Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iesaisti 2023.gadā realizēti kopumā 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā un ar plānoto darbavietu skaitu - 2513, informē LIAA pārstāvji.

No realizētajiem 46 projektiem 24 īstenoti Rīgā un Pierīgā, 12 - Kurzemē, četri Vidzemē, bet pa trim projektiem realizēti Latgalē un Zemgalē. Tostarp pārstāvētas tādas nozares kā bioekonomika - 12 projekti, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) - desmit projektu, viedā enerģētika - septiņi projekti, fotonika un viedie materiāli - seši projekti, kā arī biomedicīna - trīs projekti.

Investīciju piesaistē aģentūra fokusējas uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, lai ienākošais ārvalstu kapitāls stimulētu straujākas pārmaiņas ekonomikā.

LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde atzīmē, ka ārvalstu uzņēmumu interese par ienākšanu Latvijā ir pietiekami liela, un kopumā šogad strādāts ar 182 projektiem, kuru potenciāls sasniedz piecus miljardus eiro.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" maijā plāno sākt komerciālos pasažieru pārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils, aģentūrai LETA apstiprināja "Lux Express" Baltijas biznesa attīstības vadītājs Aldis Ķibēns.

Viņš norāda, ka Sabiedriskā transporta padome ir paudusi atbalstu reģionālās nozīmes maršruta Rīga-Liepāja atklāšanai pasažieru komercpārvadājumiem.

"Patlaban gaidām Autotransporta direkcijas (ATD) paziņojumu par šī maršruta atvēršanu komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem un atbildi uz uzņēmuma pieteikumu izsniegt atļauju, lai varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils," pauž Ķibēns.

Viņš papildina, ka patlaban būtiskākais solis transporta nozares attīstībai būtu šo un citu maršrutu atvēršana komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem, kas ne vien veicinātu konkurenci tirgū, bet arī pasažieriem dotu iespēju izvēlēties pakalpojuma kvalitāti.

Liepājā, LSEZ AS Norplast Piemare jaunās ražotnes pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Tajā tiks ražotas lielgabarīta stiklšķiedras konstrukcijas un tā ir vēl viena rūpnīca Liepājas SEZ teritorijā un vēl viena ražotne Liepājas ostā.

Jaunā ražotne atradīsies Liepājas ostas 64. Piestātnē, Atslēdznieku ielā 37, Liepājā. Jaunās ražotnes platība ir 1935 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 2,5 milj. eiro.

LSEZ AS Norplast Piemare ir EnTEC Group uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu un Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, bet līdz šim strādāja kā stividorkompānija, kas nodrošināja Saldū saražoto lielgabarīta konstrukciju eksportu.

”Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks solis Entec Grupā ietilpstošā uzņēmuma BRIMER attīstībā Latvijā, jo tas ļaus dubultot ražošanas jaudas Latvijā, un ražot ļoti liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumus naftas ieguves nozarei, kuru ražošana līdz šim Latvijā nebija iespējama. Ražotnes atrašanās tiešā ostas piestātnes tuvumā sniedz loģistikas priekšrocības un atvieglo kravas nosūtīšanu klientiem ,” savā uzrunā pauda Norplast Piemare valdes loceklis Gatis Ginters.

Baltijas jūrā bojāti sakaru kabeļi starp Somiju un Vāciju, kā arī starp Zviedriju un Lietuvu, pirmdien paziņoja kabeļu operatori.

Somijas kompānija "Cinia" pirmdien paziņoja, ka ir bojāts zemūdens sakaru kabelis, kas Baltijas jūrā savieno Somiju un Vāciju.

Par kabeļa bojājumu, kura iemesli joprojām tiek meklēti, bažas pauda gan Somijas, gan Vācijas Ārlietu ministrija.

Visi telekomunikāciju sakari, kuriem tiek izmantots zemūdens sakaru kabelis "C-Lion1", ir pārtraukti, apstiprināja Somijas valsts kontrolētajā uzņēmumā "Cinia", kas būvē optiskās šķiedras tīklus un nodrošina telekomunikāciju pakalpojumus.

Somijas Nacionālā kiberdrošības centra "Traficom" komunikācijas vadītājs Samuli Bergstrēms sacīja, ka ir sākta izmeklēšana par kabeļa bojājumu.

Viņš paskaidroja, ka traucējumi kabeļa darbībā reizēm rodas dažādu iemeslu dēļ, laikapstākļu vai kuģošanas ietekmē.

Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens pirmdien ierosinājis likumprojektu, kas aizliegtu Krievijas pilsoņiem un juridiskām personām iegādāties īpašumus Somijā.

Likumprojekta mērķis ir samazinātu drošības risku krīzes laikā.

Aizliegums attiektos uz pilsoņiem un fondiem no valstīm, kuras Eiropas Savienība (ES) uzskata par tādām, kas pārkāpušas citu valstu teritoriālo suverenitāti un varētu apdraudēt Somijas nacionālo drošību.

"Praksē šī plašākā formulējuma dēļ iespējams vērsties pret krieviem, kuri varētu iegādāties īpašumu Somijā. Taču šī formulējuma priekšrocība ir tā, ka to var attiecināt arī uz citām valstīm," ziņu vietnei "Euractiv" norādījis kāds informēts avots.

Kad sākās darbs pie likumprojekta, Hekenens izteicās, ka Krievija ar savu agresijas karu Eiropā ir pierādījusi, ka ir gatava izmantot "vājās vietas" Rietumu sabiedrībā.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Latvijas tirgotāju asociācija (LTA) informē, ka 2025.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kā rezultātā no veikalu plauktiem pazudīs Latvijā populāra alternatīva smēķētājiem – nikotīna spilventiņi.

Asociācijas pārstāvis Matiass Baltes (Matthias Baltes, British American Tobacco vadītājs Baltijā): “Ar atbildīgajām institūcijām vairāk nekā gadu diskutējām par šiem jautājumiem, cenšoties pārliecināt par to, ka šāda pieeja būs neefektīva un radīs virkni defektu Latvijas ekonomikā, jo faktiski nepastāv likumā noteiktajiem ierobežojumiem atbilstošu produktu. Un tā arī būs realitāte jau no 2025.gada 1.janvāra – legāli Latvijā iegādāties nikotīna spilventiņus nebūs iespējams. Un ir skaidrs, ka patērētāji meklēs alternatīvas iegādes iespējas vai atgriezīsies pie tradicionālo tabakas produktu lietošanas.”

LTA informē, ka apstiprinātā likuma redakcija principā aizliegusi nikotīna spilventiņu apriti Latvijā, jo likumā iekļautajām normām (proti, 4 mg/gr nikotīna limita ierobežojums nikotīna spilventiņiem) atbilstoši produkti netiek ražoti nekur pasaulē. Tādējādi apstiprinātais regulējums dos iespēju attīstīties kontrabandai, nelegālai un nekontrolētai tabakas produktu apritei.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Cilvēku plūsma jebkurai pilsētai ir vitāla nepieciešamība, lai veicinātu ekonomikas un konkurētspējas izaugsmi. Liepāja ir valstspilsēta, kuru apmeklē ļoti daudz tūristu. Jaunākie statistikas dati liecina, ka 2023. gadā Liepājas naktsmītnēs apkalpots līdz šim vēsturiski visvairāk tūristu.

Viesu skaits no citām Latvijas pilsētām Liepājā pērn ir pieaudzis par 13,1 %, bet ārvalstu tūristu skaits – par 3,7 %. Tas ir ļoti labs rādītājs, kas apliecina, ka līdzšinējās darbības tūristu piesaistei ir bijušas veiksmīgas. Būdams lepns kā liepājnieks, ikdienā nenogurstoši priecājos par radošās industrijas izaugsmi un kvalitatīvajiem pakalpojumiem, kas Liepājā ir radīti.

Nākamgad Liepāja atzīmēs savu 400. dzimšanas dienu, bet 2027. gadā mēs būsim Eiropa kultūras galvaspilsēta. Esam radījuši visus priekšnosacījumus, lai kļūtu par Latvijas kultūras meku – vietu, kur satiekas Eiropas kultūras dzīves veidotāji un tās baudītāji. Taču gulēt uz lauriem mēs neprotam, jo pilsētas būtība ir mainīties, iet uz priekšu un atrast arvien vairāk iespēju, kas ne vien veicinātu interesi Liepāju apmeklēt, bet arī nodrošinātu ērtu, viegli pieejamu veidu, kā līdz tai tikt.

Vairāk nekā 900 personu, kuras Somijā ir apsūdzētas smagos noziegumos vai kurām šajā valstī aizliegts veikt uzņēmējdarbību, reģistrējušas uzņēmumus Igaunijā, lai apietu aizliegumu, ziņo Igaunijas laikraksts "Postimees", atsaucoties uz Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" žurnālistu pētījumu.

Žurnālisti atklājuši, ka Somijas noziedznieki, kurus par vainīgiem atzinusi tiesa, izmanto Igauniju, lai apietu savā valstī noteiktos uzņēmējdarbības aizliegumus vai lai paslēptu savus aktīvus no kreditoriem.

"Yle" žurnālisti identificēja 58 personas, kurām finanšu noziegumu dēļ Somijā ir aizliegts veikt uzņēmējdarbību, bet kuras turpina veikt uzņēmējdarbību Igaunijā.

Aizliegums veikt uzņēmējdarbību tiek piemērots gadījumos, kad tiesa konstatē, ka persona izmantojusi uzņēmējdarbību kā līdzekli noziegumu izdarīšanai. Somijā noteikts uzņēmējdarbības aizliegums būtu jāpiemēro arī Igaunijā.

Vairāk nekā 900 "Yle" žurnālistu izmeklēšanā identificētās personas Somijā ir parādā vairāk nekā 40 miljonus eiro, tostarp tie ir nodokļu parādi un nesamaksāti sodi par noziedzīgām darbībām.

Somijas policija otrdien paziņoja, ka ir atradusi enkuru, kas varētu būt no Ķīnas kuģa, par kuru pastāv aizdomas Somijas-Igaunijas gāzesvada "Balticconnector" sabojāšanā.

Policija otrdien publiskoja fotogrāfijas ar zemūdens pēdām, kuras radušās, sešas tonnas smagajam enkuram velkoties pa jūras gultni un pēc tam ietriecoties cauruļvadā, kā rezultātā radies "Balticconnector" bojājums un enkurs norāvies.

"Karaflote to atrada šorīt agri no rīta," preses konferencē sacīja kriminālpolicijas pārstāvis Risto Lohi.

Varasiestādes arī apstiprināja iepriekšējos secinājumus, kas norādīja uz Ķīnas kravas kuģa "Newnew Polar Bear" iespējamo saistību ar bojājumiem.

"Ar Honkongas karogu peldošais kravas kuģis, spriežot pēc laika ietvara, šķiet, bija notikuma vietā," sacīja Lohi.

Policija centusies sazināties ar kuģa kapteini, bet nav saņēmusi atbildi.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Baltijas autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 2. maija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīga–Liepāja, savukārt no 3. maija maršrutā Liepāja–Rīga–Daugavpils, informēja uzņēmumā.

“Esam priecīgi, ka ar Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas (ATD) un Liepājas domes svētību mums ir izdevies nokļūt tur, kur esam, un varam paziņot sākuma datumu pasažieru komercpārvadājumiem šajos reģionālās nozīmes maršrutos,” saka “Lux Express” Baltijas biznesa attīstības direktors Aldis Ķibēns.

Jau ziņots, ka pērnā gada novembra vidū “Lux Express” iesniedza pieteikumu Autotransporta direkcijai iekļaut maršrutus Rīga–Liepāja un Liepāja–Daugavpils komerciālo reģionālās nozīmes maršrutu sarakstā un izsniegt “AS Lux Express Estonia” uz tiem maršruta atļaujas.

Visi reisi maršrutos Rīga–Liepāja un Liepāja–Daugavpils tiks veikti ar 2023. gadā ražotajiem autobusiem “Irizar i6s Efficient”. Šie autobusi ir gandrīz par 15 % ekonomiskāki nekā līdzšinējie “Lux Express” autobusi. Tiem ir par 30 % mazāka gaisa pretestība un vismaz par 13 % mazāk izmešu un degvielas patēriņa. Turklāt visos autobusos būs pieejamas tualetes, wi-fi, mediju ekrāni ar saturu arī latviski, kā arī bezmaksas karstie dzērieni, skaidroja A. Ķibēns.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir gatava ieguldīt savas zināšanas un pieredzi, lai partnerībā ar Liepājas domi un Liepājas SEZ pārvaldi stiprinātu Liepājas industriālo potenciālu un sagatavotu jaudīgus speciālistus, kuri spēj radīt inovācijas, veicinot pilsētas un reģiona attīstību.

Sadarbības iespējas pārrunātas RTU padomes sēdē, kas 28. novembrī norisinājās Liepājā.

"Viens no RTU galvenajiem uzdevumiem ir veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību, gan sagatavojot jaunos speciālistus, gan radot jaunus produktus un inovācijas. RTU resursi Liepājā, ņemot vērā reģionā tik nozīmīgo RTU Liepājas akadēmiju, ir piemēroti, lai mūsu universitāte varētu piedāvāt savu zinātnes un studiju potenciālu Liepājas un Kurzemes ekonomiskā izrāviena veicināšanai," uzskata RTU padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

RTU ambīcijas ir kopā ar Liepāju veidot jaunu izglītības ekosistēmu, stiprinot inženierzinātņu, augsto tehnoloģiju un inovāciju kapacitāti, vienlaikus saglabājot un attīstot arī RTU Liepājas akadēmijai raksturīgās humanitārās un sociālās zinātnes, kā arī veicinot inženierzinātņu pedagoģijas attīstību un piedāvājot risinājumu eksakto un dabaszinātņu skolotāju trūkumam Latvijas skolās.

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Latvijas ēdiena pagatavošanas māksla atzinīgi novērtēta starptautiski 18. janvārī Ziemeļvalstu lielākajā starptautiskajā tūrisma izstādē "MATKA 2024" Helsinkos Somijā, saņemot gada balvu kā somu iecienītākais 2023. gada gastronomijas galamērķis.

Latviju balvai izvirzījusi Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācija, jo mūsu valsts jau ilgu laiku ir somu iecienīts ceļojumu galamērķis. Somu tūristi novērtē Latvijas arhitektūru, dabu, mākslu un kultūras piedāvājumu. Turklāt viesi no Somijas Latviju var viegli sasniegt ar autobusu vai automašīnu bez nepieciešamības ceļot ar gaisa transportu, kas arī ir pieejams.

“Pēdējos gados Latvija ir pielikusi daudz pūles, lai uzlabotu un paplašinātu savu gastronomijas kultūru un piedāvājuma klāstu, kļūstot par vērā ņemamu gastronomijas galamērķi Eiropā. Latvijā ir moderni restorāni un kafejnīcas, kas nav aizēnojušas tradicionālās un vēsturiskās vietas. Tāpat restorāni organizē dažādas meistarklases, ko vada kulinārijas pasaulē pieprasīti šefpavāri, tostarp Dānijas un Islandes kulinārijas eksperti. Latvija augstu vērtē un izceļ savu tradicionālo ēdienu kultūru, pašmāju produktus un vietējo pārtiku,” stāsta Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācijas pārstāvji, uzsverot ilgtspējas nozīmīgo lomu latviešu kulinārijas kultūras attīstībā.

Igauniju un Somiju savienojošā gāzesvada "Balticconnector" remontdarbi sāksies marta sākumā, paziņojis Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Plānotais gāzes savienojuma nodošanas ekspluatācijā datums ir 22.aprīlis, ja remontdarbus izdosies veikt, kā paredzēts. Saskaņā ar pašreizējo novērtējumu laikapstākļiem nevajadzētu traucēt darbu veikšanu, norādījis "Elering".

Remontdarbu plānotais ilgums ir četras nedēļas, pēc tam "Balticconnector" tiks pārbaudīts un nodots ekspluatācijā. Ja laika apstākļi kļūs sarežģītāki, darbi būs jāpārtrauc, kas var aizkavēt remontdarbu pabeigšanu, piebildis pārvades tīklu operators.

Jau ziņots, ka 8.oktobrī tika bojāts Igauniju un Somiju savienojošais gāzesvads "Balticconnector". Tajā pašā laikā tika bojāti arī sakaru kabeļi starp Igauniju un Somiju un Igauniju un Zviedriju.

Š.g. 5. janvārī novērojams straujš elektroenerģijas cenu kāpums Nordpool biržā.

Baltijas un Skandināvijas valstu cenu zonā – kāpums ir novērots sākot no ceturtdienas, 4. janvāra, plkst. 8.00 rītā, kas turpinās arī 5. janvārī. Cenu lēcienus Nordpool biržā veicinājusi energoapgādes situācija Somijā – vairāku elektrostaciju darbības ierobežojumi un, iestājoties ievērojami aukstākiem laikapstākļiem, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc elektroenerģijas, liecina Klimata un enerģētika ministrijas (KEM) rīcībā esošā informācija.

Kā ziņo starpvalstu mediji, gads Skandināvijā iesācies ar lielāko aukstumu pēdējo 25 gadu laikā, vietām temperatūra noslīdējusi pat zem -40 ℃ atzīmes. Tik ekstrēma temperatūra neizbēgami ietekmē arī elektroenerģijas pieprasījumu, jo daudz kur mūsu reģionā, īpaši Skandināvijā, elektroenerģiju izmanto mājokļu apsildei. Savukārt ļoti liela aukstuma gadījumā ietekmēta arī elektroenerģijas pārvade un ražošana, kā rezultātā novērojamas augstas elektroenerģijas cenas.

Ir jābūt gataviem uz jebkuru pavērsienu, kā arī jābūt gataviem pasargāt savu kritisko infrastruktūru, piektdien pēc TEC-1 elektrostacijas apskates žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Reaģējot uz elektrības kabeļa "EstLink 2" bojāšanu Somu līcī, Valainis kopā ar AS "Latvenergo" pārstāvjiem piektdien veica TEC-1 un TEC-2 elektrostaciju tehnisko apskati.

"Normālā situācijā mēs šodien šeit neatrastos, jo visas šīs iekārtas būtu izslēgtas un nebūtu jādarbina," norādīja Valainis.

Viņš akcentēja, ka pēc "EstLink 2" kabeļa pārraušanas redzams, ka "Latvenergo" infrastruktūra iegūst arvien jaunu nozīmi elektroenerģijas tirgus balansēšanai. Tāpat ir jābūt pārliecinātiem, ka pie jebkuriem apstākļiem šī infrastruktūra ir darbspējīga.

"Tostarp ne tikai ziemā, bet arī jādomā, kā šo infrastruktūru darbināt vasarā," norādīja Valainis. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi pašreiz notiekošos TEC-1 remontdarbus pabeigt martā.

5.aprīlī plkst.18 satiksmei tiks atvērs Altonavas ielas pārvads Rīgā, taču tiks noteikti atsevišķi ierobežojumi, informēja Rīgas domē.

Pārvadu pāri dzelzceļam atvērs transportam līdz piecām tonnām, turklāt pāri pārvadam nekursēs sabiedriskais transports.

Šāds lēmums pieņemts pēc pirmreizējās satiksmes pārvada vizuālās apskates un vispārējās inspekcijas. Tostarp speciālā inspekcija tiks veikta tuvāko trīs nedēļu laikā.

25., 55. un 56. maršruta autobusi turpinās apbraukt slēgto tiltu, dzelzceļu šķērsojot pa Liepājas ielas pārbrauktuvi, kas atrodas netālu no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas.

Jau ziņots, ka Rīgā, Torņakalnā, kā nedrošs tika slēgs satiksmes pārvads pār dzelzceļu Altonavas ielā, informēja Rīgas domē.

Kā informēja pašvaldībā, 1910.gadā būvētajam pārvadam pārbaudes laikā konstatēta iespējama bīstama deformācija. Ņemot vērā, ka pār tiltu ir ievērojama satiksmes plūsma, kursē arī autobusi un zem tilta esošais dzelzceļš rada papildu vibrācijas, tika nolemts pagaidām kustību pār tiltu slēgt līdz padziļinātai pārbaudei.

Vides resursu apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2024. gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 124,13 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir par 10,8% vairāk nekā 2023. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt konsolidētā EBITDA 2024. gada sešos mēnešos sasniegusi 22,1 miljonu eiro, kas ir par 47,7% vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos. Arī šajā pārskata periodā izaugsmi galvenokārt noteica stabilie rezultāti vides pārvaldības nozarē un mērķtiecīgs darbs pie efektivitātes un procesu automatizācijas, kā arī pērnā gada novembrī īstenotā “Metal Plast” iegāde.

Koncerna peļņa šā gada pirmajā pusgadā pirms nodokļu nomaksas bija 4,66 miljoni eiro, kamēr pērn tajā pašā periodā peļņa pirms nodokļiem bija 2,29 miljoni eiro.AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Šogad uzņēmuma attīstībā jūtam mērenu kāpumu, taču, neskatoties uz to, turpinām sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus. Tie pierāda, ka esam uz pareizā ceļa izvēlētajos stratēģiskajos biznesa virzienos. Grupas attīstībā būtiska nozīme bijusi starptautiskajam akcionāru un uzņēmumu vadības sastāvam, kas ar savām kompetencēm virza grupu uz stabilu izaugsmi. Turpināsim iesākto ceļu arī turpmāk, tostarp vērtējot jaunas iespējas paplašināt pilna atkritumu cikla ķēdi un uzņēmumu loku mūsu kopējā grupas portfelī.”

Latvijai ir svarīgi un stratēģiski nozīmīgi saglabāt ostas un transporta koridorus, jo tranzīts un transporta pakalpojumi bijuši nozīmīga Latvijas ekonomikas daļa vismaz pēdējo simts gadu, lai kādi arī šajā laikā ir bijuši ģeopolitiski sarežģījumi un problēmas.

Ja šai tēzei piekrītam, tad ir citādām acīm jāskatās uz pašreizējo diskusiju par iespējamo tirdzniecības un tranzīta attiecību pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paskatīsimies uz problēmu no Liepājas ostas viedokļa. Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Liepājā nekad nav pārkrauta nafta vai ogles, šī osta savu nišu ieguva gadu tūkstoša mijā, kad tika saskatīta iespēja pārkraut graudus un to pārstrādes produktus. Kopš divtūkstošo gadu sākuma Liepājas ostā izveidojušies trīs graudu pārkraušanas termināļi un graudu un to produktu pārkraušana veido apmēram pusi no visa Liepājas ostā pārkrautā kravu apjoma.

Lielākais no šiem trijiem Liepājas graudu pārkraušanas termināļiem ir “Liepāja Bulk Terminal”, tas veidots 26 gadus, ieguldot attīstībā vairāk kā 70 miljonus eiro. Šis terminālis pārkrauj apmēram 40% no visām graudu un to produktu kravām Liepājā.

Mēbeļu tirgotājs "IKEA" izsludinājis 20 vakanču darbam pārdošanas, loģistikas un klientu apkalpošanas nodaļā Liepājā, informē uzņēmumā.

Pamata stundu likme atkarībā no vakances ir no 7,05 eiro.

Klientu apkalpošanas vietu Liepājā plānots atvērt šogad pavasarī.

Jau ziņots, ka Liepājā "IKEA" filiāle strādās kā plānošanas un preču pasūtīšanas centrs, lai klientiem palīdzētu plānot, pasūtīt un saņemt individuāliem mērījumiem, vajadzībām un vēlmēm pielāgotus telpu iekārtojuma risinājumus.

Paredzēts, ka "IKEA" plānošanas un preču pasūtīšanas centra platība Liepājā būs 1000 kvadrātmetru. Klientu apkalpošanas vieta atradīsies Ezermalas ielā.

Liepājā būs Latvijā otrā "IKEA" klientu apkalpošanas vieta. Rīgā "IKEA" veikals un tiešsaistes veikals atvērts kopš 2018.gada.

Tāpat vēstīts, ka "IKEA" pārvaldītājs Latvijā SIA "Paul Mason Properties" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.septembra līdz 2023.gada 31.augustam, strādāja ar 93,566 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka divas reizes - līdz 8,656 miljoniem eiro.