Pastāv arī citi mehānismi, kā cīnīties ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK) lielajiem energoietilpīgajiem komersantiem
Tā intervijā DB saka enerģētikas eksperts Kristaps Stepanovs, piebilstot, ka viņš nav pret OIK samazināšanu energointensīvajiem komersantiem, taču uzskata, ka Ekonomikas ministrijas izvēlētais risinājums ir tuvredzīgs no kopējo tautsaimniecības interešu viedokļa.
Fragments no intervijas:
Kā vērtējat valdībā pašlaik skatīto Ekonomikas ministrijas konceptuālo ziņojumu, kas skar OIK diferencēšanu pa patērētāju grupām?
Par cik centiem pieaugs maksa par elektroenerģiju? Tas ir fundamentāls jautājums, lai vispār skatītos šo informatīvo ziņojumu, lemtu par tā virzību tālāk vai pieņemtu to zināšanai. Šobrīd mazie un vidējie uzņēmumi, saņemot sadales sistēmas rēķinus savos kopējos elektroenerģijas rēķinos, ir šokēti par to, ka viņiem ir jādomā, kā samazināt pieslēguma izmaksas. Pretēji tam ar sadales sistēmas rēķiniem tiek plānots iegūt papildus 40 miljonus eiro. Ja sadales sistēmas slogu tagad vēl palielina ar OIK piedāvātajiem risinājumiem, tas būs vēl lielāks šoks mazajiem un vidējiem komersantiem un mājsaimniecībām, kuriem dramatiski pieaugs elektroenerģijas izmaksas. Es aicinu valdības ministrus šim jautājumam domāt līdzi. Pastāv arī citi mehānismi, kā cīnīties ar OIK lielajiem energoietilpīgajiem komersantiem. Piemēram, atjaunojamo energoresursu (AER) statistikas pārdošana, kuras iespējas Latvija pašlaik neizmanto. Bet pārnest visu OIK slogu uz mazajiem, vidējiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kā to paredz Ekonomikas ministrija, ir ļoti tuvredzīgs risinājums.
No otras puses ir arguments, ka šie priekšlikumi sekmēs jaudu efektīvu izmantošanu, samazinot infrastruktūras izmaksu slogu kopumā.
Un ko darīt tiem uzņēmumiem, kuri darbojas sezonāli? Piemēram, kaltēm, kas nestrādā vasaras periodā, bet tikai ziemā? Vai pavasarī man jādodas pie sistēmas operatora un jāraksta iesniegums, lai mani atslēdz no sistēmas? Ja es uzrakstu iesniegumu, ka atsakos no pieslēguma, kaimiņš taču var aiziet un uzrakstīt, ka viņš savukārt grib pieslēgumu. Praktiski tas nozīmē, ka man ir jāmaksā par sistēmu, to nelietojot. Manā skatījumā tas ir pretēji Satversmei un tiesībām uz īpašumu. Ja es to nelietoju, man par to nav jāmaksā. Jo pēc šāda mehānisma Latvijā var izgudrot daudzas lietas, par kurām maksāt, kaut arī nelieto. Mēs nodrošinām tevi ar svaigu gaisu pilsētā, tāpēc maksā?
Visu interviju Šoks mazajiem un vidējiem uzņēmumiem lasiet 13. septembra laikrakstā Dienas Bizness.