunu PA valdi, Ekonomikas ministrija operatīvi ir uzrunājusi cilvēkus, kas pārzina bankas Citadeles darījumu, jo šī darījuma noslēgšana pašlaik ir galvenais aģentūras uzdevums, un noslēguma fāzē ir praktiski neiespējami iesaistīt cilvēkus no malas. Pašlaik ir viens kandidāts uz valdes locekļa amatu; lai valde būtu rīcībspējīga, ir nepieciešami divi locekļi,» norāda ekonomikas ministrs.

Pēc Ķemeru sanatorijas apmeklējuma secinu, ka ar nelielām investīcijām sanatorija darbu var atsākt, atzīst Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Aicināts vērtēt PA atbildību Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesā, Spridzāns norādīja, ka viņš laikā, kad tika slēgts līgums ar Ķemeru sanatorijas investoru SIA Ominasis Latvia, aģentūrā nestrādāja. Taču, vērojot patlaban notiekošo, viņš pauž pārliecību, ka atsevišķus dokumentus par īpašuma privatizāciju ir izstrādājuši cilvēki, kas nav bijuši kompetenti konkrētajos jautājumos.

Spridzāns atzina, ka kopumā investīcijas objektā ir atzītas, jo ir ieguldīti desmit miljoni latu. Tajā pašā laikā PA vadītājs pauda nožēlu, ka projekts nav veiksmīgi īstenojies saskaņā ar to līgumu, kāds sākumā tika noslēgts, un kā sākumā bija iecerēts.

Notikušajā Privatizācijas aģentūras (PA) akcionāru ārkārtas sapulcē apstiprināta PA jaunā samazinātā valde divu cilvēku sastāvā. Atbilstoši atklātā konkursa komisijas ieteikumam valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Ansis Spridzāns, bet valdes locekļa amatā – Guntis Lauskis, informē Ekonomikas ministrija.

Jaunās PA valdes, kas darbu sāks 18.decembrī, uzdevums būs īstenot PA darbības izbeigšanas uzlaboto stratēģiju un ilgākais divu gadu laikā mērķtiecīgi, plānveidīgi un profesionāli izbeigt PA darbību, nodrošinot par plānotajām un īstenotājām darbībām informāciju gan PA darbiniekiem un akcionāram, gan sabiedrībai.

Ekonomikas ministrijas (EM) izsludinātajā atklātajā konkursā uz valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja amatiem kopumā tika saņemti 48 pieteikumi, kurus bija iesnieguši 39 pretendenti. Deviņi pretendenti bija pieteikušies gan uz valdes locekļa, gan valdes priekšsēdētāja amatu. Pretendentu vērtēšanas komisija, kurā piedalījās EM, Finanšu ministrijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji, pēc vairākām atlases kārtām ieteica valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināt A.Spridzānu, bet valdes locekļa amatā G.Lauski.

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Privatizācijas aģentūra Citadeles pārdošanas darījumu gribētu noslēgt līdz Saeimas vēlēšanām, šodien žurnālistiem atzina Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs.

Pēc tam darījumam vēl būs jāsaņem uzraugu - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Lietuvas Centrālās bankas un Šveices finanšu tirgus uzrauga, Konkurences padomes - piekrišana.

Patlaban potenciālie pircēji veic apstiprinošo padziļināto bankas izpēti jeb «confirmatory due diligence». Tas notiks vēl nedēļu vai divas, un līdz jūlija beigām investori sagatavos pārapstiprināto piedāvājumu, kā arī komentārus un priekšlikumus par piedāvāto pirkuma līguma versiju. Tad process varēs virzīties tālāk.

Privatizācijas aģentūra neatklāj, cik investori turpina strādāt pie šī darījuma.

Savukārt bankas akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma biržā jeb IPO variants ir plāns «B». Loginovs skaidroja, ka IPO kļuva par «plānu B», jo Eiropas Komisija aprīlī atvēra padziļināto izmeklēšanas procedūru par valsts atbalstu Citadelei un Revertai. Šādos apstākļos stratēģiskajam investoram var izskaidrot situāciju, investors var veikt padziļināto izpēti un izprast situāciju, savukārt IPO gadījumā «nav neviena investora, kam var apsēsties un izskaidrot, viss ir jāsaliek prospektā», skaidroja Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs.

Piektdien bankas Citadele akcionāru ārkārtas sapulcē padomē ievēlēta Baiba Rubesa un Aldis Greitāns, kurus nominēja VAS Privatizācijas aģentūra, informēja bankas pārstāvji.

Jaunie padomes locekļi ievēlēti papildus līdzšinējiem - Klāvam Vaskam, Lorencam Filipam Adamsam, un Džefrijam Ričardam Danam.

Kā skaidro VAS Privatizācijas aģentūra valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns, ievēlētajai bankas padomei kā komandai ir visas nepieciešamās profesionālās iemaņas un kompetences turpināt īstenot labas korporatīvās pārvaldības principus, kā arī efektīvi uzraudzīt valdes darbību, lai sasniegtu bankas stratēģiskos mērķus.

B. Rubesai ir plaša starptautiska pieredze vadītājas amatā un izcilas komunikācijas prasmes, skaidro A. Spridzāns. Savukārt Al. Greitānam ir vairāk nekā 20 gadu stratēģiskās vadības pieredze, kuru viņš ir ieguvis, strādājot dažādās Latvijas bankās līdz 1999.gadam, kā arī vairāk kā 12 gadu laikā izveidojot un vadot vienu no lielākajiem Latvijas biznesa procesu ārpakalpojumu uzņēmumiem AS Itella Information.

SIA Hiponia vienīgais dalībnieks – VAS Privatizācijas aģentūra (PA) pieņēmusi iepriekšējā SIA Hiponia valdes priekšsēdētaja Anša Spridzāna iesniegumu par atkāpšanos no valdes priekšsēdētāja amata.

Valdes locekļa amatā dalībnieks iecēla SIA Hiponia Nodrošinājuma pārvaldības departamenta vadītāju Veru Adiņu, informē PA.

Ansis Spridzāns, bijušais PA valdes priekšsēdētājs, lūdza SIA Hiponia dalībnieku atcelt viņu no SIA Hiponia valdes priekšsēdētāja amata, jo likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka bijušajām amatpersonām komercdarbības ierobežojumus attiecībā uz amatpersonas pārraudzībā bijušiem uzņēmumiem par kuriem amatpersona pieņēmusi lēmumus. Iepriekš amatu savienošanas kārtībā A.Spridzāns papildus darbam PA valdes priekšsēdētāja amatā bez atalgojuma ieņēma arī SIA Hiponia valdes priekšsēdētāja amatu.

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Privatizācijas aģentūras (PA) izbeigšanas stratēģijas kontekstā būtu jādomā arī par privatizācijas sertifikātu apgrozības izbeigšanas kārtību, norāda PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Tajā pašā laikā viņš atzina, ka tas ir likumdevēja kompetencē, jo darījumi privatizācijas sertifikātos notiek, ne tikai privatizējot valsts īpašuma objektus, bet arī pašvaldību īpašuma objektus.

«Iepriekš vairākkārt tika noteikts privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņš, bet patlaban tas ir atcelts. Joprojām noslēgtajos līgumos par dzīvokļu, objektu u.c. privatizāciju tiek paredzēta iespēja maksāt ar sertifikātiem, līdz ar to tehniski būtu jāļauj maksāt ar sertifikātiem, kamēr līgums ir spēkā un kamēr likumdevējs nav noteicis citādu šo valsts vērtspapīru izmantošanas izbeigšanas kārtību,» skaidroja Spridzāns.

Bankas Citadele pārdošanas līgumu vairs nevarēja uzlabot, jo valdībā šonedēļ akceptēto variantu potenciālais investors ASV fonds Ripplewood bija atzinis par gala versiju, šodien LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) valdes locekļa amata kandidāts, līdzšinējais PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs.

Vienmēr var labāk, taču sarunās ar konkrēto investoru panākt uzlabojumus vairs nevarēja, atzina Loginovs, atgādinot, ka sarunas par līguma detaļām ilga trīs mēnešus.

Kā ziņots, pēc līdzšinējās PA valdes atkāpšanās Ekonomikas ministrijai jāieceļ jauna valde, bet patlaban ir atrasts tikai viens kandidāts - Loginovs. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V) prognozēja, ka apmēram nedēļas laikā varētu atrast otru PA valdes locekli, kuram pirms līguma parakstīšanas vēl būs ar to jāiepazīstas.

Loginovs uzskata, ka līgumu izdosies parakstīt tuvākās nedēļas laikā vai nedaudz ilgāk.

Viņš atzina, ka tiek apspriesti vairāki kandidāti otra valdes locekļa amatam, taču tas ir PA akcionāra – Ekonomikas ministrijas – atbildības lokā. Loginovam pašam neesot padomā neviens kandidāts.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) saņemtie maksājumi par valsts īpašuma pirkuma un nomas līgumiem ir sasnieguši 10,39 miljonus eiro, kas ir par 0,43 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, informē PA pārstāvji.

Lielākie maksājumi saņemti par valsts zemesgabalu privatizāciju.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns skaidro, ka, neskatoties uz to, ka PA portfelī ir daudz problemātisku un pircējiem ne ļoti pievilcīgu īpašumu, PA spējusi piesaistīt investoru interesi. Atsevišķās dzīvokļu izsolēs pretendentu skaits sasniedza pat 16 interesentus.

2013. gadā aģentūra noslēdza 127 pirkuma līgumus par kopējo summu 4,13 miljoni eiro. No tiem 70 zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 0,37 miljoni eiro, 15 valsts nekustamā īpašuma objektu un tiem piekrītošo zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 3,27 miljoni eiro, 35 dzīvokļu atsavināšanas līgumus par kopējo summu 0,2 miljoni eiro, 7 kapitāla daļu atsavināšanas un privatizācijas līgumus par kopējo summu 0,23 miljoni eiro. No šīs summas 103,87 tūkstoši eiro ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) daļa, kas tiks pārskaitīta pensiju speciālajā budžetā pakāpeniski līgumu darbības laikā atbilstoši faktiski saņemtajiem subjektu maksājumiem.

Pret valstij pastarpināti piederošu uzņēmumu SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (Hiponia) tiek īstenotas darbības, kas atgādina reiderisma shēmu, uzskata uzņēmuma pārstāvji.

Kā norāda Hiponia sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš, par to liecinot SIA Resort management veiktās darbības pret Hiponia.

Hiponia uzskata, ka tai piederošā nekustamā īpašuma bijušais nomnieks SIA Resort Management ar Latvijas šķīrējtiesas sprieduma palīdzību mēģina panākt, ka Hiponia tiek radīti būtiski zaudējumi. «Resort Management uz nodokļu maksātāju rēķina varētu iedzīvoties vairāk nekā 720 000 eiro apmērā,» teikts Hiponia paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Hiponia ir vērsusies ar vairākiem iesniegumiem tiesībsargājošajās institūcijās, tostarp lūdzot sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielos apmēros un dokumentu viltošanu. «Ja tiesībsargājošās iestādes efektīvi nerīkosies, lai apturētu un izvērtētu iespējamu noziedzīgu shēmu, par šo summu nevarēs tikt atmaksāti no valsts budžeta aizņemtie līdzekļi, kā arī tiks apgrūtināta Hiponia tālākā darbība,» uzsver Kārkliņš.

Pirmdien notikušajā valsts akciju sabiedrības Privatizācijas aģentūra ārkārtas akcionāru sapulcē tika iecelta jauna aģentūras valde. Par aģentūras valdes priekšsēdētāju ir iecelts Vladimirs Loginovs, par valdes locekli - Ģirts Freibergs, informē Ekonomikas ministrija.

Vladimirs Loginovs līdz šim ir bijis Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs, kā arī investora piesaistes bankai Citadele projekta vadītājs.

Ģirtam Freibergam ir liela pieredze darbā finanšu sektorā, tai skaitā divus gadus viņš ir bijis bankas Citadele padomes loceklis, ir darbojies arī citos finanšu uzņēmumos.

Kā zināms, līdzšinējais valsts akciju sabiedrības Privatizācijas aģentūra valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lauskis 29. oktobrī iesniedza kapitāla daļu turētāja pārstāvim, ekonomikas ministram, paziņojumus par atkāpšanos attiecīgi no aģentūras valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem no 29. oktobra.

Valdība otrdien atbalstīja AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju pārdošanas nosacījumus, kas paredz, ka ASV investors Ripplewood Holdings bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem.

Precīzi bankas pārdošanas līguma nosacījumi būs zināmi drīzumā, kad Latvijā ieradīsies ASV investori. Konkrētu datumu līguma nosacījumu atklāšanai Privatizācijas aģentūras vadītājs vadītājs Ansis Spridzāns nenosauca. Līguma detaļas būs zināmas tad, kad ar investoriem tiks parakstīts līgums par Citadeles pārdošanu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem atklāja, ka piektdien, 31.oktobrī, Latvijā ieradīsies Ripplewood Holdings pārstāvis Tims Kolinss un tad, iespējams, tiks sniegta plašāka informācija par līguma nosacījumiem.

Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) sacīja, ka divu gadu nosacījums par pārdošanas ierobežojumu attiecas tikai uz bankas akcijām.

Līgums starp Privatizācijas aģentūru (PA) un ASV fondu Ripplewood Holdings par AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju iegādi varētu tikt parakstīts jau šo piektdien, 31.oktobrī, aģentūru LETA informēja PA.

Vakar valdība atbalstīja finanšu konsultanta Societe Generale rekomendāciju noslēgt pirkuma līgumu par Citadeles akciju pārdošanu ar starptautisku investoru grupu, kuras sastāvā ir Ripplewood Advisors LLC un tā dibinātājs Tims Kolins.

Ministru kabinetā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šo piektdien, 31.oktobrī, plkst.14 plāno tikties ar Ripplewood Advisors LLC pārstāvi Timu Kolinsu. Pēc tikšanās paredzēta arī preses konference.

PA norādīja, ka akciju bāzes cena par visām Citadeles akcijām ir 98,67 miljoni eiro. Savukārt līgumā paredzēts, ka valsts par 75% akciju iegūs 74 miljonus eiro. Tāpat viens no līguma nosacījumiem paredz, ka investori nedrīkstēs vismaz divus gadus pārdot bankas akcijas.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) pabeigusi SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (HipoNĪA) iegādes darījumu un kļuvusi par 100% kapitāla daļu īpašnieci, informēja PA.

Pirkuma līgums tika noslēgts, izpildot Ministru kabineta lēmumu par HipoNĪA kapitāla daļu atsavināšanu PA, kas pieņemts saskaņā ar iepriekš apstiprināto koncepciju par VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības banku.

HipoNĪA nodarbojas ar Hipotēku bankas pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldīšanu. Uz 30.aprīli kopējais uzņēmuma aktīvu apjoms bija 72,2 miljoni latu, tai skaitā iegādātie aizdevumi 34,58 miljonu latu apmērā un ieguldījuma īpašumi 35,43 miljonu latu apmērā.

HipoNĪA portfelī ir aptuveni 900 nekustamā īpašuma vienību un tā apkalpo aptuveni 1500 aizņēmējus. Vairāk nekā 70% HipoNĪA pārņemto nekustamo īpašumu atrodas ārpus Rīgas robežām. HipoNĪA jaunus aizdevumus neizsniegs, bet tās darbība būs vērsta uz maksimālu līdzekļu apjoma atgūšanu no izstrādājamā portfeļa.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir vienojušās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā, informē PA.

Valsts kapitāla daļu pārdošana tiks veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem.

VSAA direktore Inese Šmitiņa norāda, ka noslēgtais sadarbības līgums ar PA ļaus veikt VSAA valsts kapitāla daļu pārdošanu bez papildus valsts budžeta resursu piesaistes. Veiksmīgas pārdošanas rezultātā valsts pensiju speciālais budžets saņems papildu ieņēmumus. Šis ir labs piemērs kā valsts iestādes, apvienojot to kapacitāti, var valsts pārvaldes procesus padarīt efektīvākus un būtiski ietaupīt līdzekļus, saka VSAA pārstāve.

Ņemot vērā situāciju tirgū, AS Citadele banka pārdošana pašlaik atlikta, nolemjot pie šī jautājuma atgriezties nākamā gada maijā.

Valdība šādu lēmumu pieņēmusi, ņemot vērā piesaistītā starptautiskā finanšu konsultanta Nomura International plc rekomendāciju, informē Privatizācijas aģentūrā (PA). Vienlaikus PA uzsver, ka bankas pārdošanas atlikšana iekļaujas kopējā restrukturizācijas plānā, kas paredz bankas pārdošanu pabeigt līdz 2014. gadam.

«Bankas Citadele stabilā attīstība un pozitīvie darbības radītāji valstij dod iespēju nesteigties ar pārdošanu un izvēlēties piemērotāko laiku, kad situācija pasaules kapitāla un finanšu tirgos būs uzlabojusies, lai no bankas pārdošanas valsts gūtu maksimālus ieņēmumus,» skaidro PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Valdība pirmdien iepazinās ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) sagatavotajiem AS Citadele banka investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem, kas izstrādāti sadarbībā ar investoru piesaistes procesa konsultantu Société Générale.

Kā informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš, potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji ir apkopoti četrās kritēriju grupās, to mērķis – izraudzīties piemērotāko piedāvājumu, kas nodrošina labāko cenu, investora uzticamību un reputāciju, kā arī bankas Citadele turpmāko attīstību.

«Valsts mērķis ir atrast bankai Citadele profesionālus, uzticamus investorus ar izcilu reputāciju, kuri nodrošinās bankas turpmāku attīstību un piedāvās vislabāko iespējamo akciju cenu. Tāpēc esam izvirzījuši virkni kritēriju, pēc kuriem starptautiskais konsultants Société Générale caurskatāmā procedūrā, konkursa kārtībā izvēlēsies labāko no visiem potenciālajiem investoru piedāvājumiem,» norāda PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Var runāt par nepieciešamību palielināt Privatizācijas aģentūras (PA) darba apjomu, bet tās likvidēšanai iemeslu nav, uzskata premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis šorīt LTV Rīta panorāmā pauda viedokli, ka PA darbs, beidzoties privatizācijai, nelietderīgs var šķist, tikai neiedziļinoties situācijā, jo aģentūra bez darba nekad neesot bijusi, piemēram, pašlaik tā pieskata ar KVV Liepājas metalurgs saistītos jautājumus un risina sarunas ar TeliaSonera.

Iespējams, var pamainīt PA funkcijas, taču nedrīkstam pazaudēt iestādes augsto kapacitāti, sacīja Kučinskis un uzsvēra, ka tāda iestāde, kas spēj pārdot valsts īpašumus ne tikai ar sludinājumu palīdzību, bet vest sarunas ar investoriem, valstij ir noteikti nepieciešama.

Kučinskis pieļāva, ka, iespējams, būtu jāpalielina PA darba apjoms, jo tās darba kvalitāte ir gana augsta, lai varētu likt klāt arvien jaunus pienākumus.

Šī gada jūnija "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla" (LatBAN) biedru kopsapulcē tika ievēlēta jaunā biedrības valde.

Jaunajā valdes sastāvā turpmāko gadu darbosies privātie investori Helmuts Lejnieks, Juris Birznieks, Voldemārs Brēdiķis, Uldis Dzērve, Guntars Stabulnieks un Ansis Spridzāns. Par jauno valdes priekšsēdētāju ir izvēlēts Helmuts Lejnieks un viņa vietnieks būs Voldemārs Brēdiķis.

Jūnijā tiks organizēta pirmā valdes sēde, kurā jaunā valde vienosies par stratēģiskā mērķa izpildi un veicamajām aktivitātēm privātā riska kapitāla attīstībā.

"Par spīti ekonomiskajai krīzei un tās ietekmei gan uz privāto investoru darbību, gan LatBAN organizācijas darbību, lielu pārsteigumu radīja tas, ka 2020.gadā LatBAN biedri jaunuzņēmumos ir investējuši 1 800 000 miljonus eiro. Tāpat arī organizācijai pievienojušies vairāki jauni biedri gan tepat no Latvijas, gan no Beļģijas, Anglijas, Igaunijas," stāsta Juris Birznieks, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Par Privatizācijas aģentūras (PA) otro valdes locekli ir izvēlēts kādreizējais bankas Citadele padomes loceklis Ģirts Freibergs, šodien žurnālistiem paziņoja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (V/RP).

Dombrovskis gan sākotnēji atteicās nosaukt konkrētu vārdu un uzvārdu. Tomēr pēc atkārtotiem jautājumiem apliecināja, ka tas ir Freibergs.

Freibergs šim amatam esot izvēlēts savas lielās pieredzes dēļ. Dombrovskis skaidroja, ka Freibergam ir pieredze gan finanšu jomā, gan arī saistībā ar Citadeli. Līdz ar to ministrs uzskata, ka jaunajam PA valdes loceklim būšot nepieciešamas, lielākais, divas dienas, lai izvērtētu līgumu par Citadeles pārdošanu pirms tā parakstīšanas.

Plānots, ka amatā Freibergu apstiprinās šodien vai rīt, 4.novembrī.

Kā ziņots, pagājušajā ceturtdienā amatu atstāja Ekonomikas ministrijās pārraudzībā esošās Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks, kuriem pagājušajā piektdien būtu bijis jāparaksta līgums par bankas Citadele pārdošanu.

Nevaram AS Citadele banka (Citadele) ilgstoši mocīt, līgums par tās pārdošanu investoriem ir jāparaksta, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Viņa uzsvēra, ka banku nevar ilgstoši mocīt, jo tas nav nedz finansiāli, nedz ekonomiski pamatoti. «Ja iespējams, līgums ir jāparaksta. Valdība neredz argumentus, kāpēc mainīt līgumu, ko esam apstiprinājuši,» sacīja premjere.

Vaicāta, vai iepriekšējās Privatizācijas aģentūras (PA) valdes - valdes priekšsēdētāja Anša Spridzāna un valdes locekļa Gunta Lauska - atkāpšanās īsi pirms bankas pārdošanas līguma parakstīšanas neradīja šaubas par Citadeles pārdošanas līgumu, Straujuma atzina, ka viņai bažu nav bijis.

Pēc premjerministres teiktā, Spridzānam būtu jāuzņemas atbildība par savu rīcību, tiesa, Straujuma neprecizēja, kādā veidā bijušajam PA vadītājam būtu jāuzņemas atbildība, jo patlaban viss laiks tiekot veltīts valdības veidošanai.

Konkursā uz Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem kopumā saņemti 48 pieteikumi, kurus ir iesnieguši 39 pretendenti.

Deviņi pretendenti ir pieteikušies gan uz valdes locekļa, gan valdes priekšsēdētāja amatu, DB informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Pēc viņas teiktā, konkursa komisija ir uzsākusi darbu pie saņemto pieteikumu izvērtēšanas, taču nav iespējams precīzi pateikt, cik ilgā laikā tas tiks pabeigts.

DB jau rakstīja, ka šā gada 10. septembrī PA akcionāru ārkārtas sapulcē tika pieņemts lēmums izteikt neuzticību aģentūras valdei, atbrīvojot visus četrus valdes locekļus no amatiem. Vienlaikus tika pieņemti grozījumi PA statūtos, samazinot valdes locekļu skaitu uz pusi. Līdz jauno valdes locekļu konkursa noslēgumam iecelta pagaidu valde divu cilvēku sastāvā – valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis un zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākais jurists Ansis Spridzāns, bet valdes locekļa pienākumus pilda EM Juridiskā departamenta vadītājas vietnieks Kaspars Lore.