Ar dāņu kapitālu saistītā SIA Latagro atteikusies no ieceres Gudenieku pagastā būvēt 24 tūkstošu cūku kompleksu.

Pašvaldība un rajona būvvalde saņēmusi vēstuli no ieceres rosinātājiem ar lūgumu pārtraukt arī sabiedriskās apspriešanas procedūru. Sabiedriskās apsriešanas laikā pašvaldība bija saņēmusi 116 iedzīvotāju anketas, kurās lielākoties pausta noraidoša attieksme pret kompleksa celtniecību.

Db jau rakstīja, ka vētrainā sabiedriskajā apspriešanā Gudenieku pagastā suitu sievas sākušas dziedāt, neļaujot runāt cūkkopības kompleksa projekta prezentētājiem.

Projekta ieceres autori noorganizējuši pagasta iedzīvotājiem ekskursiju uz SIA Saerimner cūkaudzēšanas lielfermu Muša Lietuvā, taču arī prezentācijas brauciens nav pārliecinājis, Db pastāstīja Gudenieku pagasta iedzīvotāji. Viņi noskaidrojuši, ka prezentētās cūku fermas īpašnieki vairākkārt maksājuši soda naudas par šķidrmēslu pārvadu bojājumu dēļ radīto vides piesārņojumu. Turklāt esot pamatotas bažas, ka Mūsas upes zivju bojāeja pagājušajā rudenī saistīta ar šiem gadījumiem, jo ferma atrodas upes krastā.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Kuldīgas rajona Gudenieku pagastā no 16. marta līdz 16. aprīlim izsludināta atkārtota sabiedriskā apspriešana cūku nobarošanas kompleksam ar graudu glabātuvi, biogāzes ražotni un administratīvo ēku.

Būves ierosinātājs ir SIA Latagro, būves projektētājs SIA K.V.A.M.

Db jau rakstīja, ka ideju par cūkkopības kompleksu Gudenieku pagastā 2007. gadā iesniedza SIA Pro - Lat. Pieteikuma iesniedzēja SIA LatAgro norādītā kontaktpersona ir A. Kaimiņš, kurš bija arī SIA Pro - Lat valdes loceklis. 2008. gada 16. oktobrī noslēdzās pirmā sabiedriskā apspriešana būvniecības iecerei, kas paredz 24 000 cūku kompleksa būvniecību ar iespēju perspektīvā uzstādīt biogāzes ražotni. Iedzīvotāji bija toreiz iesnieguši vairāk nekā 100 anketu ar iebildumiem pret būvniecības ieceri. SIA LatAgro ir Lietuvas kapitāla uzņēmums, liecina Lursoft dati. SIA LatAgro valdes loceklis saskaņā ar Lursoft datiem ir Baltsersens Klauss (Baltsersen Claus). Projektu plānots realizēt sadarbībā ar Dānijas kapitāla uzņēmumu, vienu no lielākajiem zemes īpašniekiem Latvijā un vienu no lielākajiem ES atbalsta saņēmējiem SIA Artis JP, Db informēja projekta pieteikuma iesniedzējs Aivars Kaimiņš. Projekta vajadzībām plānots nomāt no Artis JP vairāk nekā 2 000 ha zemes. Arī Lietuvas uzņēmums pilnībā piederot dāņiem, sacīja A. Kaimiņš. 2007. gadā par līdzīgu SIA LatAgro pieteikumu sabiedriskā apspriešana notikusi arī Jelgavas rajona Sesavas pagastā, kur projekts nav uz priekšu virzījies.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

Cenšoties ierobežot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusa izplatību, nāksies kontrolēti iznīcināt mežacūkas, pretējā gadījumā vīruss iznīcinās to populāciju, līdzi paņemot arī cūkkopību un gaļas pārstrādes nozari, atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Jautāts, kad varētu izdoties ierobežot mēra izplatību, Balodis sacīja, ka viss atkarīgs no tā, kā PVD inficētajā zonā tiks galā ar mežacūku populāciju.

«Jautājums par medībām noteikti būs jāizskata, ja slimība izrādīsies endēmiska, proti, izplatīsies mežacūku populācijā. Lai to nepieļautu, populācijai jābūt mazai, turklāt nevis dažu mēnešu, bet gan gadu garumā. Pretējā gadījumā mežacūkas dabiskā veidā iznīcinās mēra vīruss, «paraujot» līdzi vairākas nozares, sākot ar cūkkopību, dzīvnieku kautuvēm, barības ražošanu un beidzot ar gaļas pārstrādi. Tad sekas nav prognozējamas,» sacīja Balodis.

Viņš arī norādīja, ka mežacūkas nedrīkstēs šaut intensīvi, jo tad tās panikā migrēs uz pārējiem mežiem.

Pēc paziņojuma saņemšanas par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu vienā no lielākajām fermām Lietuvā un tam sekojošo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu par svaigās gaļas importa aizliegumu, kaimiņvalsts svaigās cūkgaļas tirgošana tirdzniecības vietās Latvijā tiek pārtraukta, tikmēr pārējā cūkgaļas produkcija tiks tirgota līdz tālākiem PVD rīkojumiem, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie tirgotāji.

Lai gan oficiāls rīkojums no Lietuvas vēl nav saņemts, ievestās svaigās cūkgaļas izņemšana no tirdzniecības vietām šodien ir sākta, kā arī tiek pārbaudīti gaļas piegādātāji, sacīja SIA Maxima Latvija Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Prevencijas nolūkos visā Latvijā esam sākuši no Lietuvas ievestās svaigās cūkgaļas izņemšanu no tirdzniecības. Tā kā PVD rīkojums apturēt cūkgaļas importu izdots, balstoties uz telefona sarunu ar Lietuvas Pārtikas un veterināro dienestu, un nav oficiāls, esam sagatavojuši svaigās gaļas iepircēju sarakstu no Lietuvas, ar kuriem Maxima Latvija apturēs svaigās cūkgaļas un tās produkcijas iepirkumu, līdz ko būs saņemts oficiāls apstiprinājums no Lietuvas PVD, sacīja Gulbe.

Dānijas kapitāla uzņēmumi sabiedriskajai apspriešanai nodevuši divas vērienīgas lopkopības kompleksu būvniecības ieceres Priekules novadā un Kuldīgas novadā. Ieceres jau izraisījušas asas diskusijas.

Cūku nobarošanas komplekss ar graudu glabātuvi, biogāzes ražotni un administratīvo ēku Gudenieku pagastā, Kuldīgas novadā, ko ierosinājusi SIA Latagro, apspriešanā būs līdz 8. februārim ar projekta prezentāciju 14. janvārī Gudenieku pagasta padomē. Kuldīgas novada domes lēmumu par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem paredzēts pieņemt sēdē 2010. gada 25. februārī. Db jau vēstīja, ka SIA Latagro pērn paziņoja, ka atsakās no ieceres Gudenieku pagastā būvēt 24 tūkstošu cūku kompleksu. Pašvaldība un rajona būvvalde bija saņēmusi vēstuli no ieceres rosinātājiem ar lūgumu pārtraukt arī sabiedriskās apspriešanas procedūru. Sabiedriskās apspriešanas laikā pašvaldība bija saņēmusi 116 iedzīvotāju anketas, kurās lielākoties pausta noraidoša attieksme pret kompleksa celtniecību. Pagasta iedzīvotāju galvenie iebildumi bija saistīti ar to, ka ieguldītāji gan solīja būvē fermu, taču par biogāzes ražotni runāja tikai teorētiski, nesolot tās realizāciju pārskatāmā laika posmā. Tagad ieceres atori atsākuši projekta virzīšanu.

Mežāres pagasta padome lēmusi par papildus nosacījumu izstrādi dāņu kompānijai SIA CMC Ozoli, kura iecerējusi būvēt cūkkopības kompleksu pagastā.

Mežāres pagasta padome uzņēmumam uzdevusi pie ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojuma izstrādāt papildus detalizētu pielikumu, kuru jāapstiprina Vides pārraudzības valsts birojam, Db atklāja Mežāres pagasta padomes priekšsēdētāja Kornēlija Brūniņa. Nosacījumi paredz, ka kompleksa būvniecība var notikt tikai vienā zemes gabalā, nevis divos, kā pašreiz plānots. Savukārt mēslojumam jātiek pārstrādātam substrātos, un tam ir jābūt pamata pārstrādes veidam, nevis alternatīvai, kā tas norādīts pašreiz. Tāpat zemes gabalā, kurā plānota būvniecība, jāveic detālplānojums. „Ja šie nosacījumi tiks izpildīti, pašvaldība vēlreiz skatīs būvniecības ieceri,” norādīja K.Brūniņa.

16. oktobrī noslēdzas sabiedriskā apspriešana SIA LatAgro iesniegtajai būvniecības iecerei, kas paredz 24 000 cūku kompleksa būvniecību ar iespēju perspektīvā uzstādīt biogāzes ražotni. Pagasta padomē Db informēja, ka līdz pusdienas laikam saņemtas ap 30 iedzīvotāju atsauksmju anketas, savukārt Suitu novada atdzimšanas biedrības aktīvisti Db informēja, ka savāktas ap 100 iedzīvotāju atsauksmju anketas.

"Mazajai iedzīvotāju aktivitātei sabiedriskajā apsriešanā par iemeslu ir absolūts informācijas vakuums," norādīja kāda pagasta iedzīvotāja. Pagasta padomē informācijas par būvniecības ieceri neesot ne iekštelpās, ne ēkas ārpusē. Tādas neesot nedz pagasta avīzē, nedz mājaslapā. Sludinājums bijis tikai laikrakstā Kurzemnieks, ko daudzi pagasta iedzīvotāji nepasūta.

SIA LatAgro ir Lietuvas kapitāla uzņēmums, liecina Lursoft dati. SIA LatAgro valdes loceklis saskaņā ar Lursoft datiem ir Baltsersens Klauss (Baltsersen Claus). Projektu plānots realizēt sadarbībā ar Dānijas kapitāla uzņēmumu, vienu no lielākajiem zemes īpašniekiem Latvijā un vienu no lielākajiem ES atbalsta saņēmējiem SIA Artis JP, Db informēja projekta pieteikuma iesniedzējs Aivars Kaimiņš. Projekta vajadzībām plānots nomāt no Artis JP vairāk nekā 2 000 ha zemes. Arī Lietuvas uzņēmums pilnībā piederot dāņiem, sacīja A. Kaimiņš.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 55 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Pušas un Taurenes pagastus, liecina PVD informācija.

Rēzeknes novada Pušas pagastā ĀCM konstatēts sešām meža cūkām un arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā vīruss atklāts sešām meža cūkām.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī 15 meža cūkām Dundagas novada Dundagas pagastā, pa trim meža cūkām Dobeles novada Dobeles pagastā un Tukuma novada Lestenes pagastā. Tāpat ĀCM konstatēts arī divām meža cūkām Madonas novada Aronas pagastā, Tukuma novada Degoles pagastā.

ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Baltinavas novada Baltinavas pagastā, Ērgļu novada Sausnējas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Lubānas novada Indrānu pagastā, Ludzas novada Pureņu pagastā, Madonas novada Liezēres pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Rēzeknes novada Mākoņkalna, Freimaņu, Kantinieku un Audriņu pagastos, kā arī Ropažu novada Ropažu pagastā, Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā, Talsu novada Laucienes, Valdgales un Laidzes pagastos, kā arī Ventspils novada Ances pagastā.

25. februārī pie Kuldīgas novada domes plānots plašs pikets pret Dānijas cūkaudzētāju industrijas izvēršanos Latvijā un Latvijas nacionālās zemniecības interešu aizstāvībai.

Par to Db informēja biedrības Suitu novada atdzimšana pārstāve Dina Lācara. Kuldīgas novada domes sēdē šajā dienā jāpieņem lēmums par dāņu investora pārstāvja SIA Latagro cūku nobarošanas fermu būvniecības ieceri Gudenieku pagastā. 11.februārī Kuldīgas novada domes Attīstības komiteja nolēma ideju neatbalstīt un virzīja attiecīgu lēmumprojektu izskatīšanai domes sēdē 25. februārī. «Esam sapratuši, ka iedzīvotāji un valsts institūcijas nav informēti par šīs industrijas degradējošo ietekmi uz vidi un cilvēku,» sacīja D. Lācara.

Jau vairākus gadus Gudenieku pagasta aktīvisti rūpīgi vācot informāciju par dāņu cūkkopības biznesa interesēm Latvijā, apskatīti vairāki objekti Lietuvā un Latvijā, pētīta informācija ārvalstu medijos. Rezulāti esot apkopoti veselā sējumā, un tie liecinot par to, ka latviešu zemniecības, īpaši bioloģisko zemnieku, tāpat arī tūrisma industrijas, zivsaimniecības un citu nozaru intereses ir nopietni apdraudētas, turklāt iegūtais labums no investīcijām to neatsverot. Tāpēc iniciatīvas grupa, kurai piesaistījušies arī sabiedrībā populāri cilvēki, kuriem ir īpašumi Gudenieku pagastā, organizē piketu. Piketā piedalīties apsolījuši arī Aizputes novada zemnieki un alsundznieki, kas uzskata, ka UNESCO atzītā kultūrvēsturiskajā teritorijā šādam projektam nav jābūt. Savukārt Priekules novada zemnieki gatavojas reaģēt līdzīgi tad, kad pašvaldībā nākamreiz apspriedīs dāņu investora priekšlikumu lielfermas būvniecībai.

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem, Zemgales cūkkopības uzņēmums SIA Latvi Dan Agro, izsolē par 1,2 miljoniem eiro iegādājies Miķelānu cūku kompleksu Salas novada Salas pagastā, kas pirms nonākšanas finansiālās grūtībās bija lielākais cūkkopības uzņēmums Latvijā.

«Esam auguši un attīstījušies tiktāl, ka Zemgalē iespējas turpināt izaugsmi bija ierobežotas, tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu piedalīties Miķelānu izsolē. Diemžēl kādreiz Latvijā lielākais cūku komplekss Miķelāni pēdējo gadu laikā atradās uz bankrota robežas un bija atklāts jautājums par kompleksa pastāvēšanu. Kaut arī īpašums līdztekus pirkuma cenai vēl prasīja tūlītējas investīcijas, jo tas bija nolaists līdz pēdējam, sapratām, ka vēlamies savu pieredzi un zināšanas likt lietā, lai atjaunotu Miķelānu zīmola agrāko spēku,» stāsta kompleksa jaunais vadītājs, SIA Miķelāni bekons valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Arī Sesavas pagastā iedzīvotāji gatavojas protestēt pret cūku audzēšanas kompleksa izveidi, ko grasās īstenot dāņiem piederošais uzņēmums Latagro.

Par to šodien raksta Zemgales Ziņas (ZZ). Jāatgādina, ka Latagro bija iecerējis būvēt cūku kompleksu arī Kuldīgas novada Gudenieku pagasta, bet šī iecere tika noraidīta un sēdes laikā pie Kuldīgas novada domes notika pikets pret dāņu cūku lielfermas būvēšanu Gudenieku pagastā un tajā piedalījās vairāk nekā 60 cilvēku.

Jau šonedēļ Sesavas iedzīvotāja Inese Bartuševica pašvaldībā nogādās vēstuli, kurā 613 iedzīvotāju parakstījušies pret ieceri Sesavas pagastā būvēt cūku kompleksu. Projekta īstenotājus gan tas nebaida, jo visas nepieciešamās atļaujas jau saņemtas, un gada otrajā pusē dāņiem piederošā Latagro sola ķerties pie darba, vispirms izbūvējot visu nepieciešamo infrastruktūru. Pirmā kūts sivēnu audzēšanai varētu tapt nākamā gada sākumā.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā izcēlušies 195 pērnās zāles ugunsgrēki, kas ir šogad lielākais kūlas dedzināšanas rekords šogad.

Savukārt nedēļas nogalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 191 izsaukumu uz kūlas ugunsgrēku, liecina VUGD informācija.

Lielākie kūlas ugunsgrēki brīvdienās dzēsti:

Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā par Lažas pagasta padomes teritorijas plānojumu 2007.–2019.gadam, kurā ietverts aizliegums paplašināt dāņu uzņēmējiem piederošās cūku fermas. Spriedums nav lebvēlīgs pagasta iedzīvotājiem, pašvaldībai un vietējiem uzņēmējiem, kuri iebilda pret fermu paplašināšanu.

Satversmes tiesas spriedums vēstī: "Satversmes 105.pants citastarp noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu."

Lieta tika ierosināta pēc SIA Nygaard International pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja vēlas Lažas pagastā paplašināt ar cūku audzēšanu saistītu komercdarbību, taču to liedzot Lažas pagasta teritorijas plānojuma normas (apstrīdētās normas), kas noteic, ka netiek atļauta esošo lopkopības fermu paplašināšana un/vai jaunu lopkopības fermu būvniecība, kā arī nosaka maksimāli pieļaujamo mājdzīvnieku skaitu uz konkrētā apbūves gabala platību: uz 20 cnt cūku kopejās dzīvmasas – 1 ha.

Protestējot pret nepamatoti lielu cūkkopības kompleksu būvi Latvijā, grupa aktīvistu nolēmusi pieprasīt publiskot rezistento baktēriju analīžu rezultātus Dānijas kapitāla cūkkopības kompleksos.

Prasību aktīvisti pamato ar Orhūsas konvenciju, kas prasa Eiropas Savienībā publiskot analīžu rezultātus cūkkopības komplekos ar lielu blīvumu. Šim kritērijam atbilst arī vairāki Latvijā izvietotie Dānijas kapitāla cūkkopības kompleksi, Db informēja Kuldīgas rajona z/s Kāparāji īpašniece Dina Lācara.

Šādu analīžu veikšanas nepieciešamību nosaka EK 2007. gada Lēmums par Kopienas finansējumu veicamajam apsekojumam Salmonella spp. un meticilīnrezistentā Staphylococcus aureus izplatības noteikšanai. Lēmumā teikts, ka vairākus gadu desmitus meticilīnrezistentā Staphylococcusaureus (MRSA) izraisītās infekcijas ir atzītas par nopietnu risku slimnīcās. Vairākās dalībvalstīs produktīvajos dzīvniekos nesen konstatēts jauns MRSA celms (ST398). Jo īpaši cūkas ir atzītas par nopietnu infekcijas avotu cūku audzētājiem vai to radiniekiem, ņemot vērā to tiešu saskarsmi ar šiem dzīvniekiem.

Cūkkopības komplekss Miķelāni bekons tuvāko piecu gadu laikā plāno rekonstruēt 30 kūtis, investējot vairākus miljonus eiro, pastāstīja cūkkopības kompleksa valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Viņš sacīja, ka Miķelāni bekons pēc divu gadu ilgas saimniekošanas bijušajā Jēkabpils gaļas kombinātā ir sapratis, ka ar pagājušā gadsimta tehnoloģijām un aptuveni 100 darbinieku skaitu nav efektīvs un nevar strādāt rentabli. Tā kā pašlaik liela uzmanība tiek veltīta cūkkopības kompleksa darba efektivitātes celšanai, no sākuma plānots rekonstruēt dzemdību kūti, ieviešot tajā jaunākās tehnoloģijas.

«Miķelānu cūkkopības komplekss atrodas 40 hektāru lielā teritorijā, un tajā ietilpst 40 kūtis, no kurām desmit ir labā stāvoklī, bet pārējām 30 ēkām nepieciešams veikt apjomīgus rekonstrukcijas darbus. Patlaban plānojam pārbūvēt dzemdību kūti, bet kopumā mūsu mērķis tuvāko piecu gadu laikā ir rekonstruēt 30 kūtis, investējot vairākus miljonus eiro,» sacīja cūkkopības kompleksa valdes priekšsēdētājs.

Cūkkopības nozare noteikti nav jālikvidē, jo tai ir potenciāls, tā ir svarīga un potenciāli veiksmīga Latvijas eksporta nozare.

Tā uzskata biznesa konsultāciju uzņēmuma ActusQ īpašniece Eva Branta-Nellemanne. «Nule pausto bažu dēļ, ar kādām klajā nākuši daži nozares speciālisti, drīzāk ir vērts beidzot sākt domāt par to, kā visiem nozares dalībniekiem darboties vienā virzienā, lai celtu to, virzītu tās attīstības iespējas, lai Latvijas ražotāji varētu konkurēt Eiropas Savienības un visas pasaules tirgū,» norāda uzņēmēja. Viņa uzskata, ka izraisītās diskusijas par nozares problēmām ir signāls tam, ka jāsāk strādāt un sadarboties, nevis darboties katram par sevi – mazās saimniecības savā, lielās saimniecības savā, bet tās pārstāvošās organizācijas vēl pavisam citā virzienā.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) pēdējo dienu laikā ir atklāts vēl deviņām meža cūkām Latgalē un Vidzemē, tostarp Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavpils novada Naujenes pagastā un Daugavpils novada Vaboles pagastā, kur ĀCM iepriekš nebija konstatēts, aģentūrai BNS pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

2015.gadā jauni ĀCM gadījumi meža cūkām konstatēti trīs jaunos pagastos - vienai nomedītajai meža cūkai Krāslavas novada Kaplavas pagastā, trijām nomedītajām [meža cūkām] Daugavpils novada Naujenes pagastā un vienai nomedītajai [meža cūkai] Daugavpils novada Vaboles pagastā, sacīja Joffe, piebilstot, ka jauni novadi, kuros konstatēta saslimšana ar ĀCM, nav nākuši klāt.

Informācija PVD mājaslapā liecina, ka PVD līdz šā gada 16.janvārim ir konstatējis vēl deviņus jaunus ĀCM saslimšanas gadījumus meža cūkām, tostarp četrām cūkām Daugavpils novada Naujenes pagastā. Tāpat ĀCM ir atklāts Daugavpils novada Vaboles pagastā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Naukšēnu novada Ķoņu pagastā, Burtnieku novada Rencēnu pagastā un Burtnieku novada Valmieras pagastā - katrā pa vienai slimai meža cūkai.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori pagājušajā nedēļā - no 21. līdz 25.augustam - konstatējuši 19 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā pagājušajā nedēļā konstatēts trijām meža cūkām Viesītes novada Elkšņu pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, Madonas novada Bērzaunes pagastā un Tukuma novada Džūkstes pagastā.

Tāpat ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Cesvaines novada Cesvaines pagastā, Gulbenes novada Līgo pagastā, Jelgavas novada Glūdas pagastā, Kārsavas novada Mežvidu pagastā, Kokneses novada Bebru pagastā, Ogres novada Taurupes pagastā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Sējas novada Sējas pagastā, Talsu novada Ārlavas pagastā un Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 929 meža cūkām 73 novadu 196 pagastos.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 27 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Vecsaules, Dobeles, Staburaga un Maltas pagastus, kuros konstatēts pa vienai beigtai meža cūkai, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī septiņām meža cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Preiļu novada Pelēču pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā un Talsu novada Valdgales pagastā.

Tāpat ĀCM šajā nedēļā konstatēts pa vienai meža cūkai Babītes novada Salas pagastā, Dagdas novada Ķepovas pagastā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, Iecavas novada Iecavas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Ludzas novada Pildas pagastā, Pārgaujas novada Straupes pagastā, Priekuļu novada Liepas pagastā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 733 meža cūkām 70 novadu 168 pagastos.

Kuldīgas dome noraidījusi ar dāņu kapitālu saistītās SIA LatAgro ieceri būvēt cūkkopības kompleksu Gudenieku pagastā.

To db.lv apstiprināja Kuldīgas domē. Uz piketu pie domes bija ieradušies aptuveni 60 cilvēki ar plakātiem, Db informēja biedrības Suitu novads pārstāve Dina Lācara. Piketā piedalījušās gan Suitu sievas, gan Alsungas novada pašvaldība un iedzīvotāji, Lažas pagasta, Latvijas Zaļās kustības pārstāvji, Kuldīgas un Gudenieku iedzīvotāji un deputāti.

«Esam apmierināti ar pirmo soli. Taču ar vienu soli vien uz priekšu netiksim,» atzina D. Lācara. Db jau rakstīja, ka pikets organizēts galvenokārt Latvijas nacionālās zemniecības un mazo lauku uzņēmēju interešu aizstāvībai. 4. martā Kuldīgas novadā plānojis ierasties zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, un biedrības Suitu novads aktīvisti cer šo tematu apspriest arī ar ministru, uzsvēra D. Lācara.

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Vētrainā sabiedriskajā apspriešanā Gudenieku pagastā suitu sievas sākušas dziedāt, neļaujot runāt cūkkopības kompleksa projekta prezentētājiem, tādējādi paužot attieksmi pret nepārliecinošo prezentāciju.

"Prezentācija bija pabāla. Radās iespaids, ka biogāzes sadaļa var arī netapt," sarunā ar Db atzina Gudenieku pagasta padomes priekšsēdētāja Daina Bērende. Neesot bijis sagatavots projekta tehniski ekonomiskais pamatojums, nekādi aprēķini, kā arī nav nosaukts projekta finansētājs un patiesais attīstītājs, vien norādīts, ka tas ir dāņu kapitāls.

Uz sabiedrisko apspriešanu ieradušies ap 60 pagasta iedzīvotāju, tostarp vairāki aktīvisti, kas apkopjuši informāciju par līdzīgiem projektiem Eiropas Savienībā. Projekta prezentētāji - Aivars Kaimiņš un Valdis Felsbergs nav spējuši pārliecinoši atbildēt uz jautājumiem. Sabiedriskajā apspriešanā piedalījušies arī vairāki žurnālisti, tostarp Vides filmu studijas filmēšanas grupa.