Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Ministru kabinetam jāiesniedz sava oficiālā nostāja solidaritātes nodokļa likmes jautājumā, Finanšu ministrijai jāsagatavo informācija par iespējamo ietekmi uz vidēja termiņa budžetu, ja grozījumi netiek akceptēti šā gada laikā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts.

Lēmuma pieņemšana tika atlikta, līdz tiks saņemta attiecīgā informācija. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti uzskatīja, ka Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja juristiem ir jāsatiekas un kopīgi jāatbild uz jautājumu par to, vai kāds no Finanšu ministrijas trijiem piedāvātajiem un vēl arī citiem solidaritātes nodokļa likmes priekšlikumiem novērš Satversmes tiesas norādītos iebildumus un tie atkal nebūs pretrunā ar Satversmi. Bez tam tiek lūgts Finanšu ministrijai sagatavot informāciju par iespējamo situāciju, kāda varētu veidoties, ja, iespējams, likumdevējs šogad nepaspēs pieņemt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, un kādas tai varētu būt sekas uz vidēja termiņa budžetu. Komisijas sēdē gan LTRK, gan LDDK aicināja deputātus šo nodokli likvidēt, jo tas graujot Latvijas iespēju piesaistīt investorus, kuru darbiniekiem tiek maksātas ļoti lielas algas; šāda nodokļa neesot ne Igaunijā, nedz arī Lietuvā. Atbildīgās komisijas deputātu vairākums pauda ļoti kritisku attieksmi, taču, kāds risinājums šai problēmai tiks piemērots, vēl grūti spriest, jo solidaritātes nodokļa jautājumā ietekme būs arī uz valsts budžetu. DB jau vēstīja, ka MK sēdē tika skatītas trīs iespējamās solidaritātes nodokļa likmes – 25,5%, 30,87% un 35,09%.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

No 2019. gada solidaritātes nodokļa likme būs 25,5% un to maksās tie, kuru ienākumi būs lielāki par 62 800 eiro gadā, taču šī nodokļa tālākais liktenis būs atkarīgs no nākamās valdības.

To paredz Saeimas akceptētie Solidaritātes nodokļa grozījumi. Vienlaikus parlamenta vairākums neatbalstīja vairāku Saeimas deputātu priekšlikumu noteikt solidaritātes nodokļa likmi 35,09%. Tāpat atbalstu neguva Saeimas deputāta Jura Pūces priekšlikums šo likmi noteikt 0% apmērā. Turpmāk solidaritātes nodokļa ieņēmumi tiks novirzīti trīs sadaļām – veselības aprūpei, valsts pensiju speciālajam budžetam un iedzīvotāju ienākuma nodoklim, bet netiks novirzīti uz valsts fondēto pensiju shēmām un privātajiem pensiju plāniem.

DB jau vēstīja, ka Solidaritātes nodokļa (SN) likums kā tāds tika iesniegts 2016. gada valsts budžeta paketē. Satversmes tiesa pagājušā gada oktobrī lēma, ka šādu nodokli parlaments drīkstēja ieviest, tomēr dažādas šī nodokļa likmes atkarībā no nodarbinātās personas statusa atzina par Satversmei neatbilstošām. Lai valdībai dotu laiku sakārtot neatbilstīgās likmes, Satversmes tiesa noteica, ka esošās likmes drīkst palikt spēkā vēl līdz šā gada beigām. Tomēr, kā izrādās, vairāk nekā gadu ilgais pārejas posms Ministru kabinetam bija par īsu, jo valdība grozījumu projektu parlamentam iesniedza vien šā gada 4. decembrī. Sākotnēji Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums šo priekšlikumu tālāko virzību noraidīja, atstājot to nākamās valdības lemšanai. Bet, tiklīdz likumprojekts pa Budžeta komisijas durvīm bija izvadīts, tā deputātu grupa, kuras vidū bija arī finanšu ministre, to pa Saeimas plenārsēžu durvīm iedabūja atpakaļ.

Ar 2019. gada oktobri par VILGERTS partneri kļuvusi zvērināta advokāte Brigita Tērauda, kura advokātu birojā praktizē kopš 2017. gada.

B. Tērauda darbojas intelektuālā īpašuma tiesību un korporatīvo tiesību jomā. Viņai ir pieredze, kas gūta, sniedzot juridisko palīdzību intelektuālā īpašuma aizsardzības un stratēģijas jautājumos, tostarp pārstāvot klientus tiesvedību procesos, izstrādājot intelektuālā īpašuma aizsardzības stratēģijas, konsultējot par intelektuālā īpašuma komercializāciju, reģistrāciju un darījumiem.

«Būt partnerei nozīmē lielāku atbildību pret klientiem un vairāk pienākumu pret savu komandu,» saka B. Tērauda.

B. Tērauda uzkrājusi arī pieredzi korporatīvajās tiesībās, specializējoties reorganizācijas procedūrās, ieskaitot uzņēmumu pārrobežu apvienošanu, kā arī korporatīvās pārvaldības un valdes atbildības jautājumos. B. Tērauda pārstāvējusi klientus daudzos M&A darījumos.

Solidaritātes nodokļa likums ir spēkā, bet tam no 2019. gada 1. janvāra nebūs likmju, tās būs jānosaka valdībai, kura vēl nav tapusi

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts, vērtējot piedāvātos grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā.

DB jau vēstīja, ka Solidaritātes nodokļa (SN) likums kā tāds tika iesniegts 2016. g. valsts budžeta paketē. Satversmes tiesa pērn oktobrī lēma, ka šādu nodokli parlaments drīkstēja ieviest, tomēr dažādas šī nodokļa likmes atkarībā no nodarbinātās personas statusa atzina par Satversmei neatbilstošām. Lai valdībai dotu laiku sakārtot neatbilstīgās likmes, Satversmes tiesa noteica, ka esošās likmes drīkst palikt spēkā vēl līdz šā gada beigām. Tomēr valdība grozījumu projektu Saeimai iesniedza vien šā gada 4. decembrī. Valdība lūdza Saeimai izskatīt projektu, pēc vairāku deputātu domām, neticamā ātrumā un ieteica atbalstīt visiem SN maksātājiem noteiktu augstāko likmi 35,09%, turklāt no 2019. g. šis nodoklis būtu jāmaksā personām, kuru gada ienākumi pārsniegtu 62 800 eiro.

Tiks izstrādāts jauns Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, kā arī jauns likums Par grāmatvedību, kuri spēkā varētu stāties attiecīgi 2022. un 2021. gadā.

Tādu darbu plānu izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam klāstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Viņš uzsvēra, ka abi likumi - gan Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, gan arī Grāmatvedības likums - pieņemti 90.-to gadu sākumā. Vienlaikus šogad paredzētas diskusijas par vairākām normām Pievienotās vērtības nodokļa, Nekustamā īpašuma nodokļa, Solidaritātes un Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumos. Jāņem vērā, ka izmaiņas varētu ieviest arī Brexit.

Izmaiņas visos nodokļu likumos būs saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu no 2021. gada.

Lietuvas aizsardzības budžeta palielinājumu varētu nodrošināt, par vienu procenta punktu paaugstinot peļņas nodokli, palielinot akcīzes nodokli degvielai un ieviešot nodokli daļai apdrošināšanas līgumu, paredz otrdien prezentētais Lietuvas Finanšu ministrijas piedāvājums.

Piedāvājums arī paredz emitēt aizsardzības obligācijas, kas būtu balstītas valdības krājobligācijās, un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, kas nonāk pie pašvaldībām, katru gadu civilajai aizsardzībai novirzīt 25 miljonus eiro.

Pelņas nodokļa likmes celšana par vienu procenta punktu ietekmēs budžetu tikai 2026.gadā, pašlaik šī likme ir 15%. Lai 2025.gadā iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai, ministrija ierosina pagarināt pagaidu banku solidaritātes iemaksas termiņu.

"Paredzam, ka ārkārtējie apstākļi finanšu sektorā turpināsies vismaz 2025.gadā. Līdz ar to likumā [Par pagaidu solidaritātes nodevu] tiek veikti grozījumi, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus," otrdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste.

Investīciju konsultants “Zenith Family Office” ir pabeidzis “Riga Plaza” iegādi. Jaunie akcionāri ir "Summus Capital", kam pieder viens no lielākajiem privātā nekustamā īpašuma portfeļiem Baltijā, kā arī Ivars Vendelins, kurš darījumā bija iesaistīts kā finanšu investors.

"Mēs joprojām ticam mazumtirdzniecībai, nākotne nav saistīta tikai ar tiešsaistes pirkumiem. Esmu pārliecināts par tirdzniecības un izklaides centra turpmāku veiksmīgu attīstību. “Riga Plaza” atrašanās vieta Daugavas kreisajā krastā garantē ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu vienā no labākajām vietām Rīgā,” komentē “Zenith Family Office” Partneris Hannes Pihl.

Šis īsā laikā ir jau otrais tirdzniecības centru īpašnieku maiņas darījums. Db.lv aizvadītajā nedēļā jau vēstīja, ka nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies t/c Olimpia Rīgā no investīciju kompānijas Partners Group un Northern Horizon Capital kopuzņēmuma Laurus.

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

Fiziskās personas ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas kopš šī gada ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma.

Zvērinātu advokātu biroja Vilgerts nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse norāda, ka jau iepriekš nodokļu likumos gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu inspektoriem bija iespējams vērtēt pieminētos ienākumus pēc būtības. Proti, ja persona regulāri nodarbojas ar kriptovalūtas pārdošanu vai ģenerē virtuālo valūtu, tad tās darbība var tikt pielīdzināta saimnieciskai darbībai un attiecīgi arī maksājams nodoklis. Ja tas ir neregulārs ienākums, tad par to maksājams nodoklis kā no kapitāla pieauguma. «Fakts, ka par katru sīkāko gadījumu likumdevējiem ir vēlme pielikt klāt atsevišķu pantu, vien norāda uz kontrolējošo iestāžu nespēju vērtēt situācijas pēc būtības. Taču ir pozitīvi, ka tagad par ienākumu no kriptovalūtas ir arī konkrēta rakstiska norma,» viņa teic.

Latvijā piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ar Rīgas Apgabaltiesas 10.marta spriedumu ir nosargājis savas tiesības uz zīmola “Kārums” biezpiena sieriņu iepakojuma oranžo krāsu, kas piešķir izņēmuma tiesības lietot šo krāsu biezpiena sieriņu iepakojumos.

Strīdā par AS “Rīgas piena kombinātam” (“Food Union” grupa) piederošo krāsas preču zīmes reģistrāciju tiesa atzina, ka zīmola “Kārums” biezpiena sieriņus atpazīst ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc krāsas pēc kuras identificē ražotāju. Šī ir pirmā tiesā veiksmīgi aizstāvētā krāsas kā preču zīmes reģistrācija Latvijā un viena no retajām pasaulē.

“Oranžā krāsa ir bijusi klātesoša uz “Kārums” sieriņiem kopš tā pirmssākumiem un gadu desmitu laikā nostiprinājusies kā nozīmīga daļa no identitātes līdztekus atpazīstamajam nosaukumam un nemainīgajai sieriņu garšai. Šis ir vēsturisks brīdis Latvijas jurisprudencē un zīmolvedībā,” uzskata Food Union vadītāja Latvijā Irēna Holodnaja.

Biznesa centra "Novira Plaza" attīstītājs SIA "Marijas 2" ceturtdien sācis jaunu obligāciju publisko piedāvājumu līdz 42,775 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Publiskā obligāciju piedāvājuma laikā "Marijas 2" piedāvās investoriem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iegādāties līdz 42 775 obligācijām ar nominālvērtību 1000 eiro par vienu obligāciju ar dzēšanas termiņu viens gads un gada fiksēto kupona likmi 10%, ar izmaksu reizi ceturksnī. Parakstīšanās ir pieejama gan profesionāliem, gan privātiem investoriem. Pašreizējiem investoriem tiks piedāvāts apmainīt esošās obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir 2024.gada maijs.

Obligāciju publiskais piedāvājums noslēgsies 22.maijā.

Obligācijas tiks nodrošinātas ar pirmās kārtas hipotēku uz A klases biroju ēku "Novira Plaza", kas atrodas Marijas ielā 2 un 2A, pretī Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai.

Uzņēmumu sadarbība ar blogeriem, kas internetā reklamē produktus vai veido konkrētu viedokli par tiem, strauji vēršas plašumā, iezīmējot robus likumdošanā un nodokļu apmaksas kārtībā; problēmu risināšanai nolemts izveidot Latvijas blogeru un influenceru asociāciju.

Blogeru skaits ir liels, taču profesionāļu viņu vidū ir ļoti maz, norāda asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva. Tēma par nozares sakārtošanu aktualizējusies pirms aptuveni trīs gadiem, kad uzņēmumi sāka aktīvi sadarboties ar blogeriem. Jaundibinātās asociācijas galvenais mērķis ir sakārtot nozari, sagatavot profesionālus blogerus, lai šo jomu paceltu augstākā līmenī. Kā norāda M. Armaņeva, šobrīd asociācijā uzņemti jau aptuveni desmit cilvēki un tajā tiks pārstāvētas tādas jomas kā mārketings, jurisprudence, kā arī blogu sfēra. Par blogeriem dēvē cilvēkus, kuri veido viedokļa blogu, un viņiem sociālajos tīklos, piemēram, Instagram, seko vismaz 1000 cilvēku. Lai gan katru piefiksēt ir sarežģīti, tomēr Latvijā tādu ir vairāk nekā 300. M. Armaņeva šobrīd apkopojusi aptuveni 50, viņasprāt, topa augšgalā esošus, ar kuriem strādā daudzi zīmoli un aģentūras. Visbiežāk šie blogeri ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem un pārstāv tādas nozares kā mode un skaistumkopšana, ēdiens, bērnu kopšana, kā arī dzīvesstils.

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos izskan arī viedokļi, ka visas IIN pārmaksas vai parādi ir tikai un vienīgi darba devēja atbildība.

Proti, normatīvajos aktos ir noteikts, ko un kādā apmērā darba devējs maksā valstij nodokļos. Un ka neviens normatīvais akts neparedz, ka darba ņēmējam ir jākontrolē darba devēja nodokļu nomaksas kvalitāte. Līdz ar to gadījumos, kad darba devēja norēķini ar valsti nesakrīt ar normatīvajos aktos paredzēto, atbildība jāprasa darba devējam. Tāpēc atsevišķiem cilvēkiem ir viedoklis, ka visas IIN pārmaksas vai parādi ir tikai un vienīgi darba devēja atbildība.

Zvērinātu advokātu biroja Vilgerts nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse Db.lv skaidro – kaut arī ir saprotama cilvēku neapmierinātība ar izveidojušos situāciju, ka tiem ir jāpiemaksā IIN valstij, tā gluži nav darba devēja atbildība. Proti, likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli skaidri norāda, ka fiziskās personas - visi Latvijas nodokļu rezidenti- ir paši atbildīgi par IIN nomaksu. Ja fiziskai personai ir darba devējs, tad darba devējs no likuma viedokļa darbojas kā vidutājs starp fizisko personu un valsts kasi. Tam (darba devējam) ir jāietur no fiziskās personas darba algas nodokļi atbilstoši spēkā esošiem likumiem. Taču fiziskai personai ir pašai jāseko līdzi savai nodokļu nomaksai un rezumējošā kārtā (ar gada ienākumu deklarāciju) jāaprēķina un jānomaksā galīgais nodoklis. Tikai tad, ja izdodas pierādīt, ka darba devējs nav ieturējis un nomaksājis nodokli atbilstoši likumiem, tad var prasīt atbildību no darba devēja.

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Ziņu portāls A/S «Delfi», kas ir meitasuzņēmums Tallinas biržā kotētajai AS «Ekspress Grupp», iegādāsies 100% akciju Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmumā «Biļešu paradīze».

2019. gada 4. jūnijā A/S «Delfi» parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru tās meitasuzņēmumi SIA «Delfi Tickets» un SIA «Delfi Tickets Service» iegādāsies 100% Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmuma «Biļešu paradīze» akciju. Pārdevēji ir privātpersonas – Latvijas pilsoņi. Puses ir vienojušās neizpaust iegādes cenu, kā arī citus darījuma nosacījumus.

AS «Ekspress Grupp» izpilddirektore Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu) uzsver, ka darījuma mērķis ir paplašināt SIA «Delfi» darbību uz citām jomām un izmantot sinerģiju ar mediju biznesu. «Mūsu galvenais mērķis ir palielināt digitālās pārdošanas apjomu Baltijas tirgos. Šī iegāde dod iespēju «Biļešu paradīzei» un «Delfiem» rast sinerģijas to biznesā Latvijā un attīstīt grupas diversificēto digitālā biznesa portfeli. «Ekspress Grupp» apsver iespēju ilgtermiņā paplašināt biļešu pārdošanas biznesu arī citās Baltijas valstīs,» sacīja M.-L. Rītsalu.

Janvāra beigās uzņēmums, kura ieguldījumus pārvalda Green Formula Capital (GFC), iegādājās bijušās Radiotehnikas galveno ēku Rīgā ar kopējo platību 100 000 m2.

Rīdziniekiem šis īpašums ir pazīstams kā Imantas Tirgus. Darījuma summu puses neizpauž.

“Mēs uzskatām, ka nākotne ir saistīta ar veiksmīgu izklaides un pakalpojumu sektora attīstību, kur galvenā loma ir atrašanās vietai un infrastruktūrai ar ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu. Mums ir labi zināmi kaimiņi – Depo, Damme, McDonalds, pirmajā stāvā mums ir veiksmīgā Imantas Tirgus koncepcija. Plānojam piesaistīt daudz jaunu īrnieku, ar kuriem jau notiek pārrunas”, komentēja Mēelis Šokmans, GFC vadošais partneris.

FOTO: Oficiāli atklāts Imantas tirgus 

Ceturtdien, 30.maijā, tirdzniecības parkā Imanta Retail Park oficiāli atklāts Imantas tirgus....

Green Formula Capital ir uz ilgtspējību un “zaļo pavērsienu” orientēta nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldības firma, kas koncentrējas uz īpaši pielāgotiem ESG (vides, sociālās atbildības un pārvaldības) principiem, tos apvienojot ar “zaļā” finansējuma piesaisti ar mērķi palielināt aktīvu vērtību un likviditāti. Green Formula Capital darbības princips ir palielināt ieguldījumu vērtību, veicinot “zaļo” un ilgtspējīgo uzņēmējdarbību.

FOTO: Rīgā top jauns tirdzniecības centrs  

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro,...

Darījumu atbalstīja Colliers, un juridiskās konsultācijas sniedza ZAB Vilgerts.

LETA vesta, ka bijušo "Radiotehnikas" ēku Kurzemes prospektā 3, kurā atrodas "Imantas tirgus", par 8,75 miljoniem eiro iegādājušies Igaunijas uzņēmējiem piederošā SIA "KP3", liecina Zemesgrāmatas informācija.

Kā ēkas pārdevējs norādīta SIA "Imanta Retail Park", kuras valdes loceklis Ēriks Ertmanis LETA apstiprināja, ka īpašumu iegādājusies "KP3". Ertmanis sacīja, ka ēkā esošais "Imantas tirgus" turpinās strādāt kā telpu nomnieks.

"KP3" reģistrēta 2021.gada oktobrī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 515 200 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Mirrow Institute", bet tā patiesais labuma guvējs ir Igaunijas uzņēmējs Ivars Vendelins, kurš ir arī "KP3" valdes loceklis. "KP3" valdes loceklis ir arī Igaunijas uzņēmējs Hanness Pihls.

Vendelins ir līdzīpašnieks "Apollo Group", kurai pieder grāmatnīcas "Apollo", kinoteātri "Apollo", filmu izplatīšanas kompānija "Baltic Film Distribution", sulu bāri "Blender", saldējuma kafejnīcas "IceCafe" un restorāni "O'Learys" un "KFC".

Tāpat Vendelins ir līdzīpašnieks holdingā "MM Grupp", kuras uzņēmumu vidū ir medikamentu tirgotājs "Magnum", mediju koncerns "Postimees Grupp", elektroierīču tirgotājs "IM Arvutid", tāpat grupai ir līdzdalība ultrakondensatoru ražotājā "Skeleton Technologies Group". Informācijas aģentūra LETA ir daļa no starptautiskas mediju grupas, kuras akciju turētājs ir "MM Grupp".

"Apollo Group" pērn rudenī iegādājusies arī 51% Latvijas ēdināšanas uzņēmuma "Lido" akciju.

"Apollo Group" 55% akciju īpašnieks ir holdings "MM Grupp", kura akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Igaunijas uzņēmējs Marguss Linnamē. Vendelins ir 45% "Apollo Group" akciju īpašnieks.

Vendelins kopā ar Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupu "Summus Capital", kuras valdes loceklis ir Pihls, 2020.gada decembrī kļuva par tirdzniecības centra "Riga Plaza" īpašniekiem. Savukārt 2021.gada decembrī "Summus Capital" ir iegādājusies uzņēmumu "Pārupes būmaņi", kuram piederošajā īpašumā Imantā ir atvērts jaunuzceltais tīkla "Depo" veikals, kas atrodas blakus bijušajai "Radiotehnikas" ēkai.

Db.lv au vēstījis, ka kādreizējās Radiotehnikas rūpnīcas ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās.

2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Piesaistot vairāk nekā 30 Latvijas investoru finansējumu, investīciju uzņēmuma "Merito Partners" fonds "Merito Management Target Fund II" iegādājies strauji augošā starptautiskā e-komercijas uzņēmuma "Adaptive Media" akciju kontrolpaketi.

"Adaptive Media" ir 2014. gadā Latvijā dibināts uzņēmums, kas darbojas eksporta tirgos visā pasaulē, tostarp Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Francijā, Nīderlandē, Brazīlijā un Meksikā, veidojot digitālā satura mārketinga projektus un palīdzot patērētājiem visā pasaulē izdarīt izvēli par sev atbilstošāko pirkumu dažādās produktu kategorijās.

"Adaptive Media" nozīmīgākie stratēģiskie partneri ir tehnoloģiju giganti Google, Microsoft un Amazon. Pērn "Adaptive Media" strādājis ar vairāk nekā četru miljonu eiro apgrozījumu un viena miljona eiro peļņu.

Nauris Skride, "Adaptive Media" vadītājs: “Esam pārliecināti, ka “Merito Partners” profesionālā pieredze starptautiskajā tirgū ļaus mums ne tikai audzēt pārdošanas apjomu jau esošajos projektos, bet palīdzēs arī ātri un efektīvi spert nepieciešamos soļus tālākai izaugsmei citviet pasaulē. Būtiska mūsu stratēģisko mērķu daļa ir stiprināt sadarbību ar globālajiem e-komercijas partneriem un palīdzēt arī viņiem attīstīties tādos izaicinošos tirgos kā Āzija un Dienvidamerika.“

Apple Premium Reseller veikalu tīkla zīmola «iDeal» īpašnieki «IM Arvutid AS» iegādājušies cita Apple Premium Reseller «iStyle Latvija» izplatīšanas kanālus Latvijā.

Līdz ar šo trīs veikalu pārņemšanu «iDeal» kļuvis par vienīgo «Apple» produkcijas Premium Reseller veikalu tīklu Latvijā ar pieciem veikaliem. «iDeal» ir «IM Arvutid AS» premium klases zīmols, kas nodrošina «Apple» produktu un aksesuāru izplatīšanu un pilnu klientu atbalsta servisu Latvijā un Igaunijā. «iDeal» ir lielākais «Apple» produkcijas izplatītājs Baltijas valstīs.

Latvijas filiāles vadītājs Mārtiņš Amtmanis stāsta: «Iegādājoties uzņēmuma «iStyle» biznesu Latvijā, «IM Arvutid» ir nostiprinājis savas pozīcijas galvenajā tirgū.»

«Zīmols «iDeal» atrodas nepārtrauktā attīstībā, un Latvija šajā procesā ieņem ļoti nozīmīgu vietu. Šī pārņemšana ir daļa no mūsu biznesa attīstības stratēģijas, kurā saskatām lielu potenciālu. Tagad mēs Latvijā strādājam ar pieciem veikaliem, un nākotnē paplašināsim savu darbību arī Igaunijā un Somijā, atverot tur arvien jaunus veikalus,» stāsta «IM Arvutid» izpilddirektors Anti Adurs (Antti Adur).

Uzņēmumu valdei par pieņemtajiem un arī par nepieņemtajiem lēmumiem (bezdarbību) var nākties atbildēt ar savu personīgo maku gan par kompānijas akcionāriem, gan par valstij, gan arī trešo (pievilto, piekrāpto) personu uzņēmuma darījuma partneriem nodarītajiem zaudējumiem.

To atzīst gan vairāki aptaujātie uzņēmumu vadītāji, gan arī SIA ZAB Vilgerts partneris Aivars Lošmanis. Vienlaikus katra cilvēka (valdes locekļa) un ne tikai viņa atbildības līmeni konkrētā epizodē nosaka tiesa. “Ir divi atbildības virzieni – civiltiesiskais un krimināltiesiskais, kur katrā ir savas nianses un arī atbildības līmenis,” uzsver A. Lošmanis.

Viņš vērš uzmanību, ka jebkurā gadījumā ir jābūt pierādītam zaudējumu (kaitējuma) faktam, ja tāda nav, tad arī jebkāda vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdes locekļiem esot jāuzskata par lieku laika un resursu izšķērdēšanu.

Smalkas nianses

Komerclikums nosaka, ka valdes un padomes loceklim (ja tāds uzņēmumā ir) savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Vienlaikus likums pasaka, ka valdes un padomes loceklis neatbild par minēto, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tāpat valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces lēmuma ietvaros. Vienlaikus tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā. Jāņem vērā, ka prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējuma nodarīšanas dienas.

Nesen jau rakstījām, ka pastāv iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) risks, ja personas, kuras dzīvo nereģistrētās attiecībās veic regulārus maksājumus viena otrai un gada kopējā summa pārsniedz EUR 1 425 gadā.

Minētais risks, protams, nav aktuāls tikai nereģistrēto attiecību starpā. Šī problēma ir aktuāla arī citām personām, kuras veic «dāvinājumus» personām, kuri nav radinieki (palīdzība audžuvecākiem, konta papildināšana no ārvalstīm kaimiņam radinieku vajadzībām, ja radiniekiem nav bankas konts, utml.).

Kādi ir potenciālie risinājumi, ja VID piesakās uz auditu?

Attiecību juridiskā reģistrēšana

Samērā viegls risinājums ir juridiska attiecību reģistrēšana. Proti, tā ir, piemēram, laulība vai adopcija. Gadījumā, ja Latvijā palikušajiem radiniekiem vecuma dēļ ir grūti lietot bankas kontu, tomēr jārod iespēja lūgt atvērt pašiem savu kontu un veikt naudas pārskaitījumus tieši vecāku kontā.

Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupa Summus Capital ar Citadele Banka finansējumu ir iegādājusies tirdzniecības centru “Damme”, Rīgā, Imantā.

Šis ir jau trešais Summus Capital iegādes darījums Latvijā.

Līdz šim grupa portfeli Latvijā ir papildinājusi, iegādājoties tirdzniecības un izklaides centru “Riga Plaza” un veikala “DEPO” ēku Imantā. Tirdzniecības centrs “Damme” atrodas Kurzemes prospektā 1A, Imantā, kas ir trešā lielākā Rīgas apkaime pēc iedzīvotāju skaita (Imantā 2021. gadā ir reģistrēti vairāk nekā 43,3 tūkst. iedzīvotāju, kā liecina CSP dati*).

T/c “Damme” ir vadošais tirdzniecības centrs šajā apkaimē. Tā kopējā platība ir 16 000 m2 un tā lielākais nomnieks ir veikals “Rimi Hyper”.

Tirdzniecības centrā kopumā atrodas vairāk nekā 70 dažādu veikalu.

"Tirdzniecības centra “Damme” iegāde ir būtisks solis Summus Capital tirgus pozīcijas nostiprināšanai Latvijā, ņemot vērā, ka tas ir jau trešais darījums nepilna pusotra gada laikā, kas ir veikts Latvijā. Tā bija mūsu stratēģiskā izvēle papildināt Summus privātpersonu nomnieku portfeli Rīgā, un šoreiz Citadeles finansējums palīdzēja mūsu mērķu sasniegšanai. Papildus izklaides, modes un DIY segmentiem tagad tiek pievienota ievērojama nomnieku izvēle, kas koncentrējas uz rajona centru. Arī nākotnē mēs plānojam ieguldīt līdzīgos projektos, par prioritāti izvirzot jau esošu ēku iegādi un to attīstīšanu,” sacīja Summus Capital valdes loceklis Hannes Pihls.

Iespējams, Tava komanda jau sen apsver iespēju atvērt interneta veikalu. Iespējams, Tu to dari tikai tagad, jo ceri tā pārdzīvot Covid-19 pandēmiju. Lai arī cik ātri pieņēmi lēmumu par tirdzniecības pārcelšanu uz internetu, visticamāk, apsvēri pēc iespējas ātrāk palaist savu lapu vai parakstīt līgumu ar kādu no e-komercijas platformām.

Mēs ceram, ka Tev izdosies un interneta veikals kļūs par vēl vienu stabilu ienākumu avotu post-Covid pasaulē. Lai tas tā būtu, pārbaudi, vai veikala ieviešanas laikā neko neesi piemirsis.

1. Sargā savu preču zīmi un ievēro citu tiesības

Atceries reģistrēt sava interneta veikala zīmolu kā preču zīmi. Padomus reģistrācijai atradīsi, klikšķinot šeit. Ja veikals būs sekmīgs un kļūs populārs, preču zīmes reģistrācija aizsargās pret iespējamiem negodprātīgu konkurentu centieniem zīmolu neatļauti izmantot.

Izvēloties domēnu, atceries pārbaudīt, vai tādu pašu zīmolu vai ļoti līdzīgu jau neizmanto cits veikals vai persona. Pārbaudi gan interneta meklētājā, gan arī preču zīmju datu bāzēs.