Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca "sabiedrības intereses". Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.

Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai sakarā svarīgs esot dialogs.

Ienākošo un izejošo zvanu pakalpojumu sniedzējs jeb klientu servisa vēstniecība «Sonido» izveido sociālo projektu «Parunāsim!»

«Sonido» valdes locekle un «Parunāsim!» izveidotāja Inga Muižniece teic, ka uz tālruni 26564564 var zvanīt ikviens, kurš vēlas parunāties un tikt uzklausīts. Tālruni izmantojot arī tie tautieši, kuri dzīvo ārzemēs un kuriem ir vēlme pēc saistības ar Latviju. «Zvanu centrā mēs esam ļoti dažādi cilvēki, bet mūs vieno mērķis – palīdzēt. Mēs klausāmies viens otra dažādajās un bagātajās pieredzēs. Paaudžu informācijas apmaiņa ir ļoti liela vērtība. Zvanu centrā mēs protam pieņemt viens otru bez aizspriedumiem. Mūsu kolēģi vienmēr ieklausās, pieņem sacīto kā vērtīgu, unikālu informāciju un neapšauba to,» saka I. Muižniece.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētki ir gaiši svētki un tajā pašā laikā tiem, kuriem nav ģimenes, draugu un tuvinieku, tie ir gada vientuļākie svētki. Šogad sanāk ļoti garas brīvdienas – no 22. decembra līdz 2. janvārim – un tas ir laiks, kad cilvēkam var nebūt iespēja komunicēt ar citiem. Piemēram, ir cilvēki, kuri zvana tieši vakarpusē, lai parunātos, jo ikdienā ir darbā, bet vakarā mājās ir vieni paši un jūtas vientuļi. Tie ne vienmēr ir vecāka gadagājuma cilvēki, I. Muižniece teic, ka tie bieži vien ir cilvēki vecumā virs 30 gadiem, pārsvarā sievietes. Tāpat Ziemassvētkos cilvēki gaida ciemos radiniekus no ārzemēm, bet bieži vien viņi neatrod laiku apciemojumam un tas ir liels trieciens, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo viņi jūtas atstumti, nenovērtēti un nevajadzīgi. «Šīs sajūtas nevajag atstāt sevī, bet gan izrunāt šo sāpi,» viņa uzsver.

Vēl pirms diviem gadiem Pārdaugavā, Robežu ielas koka namā, čakli strādāja vietējais diennakts veikals, kas visā apkārtnē bija populārs ar savu alkoholisko dzērienu piedāvājumu. Tāpēc šo telpu pārņemšana ar mērķi izveidot pievilcīgu bufeti-picēriju un pasākumu rīkošanas vietu jaunajiem saimniekiem bija liels izaicinājums.

«Vēl tagad apkārtējie iedzīvotāji diezgan skeptiski uz mums skatās, lai gan Ansamblis ir atvērts jau kopš 2017. gada janvāra. Reizēm gadās, ka ienāk kāds vietējais iedzīvotājs un saka, ka pie mums ir pirmo reizi, jo nav ievērojis pārmaiņas. Visiem atmiņā palicis kādreizējais diennakts veikals,» atzīst Agita Muižniece-Polikarpa, bufetes-picērijas Ansamblis vadītāja.

Pēc Eduarda Ancāna, Ansambļa īpašnieka, teiktā, kaimiņi joprojām netic, ka bufetes-picērijas darba laiks beidzas pulksten 23. Tiesa, dažkārt sanāk strādāt nedaudz ilgāk, jo katru piektdienu Ansamblī notiek koncerti. «Pārsvarā piektdienās dzirdama rokmūzika, jo arī paši esam ar to saistīti. Taču pie mums ir dziedājusi arī Ieva Akuratere, Haralds Sīmanis, Kārlis Kazāks u.c. mākslinieki gan no Latvijas, gan Vācijas – vairāk vai mazāk paziņas vai paziņu paziņas,» viņš skaidro .

Sociālais projekts "Parunāsim" mēnesī saņem 400 līdz 480 zvanus.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts, kas darbojas katru darba dienu 11 rītā līdz septiņiem vakarā latviešu un krievu valodā. Zvanot uz telefona numuru 26564564, cilvēki var parunāties. "Mēs būsim atbalsts tiem, kas svētkos paliks vieni, kam būs pilna sirds un vēlme padalīties ar savām sajūtām, turklāt ne tikai bēdīgajām, bet arī priecīgajām. Mums zvana arī, lai dalītos savā priekā par ikdienas norisēm, redzētām teātra izrādēm un izlasītām grāmatām. Aug arī pieprasījums pēc lasīšanas priekšā un kopīgu krustvārdu mīklu risināšanas. Tādēļ plānojam šo ieviest arī kā pakalpojumu, kuru var iegādāties un uzdāvināt saviem vecākiem, vecvecākiem, radiniekiem un jebkuram citam cilvēkam, kuram vēlas izrādīt savu atbalstu," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle.

Rīgas apgabaltiesa šodien atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu, ar kuru Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece atzīta par vainīgu dienesta viltojumā un viņai piespriests naudassods desmit minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā.

Pilns šodien pasludinātā tiesas sprieduma teksts būs pieejams 25.novembrī, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākas tiesas Senātā.

Kā ziņots, apgabaltiesā Muižnieces lieta nonāca saistībā ar viņas pašas iesniegto apelācijas sūdzību un Ģenerālprokuratūras iesniegto apelācijas protestu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 25.oktobra spriedumu.

Prokurore Ilze Gailīte gan pirmās instances tiesas debatēs Muižnieci bija lūgusi sodīt ar naudassodu 20 minimālo mēnešalgu (4000 latu) apmērā, turpretim Muižnieces advokāte Guna Kaminska savu aizstāvamo bija lūgusi pilnībā attaisnot. Pati Muižniece vainu neatzina.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien atzina par vainīgu dienesta viltojumā apsūdzēto Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Vinetu Muižnieci un piesprieda viņai naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā.

Kā informēja tiesas priekšsēdētājas palīgs Jānis Jaksons, pilns šodien pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 8.novembrī, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Prokurore Ilze Gailīte tiesas debatēs Muižnieci bija lūgusi sodīt ar naudassodu 20 minimālo mēnešalgu (4000 latu) apmērā. Pati Muižniece savu vainu neatzina.

Saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama valsts amatpersona - Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viltojusi dokumentu - Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Līdz ar to Muižniece tiek apsūdzēta pēc KL 327.panta 1.daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Sociālais projekts "Parunāsim" decembrī saņēma 482 zvanus, no kuriem 62 bija tieši Ziemassvētku laikā. Vidējais svētku sarunas ilgums bija ap 25 minūtēm.

Pirms gada, 2018. gada decembrī, "Parunāsim" saņēma 93 zvanus, no kuriem 24 bija Ziemassvētkos. "Šajos svētkos joprojām bija aktuāli zvani, ka tuvinieki nav pildījuši solījumus un atbraukuši ciemos, tas ir radījis cilvēkiem depresīvas un skumjas sajūtas. Gada pastāvīgie zvanītāji zvanīja, lai novēlētu priecīgus svētkus un lai izdodas turpināt sarunas ar tiem, kuriem tās ikdienā ir nepieciešamas. Interesanti, ka šoreiz runātāji arī uzsvēra, ka televīzijā esošās reklāmas ir ļoti kaitinošas, jo sliktā finansiālā stāvokļa dēļ paši nevar atļauties tās lietas, kas tiek reklamētas un tas rada ļoti nepatīkamas sajūtas," zina teikt Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle.

Lai arī epidemioloģiskā situācija valstī ir skarba, no pirmdienas, 1.novembra, 1.-3.klašu skolēni atsāks mācības klātienē, pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Viņa stāstīja, ka par nepieciešamību nodrošināt klātienes mācības pārliecību guvusi šīs nedēļas sākumā, apmeklējot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS), kur tolaik ārstējās septiņi bērni, kuri bija sasirguši ar Covid-19. Mediķi ministri pārliecinājuši, ka skolām ir jābūt atvērtām, jo tagad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nedēļā atvedot trīs, četrus bērnus, kuri sev nodarījuši paškaitējumu. Iepriekš šādi gadījumi bijuši viens, divi mēnesī.

"Pašlaik, glābjot dzīvības nevakcinētiem pieaugušajiem, nonāksim pie tā, ka jauniem cilvēkiem būs jāglābj dzīvības un dzīves," brīdina ministre.

Muižniece izprot mediķu situāciju, taču uzskata, ka valsts nevar iznīcināt tās nākotni, tādēļ skolām ir jābūt atvērtām.

Valsts portālā Latvija.lv tiks papildināta instrukcija, kā arī piedāvātā iespēja aprēķināt pilnīgu Latvijas iedzīvotāja provizorisko pensiju, uzlabojot pensijas kalkulatoru un dodot iespēju aprēķināt nākotnes pensiju pēc visiem pensiju līmeņiem.

Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece. Viņa piebilda, ka lielākais klupšanas akmens šajā jautājumā bijis pareizā pensijas vecuma ievadīšanas datums – sistēma automātiski piedāvā datumu uz aprēķina brīdi – kāda pensija būtu pensionējoties šodien.

«Sistēma piedāvā pensiju uz šo brīdi, nevis tad, kad personai pienācis pensijas datums. Ja jūs ievadītu 65 gadus, tad rezultāts būtu pavisam cits,» skaidroja J. Muižniece. Tāpat Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore aicināja iedzīvotājus pārliecināties, vai valsts sistēmās ir informācija par strādājošā darba stāžu līdz 1996. gadam, kas ietekmē prognozēto pensijas apjomu.

Sociālais projekts "Parunāsim" šogad iecerējis attīstīties Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts. "Katru gadu es izvirzu attīstības mērķus un šajā gadā ir plānots sociālo projektu "Parunāsim" attīstīt Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā. Šogad vēlamies atrast iespēju, kā varam zvanu centrā nodarbināt cilvēkus ar redzes invaliditāti. Tas sevī ietver atrisināt jautājumu, kā pielāgot tehniskos līdzekļus. Savukārt 2021. gadā ir plānots iziet pasaules līmenī, izmantojot informācijas tehnoloģijas," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle. Šo mērķu īstenošanai uzņēmums ir piesaistījis Labklājības ministrijas un finanšu institūcijas "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu, kura kopējā summa kopā ar uzņēmuma līdzfinansējumu ir 75,9 tūkstoši eiro.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki piedāvā tehnoloģiju videi draudzīga termoiepakojuma izgatavošanai no Latvijā ļoti plaši pieejamā skuju koku zaleņa – smalkiem zariņiem un skujām, informē RTU.

Skuju koku zalenis faktiski ir mežizstrādes atlikums, tā lietošanas iespējas ir ievērojami plašākas par šobrīd izmantotajām.

«Izstrādājot mežu, koku smalkie zariņi ar skujām paliek turpat mežā. Pēc izkalšanas skujas un zarus var izmantot meža šķeldas ražošanai vai arī klāt uz zemsedzes, lai sliktos laikapstākļos tehnika varētu pārvietoties pa mežu. Nelielos apjomos Latvijā zaleni izmanto arī skuju ekstraktu ražošanā,» uzskaita RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) vadošā pētniece Indra Muižniece. Zaleni pārstrādā SIA Vecventa Piltenes pusē, vairāki uzņēmumi izmanto zaleņa pārstrādes produktus, piemēram, skuju ekstraktu un hlorofila pastu lieto kā izejvielu kosmētikas un farmācijas produktu ražošanā.

Labklājības ministrija (LM) rosinās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas visos nodokļu režīmos strādājošajiem maksāt vismaz no minimālās algas, intervijā Latvijas Radio sacīja valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Ja deklarētā alga būtu zemāka par minimālo, vienalga šī sociālo iemaksu starpība būtu jānomaksā. Vēl gan ir diskutējams, vai to darīs tikai darba devējs vai piedalīsies arī paši darbinieki. Viņa norādīja, ka šāda sistēma jau sen ir ieviesta Lietuvā un Igaunijā, kur darbojas tikai tāpēc, lai aizsargātu darba ņēmējus viņu nākotnes vārdā.

Muižniece uzsvēra, ka varēs noteikt izņēmumus, piemēram, tie varētu būt cilvēki ar invaliditāti un tie, kas darba gaitas sākuši pirmreizēji. Tomēr izņēmumiem ir jābūt saprātīgiem, viņa piekodināja, piebilstot, ka, iepriekš lemjot par šo jautājumu, šis aspekts arī sagādājis problēmas.

Viņa pieļāva, ka arī uz pašnodarbinātajiem šis risinājums varētu neattiekties, tomēr tas vēl ir risināms jautājums.

Nākamajā mācību gadā, kad pedagogiem plānots prasīt obligātus Covid-19 drošības sertifikātus, izglītības sistēmu varētu pamest ap 1000 pedagogu, atsaucoties uz savām intuitīvajām sajūtām, intervijā TV3 pieļāva izglītības ministre Anita Muižniece (JKP).

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, 2020./2021.mācību gadā Latvijā strādāja ap 56 000 pedagogu, tostarp visvairāk - nepilni 30 000 - bija vispārējās un speciālās izglītības skolotāji, ap 12 000 - pirmsskolas izglītības skolotāji, bet ap 5600 - augstskolu pasniedzēji.

Muižniece domā, ka Saeima augustā pieņems atbildīgu lēmumu un atbalstīs valdības pozīciju par obligātu Covid-19 drošības sertifikāta prasīšanu pedagogiem, attiecīgi var sagaidīt kādas daļas pedagogu došanos prom no izglītības sistēmas.

Ja veidosies kritiskas situācijas, ministre sagaida, ka vadības grožus ņems rokās pašvaldības kā skolu dibinātājas un pavērtēs strukturālas izmaiņas skolu tīklos. Politiķe atzīmēja, ka Latvijā joprojām ir daudz pedagogu ar nepilnām darba slodzēm, attiecīgi, sasniedzot "kaut kādu kritisko robežu", pašvaldības atbildīgāk varētu paskatīties uz to, "kā strādā viņu novada skolas un sakārtot".

Kā produktu ilgāk saglabāt svaigu, pagarinot tā derīguma termiņu, – tas ir ražotājiem aktuālākais jautājums; svarīgs ir arī preces vizuālais noformējums, jo cilvēki pērk ar acīm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Videi draudzīgs, tai pašā laikā spējīgs saglabāt produkta labās īpašības ilgtermiņā, viegli pamanāms veikala plauktos, turklāt par saprātīgu cenu, – tāds ir iepakojums, par kādu varētu sapņot ikviens ražotājs.

600 veidu

Šādi mūsdienīgi iepakojumi sadarbībā ar pārtikas ražotājiem top Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Iepakojuma materiālu īpašību izpētes laboratorijā, kurā LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas zinātniece, docente Sandra Muižniece-Brasava kopā ar universitātes studentiem un mācību spēkiem pēta dažādu iepakojuma materiālu saderību ar produktiem, meklējot risinājumu to ilgākai uzglabāšanai. Piemēram, gaļas salātu iepakošanai atrasta pieeja, lai salāti uzglabātos pat līdz 52 dienām. «Mūsu laboratorijas pētījuma lauks ir iepakojums mijiedarbībā ar produktu, pētām produkta saderību ar materiālu, lai pagarinātu derīguma termiņu, neizmantojot konservantus, e-vielas, atrodot piemērotāko iepakojumu un iepakošanas tehnoloģiju,» stāsta S. Muižniece-Brasava. Derīguma termiņa ilgums īpaši ir svarīgs tiem uzņēmējiem, kuru produkcija tiek eksportēta. Viens no pēdējiem LLU laboratorijas izstrādātajiem risinājumiem ir vakuuma iepakojums, kurā divus gadus istabas temperatūrā var glabāt mizotus un sagrieztus kartupeļus, kuri ir tvaicēti savā sulā un saglabājuši visas vērtīgās īpašības. Šiem kartupeļiem nav klāt konservantu un e-vielu, ilgo glabāšanas laiku nodrošina iepakojuma materiāls un tehnoloģija.

Administratīvā rajona tiesa ir ierosinājusi lietu par elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Bite Latvija” pieteikumu pret Rīgas pašvaldību attiecībā uz ilgstošu un prettiesisku pašvaldības bezdarbību atbilstošas gaisvadu infrastruktūras izbūvē.

Kā norāda uzņēmuma ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, neskatoties uz gadiem ilgiem centieniem panākt rezultātu sarunu ceļā, pašvaldība nav pildījusi tai likumā noteiktos pienākumus, lai komersanti varētu izpildīt prasību par pazemes kabeļu ierīkošanu. Tā vietā pašvaldība nepamatoti uzliek savu atbildību uz “Bite Latvija” un citu komersantu pleciem, vienlaikus arī aizliedzot esošo gaisvadu trašu uzturēšanu. “Bite Latvija” pēc apvienošanās ar “Baltcom” 2024. gada 1. jūlijā pārņēma “Baltcom” tiesības un saistības, tajā skaitā līgumus un infrastruktūru elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai, arī kabeļu trašu izbūves un rekonstrukcijas projektus. Taču Rīgas pašvaldība, atsakoties pildīt tās autonomo funkciju, ir padarījusi šo projektu īstenošanu par neiespējamu.

Pensiju sistēma Latvijā darbojas jau 20 gadus un ieguldīts daudz, tā ir nepārtraukti attīstīta un apbēdina fakts par iedzīvotāju neziņu saistībā ar pensiju sistēmu, norāda Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

«Cilvēku attieksmē ir pretruna - liela daļa paļaujas uz valsts pensiju, bet tajā pašā laikā tikpat liela daļa neuzticas pensiju sistēmai. Daudzi saka, ka tik ilgi nenodzīvos, taču pensija pienāk un publiskajā telpā izskan jautājums, kā lai izdzīvo, turklāt zinot, ka šie cilvēki ir ilgi strādājuši, jautājums pastāv, kurā kabatiņā šī nauda ir iekritusi,» viņa sacīja.

Sākot strādāt, informācija par jauno darba ņēmēju nonāk VID un VSAA, kur tiek atvērts virtuālais konts apdrošinātājai personai un sāk reģistrēt iemaksas. 6% no ienākumiem tiek novirzītas 2.līmenī un nauda tiek fiziski uzkrāta. Pārējā nauda ir virtuāla un ar iemaksām tiek nodrošinātas šīsdienas pensionāru pensijas, skaidro J. Muižniece.

Piektdien, 3. septembrī, svinīgi tika atklātas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) un auditoriju mājas «Domus Auditorialis» jaunās ēkas.

Šis ir vēsturiski nozīmīgs pasākums, jo arī DITF pievienojas pārējai RTU saimei studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kur ir koncentrēta lielākā daļa RTU fakultāšu.

Ēku atklāšanā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kā arī RTU vadība un studenti, nozares profesionāļi.

«Valsts nākotne ir izglītotu un spējīgu jaunu cilvēku rokās. Valdības mērķis ir celt iedzīvotāju kopējo labklājību. Tā mūsdienu pasaulē visbiežāk ir atrodama tur, kur attīstās jaunas tehnoloģijas. Lai tās varētu attīstīt, ir nepieciešami gudri, zinoši un spējīgi cilvēki. Augstskolas, tostarp, RTU, rūpējas, lai Latvijā būtu izglītoti cilvēki, attīstītos zinātne un jaunu tehnoloģiju izstrāde. Man ir patiess prieks šodien piedalīties jaunās RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes ēkas un auditoriju mājas atklāšanā, kas ir uzskatāms apliecinājums mērķtiecīgiem valsts ieguldījumiem izglītības un zinātnes attīstībā. Vēlu sekmes un izdošanos, strādājot un studējot jaunajās ēkās!» apsveikuma uzrunā sacīja K. Kariņš.

Lai kāzas varētu rīkot savā izsapņotajā svinību vietā, telpu rezervācija dažreiz jāveic pat divus gadus iepriekš

«Svinību norises rezervācija ir jāveic līdz ar kāzu kleitas iegādi,» iesaka aģentūras Smalkais stils projektu vadītāja Ilze Bula. Glaunākās vietās var būt jāpiesaka pat gadu uz priekšu, jo vasaras periodā to grafiks ir ļoti blīvs, daudzās svinību vietās jau katra nedēļas nogale faktiski ir saplānota. Kāzu aģentūras direktore Dace Miezīte piebilst, ka atsevišķās vietas, piemēram, Bīriņu pils svinībām ir jāaizrunā pat pusotru vai divus gadus iepriekš. Arī restorānā Gutenbergs visa vasara ir saplānota. Ir iespēja atrast svinību vietu arī mēnesi iepriekš, bet ir jārēķinās, ka tas noteikti maksās dārgāk. Svētku studijas Sparkling dibinātāja Dagnija Lībane norāda, ka jau šobrīd pāri interesējas par iespējām precēties 2016. gada vasarā.

Lai gaidāmajā 2021./2022.mācību gadā skolēni gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmās varētu piedalīties klātienes mācībās, viņiem būs nepieciešams sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 tests, otrdien nolēma Ministru kabinets.

IZM grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai izstrādāti ar mērķi noteikt izglītojamo testēšanu kā priekšnoteikumu izglītības procesa īstenošanai klātienē, sākot 2021./2022.mācību gadu.

Ja skolēniem netiks veikta minētā testēšana, attiecīgais skolēns nevarēs nedz uzsākt, nedz arī turpināt izglītības ieguvi klātienē. Ņemot vērā izglītības ieguves obligātumu un vecāku atbildību par tās ieguvi, tad šādā gadījumā pamatizglītības ieguve būs jāturpina ģimenē. Covid-19 testu neveiks izglītojamiem ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Apliecinājumu papīra vai digitālā formā būs jāuzrāda izglītības iestādes atbildīgajai personai.

Paļaujoties tikai uz valsti kā pensiju maksātāju, daudziem pensionāriem nākotnē būs ļoti mazas pensijas, norāda eksperti.

Ņemot vērā mūsu mikronodokļa režīmu, ko daļa paši cilvēku izvēlējušies vai piespiedu kārtā to licis izvēlēties darba devējs, cilvēkiem ir mazas iemaksas, līdz ar to nākotnē pensijas būs mazas, saka Jana Muižniece, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Protams, cilvēkiem ir pašiem iespēja veikt iemaksas, taču viņi to nedara.

«Trešdaļa gadiem ir maksājuši līdz minimālai algai, un mazas pensijas būs realitāte. Ja līdzekļi atļauj, ir jādomā par iesaisti pensiju 3. līmenī. Un tas jādara, lai nebūtu jautājums, ko saņems pensijā, un cilvēki nedomātu, ka nenodzīvos līdz pensijai. Šie fakti ir satraucošāki nekā jautājums, kuru pārvaldnieku izvēlēties,» norāda J. Muižniece.

Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Lejuplādējot filmas, mūziku vai līdzīgus failus internetā, būtu jārēķinās, ka, iespējams, arī reāls sods no filmu studijas vai mūzikas ierakstu kompānijas, kas ir audio vai video faila patiesie īpašnieki.

Rīdzinieks Kalvis ar sava interneta pakalpojumu sniedzēja starpniecību saņēmis oficiālu vēstuli no ASV kompānijas Irdeto USA, Inc, kas uzrauga un aizstāv pasaulē slavenās filmu studijas Paramount Pictures Corporation autortiesības. Tajā paziņots, ka konkrētā datora lietotājs nelegāli lejuplādējis kādu minētās kompānijas filmu, un izteikts brīdinājums par šādas rīcības sekām, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas autortiesību eksperti aicina šādus paziņojumus neuztvert pārlieku nevērīgi un arī pret intelektuālo īpašumu attiekties atbildīgāk, jo sekas ir iespējamas.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nodrošinājuma pavēlniecība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) noslēgušas līgumu par sausās uzturdevas izstrādi un pilnveidi. Paredzēta sausās uzturdevas realizācijas termiņa pagarināšana, papildu recepšu izstrāde, jauna un vienota iepakojuma izveide, kas būtu tīkamāka funkcionalitātes un dizaina ziņā, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Pēc jaunā līguma noslēgšanas tiks strādāts vairākos virzienos. Paplašinās piedāvājumu, deviņu dažādu paku vietā izstrādājot 21 un ieviešot šķiedrvielām bagātinātus produktus, tiks domāts par uzturdevu, kas palīdz ātri atgūt enerģiju.

Pēc karavīru iniciatīvas pakas plānots papildināt ar košļājamo gumiju. Zinātnieki strādās, lai pašreizējo 20 mēnešu derīguma termiņu pagarinātu līdz pieciem gadiem. Tas tiks darīts, nevis pievienojot konservantus vai e-vielas, bet pētot dažādu iepakojuma materiālu iespējas kombinācijā ar apstrādes tehnoloģijām un analizējot to kvalitātes un mikrobioloģiskos aspektus. «Jau vairāk nekā 15 gadu darbojos iepakošanas jomā. Protams, e-vielas un konservanti ir viens no risinājumiem, kas dod lielu derīguma termiņu, bet to var pagarināt, arī izmantojot inovatīvas iepakošanas tehnoloģijas,» tā LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētnieku grupas vadītāja asociētā profesore Sandra Muižniece-Brasava. Lai gan komplektācijā iekļauto produktu iepakojumi izskatīsies līdzīgi, katrs būs no cita materiāla. «Tas ir būtiski, jo rupjmaizes glabāšanai ir pavisam citi nosacījumi nekā pamatēdienam, tāpat atšķiras putras, ievārījuma vai medus iepakojumi,» stāsta S. Muižniece-Brasava, uzsverot, ka materiāls nedrīkst laist cauri mitrumu, aromātu, tajā pašā laikā tam jāpasargā no mehāniskiem bojājumiem.

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.