Ļoti daudz solījumu, kuriem nav finansiāla seguma, – šāds ir viens no secinājumiem par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu partiju programmām.
Turklāt topošie Rīgas domnieki sola izmainīt situāciju ekonomikas jomās, par kurām pašvaldībai nav tiesību vai iespēju lemt, piemēram, par iedzīvotāju atalgojuma vai ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu.
"Kā viņi savas programmas nosegs finansiāli, tas ir nopietns jautājums," žurnālam "Dienas Bizness" norāda bijušais finanšu ministrs, Ekonomistu apvienības 2010 valdes loceklis Edmunds Krastiņš. Viņš vērš uzmanību uz svarīgāko ienākumu avotu pašvaldībā, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un to pašvaldība saņem no iedzīvotājiem, kas savas dzīvesvietas deklarējuši Rīgā.
"Tikai dažas partijas savās programmās ir pievērsušās jautājumam par iedzīvotāju piesaistīšanu," uz jautājumu, kuram vajadzētu būt iekļautam partiju programmās, norāda E. Krastiņš un piebilst: "Ja nepārvarēs tendenci, ka Rīgā dzīvot ir pārāk slikti un dārgi, nebūs iespējams izpildīt solījumus. Iedzīvotāju aizplūšana no Rīgas ir bijusi pārāk liela. Nils Ušakovs mēģināja tendenci pavērst pretējā virzienā, sasaistot sociālos labumus ar dzīvesvietas reģistrāciju. Tā bija pareiza taktika, taču tai bija īslaicīgs efekts, kas ir sevi izsmēlis, jāmeklē jauni risinājumi."
Visu rakstu lasiet 25. augusta žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.