Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.

Sākot elektroenerģijas ražošanu Olkilutoto atomelektrostacijas (AES) trešajam reaktoram, šī gada maijā pirmo reizi 20 gadu laikā Somija kļuvusi par enerģijas eksportētājvalsti, informē AS Latvenergo.

Koncerna Tirdzniecības daļas vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova norāda, ka pēc 2025.gada, attīstot savienojumu jaudas starp tirdzniecības apgabaliem, elektroenerģijas cenu starpībai starp Ziemeļvalstīm un Baltiju jākļūst mazāk izteiktai.

Šī gada 18.aprīlī komerciālu darbību sāka atomreaktors Olkilutoto - 3 (OL3) ar uzstādīto jaudu 1,6 GW - piektais atomreaktors Somijā un lielākais Eiropā. Prognozēts, ka Olkiluoto - 3 ražošanas apjoms būs aptuveni 30% no Somijas kopējās ģenerācijas un 14% no kopējā valsts patēriņa. Reaktora darbība plānota turpmākos 60 gadus. Jaunā atomelektrostacija nodrošinās nepārtrauktu bāzes ģenerāciju, samazinot regulējamu dabasgāzes staciju nepieciešamību Somijā, turklāt kopā ar atjaunīgo energoresursu izstrādi būtiski ietekmēs elektroenerģijas cenas veidošanos ne vien Somijas tirdzniecības apgabalā, bet arī Nord Pool biržā.

Lai palīdzētu tūrisma industrijai, Somija atvieglos ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, piektdien paziņojuši ministri.

Tūristiem no Vācijas, Zviedrijas un citām valstīm ar mazāk par 25 jauniem inficēšanās gadījumiem uz 100 000 cilvēku pēdējo divu nedēļu laikā būs atļauts ieraukt Somijā un uzturēties tur līdz trim dienām. Somijā tiks ielaisti arī tūristi no valstīm ar augstākiem saslimšanas rādītājiem, piemēram, Francijas un Lielbritānijas, ja viņi ieradīsies ar čarterreisiem vai organizētās tūristu grupās un nepaliks Somijā ilgāk par 72 stundām.

Pēdējos gados tūristu skaits Lapzemē, Somijas tālajos ziemeļos, ir sasniedzis rekordlielu skaitu. 2018.gadā briti veidoja lielāko daļu no trīs miljoniem tūristu, kas uzturējās Somijā ilgāk par vienu dienu. Populārāko atrakciju vidū Lapzemē ir brauciens suņu pajūgā un "īstā" Ziemassvētku vecīša mītnes apmeklējums.

Biznesa portāls Db.lv, atjaunojot senu tradīciju, piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmumu vadītājiem sniedz atbildes uz šiem jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Intervija ar Ievu Salmelu, Hesburger attīstības direktori Baltijas valstīs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Hesburger ir Somijas, Salmelu ģimenes uzņēmums un, kā jau var noprast pēc mana uzvārda, arī es esmu Salmelu ģimenes locekle. Lielākā daļa Salmelu ģimenes strādā Hesburger ķēdē, mans lēmums bija likumsakarīgs.

Esmu precējusies ar Kari Salmelu, Hesburger dibinātāju dēlu. Mēs iepazināmies Rīgā, bet pēc kāda laika pārcēlos uz dzīvi Somijā un sāku darbu ģimenes uzņēmumā. Mainīju biznesa vidi par 180 grādiem - no vadības konsultāciju uzņēmuma Latvijā pret darbu Hesburger Somijā.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Līdzās jaunākajām un inovatīvākajām nākotnes tehnoloģijām, Somija savā Astana EXPO 2017 paviljonā lepojas arī ar savām valsts sociālajām garantijām – bezmaksas izglītību un rūpēm par jaunajām ģimenēm. Atvēlētais izstādes laukums sadalīts vairākos mazākos – katrs no tiem veltīts savai tēmai.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Nacionālās dienas ietvaros Somijas prezidents Sauli Nīniste uzsvēra abu valstu ilggadējo sadarbību dažādos projektos, kā arī abu valstu sinerģiju tirdzniecībā. Saskaņā ar prezidenta sacīto Kazahstāna ir Somijas lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijā, savukārt Somija ir Kazahstānas lielākais biznesa partneris Ziemeļeiropā.

Somijas paviljons sadalīts vairākos mazākos un katrs no tiem veltīts savai tēmai – tīrā enerģija, gudrais ciems Oulu, tīrais ūdens, kā arī izglītībai un sociālajām garantijām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Iestājoties aukstajam laikam gada sākumā, janvāra vidējais dienas patēriņš Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir pieaudzis par 5% pret decembri, sasniedzot 21,58 GWH, liecina Nord Pool dati.

Vakar, 4.janvārī, Latvijas patēriņš pieauga līdz 24,17 GWH, sasniedzot sistēmas slodzes maksimumu pēdējā gada laikā. Latvijas energosistēma ir gatava šādām pīķa slodzēm, apliecina Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Aukstā laika veicināts elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumus šonedēļ sasniedzis šajā ziemā augstāko līmeni visās Baltijas un Skandināvijas valstīs, kopumā radot cenu pieaugumu.

Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenas šobrīd ir augstākas, nekā citās Eiropas valstīs, jo paaugstinātā patēriņa segšanai tiek izmantotas dārgākas termoelektrostacijas. Vidējais dienas patēriņš janvāra sākumā Somijā pieaudzis par 23% pret decembri un sasniedza 331 GWH. Elektroenerģijas biržas Nord Pool dati liecina, ka tā ietekmē no 1.janvāra mainījusies Baltijas elektroenerģijas importa - eksporta struktūra. Ja ierasti elektroenerģijas plūsma ir no Ziemeļiem uz Dienvidiem - no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Latviju un Lietuvu, tad patlaban tā ir pretēja - Somija importē elektroenerģiju no Baltijas.

Vairāk nekā 900 personu, kuras Somijā ir apsūdzētas smagos noziegumos vai kurām šajā valstī aizliegts veikt uzņēmējdarbību, reģistrējušas uzņēmumus Igaunijā, lai apietu aizliegumu, ziņo Igaunijas laikraksts "Postimees", atsaucoties uz Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" žurnālistu pētījumu.

Žurnālisti atklājuši, ka Somijas noziedznieki, kurus par vainīgiem atzinusi tiesa, izmanto Igauniju, lai apietu savā valstī noteiktos uzņēmējdarbības aizliegumus vai lai paslēptu savus aktīvus no kreditoriem.

"Yle" žurnālisti identificēja 58 personas, kurām finanšu noziegumu dēļ Somijā ir aizliegts veikt uzņēmējdarbību, bet kuras turpina veikt uzņēmējdarbību Igaunijā.

Aizliegums veikt uzņēmējdarbību tiek piemērots gadījumos, kad tiesa konstatē, ka persona izmantojusi uzņēmējdarbību kā līdzekli noziegumu izdarīšanai. Somijā noteikts uzņēmējdarbības aizliegums būtu jāpiemēro arī Igaunijā.

Vairāk nekā 900 "Yle" žurnālistu izmeklēšanā identificētās personas Somijā ir parādā vairāk nekā 40 miljonus eiro, tostarp tie ir nodokļu parādi un nesamaksāti sodi par noziedzīgām darbībām.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis pastāvīgi atradīsies Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, pirmdien paziņoja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta.

"Šodien mēs patiešām esam panākuši vienošanos šajā jautājumā," sacīja Sikuta Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pēc tam, kad kopā ar Somijas ekonomikas ministru Miku Lintiki bija apmeklējusi Paldiskus, kur, tāpat kā Inko, tiek būvēts LNG terminālis.

Tas, ka termināļa kuģis atradīsies Somijā, viņai bijis skaidrs jau jūlijā, kad viņa stājusies ministres amatā, atzina Sikuta.

"Igaunija agrāk pabeigs savas piestātnes būvi, un mūsu stratēģiskās intereses ir, lai kuģis būtu šeit," sacīja ministre.

Pavasarī Igaunija un Somija vienojās, ka kuģis atradīsies tur, kur vispirms tiks pabeigti termināļa būvdarbi. Paldiskos tos paredzēts pabeigt novembra sākumā, bet Inko - decembrī.

No 28. oktobra līdz 27. novembrim t/ c Galleria Riga pirmajā, otrajā un trešajā stāvā skatāmas Wear-Arts – pasaulē lielākās valkājamās mākslas galerijas – ekspozīcijas.

Projekts apvieno modi ar Latvijā un pasaulē zināmu mākslinieku – Kristīnes Luīzes Avotiņas, Kārļa Padega, Edvarda Munka, Edgara Degā, Gustava Klimta, Anitras Bērziņas, Marka Rotko, Džeksona Poloka, Viljama Tērnera – darbiem.

Wear-Arts mērķis ir atbalstīt un apvienot mākslas industrijas ar modi un ļaut sievietēm iegādāties tērpus ar iecienītāko mākslinieku darbu apdruku. Pasaulē lielākā valkājamā galerija nodrošina autortiesības. Tērpu dizaina autore ir dizainere Mari Martina.

«Mākslinieku darbu autortiesības nereti netiek novērtētas, un gleznotāji nesaņem atlīdzību par savu darbu. Mūsu mērķis ir mainīt šo situāciju. Sadarbojamies ar mākslinieku apvienībām, muzejiem, juristiem un citiem profesionāļiem visā pasaulē. Darām visu, lai aizsargātu radošo industriju autortiesības, un ceram, ka iedvesmosim arvien vairāk cilvēku sniegt savu artavu mākslai,» saka Wear-Arts dizainere Mari Martina.

ASV tiesa trešdien lēmusi, ka par interneta sensāciju kļuvušās pašbildes uzņēmušajam pērtiķim nevar piederēt autortiesības uz attēliem.

Dzīvnieku aizsardzības aktīvistu organizācija PETA uzsāka tiesāšanos pērtiķa Naruto dēļ, kurš ar dabas fotogrāfa kameru uzņēma vairākas pašbildes.

PETA prasīja atzīt makaku par viņa fotogrāfiju autoru un īpašnieku.

Kaut arī Kongress un prezidents var paplašināt likuma aizsardzību gan pār dzīvniekiem, gan pār cilvēkiem, tas nav atrunāts Autortiesību likumā, sākotnējā lēmumā norāda tiesnesis Viljams Oriks.

Britu dabas fotogrāfs Deivids Sleiters 2011.gadā Indonēzijā fotografēja Celebesas makakus. Vienu no dzīvniekiem ieinteresēja fototehnika. Tas paņēma Sleitera fotoaparātu un uzņēma simtiem pašbilžu.

Sleiters vēlāk izdeva fotogrāfiju grāmatu, kurā bija iekļautas arī divas Naruto pašbildes. PETA apsūdzējusi arī izdevniecību, kura laida klajā grāmatu.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Redzamākās izmaiņas Rīgas universālveikalā Stockmann ir Seppala aiziešana un Costa kafejnīcas un elektropreču tirgotāja Euronics ienākšana; Somijā un Krievijā bizness mainās krietni vairāk , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī gada sākumā Stockmann grupa pieņēma lēmumu mainīt stratēģiju un pastiprināt savu pozīciju tirgū, piedāvājot daļu no telpām nomai, iepriekš vēstīja Db.lv. Kā uzņēmumam ar pārmaiņām Latvijā veicies, intervijā stāsta Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane. Ar viņu DB tiekas neilgi pirms Stockmann Trakajām dienām. Vaicāta, kāds ir šī pasākuma pienesums, D. Goldmane atbild, ka šī ir viena no universālveikala lielākajām kampaņām, kas stāv līdzās Ziemassvētkiem. Trakās dienas notiek divas reizes gadā un kopējais abu kampaņu apgrozījums ir pielīdzināms vidēji viena mēneša apgrozījumam universālveikalā. Tā apgrozījums Latvijā pērn pieauga par 5%, sasniedzot 44,6 miljonus eiro, šogad gan nav vērojams apgrozījuma pieaugums.

«Jums vajadzētu pajautāt somu uzņēmējiem. Viņi ir ļoti ieinteresēti taisīt biznesu ar krievu kompānijām. Ziniet, mums gadā ir gandrīz desmit miljonu robežu šķērsojumu ar Krieviju. Ļoti daudzi Krievijas tūristi brauc uz Somiju, un daudz somu brauc uz Krieviju. Un tā ir tīri pragmatiska padarīšana,» intervijā laikrakstam Diena norādījis Somijas prezidents Sauli Nīniste.

«Es neteiktu, ka mūsu attiecības ar Krieviju ir kaut kādas sevišķas. Tās ir pragmatiskas, tās strādā labi,» norādīja Somijas prezidents.

«Par gāzi – jā mēs esam atkarīgi no Krievijas gāzes, un mēs nevaram sūdzēties, kā šis bizness notiek. Bet mēs, protams, pilnīgi atbalstām jebkādu alternatīvu iespēju parādīšanos un izmantošanu,» pauda S. Nīniste. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka «mēs nemaz neesam tik atkarīgi, kā cilvēki to parasti domā». «Ja runājam par enerģiju, viens no pragmatiskas sadarbības piemēriem ar Krieviju ir tas, ka pašreiz izskatās, ka Roastom būvēs jaunu atomelektrostaciju Somijā. Mums ir ļoti daudz atomspēkstaciju Somijā,» pauda S. Nīnisto.

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

Somijas lielveikalu grupa Stockmann samazinājusi 2013. gada peļņas prognozes pēc tam, kad gada pirmā ceturkšņa finanšu dati izrādījušies «īpaši vāji», un pavēstījusi, ka Somijā uzsāks kompānijas reorganizāciju, bet darbiniekiem liks doties bezalgas atvaļinājumā. Rīgas Stockmann veikalu šie plāni neskaršot.

Grupas finanšu pārskatā teikts, ka gada pirmajos trijos mēnešos ienākumi bijuši zemāki nekā iepriekš ticis paredzēts. Šī tendence īpaši izpaudusies Somijā. Grupa norāda, ka šā gada pirmajā ceturksnī darbības zaudējumi sasniegs aptuveni 34,5 miljonus eiro, kas ir sliktās rādītājs nekā attiecīgā laika periodā pirms gada (16,2 miljoni).

Kompānija norāda, ka aprīlī notikusī Trako Dienu kampaņa uzrādījusi jaunu tirdzniecības rekordu. Ienākumi no akcijas Somijā palielinājušies par 7%, Baltijā par 8%, bet Krievijā – par 16%. Neskatoties uz labajiem rezultātiem, grupa prognozē, ka tirdzniecības rezultāti Ziemeļvalstīs šogad saglabāsies vāji. Stockmann grupa to skaidro ar paredzamo cenu kāpumu, kuram līdzi netiek iedzīvotāju pirktspēja.

Pirms četriem gadiem Somijā nodibinātā alus darītava no uzņēmuma ar diviem darbiniekiem pakāpeniski aug, turklāt jau otrajā darbības gadā apgrozījums sasniedza pusmiljonu eiro. Tās dibinātājs, uzņēmējs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Arturs Dutka, atzīst, ka viena no panākumu atslēgām ir vietas izvēle, jo Somijā kopumā darbojas 135 mazās alus ražotnes, taču viņa izvēlētajā reģionā konkurence nav liela.

Biznesa veidošana atbilstoši pieprasījumam

Jau studiju laikā zināju, ka man būs savs uzņēmums, taču kādu brīdi tas palika tikai idejas līmenī. Pārcēlos dzīvot un studēt uz Somiju, kur apguvu projektu vadības prasmes, kā arī vērtīgu darba pieredzi un izpratni par biznesa veidošanas procesiem, kā rezultātā sapni par savu uzņēmumu realizēju tieši tur. Vairāku faktoru un apstākļu sakritību kopums lika nosliekties par labu alus ražošanas uzsākšanai. Secināju, ka reģionā pietrūkst pašiem sava vietējā alus, kas bija pieprasīts iedzīvotāju vidū, taču nebija pieejams. Uzņēmums tika reģistrēts 2015. gadā, bet reāla darbība uzsākta 2016. gada vasarā. Šā gada 1. jūnijā svinēsim savu trīs gadu jubileju.

Ar funkcionējošu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā, kā arī vērtīgu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis un vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka šobrīd faktiski funkcionējošs terminālis Baltijas un Somijas reģionā ir Klaipēdas LNG terminālis, un līdz decembrim šī ir vienīgā vieta Baltijas dabasgāzes infrastruktūrā, kas pieņem sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas, regazificē, nododot pārvades sistēmā.

Prognozējams, ka decembrī darbu sāks Inko LNG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīgi Klaipēdas LNG termināļa jaudai.

"Divi termināļi ir neatsverams stiprinājums energoapgādes pietiekamībai, un tie spēj segt Baltijas un Somijas pieprasījumu, tikai darbojoties nepārtraukti. Tomēr tie nespēj pilnībā nodrošināt pieprasījumu Lietuvas-Polijas starpsavienojumā GIPL no Vācijas un Polijas puses," norāda "Latvenergo" pārstāvji.

Somijas elektroenerģijas patērētāji decembrī no tirgotājiem saņēmuši instrukcijas, kā rīkoties elektrības pārrāvumu gadījumā; Latvijā izsūtīt šāda veida ziņojumus pagaidām nav plānots.

Vēstulēs, kas izplatītas Tamperes pilsētā, teikts, ka šajā ziemā konkrētais reģions krīzes situācijā varētu saskarties ar pārrāvumiem, kas ilgtu līdz divām stundām. Tajā pašā laikā paziņojumā norādīts, ka šis scenārijs gan varētu tikt īstenots tikai kritiska enerģijas jaudu trūkuma gadījumā. Instrukcijā apkopoti dažādi padomi, kā rīkoties, ja piedzīvots elektrības pārrāvums un kā šādai situācijai vislabāk sagatavoties, tajā skaitā ieteikts izslēgt elektroierīces, nelietot silto ūdeni, ja mājā ir centralizētā apkure, kā arī laikus nodrošināties ar pārnēsājamajām uzlādes ierīcēm, svecēm, atbilstošiem pārtikas krājumiem, degvielu un skaidru naudu.

Somijas mazumtirdzniecības koncerns Stockmann ar tajā ietilpstošā apģērbu mazumtirdzniecības tīkla Seppala vadītāju Evelīnu Melentjefu un viņas vīru Timo Melentjefu parakstījuši memorandu par tīkla pārdošanu.

Darījums notiks 1.aprīlī un ietvers 82 Seppala veikalus Somijā un 20 veikalus Igaunijā, informēja Stockmann.

«Seppala turpinās darbu kā Somijā lielākais gatavo apģērbu pārdevējs, tīkla pārdošana ļaus saglabāt darbavietas 500 cilvēkiem Somijā,» paziņoja Melentjefa.

Decembra beigās notikušu sarunu rezultātā Seppala nolēma veikalu skaitu Somijā samazināt par 41 un likvidēt 200 darbavietu. Darbu turpinās vairāk nekā simt veikalu Somijā un Igaunijā, kuros strādā vairāk nekā 600 cilvēku. Seppala veikali Latvijā, Lietuvā un Krievijā tiek slēgti.

Seppala apgrozījums pērn bija 92,6 miljoni eiro. Tīkla pārdošanai uz Stockmann apgrozījumu būtiskas ietekmes nebūs.

2011. un 2012. gadā no visām Somijā jaundibinātām būvniecības kompānijām 13% reģistrējuši igauņu uzņēmēji, citējot mediju Suomen Asiakastieto, raksta BBN.

Savukārt, aplūkojot visu nozaru jaunreģistrētos uzņēmums, atklājies, ka Somijā katru desmito jauno kompāniju pēdējo divu gadu laikā reģistrējuši ārzemnieki.

Piemēram, krievi Somijā 2012. gadā reģistrējuši aptuveni 6% no visiem šajā laika posmā dibinātajiem transporta un loģistikas nozares uzņēmumu. Savukārt Somijas dienvindaustrumos Krievijas uzņēmēji veido 17% no visiem jaunu kompāniju dibinātājiem.

Lielākā daļa ārvalstu uzņēmēju Somijā ir no Igaunijas, Krievijas un Skandināvijas valstīm.

Somijā ik gadu reģistrē ap 13,5 tūkst. jaunu uzņēmumu.