Šodien pēcpusdienā Latvijā gaiss vietām sakarsīs līdz plus 30 grādiem, informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Augstākā gaisa temperatūra gaidāma pēcpusdienā, pēc plkst.15 un prognozes liecina, ka plus 30 grādu temperatūra gaidāma Zemgalē.

Karsta diena būs visā Latvijā - gaiss sakarsīs līdz plus 27, plus 29 grādiem. Liels karstums būs arī Rīgā, brīdina sinoptiķi. Par dažiem grādiem zemāka temperatūra būs Kurzemē, Baltijas jūras piekrastē.

Līdz ar sauso un karsto laiku mežos ir ļoti augsta ugunsbīstamība.

Tveice un sauss laiks gaidāms arī turpmākās dienas - nedēļas nogalē gaisa temperatūra var pārsniegt plus 30 grādu atzīmi.

Šā gada Līgo svētku laikā Islandē pavadīju četras dienas. Ekstrēmo sporta veidu fotogrāfs Kriss Burkards jau sen bija mani ar savām Islandes dabas skatu un sērfotāju bildēm savaldzinājis, tāpēc ļoti vēlējos pats uz savas ādas izbaudīt šo dabas skarbumu un skaistumu. Pēdējos gados šī sala ir aizvien populārāks galamērķis neskartās un unikālās dabas dēļ, un nu ar AirBaltic tiešo reisu tas sasniedzams mums tik viegli kā vēl nekad.

Islande ir slavena ar to, ka laiks var krasi mainīties dažu minūšu laikā. No saulaina laika līdz brāzmām un negaisam. Tur ir ziemeļu vasara ar izteiktu uzsvaru uz mākoņiem un lietu. Ja izdodas pagozēties saulītē, tad var uzskatīt, ka ir paveicies. Ap Jāņiem gaisa temperatūra dienā turējās līdz divdesmit grādiem, kas atkarībā no kombinācijas ar intensīvo sauli, skarbo vēju vai stipro lietu uz latvieša ādas bija sajūtama brīžiem kā vasaras tveice, brīžiem kā rudens drēgnums.

Daba, daba un vēlreiz daba. Četras dienas salas izzināšanai ir pārlieku maz. Tur var dzīvot arī mēnesi, un būtu ko darīt. Liela daļa tūristu izbrauc populārāku maršrutu ar nosaukumu Zelta aplis, kas ietver dažus ūdenskritumus un geizerus, bet nedodas apskatīt visu salu. Piemēram, amerikāņi Islandi izmanto kā tranzīta un atpūtas punktu, lai dotos tālāk uz kontinentālo Eiropu. Viņi iekāpj zilajā lagūnā nopeldēties, un ar to arī viņu Islandes apmeklējums beidzas. Tikai maza daļa no kopējā tūristu skaita redz Islandi visā tās daudzveidībā.

Nedēļas nogalē tveice Latvijā ievērojami mazināsies, un nākamnedēļ gaisa temperatūra kļūs vēl zemāka. Bieži gaidāms lietus un brāzmains vējš, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes.

Vēl piektdien gaisa temperatūra sasniegs +30 grādu, sestdien un svētdien vairs nebūs siltāk par +22..+27 grādiem. Valsts lielākajā daļā īslaicīgi līs, iespējams spēcīgs pērkona negaiss. Vējš pūtīs no rietumu puses.

Sagaidāms, ka nākamās nedēļas sākumā ar brāzmainu ziemeļrietumu vēju ieplūdīs par dažiem grādiem vēsāks gaiss. Atbilstoši pašreizējai «Global Forecast System» prognozei maksimālā gaisa temperatūra nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijā būs +19..+24 grādi, bet naktīs termometra stabiņš vietām noslīdēs nedaudz zem +10 grādiem.

Iespējams, sākot ar otrdienu, pastiprināsies anticiklona ietekme un laiks kļūs sausāks un saulaināks, savukārt nākamās nedēļas nogalē var ierasties ciklons.

Tuvākajās dienās Rietumeiropā gaidāma liela svelme, kas - līdzīgi karstuma vilnim jūnijā - vietām pārspēs absolūtos karstuma rekordus, brīdina sinoptiķi.

Spānijā jau vairākas dienas valda karstums līdz +42 grādiem, pirmdien arī Francijas dienvidos gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +40 grādiem. Nedēļas vidū nebijusi svelme sasniegs Francijas ziemeļu daļu un Beniluksa valstis.

Pastāv liela iespēja, ka ceturtdien Parīzē tiks pārspēts Francijas galvaspilsētas absolūtais temperatūras rekords - 1947.gada 28.jūlijā reģistrētie +40,4 grādi.

Iespējams, ceturtdien arī Beļģijā un Nīderlandē gaisa temperatūra pakāpsies līdz augstākajai atzīmei novērojumu vēsturē. Pašreizējais nacionālais karstuma rekords Beļģijā ir +38,8 grādi 1947.gadā, Nīderlandē tie ir +38,6 grādi 1944.gadā. Briselē prognozēta gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +39 grādiem.

Jevgēņija Paškēviča jaunās filmas Ko zina klusā Gerda projekta attīstīšanu uzsākusi studija Nida Filma, un filmas izplatīšanas tiesības iegādājusies viena no pasaules vadošajām neatkarīgajām filmu izplatīšanas kompānijām WIDE, pastāstīja Astra Spalvēna, Latvijas filmu nozares informācijas vadītāja.

Filmas pārdošana starptautiskajam izplatītājam tik agrīnā projekta stadijā esot apliecinājums filmas potenciālam starptautiskajā tirgū. Kompānija WIDE ir nopirkusi vairāku Latvijas filmu tiesības, tai skaitā arī Aika Karapetjana topošās šausmu filmas M.O.Ž. izplatīšanas tiesības.

Filma Ko zina klusā Gerda ir starptautisks projekts, aktieru komandā un radošajā grupā plānots iesaistīt gan Latvijas, gan ārvalstu pārstāvjus. Interesi par projektu ir apstiprinājusi Ungārijas filmu studija Cinema-Film KFT, plānota sadarbība arī ar partneriem Īrijā, Lielbritānijā un Beļģijā.

Ko zina klusā Gerda ir psiholoģiska komēdija, burleska. Filmas darbība risinās kultūretnogrāfiskā pansionātā mūsdienu Latvijā. Tas pieder Baltijas vāciešu Fitinghofu ģimenei, kas īpašumtiesības atjaunojusi pagājušā gadsimta 90. gados. Lai iegūtu papildu līdzekļus īpašuma restaurācijai, viņi atvēruši īpašu pansionātu. Šeit iespēju robežās atjaunota pagājušā gadsimta 30. gadu materiālā pasaule un noskaņa. Mūsdienu dzīves atribūtus, apģērbu, transporta un sakaru līdzekļus atbraucējiem jāatstāj pie pansionāta ieejas. Pansijas iemītnieki ieradušies no dažādām valstīm. Bet sazināties viņiem nav grūti, jo viena no pansionāta devīzēm nosaka: «Ja iespējams, paklusē.» Lai atgūtu veselību, klienti ir gatavi uz laiku atteikties no mūsdienu dzīvesveida… Taču Daba iesaista nomaļā pansionāta Fitinghofa iemītniekus savdabīgā psihoanalītiskā eksperimentā. Trīs nedēļas ilgā tveice nospiedoši iedarbojas uz šiem, tik atšķirīgajiem cilvēkiem – viņi visi lielākā vai mazākā mērā ir uz vājprāta robežas.

Vasaras tveicē Rīgas dome pārdošanai atdod arvien vērtīgākus pilsētas īpašumus, palielinot aizdomas par īpašumu izpārdošanu lielā budžeta deficīta segšanai

102,9 ha Lucavsalā, 4,5 ha pie Juglas ezera, vairāk nekā 1,1 ha Tallinas ielā, piecstāvu dzīvojamā ēka Baznīcas ielā, vairāk nekā 3600 m2 liels zemes gabals nelielajā Dainas ielā starp K. Barona un A. Čaka ielu – visu šo īpašumu pārdošanu Rīgas dome akceptēja vienā sēdē. Atbildīgās amatpersonas nesniedz tiešu atbildi uz jautājumu, vai šie īpašumi jāpārdod, lai palielinātu pilsētas ienākumus un tādējādi samazinātu budžeta deficītu, kas šogad plānots 50,7 milj. eiro apmērā. Taču aizdomas par to palielina neskaidrība, kādēļ īpašumu pārdošana nepieciešama šobrīd – Lucavsalu Rīgas dome jau vairākkārt noskaudusi biznesam, Tallinas ielā vēl ziemā ar nevalstiskām organizācijām apspriesta iespēja veidot kultūras un apkaimes centru.