Mūzikas straumēšanas platforma "Spotify" paziņojusi, ka pievienos brīdinājumu visiem podkāstiem, kuros tiek apspriests Covid-19.

"Spotify" vadītājs Daniels Eks paziņoja, ja jaunais brīdinājums novirzīs lietotājus uz koronavīrusa faktu datu centru.

"Spotify" arī publicēja esošos noteikumus, kas aizliedz dalīties platformā ar nepatiesu informāciju, kas var nodarīt kaitējumu.

Eks "Spotify" mājaslapā paziņoja, ka viņam "kļuvis skaidrs, ka mūsu pienākums ir darīt vairāk, lai nodrošinātu līdzsvaru un piekļuvi plaši pieņemtai informācijai no medicīnas un zinātnes aprindām, kas mūs vada šajā bezprecedenta laikā".

Eks paziņoja, ka "Spotify" svētdien ir publicējis savas vadlīnijas veidotājiem par to, kāds saturs tiek uzskatīts par nepieņemamu. Šos noteikumus "Spotify" izstrādāja kopā ekspertiem un tie tiek regulāri atjaunoti.

Lielās ierakstu kompānijas mudina mūzikas straumēšanas vietni Spotify mainīt darbības modeli un neļaut klausīties mūziku par brīvu.

Patlaban Spotify lietotāji var atvērt bezmaksas kontu ar ierobežotām funkcijām un regulāriem reklāmas paziņojumiem vai arī abonēt pakalpojumu un izmantot to bez reklāmām.

Taču biznesa laikraksts Financial Times vēsta, ka lielās ierakstu kompānijas mudinot Spotify mainīt darbības modeli, lai visi pakalpojuma lietotāji maksātu par mūzikas klausīšanos.

Mūzikas ierakstu kompānijas Universal vadītājs Lucians Greindžs kritizējis tā dēvētos freemium modeļus. «Ar reklāmas ieņēmumiem vien nevar uzturēt mūzikas autoru un investoru ekosistēmu,» viņš norādījis agrākā intervijā.

Taču Spotify nevēlas atteikties no bezmaksas lietotājiem, jo tas ievērojami mazinātu kopējo pakalpojuma lietotāju skaitu. «Maksas saturs nekad nav bijis veiksmīgs, ja kaut kas netiek piedāvāts bez maksas,» teica Džonatans Fosters. «Mēs esam viena no tām mūzikas industrijas kompānijām, kas piedzīvojusi visstraujāko izaugsmi. Mēs nevēlamies destabilizēt izveidojušos situāciju. Mēs uzskatām, ka šis modelis darbojas.»

SIA Babbit and Friends piedāvā mūzikas atskaņošanas iekārtu, kuras vadībai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips.

Babbit ir mūzikas atskaņotājs, kas iecerēts kā centrālā ierīce bērnu istabā, no kuras skan mūzika. «Tai esam radījuši saturu. Bērns klausās kvalitatīvu mūziku. Kopā ar profesionāļiem esam izveidojuši mūzikas sarakstu, kas kā varavīksne sadalīts pa tematiem un krāsām. Mūzika ir sagrupēta plašā spektrā sistematizētā un saprotamā veidā,» saka Aleksandrs Roga, SIA Babbit and Friends īpašnieks.

Mūzikas iekārta vadāma ar kartiņām. Komplektā ir septiņas reiz septiņas kartiņas – 49 mūzikas saraksti un aptuveni 1200 dziesmu. Bērns var izvēlēties noskaņojumam atbilstošu karti, uzlikt uz iekārtas, un tā atskaņos atbilstošā saraksta mūziku no straumēšanas platformas Spotify. Papildus jāmaksā par Spotify abonementu. «Skaidrs, ka tad, ja gribam plašu mūzikas spektru, nav iespējams sapirkt tik daudz disku. Mūzikas straumēšana ir vienīgais mūsdienīgais risinājums,» spriež Aleksandrs. Uzņēmumam ir noslēgts izstrādātāja līgums ar Spotify. Process ir bijis diezgan sarežģīts, jo Spotify ir liela kompānija ar sarežģītu, ilgu lēmumu pieņemšanu.

Otrdien sāk darboties tehnoloģiju giganta Apple jaunais mūzikas straumēšanas pakalpojums, kas konkurēs ar pagaidām lielāko tāda veida pakalpojumu Spotify.

«Mūsu lielākā kaislība ir mūzika,» teikts kompānijas mājaslapā. «Tāpēc mēs vēlamies to padarīt labāku.»

Apple Music ļaus piekļūt apmēram 30 miljoniem dziesmu, kā arī radioraidījumiem un mūzikas sociālajam tīklam.

Apple Music lietošana pirmos trīs mēnešus būs par brīvu. Sākotnēji bija domāts, ka mūziķi nesaņems atlīdzību par dziesmu atskaņošanu pirmajos trijos darbības mēnešos, taču pēc amerikāņu dziedātājas Teiloras Sviftas iebildumiem lēmums tika mainīts.

Pakalpojuma abonentiem būs pieejams sociālais tīkls, kurā izpildītāji publicēs savas pārdomas un jaunāko veikumu, bet fani varēs tiešā veidā sazināties ar saviem elkiem.

Zviedrijas mūzikas straumēšanas gigants "Spotify" pirmdien paziņoja, ka likvidēs aptuveni 17% no kopējā darbavietu skaita, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus laikā, kad strauji palēninās ekonomikas izaugsme.

"Spotify" oktobrī pavēstīja, ka šogad trešajā ceturksnī strādājis ar 32 miljonu eiro pamatdarbības peļņu, salīdzinot ar 228 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn.

Platformas ikmēneša aktīvo lietotāju skaits gada griezumā pieauga par 26% un kopumā sasniedza 574 miljonus.

"Saprotu, ka daudziem tik vērienīga darbavietu likvidēšana varētu būt pārsteigums, ņemot vērā neseno ziņojumu par mūsu pozitīvajiem finanšu un darbības rādītājiem," vēstulē darbiniekiem norāda "Spotify" vadītājs Daniels Eks.

Viņš skaidro, ka šobrīd novērojama ļoti sarežģīta darbības vide, un neskatoties uz pūliņiem pēdējā gada laikā, uzņēmuma izmaksu struktūra joprojām esot parāk liela.

Zviedrijas mūzikas straumēšanas giganta «Spotify» tirgus vērtība otrdien sasniedza vairāk nekā 26 miljardus dolāru (21,1 miljardu eiro), uzņēmumam Ņujorkas fondu biržā īstenojot ilgi gaidīto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).

Vienā no visu laiku lielākajiem tehnoloģiju nozares IPO «Spotify» pirmajā akciju tirdzniecības dienā pārsniedza citu nesen akciju biržā nonākušu kompāniju, tostarp «Twitter», «Snap» un «Dropbox» tirgus kapitalizāciju.

Tirdzniecības sesijas sākumā «Spotify» akcijas cena veidoja 165,9 dolārus, uzņēmumam sniedzot tirgus vērtību 29,5 miljardu dolāru apmērā. Tirdzniecības sesijas noslēgumā kompānijas akcijas cena nokritās līdz 149,01 dolāram, noslēdzot dienu ar 26,5 miljardu dolāru vērtību.

«Spotify» Ņujorkas fondu biržā kotējis jau esošas akcijas, nevis emitējis jaunas, ļaujot kompānijas dibinātājiem un investoriem saglabāt kontroli.

Uzņēmums iepriekš vēstīja, ka tam ir 159 miljoni ikmēneša lietotāju, tostarp 71 miljons abonentu, kas ir divreiz vairāk salīdzinājumā ar tuvāko konkurentu «Apple Music».

Interneta mūzikas vietnes Spotify darbinieks Kriss Bevingtons (Chris Bevington) ir viens no četriem piektdien Zviedrijā notikušā uzbrukuma upuriem, vēsta ārvalstu mediji.

Četri cilvēki gāja bojā, kad kravas automašīna tika ietriekta Stokholmas universālveikalā. 41 gadu vecais Bevingtons bija divu bērnu tēvs un strādāja par Spotify globālās partnerības un uzņēmējdarbības attīstības direktoru.

Spotify vadītājs Daniels Eks apstiprinājis darbinieka nāvi: «Šokēts un ar smagumu sirdī es varu apstiprināt, ka Kriss Bevingtons no mūsu Spotify komandas zaudējis dzīvību piektdien notikušajā bezjēdzīgajā uzbrukumā Stokholmā. Kriss bijis mūsu komandas loceklis vairāk nekā piecus gadus. Viņš būtiski ietekmējis ne vien biznesu, bet ikvienu, kuram bijusi privilēģija viņu pazīt un kopā ar viņu strādāt.»

ASV interneta gigants Google pagājušajā gadā mēģinājis iegādāties Zviedrijā bāzēto mūzikas straumēšanas servisu Spotify, taču piedzīvojis neveiksmi vairāku iemeslu, tostarp augstās cenas, dēļ, vēsta laikraksts Wall Street Journal.

Atsaucoties uz anonīmiem informācijas avotiem, laikraksts norāda, ka Spotify prasījis vairāk nekā desmit miljardus dolāru, lai arī pēdējā kapitāla palielinājumā uzņēmums tika novērtēts aptuveni četru miljardu dolāru apmērā.

Spotify ir pasaulē vadošais mūzikas straumēšanas serviss, uz maija beigām tā lietotāju skaitam 56 valstīs sasniedzot 40 miljonus.

Lai arī vairums Spotify lietotāju izvēlas izmantot reklāmu atbalstītu servisa versiju, uzņēmums vēsta, ka desmit miljoni abonentu izmanto versiju bez reklāmām.

Pērnā gada nogalē ASV Vērtspapīru un fondu tirgus komisijai (SEC) iesniegtajā vēstulē Google norādīja, ka plāno tērēt 20-30 miljardus dolāru, lai ārvalstīs iegādātos uzņēmumus vai tehnoloģijas.

Pasaulē lielākais mūzikas straumēšanas pakalpojuma sniedzējs Spotify paziņojis, ka tā ieņēmumi 2013. gadā palielinājušies par 74 procentiem, bet neto zaudējumi samazinājušies, vēsta thelocal.se.

Ieņēmumi sasnieguši 746,9 miljonus eiro, no tiem 91 procents nācis no maksājošajiem lietotājiem un deviņi procenti - no reklāmas,

Spotify Technology informē gada finanšu pārskatā, kas publicēts Luksemburgā, kur Zviedrijas uzņēmums ir reģistrēts. Maksājošo lietotāju daļa augusi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad tā veidoja 86 procentus no ienākumiem.

Zviedrijas mūzikas straumēšanas uzņēmums «Spotify» trešdien paziņoja, ka iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā (EK) par ASV informācijas tehnoloģiju gigantu «Apple Inc.», apsūdzot to konkurences ietekmēšanā tiešsaistes mūzikas tirgū.

«Pēdējos gados »Apple« ieviesis noteikumus [lietotņu veikalā] App Store, kas apzināti ierobežo izvēli un inovācijas uz lietotāju pieredzes rēķina, principā tam darbojoties gan kā spēlētajam, gan tiesnesim, lai tīši citus lietotņu izstrādātājus nostādītu neizdevīgā stāvoklī,» skaidro «Spotify».

Uzņēmums norāda, ka tas neveiksmīgi centies atrisināt šo situāciju tieši ar «Apple», un tagad lūdz EK rīkoties, lai nodrošinātu godīgu konkurenci.

«Spotify» ir 207 miljoni ikmēneša lietotāju, tostarp 96 miljoni abonentu.

Zviedrijas mūzikas straumēšanas gigants "Spotify" šogad pirmajā ceturksnī strādājis ar viena miljona eiro tīro peļņu, salīdzinot ar 142 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn, teikts trešdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

"Spotify" norāda, ka maksas abonentu skaits pirmajā ceturksnī gada griezumā palielinājies par 31% un sasniedzis 130 miljonus.

Savukārt aktīvo lietotāju skaits kopumā sasniedzis 286 miljonus.

Ienākumi no maksas abonentiem pirmajā ceturksnī veidojuši 1,7 miljardus eiro.

Vienlaikus "Spotify" pamatdarbības zaudējumi ceturksnī samazinājušies līdz 17 miljoniem eiro, salīdzinot ar 47 miljoniem eiro pirms gada.

Reaģējot uz Zviedrijas mūzikas straumēšanas giganta "Spotify" iesniegtajām sūdzībām, Eiropas Komisija (EK) piemērojusi ASV tehnoloģiju kompānijai "Apple" 1,8 miljardu eiro naudassodu par negodīgas konkurences prakses īstenošanu attiecībā uz mūzikas straumēšanas pakalpojumu "Apple Music".

""Apple" ierīču lietotāji Eiropas Savienībā (ES) nevarēēja brīvi izvēlēties, kur, kā un par kādu cenu iegādāties mūzikas straumēšanas abonementus," norādīja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Piemērotais naudassods ir saistīts ar "Apple" praksi iekasēt no uzņēmumiem 30% maksu par pārdošanu, kas veikta caur lietotnēm, kas darbojas operētājsistēmā "iOS" viedtelefonos "iPhone" un planšetdatoros "iPad".

Uzņēmumiem, kas vēlas izvairīties no šīs maksas un tādējādi samazināt cenas, bija jāveic pārdošana ārpus lietotnes.

Taču "Apple" arī aizliedz uzņēmumiem izmantot "iOS", lai informētu lietotājus par cenām vai sniegtu saiti uz reģistrēšanās lapu, skaidro EK.

Bijušais Spotify viceprezidents un korporatīvo finanšu vadītājs Johans Bergkvists (Johan Bergqvist) kļuvis par Eiropas kopbraukšanas platformas Bolt finanšu direktoru, informē uzņēmumā.

Jaunajā amatā Johans Bergkvists būs atbildīgs par visiem Bolt izaugsmes aspektiem, tostarp finansēm, juridiskajiem un regulatīvajiem jautājumiem, darbiniekiem, uzņēmuma kultūru, kā arī finanšu piesaisti.

Kā informē uzņēmumā, iepriekš 6 gadus strādājot Spotify, Johans Bergkvists palīdzēja uzņēmumam izaugt no dažiem simtiem līdz vairāk nekā 4000 darbiniekiem. Viņš bija daļa no galvenās komandas, kas vadīja Zviedrijas uzņēmuma publisko akciju piedāvājumu (IPO) Ņujorkas Fondu biržā 30 miljardu ASV dolāru vērtībā, padarot to par vērtīgāko Eiropas jaunuzņēmumu. Johans Bergkvists ir studējis jurisprudenci Stokholmas Universitātē un finanšu zinātni Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH).

ASV eksprezidenta Baraka Obamas un bijušās pirmās lēdijas Mišelas Obamas producēšanas uzņēmums «Higher Ground» parakstījis vienošanos ar mūzikas straumēšanas uzņēmumu «Spotify» par podkāsta formāta pārraižu gatavošanu šai kompānijai, kas cenšas panākt lielāku satura dažādību.

«Mēs esam saviļņoti, jo podkāsti rada īpašu iespēju sekmēt produktīvu dialogu, likt cilvēkiem smaidīt, likt cilvēkiem domāt un, cerams, pulcināt mūsu visus nedaudz ciešāk kopā,» paziņojumā, ko izplatījis «Spotify» un «Higher Ground», norādīja eksprezidents.

Arī bijusī pirmā lēdija atzina, ka ir «iepriecināta par iespēju spēcīgākas padarīt balsis, kas pārāk bieži tikušas ignorētas vai arī apklusinātas pavisam».

Obamu pāra producēšanas uzņēmums tika izveidots 2018.gadā, un tas jau ir parakstījis ekskluzīvu vienošanos ar straumēšanas uzņēmumu «Netflix» par filmu, televīzijas seriālu un dokumentālo pārraižu ražošanu šim straumēšanas lieluzņēmumam.

Aizvadītā gada laikā «Spotify», kas pamatā ir pazīstams kā mūzikas straumēšanas uzņēmums, izrādījis arvien lielāku interesi par podkāstu biznesu. Februārī tas samaksāja 230 miljonus dolāru atzītajam ASV podkāstu producēšanas uzņēmumam «Gimlet Media».

#Uzņēmums varētu tikt novērtēts līdz pat 23,4 miljardu dolāru (19,2 miljardu eiro) apmērā.

Zviedrijas mūzikas straumēšanas gigants «Spotify» trešdien paziņoja par ilgi gaidīto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), kurā uzņēmums varētu tikt novērtēts līdz pat 23,4 miljardu dolāru (19,2 miljardu eiro) apmērā.

ASV Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC) iesniegtajā pieteikumā «Spotify» norāda, ka Ņujorkas fondu biržā kotēs jau esošas akcijas, nevis emitēs jaunas, ļaujot kompānijas dibinātājiem un investoriem saglabāt kontroli un izvairīties no Volstrītas galvotāju algošanas izmaksām.

Uzņēmums vēsta, ka tam ir 159 miljoni ikmēneša lietotāju, tostarp 71 miljons abonentu, kas ir divreiz vairāk salīdzinājumā ar tuvāko konkurentu «Apple Music».

Zviedrijas mūzikas straumēšanas gigants "Spotify" šogad otrajā ceturksnī strādājis ar pmatdarbības peļņu 266 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar 247 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn, teikts otrdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

"Spotify" norāda, ka maksas abonentu skaits pieaudzis par 12% un sasniedzis 246 miljonus, bet ikmēneša aktīvo lietotāju skaits kopumā veido 626 miljonus.

"Spotify" vēl nekad nav strādājis ar gada peļņu.

Uzņēmums decembrī paziņoja, ka likvidēs aptuveni 17% no kopējā darbavietu skaita, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus laikā, kad strauji palēninās ekonomikas izaugsme.

Daudzi cilvēki ir zaudējuši uzticību bankām un lielām kompānijām, tāpēc vajadzīga holistiski jauna pieeja finanšu pakalpojumiem, sniedzot cilvēkiem jauna veida lietotāja pieredzi.

Tā šodien Viļņā notiekošajā finanšu tehnoloģiju konferencē "Fintech Inn" izteicās digitālās bankas "N26" vadītājs 18 valstīs Šarūns Legecks (Šarūnas Legeckas).

Viņš uzskata, ka tehnoloģijas maina dažādas nozares un kā ievērojamākos piemērus min "Spotify", "Uber", "Airbnb" un "Netflix". Līdzīga mēroga ietekme tehnoloģijām būšot pār finanšu pakalpojumiem. Septiņi no desmit jaunākās paaudzes pārstāvjiem – tā dēvētās tūkstošgades paaudzes – drīzāk būšot ar mieru iet pie zobārsta nekā uz bankas filiāli, norāda Š. Legecks, atsaucoties uz kādu ASV pētījumu. Viņam nešķiet pieņemami, ka ir bankas, kas prasa trīs eiro par PIN koda maiņu vai 50 centus par konta atlikuma apskati. Tāpēc Š. Legecks lepojas, ka cilvēkiem patīk izmantot "N26" pakalpojumus.

Spotify dibinātāji Martins Lorentzons un Daniels Eks saņēmuši Starptautisko Gada zviedra balvu (zviedru valodā: Årets svensk i världen). Tā viņiem piešķirta par darbu, padarot mūziku pieejamu pasaulei, vēsta thelocal.se.

Balvas pasniegšanas pasākumu Stokholmas Grand Hotel apmeklējis Lorentzons. Viņam balvu pasniedza kroņprincese Viktorija.

«Es esmu slikts, ja runā par vairumu lietu, bet labs divās lietās. Man ir talants ieskatīties kristāla bumbā un prognozēt tendences un man ir talants atrast pareizos cilvēkus,» sacījis Lorentzons, to attiecinot uz savu kolēģi Eku.

Hip hop mākslinieks Šons Kārters (Shawn Carter), labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu Jay-Z, iegādājies Skandināvijas mūzikas straumēšanas pakalpojumu Wimp un tā mātes kompāniju Aspiro, ziņo thelocal.se.

Tas šobrīd ir lielākais zviedriem piederošā mūzikas straumēšanas pakalpojuma Spotify konkurents.

Kompānijas pašreizējie īpašnieki, kuriem ir 90 procenti Aspiro akciju, pieņēmuši 54 miljonus ASV dolāru vērto pārņemšanas piedāvājumu.

Šo informāciju apstiprinājusi Jay-Z kompānija Project Panther Bidco.

2014. gada trešā ceturkšņa beigās Wimp bija 512 000 maksājošu lietotāju Skandināvijā, Vācijā un Polijā. Zināms, ka Spotify patlaban ir vairāk nekā 15 miljoni maksājošu lietotāju.

Daudziem noteikti ir zināma dziesma «Video killed the radio star», kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt. Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video-on-demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: 1) satura piegādes/patēriņa veida attīstību; 2) iekārtu ekrānu attīstību, uz kurām saturs tiek patērēts.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Tā saucamie cordcutters jeb cilvēki, kas pilnībā ir pārgājuši uz VOD saturu, Latvijā ir ap 10–15%. Citviet pasaulē šie dati ir līdzīgi vai nedaudz augstāki, kad vienīgi VOD saturu patērē ap 15–20% skatītāju. Latvijai no pasaules tendencēm ir dažu gadu nobīde VOD platformu satura patēriņā. To ietekmē ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet samērā augstais pirātisma līmenis. Ar pirātismu TV industrijā ir jācīnās atbilstošajām valsts institūcijām, taču arī pakalpojumu kvalitātes līmenis šo situāciju noteikti mainīs. Proti, pakalpojumiem kļūstot ērtākiem un vieglāk pieejamiem, cilvēki pārskatīs arī savus ieradumus. Lielisks piemērs ir Spotify. Pirms gadiem ļoti daudzi mūziku lejuplādēja nelegāli, taču tagad liela klausītāju daļa izmanto Spotify, jo tā ir ļoti ērta un lietotājiem draudzīga platforma. Turklāt lietotāji par to ir gatavi arī maksāt.

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Tehnoloģiju gigants Apple šomēnes laidīs klajā jaunu mūzikas straumēšanas pakalpojumu.

Apple pirmais mūzikas straumēšanas pakalpojums būs pieejams Apple Music aplikācijā no 30.jūnija. Trīs mēnešus to varēs izmēģināt par brīvu, bet pēc tam tiks ieviesta abonēšanas maksa.

Aplikācijā būs pieejama radiostacija Beats One, kurā saturu veidos vairāki pazīstami dīdžeji. Viens no tiem būs Zeins Lovs no raidorganizācijas BBC 1.radiostacijas.

«Tagad visas iemīļotākās mūzikas klausīšanās iespējas būs vienuviet,» tehnoloģiju konferencē Sanfrancisko sacīja Beats līdzdibinātājs Džimijs Jovins. «Algoritmi nevar visu. Ir vajadzīgs cilvēka pieskāriens.»

Straumēšanas pakalpojuma mēneša abonentmaksa būs 9,99 ASV dolāri (8,95 eiro), bet ģimenes abonements maksās 14,99 dolāru (13,43 eiro).

Samsung jaunākā viedā aproce vilina ar iespēju ienirt pussimts metru dziļumā un noglabāt mūziku iebūvētajā atmiņā

Viedās aproces kopš pirmsākumiem bijis visnotaļ savdabīgs produkts valkājamo tehnoloģiju tirgū. Lielākoties to funkcionalitāte aprobežojas ar fizisko aktivitāšu mērīšanu, un tām ir pagrūti spēkoties ar viedajiem pulksteņiem. Iespējams, tādēļ vairāki spēlētāji pamājuši ardievas aproču ražošanai. Samsung gan vēl turas un, rudenī piesakot savu jauno aproci Gear Fit2 Pro, centies paplašināt tās pielietojumu. Ar to var nirt dziļāk ūdenī, iebūvētajā atmiņā noglabāt mūziku un klausīties bez telefona iesaistīšanas. Vai ar to pietiek?

Dizains

Tos, kuri turējuši rokās pērnā gada Gear Fit2, jaunais modelis nepārsteigs, jo tas izskatās identiski. Plānā, ar ieliektu SuperAmoled ekrānu apveltītā 34 gramus smagā aproce cieši piekļaujas pie plaukstas locītavas un ikdienā netraucē. Ekrāns nemanāmi saplūst ar gumijoto siksniņu, kam personību piešķir rombu formas reljefs. To var nomainīt pāris sekunžu laikā, nospiežot korpusa apakšā esošās fiksācijas «austiņas». DB rīcībā pabijusī sarkanmelnā versija izskatās gana glīta, lai to nebūtu neērti nēsāt kopā ar ikdienas uzvalku. Pie svinīgāka apģērba gan tā neiederēsies.