Latvijas apdrošināšanas tirgus pozitīvā iezīme - tas aug straujāk par ekonomiku kopumā, un BALTA prognoze par kopējo tirgus pieaugumu 2016. gadā ir piepildījusies (11 mēnešos 5,7% pret plānotajiem 6%), neskatoties uz IKP pieauguma samazinājumu, norāda AAS Balta Tehniskā departamenta direktors Uldis Dzintars.
Arī nākamajā gadā kompānija prognozē apdrošināšanas tirgus izaugsmi virs 6% atzīmes.
Papildus valsts ekonomikas pieaugumam 2017. gada apdrošināšanas tirgus izaugsmi ietekmēs divi galvenie faktori – jaunu klientu skaita pieaugums un apdrošināšanas pakalpojuma cenu pieaugums, kas saistīts ar atlīdzību izmaksu inflāciju, gadījumu skaita biežumu un atsevišķu apdrošināšanas pakalpojumu nerentabilitāti.
Runājot par jauniem klientiem, paredzams, ka 2016. gada tendence klientu skaita pieaugumam privātā īpašuma, civiltiesiskās atbildības un nelaimes gadījumu apdrošināšanā turpināsies. Šajos riska veidos 2016.g. bija vērojams būtisks apdrošināto klientu skaita pieaugums. Savukārt tendence klientu skaita pieaugumam transporta un veselības apdrošināšanas segmentos saglabāsies atbilstoši pieaugumam, kas turpinās pēc finanšu krīzes perioda.
Straujāka tirgus izaugsme ir sagaidāma transporta apdrošināšanas veidos, kuri pašlaik tirgū nav rentabli, un to ietekmēs gan transportlīdzekļu skaita, gan cenu pieaugums, lai samazinātu paredzamās atlīdzību inflācijas un negadījumu skaita pieauguma tendences.
Veselības apdrošināšanas segments augs straujāk nekā tirgus kopumā, saglabājot gada izaugsmi aptuveni 9%-10% robežās, un šī izaugsme lielākoties būs saistīta ar klientu skaita palielināšanos un cenu pieaugumu medicīnas pakalpojumu inflācijas dēļ. Pieaugums gaidāms arī mazākajos apdrošināšanas veidos – VCTA (vispārējā civiltiesiskā apdrošināšana), nelaimes gadījumu apdrošināšana, kurus cilvēki iegādājas, lai pasargātu sevi no dažādām dzīves situācijām.
Apdrošinātāju ienākumus var iedalīt divās daļās – gūtā peļņa no apdrošināšanas un investīciju darbībām. Saskaņā ar FKTK (Finanšu un kapitāla tirgus komisija) datiem Latvijas apdrošināšanas kompānijas kopumā peļņu no apdrošināšanas darbības nav guvušas kopš 2011. gada. Arī investīciju ienākumi katru gadu sarūk (izslēdzot vienreizēju darījumu efektu – piemēram, kompāniju pārdošanu). Iemesls zemai apdrošināšanas rentabilitātei ir sīva konkurence, kā rezultātā apdrošinātāji par savu primāro mērķi izvirza tirgus daļas palielināšanu, nevis rentabilitāti. Paredzams, ka apdrošināšanas kompāniju īpašnieku vēlme gūt peļņu no savām biznesa operācijām Latvijā pieaugs pēc vairāku kompāniju pirkšanas - pārdošanas darījumu veikšanas 2016. gadā.