AS «Rīgas siltums» iecere iegādāties SIA «Rīgas BioEnerģija» kapitāldaļas par 25% sadārdzinātu cenu ir pretrunā uzņēmuma un sabiedrības interesēm, norāda Ekonomikas ministrijā (EM).

EM kā viens no AS «Rīgas siltums» akcionāriem saņēmusi AS «Rīgas siltums» padomes priekšsēdētāja vietnieka Kaspara Lores, kurš padomē pārstāv valsts intereses, vēstuli, vēršot akcionāra uzmanību uz iespējamā SIA «Rīgas BioEnerģija» akciju iegādes darījuma neatbilstību AS «Rīgas siltums» interesēm, par kuru plānots pieņemt lēmumu šā gada 15. decembra AS «Rīgas siltums» padomes sēdē.

K. Lore šo vēstuli nosūtījis visiem AS «Rīgas siltums» akcionāriem (t.sk. arī Rīgas pilsētas domei, SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» un VAS «Latvenergo»), vēršot akcionāru uzmanību uz to, ka piedāvātā darījuma summa par aptuveni 25% ir lielāka nekā summa, par kuru SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» šā gada jūnijā pārdeva SIA «Rīgas BioEnerģija» 50% kapitāla daļas.

AS Rīgas siltums valde nolēmusi izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāve Agnete Bušta.

AS Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka iepazīstoties ar iesniegto informāciju par darījuma detaļām, uzklausot akcionāru pārstāvju viedokļus, kā arī ņemot vērā to, ka līdzšinējie AS Rīgas siltums valdes stratēģiskie lēmumi par videi draudzīgo šķeldas katlumāju būvniecību vienmēr ir bijuši rūpīgi izsvērti, un ir pierādījuši savu pozitīvo ietekmi gan uz AS Rīgas siltums attīstību, gan tarifu rīdziniekiem, kas ilgstoši ir zemākais gan Latvijas lielāko pilsētu vidū, gan starp Baltijas valstu galvaspilsētām, AS Rīgas siltums padomei nav pamata apšaubīt arī šī lēmuma pamatotību, tāpēc tā ar balsu vairākumu atbalstīja pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

23.aprīlī Rīgas siltums sasniedzis jaunu rekordu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) – 2 miljonus MWh.

Pirmo miljonu megavatstundu saražotajai siltumenerģijai un elektroenerģijai no AER Rīgas siltums sasniedza 18 gadu laikā kopš zaļās enerģijas ražošanas uzsākšanas, otrais miljons, pateicoties jaunām, efektīvām enerģijas ražošanas iekārtām, tika sasniegts trīs gadu laikā, bet trešo miljonu Rīgas siltums plāno sasniegt tuvāko divu gadu laikā, liecina uzņēmuma izplatītā informācija.

«Ir pagājis gads kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas, taču dabasgāzes cena nav samazinājusies. Dabasgāzes izmaksas mūsu uzņēmumam ir pieaugušas. Tas, savukārt, mūs ir mudinājis aizvien aktīvāk izmantot biokurināmo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, sasniedzot jaunus rekordus,» norāda Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Uzņēmumā atzīmē, ka biokurināmā izmantošana ļauj samazināt atkarību no fosiliem kurināmiem un dod pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai – tas nozīmē atbalstu vietējiem ražotājiem, darbavietas, kas tiek nodrošinātas gan Rīgas siltums, gan koksnes šķeldas ražotājiem un piegādātājiem. Turklāt, tā kā koksnes šķelda ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze, tad tās izmantošana ir viens no faktoriem, kas ir ļāvis iepriekšējos gados samazināt un šobrīd noturēt Rīgā zemāko siltumenerģijas tarifu, salīdzinot ar Latvijas lielajām pilsētām un Baltijas valstu galvaspilsētām.

Atsaucoties uz salstošo rīdzinieku pieprasījumu, a/s Rīgas siltums uzsāk aktīvo apkures sezonu, informē kompānija, norādot, ka šogad apkures tarifi nekļūs zemāki, bet nākamā gada apkures sezonā tie varētu samazināties par aptuveni 3%.

Šobrīd apkure ir pieslēgta vairāk nekā 50% Rīgas pilsētas ēku, un tuvāko dienu laikā ar apkuri būs nodrošināta lielākā daļa rīdzinieku, vēsta kompānijas paziņojums.

Rīgas siltums gan norāda, ka kompānija saskaras ar «nopietnu problēmu» - Rīgas iedzīvotāju parādiem. Septembrī kopumā nenomaksātie rēķini par apkuri Rīgā bija lielāki par pieciem miljoniem Ls, bet valstī kopumā pārsniedza 23,91 milj. Ls, liecina Latvijas Pašvaldību savienības dati. Risinot parādu problēmu, Rīgas siltums šogad plāno piesaistīt 18,5 milj. Ls īstermiņa kredītlīniju, lai apkures sezonā varētu savlaicīgi norēķināties par piegādāto enerģiju ar a/s Latvenergo un a/s Latvijas Gāze.

Rīgā vairāk nekā 89% objektu, kurus apkalpo a/s Rīgas Siltums, pārtraukta apkures sezona, tuvākajās dienās arī pārējie namu apsaimniekotāji iecerējuši pārtraukt apkuri, informē a/s Rīgas Siltums pārstāve Jana Roze.

Par apkures atslēgšanu vai pieslēgšanu var pieņemt lēmumu namu īpašnieks vai apsaimniekotājs, ņemot vērā iedzīvotāju vairākuma viedokli. Agrāk apkure tika atslēgta, ja vidējā diennakts temperatūra trīs dienas pēc kārtas bija augstāka par plus astoņiem grādiem, teikts a/s Rīgas Siltums paziņojumā.

Vidējā āra gaisa temperatūra šajā apkures sezonā bijusi +1,4 grādi pēc Celsija, kas ir par 1,8 grādiem siltāk nekā pērn, kad tā bija -0,4 grādi pēc Celsija.

Noslēdzoties apkures sezonai, salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu, nomaksas disciplīna nav būtiski mainījusies, šogad gandrīz par vienu procentpunktu labāka, pauda J. Roze.

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

Turpinot jau ilggadējo sadarbību, DNB banka piešķīrusi finansējumu Rīgas galvenajam siltumenerģijas piegādātājam – AS Rīgas siltums, informē bankas pārstāvji. 15 miljonus eiro lielais finansējums tiks izmantots uzņēmuma sezonālo nepieciešamību nodrošināšanai.

«Jau vairāk nekā 10 gadu veiksmīgi sadarbojamies ar AS Rīgas siltums, nodrošinot uzņēmumam apgrozāmos līdzekļus, kā arī finansējot investīciju projektus. Tādēļ esam īpaši gandarīti, ka arī šogad uzņēmums iepirkuma procedūras rezultātā izvēlējies DNB banku kā savu partneri. AS Rīgas siltums plāno kredītu izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas siltumapgādes aktuālajā sezonā nodrošinās uzņēmuma veiksmīgu darbību,» vēsta Lauris Macijevskis, DNB bankas viceprezidents.

AS Rīgas siltums valdes locekle Birute Krūze: «Mums ir izveidojusies sekmīga sadarbība ar DNB banku. Piešķirtais finansējums nepieciešams uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Par piegādāto enerģiju AS Rīgas siltums tekoši jānorēķinās ar saviem piegādātājiem, savukārt siltumenerģijas lietotājiem par patērēto siltumu jānorēķinās līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam, tādējādi piešķirtie līdzekļi ir svarīgi finanšu plūsmas stabilizēšanai. Šādu praksi uzņēmums īsteno nu jau vairākus gadus.»

DNB banka noslēgusi kredītlīgumu ar galveno siltumenerģijas piegādātāju Rīgā – AS Rīgas siltums, informē bankas pārstāvji.

Kredītlīguma summa ir 4,98 miljoni eiro, un šie līdzekļi tiks izmantoti AS Rīgas siltums 2012./2013. finanšu gada investīciju projektu finansēšanai un refinansēšanai – lielākā daļa investīciju tiks novirzīta siltumenerģijas zudumu samazināšanai pārvadē.

Kredīta atmaksas termiņš ir pieci gadi.

Siltumenerģijas zudumu samazināšana ir viena no galvenajām uzņēmuma prioritātēm, skaidro AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Šogad plānots nomainīt un izbūvēt siltumtīklus gandrīz 12 kilometru garumā, no tiem 10 kilometrus – pielietojot bezkanāla tehnoloģiju.

Parādsaistības par patērēto siltumenerģiju AS Rīgas siltums vasaras laikā ir samazinājušās uz pusi, informē uzņēmuma Informācijas daļas vadītāja Jana Roze.

Precīzus skaitļus uzņēmums nenosauc, skaidrojot, ka Rīgas siltums strādā ar parādniekiem un parādu apjoms visu laiku mainās.

Uzņēmums novērojis, ka vasaras mēnešos tiek dzēsti aizkavētie ziemas maksājumi, un tieši pēdējos mēnešos vērojamas pozitīvas tendences parādu norēķinos.

Roze atgādināja, ka 2011./2012.gada apkures sezonā izrakstīto rēķinu nomaksas procents, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, bija vidēji par 2,5 procentpunktiem labāks.

Lai sāktu apkures sezonu, Rīgas siltums aicina ēku apsaimniekotājus un dzīvokļu īpašniekus norēķināties par patērēto siltumenerģiju.

Rīgas siltums piegādā siltumenerģiju 5235 dzīvojamiem namiem un 2187 nedzīvojamām ēkām.

Iestājoties vēsam un drēgnam laikam un atsaucoties uz klientu pieprasījumiem, Rīgā pamazām sākas apkures sezona, informē Rīgas domē.

Šobrīd apkure ir pieslēgta 626 (8%) ēkām, kas izmanto Rīgas siltums piegādāto siltumenerģiju, tai skaitā 115 (24%) izglītības iestādēm, 45 (31%) ārstniecības iestādēm 183 (7%) dzīvojamajām ēkām, kā arī 283 (16%) iestādēm jeb nedzīvojamajam fondam.

Pirmos iesniegumus par apkures pieslēgšanu AS Rīgas siltums sāka saņemt jau kopš septembra vidus. Paredzams, ka, saglabājoties šādiem laikapstākļiem, aktīvā apkures sezona varētu sākties oktobra pirmajā - otrajā nedēļā. Rīgas siltums par apkures sezonas sākumu/beigām pieņem to datumu, kurā ir pieslēgti/atslēgti vairāk nekā 50% ēku.

Rīgas siltums ir gatava apkures sezonai – siltumavoti ir sagatavoti. Siltumtrasēs vēl daži posmi tiek remontēti, darbu laikā karstais ūdens un apkure iedzīvotājiem tiek nodrošināta ar pagaidu siltumtīkliem. Uzņēmums ir gatavs nodrošināt apkuri saviem klientiem jebkurā brīdī – ar nosacījumu, ka nav parādu par piegādāto siltumenerģiju, kā arī siltummezgls ir sagatavots apkures sezonai.

Siltumenerģijas piegādātājs a/s Rīgas Siltums nav pieslēdzis apkuri aptuveni septiņiem procentiem mājokļu, Db.lv stāstīja Rīgas Siltums informācijas daļas vadītāja Jana Roze.

Viņa stāstīja, ka apkure var nebūt pieslēgta divu iemeslu dēļ – tādēļ, ka ēkas pārstāvji ir pauduši, ka nevēlas, lai apkure tiktu pieslēgta, vai arī tādēļ, ka mājai ir izveidojies parāds.

Parāda dēļ apkures pieslēgšana ir aizkavēta 1,2 % ēku, iepriekš rakstīja Nozare.lv.

Oktobra sākumā parāds, ko veidoja namu iedzīvotāju nenomaksātie rēķini par apkuri, veidoja 1,4 miljonus Ls, tomēr, kā norāda J. Roze, kopējais parāda apjoms ir dinamisks un mainās katru dienu.

Kā Db.lv skaidroja J. Roze, ar Rīgas siltums norēķinās nama apsaimniekotājs. Uzņēmums piegādā siltumenerģiju mājai, savukārt tās apsaimniekotājs to sadala siltumā, kas paredzēts karstajam ūdenim un siltumā, kas paredzēts apkurei. Tādējādi Rīgas siltums nevar pieslēgt apkuri tikai atsevišķiem dzīvokļiem, kas nomaksājuši parādu par apkuri.

Uzņēmums «Rīgas siltums» palīdzēs 230 atlaižamajiem siltumtehniķiem-atslēdzniekiem atrast jaunu darbu, intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Normunds Talcis.

Talcis skaidroja, ka šobrīd ir sākta darbinieku vērtēšana. Viņš apliecināja, ka «Rīgas siltums» palīdzēs atlaižamajiem darbiniekiem sagatavot CV, rekomendācijas vēstules, kā arī vērsīsies Nodarbinātības valsts aģentūrā, caur to mēģinot viņiem piedāvāt jaunu darbu.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka šie speciālisti varēs atrast jaunu darbu.

Tāpat notiek pārrunas ar pašvaldības uzņēmumu «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) par datumiem, kad jaunais pakalpojuma sniedzējs atbilstoši līgumam pārņems «Rīgas siltuma» funkcijas.

Talcis atgādināja, ka «Rīgas siltums» turpinās piegādāt siltumu, bet vairs neveiks ēku iekšējo siltuma sistēmu apkalpošanu. Viņš skaidroja, ka otro funkciju uzņēmums atbilstoši Rīgas domes lēmumam ir veicis kopš 1996.gada, daudz investējot arī darbiniekos un tehniskajos līdzekļos.

AS "Rīgas Siltums", sagaidot jauno apkures sezonu, kas parasti sākas oktobrī, ceturto reizi šogad samazinās siltumenerģijas tarifu, informē uzņēmumā.

Jaunais tarifs būs 39,77 EUR/MWh bez PVN, kas ir par 2% mazāks nekā iepriekš apstiprinātais siltumenerģijas tarifs - 40,46 EUR/MWh bez PVN.

Apzinoties Covid-19 pandēmijas radīto ekonomisko ietekmi, kas skar arī AS "Rīgas Siltums" klientu maksātspēju, un ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izveidoto pieeju, kas ļauj operatīvi reaģēt uz kurināmā vai iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņām, AS "Rīgas Siltums" siltumenerģijas tarifu sešu mēnešu laikā samazina ceturto reizi. Kopējais siltumenerģijas tarifa samazinājums gada laikā ir vairāk nekā 12 EUR par megavatstundu jeb 23%. Plānotais siltumenerģijas tarifs būs arī mazākais tarifs pēdējo četru gadu laikā.

Rīdziniekiem no 1.februāra siltums būs lētāks par 4,4%, salīdzinot ar janvāri, kas ir 42,81 lats par megavatstundu (Ls/mWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē Rīgas siltums.

Siltuma cena kļūšot zemāka arī martā un aprīlī, pateicoties samazinātajai dabasgāzes tirdzniecības cenai februārī un prognozēm nākamajiem diviem mēnešiem.

Rīgas siltuma padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka arī martā un aprīlī uzņēmums varēs samazināt siltuma cenu par 4,4%, salīdzinot ar janvāri, jo tiek prognozēts dabasgāzes tirdzniecības cenas kritums arī šiem mēnešiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uzņēmums iesniedzis jauno siltumenerģijas tarifu projektu, kā rezultātā nākotnē siltums būs vēl par 3% lētāks, salīdzinot ar pašreizējo tarifu. Tas esot iespējams, pateicoties attīstītajiem zaļās enerģijas projektiem siltumcentrālēs Ziepniekkalns un Zasulauks.

A/s Rīgas siltums, SEB banka un Swedbank parakstījuši līgumus par īstermiņa finansējuma piešķiršanu kopumā par 16,5 milj. Ls, lai nodrošinātu uzņēmuma maksājumus apkures sezonas laikā.

SEB banka izsniegs uzņēmumam 9,5 miljonus latu ar termiņu desmit mēneši un Swedbank – septiņus miljonus latu ar termiņu seši mēneši.

«Piešķirtais finansējums nepieciešams uzņēmuma pamatfunkciju nodrošināšanai, lai aktīvās apkures sezonas laikā savlaicīgi norēķinātos par piegādāto enerģiju ar a/s Latvenergo un a/s Latvijas Gāze, tādējādi nodrošinot klientus ar nepārtauktu siltumapgādi,» skaidro a/s Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

«SEB banka jau vairāku gadu garumā sadarbojas ar a/s Rīgas siltums, nodrošinot uzņēmumam gan ikdienas finanšu pakalpojumus, gan ilgtermiņa finansējumu inovatīvo mērķu realizēšanai,» stāsta SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs. Ilgaliacīgu sadarbību ar a/s Rīgas siltums uzsver arī Swedbank pārstāvji.

No nākamā gada a/s Rīgas siltums vairāk nespēs akumulēt gāzes akcīzes radītās izmaksas, tās gulsies uz tarifu, vienlaikus spriedze iedzīvotāju parādu dēļ pieaug.

To DB intervijā saka a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Lai savas siltuma ražošanas izmaksas darītu kaut cik prognozējamākas, Rīgas siltums pastiprināti attīsta šķeldas izmantošanas projektus. Neskaitot uzsāktos, uzņēmumam ir vēl citi šī kurināmā attīstības plāni, tomēr situācija rāda, ka ar investīcijām tuvākos gados, iespējams, būs jāpiebremzē.

A/s Rīgas siltums ir sagatavots jauns tarifu projekts?

Tā ir taisnība, šobrīd jaunais tarifu projekts ir iesniegts sabiedrisko pakalpojumu regulatorā. Šajā tarifā būs iekļauts jaunais dabasgāzes akcīzes nodoklis, kas jau ir spēkā no 1. jūlija. Šobrīd mēs tās izmaksas, kas ir saistītas ar a/s Latvenergo tarifu un akcīzes nodokli esam uzņēmušies uz sevi. Līdz ar to esam samazinājuši nākamā gada peļņu aptuveni uz pusi - no 4 milj. Ls pērn līdz aptuveni 2 milj. Ls. Taču šīs papildu izmaksas varam atļauties uzņemties tikai līdz 1. janvārim. Līdz ar to no nākamā gada sākuma akcīzes komponente būs iekļauta tarifā - pēc pašreizējās gāzes cenas tie ir aptuveni 1,6 Ls, kas papildus nāktu klāt iedzīvotājiem tarifā, taču esam atraduši iespēju šīs izmaksas nedaudz samazināt, līdz ar to pieaugums būs tikai par 1 Ls. Vēl šis tarifs trīs mēnešu laikā ir jāizvērtē regulatoram. Ja tarifs būs apstiprināts, tad pašreizējo 38,09 Ls/MWh vietā patērētājs pie nemainīgas dabasgāzes cenas maksās 39,09 Ls/MWh (bez PVN). Taču, ja runājam par tuvākā laika tarifiem, tad septembrī mums tarifs bija noteikts pie gāzes cenas 180 Ls/1000 m3, bet, kā liecina a/s Latvijas gāze publikācija Latvijas Vēstnesī, oktobra gāzes cena ir nedaudz zemāka - 175 Ls/1000 m3, tāda ir arī cenas prognoze līdz šā gada beigām, līdz ar to arī siltuma tarifs Rīgā līdz gada beigām nemainīsies un būs 37,41 Ls (bez PVN).

Jūrmalas izpilddirektors Valdis Vītoliņš saņēmis Jūrmalas domes atļauju apvienot savu amatu ar darbu akciju sabiedrības Rīgas siltums padomē.

A/s Rīgas siltums padomi pametuši divi padomes locekļi – Viktors Gluhovs un Alberts Krūmiņš, liecina jaunākie Lursoft dati.

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ievēlēts no LPP, ZZS un KDS saraksta) uzskata, ka amatu savienošana neradīs interešu konfliktu un nekaitēs V. Vītoliņa tiešo pienākumu pildīšanai.

«Esmu izvērtējis, ka spēšu apvienot amatus Jūrmalas domē, Rīgas siltuma padomē un Tehniskajā universitātē,» skaidro Jūrmalas izpilddirektors. Viņš atzīst, ka izpilddirektora darbam velta astoņas stundas, kā tas noteikts viņa darba līgumā, un darbs necietīšot.

AS Rīgas siltums reģistrētas izmaiņas padomes dalībnieku vidū, liecina Lursoft dati.

No AS Rīgas siltums padomes aizgājis Jurijs Spironovs, bet viņa vietā nākusi Rota Šņuka un Ilze Oša. Padomē kopā ar viņām darbojas Jānis Ločmelis, Juris Radzevičs, Vjačeslavs Stepaņenko.

Lursoft pieejamā informācija norāda, ka aizvadītajā gadā AS Rīgas siltums palielināja gan savu neto apgrozījumu, gan peļņu. Apgrozījums 2013. gadā bija 217,3 miljoni eiro un tā pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, ir 14,7%. Savukārt uzņēmuma peļņa 2013. gadā bija mērojama ar 7,3 miljoniem eiro pēc nodokļu nomaksas.

Valdības ziņojumā ir redzams, ka AS Rīgas siltums valde iesaka iegūto peļņu novirzīt tā tālākai attīstībai, attīstot Rīgas centralizēto siltumapgādes sistēmu.

AS «Rīgas Siltums» gūtā peļņa no siltumenerģijas pārdošanas, elektroenerģijas pārdošanas un citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā ir 1,82 miljoni eiro.

Papildu ir gūta peļņa 5,94 miljoni eiro, kas ir izveidojusies saistībā ar to, ka ar 2018.gadu Latvijā ir ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, kuras rezultātā AS «Rīgas Siltums» vairāk nekā 10 gadu periodā uzkrātā atliktā nodokļa apmērs tika atzīts 2016. un 2017. gadā finanšu gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumi.

AS «Rīgas Siltums» akcionāru 17. aprīlī notikušajā kārtējā sapulcē nolemts 3,7 miljonus eiro jeb 48% peļņas novirzīt projektiem, kas samazinās siltuma zudumus siltumapgādē un ļaus efektīvāk ražot siltumenerģiju, attīstot Rīgas centralizēto siltumapgādes sistēmu. Savukārt 4 miljonus eiro jeb 52% nolemts izmaksāt dividendēs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi samazināto AS Rīgas siltums siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu.

Salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošajiem tarifiem samazinājums būs robežās no 2,2% līdz 4,2% atkarībā no dabasgāzes tirdzniecības cenas. Noteikts, ka apstiprinātie tarifi stāsies spēkā 2013.gada 1.jūlijā.

Apstiprinātie siltumenerģijas apgādes gala tarifi ietver siltumenerģijas ražošanas, pārvades un sadales, kā arī tirdzniecības tarifus. Piemēram, pie pašreizējās dabasgāzes tirdzniecības cenas 210 lati par 1000 normālkubikmetriem gāzes, apstiprinātais siltumenerģijas gala tarifs ar akcīzes nodokļa komponenti ir 41,65 lati par megavatstundu (Ls/MWh), tajā ietilpstošais siltumenerģijas ražošanas tarifs ir 31,81 Ls/MWh, pārvades un sadales tarifs - 8,92 Ls/MWh, bet tirdzniecības tarifs - 0,77 Ls/MWh.

Patlaban apkuri Rīgā pieslēguši seši tūkstoši jeb 81,1% namu. Tajā skaitā 507 izglītības un ārstniecības iestādes, vairāk nekā 4,5 tūkstoši dzīvojamo namu un 976 nedzīvojamo namu, informē a/s Rīgas Siltums.

Uzņēmums norāda, ka, lai nodrošinātu komfortablus apstākļus savā mājoklī, dzīvokļu īpašniekiem ir jāvēršas pie saviem apsaimniekotājiem ar lūgumu uzsākt apkures sezonu. Balstoties uz apsaimniekotāju lūguma, a/s Rīgas Siltums dod atļauju uzsākt apkures sezonu pie nosacījuma, ka nav parādu par patērēto siltumenerģiju.

Tāpat Rīgas Siltums norāda, ka ir jāizmanto automatizēto individuālo siltummezglu regulēšanas iespējas, kas ir izbūvēti gandrīz visos Rīgas namos, lai siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi.

Siltummezgli strādā automātiskā režīmā, ļaujot regulēt ēkas siltumenerģijas patēriņu atbilstoši klientu komforta prasībām un maksātspējai, norāda a/s Rīgas Siltums.

A/s Rīgas siltums līdzšinējā padomes priekšsēdētāja vietniece Ginta Ozola pametusi amatu, un viņas vietā pašlaik jauns padomes priekšsēdētāja vietnieks nav iecelts, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Tādējādi pašlaik a/s Rīgas siltums darbu pilda piecu padomes locekļu – Viktora Gluhova, Alberta Krūmiņa, Jāņa Ločmeļa, Jura Radzeviča, Gata Ābeles - un padomes priekšsēdētāja Vjačeslava Stepaņenko sastāvā.

A/s Rīgas siltums valdē pašlaik darbojas valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis, kā arī valdes locekļi Aigars Cīrulis, Raivis Elliņš, Birute Krūze, Uģis Osis.

Uzņēmums reģistrēts 1996. gadā, un tā pamatkapitāls ir vairāk nekā 47 miljoni Ls.

Rīgas siltums 2011. gadā apgrozīja 128,8 milj. Ls, bet peļņa veidoja 130 tūkst. Ls. Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 a/s Rīgas siltums iekļuvis pirmajā divdesmitniekā un ieņem 18. vietu.

Izmaiņas reģistrētas AS Rīgas Siltums padomē, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieka amata atcelts Valdis Vītoliņš, kurš vietu AS Rīgas Siltums padomē ieņēma kopš pagājušā gada janvāra. Līdz ar izmaiņu reģistrāciju AS Rīgas Siltums padome turpina darbu četru amatpersonu sastāvā: padomes priekšsēdētājs ir Vjačeslavs Stepaņenko un padomes locekļi Jānis Ločmelis, Juris Radzēvičas un Jurija Spiridonova.

Savulaik Valdis Vītoliņš bijis gan SIA Metops un SIA Eletto kapitāldaļu turētājs, kā arī ieņēmis amatus vairākos uzņēmumos, tostarp bijis gan SIA Jūrmalas ūdens, gan arī nu jau likvidētās SIA Halcrow Baltica valdes loceklis. Lursoft datu bāzēs atrodamā informācija rāda, ka patlaban, pēc aiziešanas no AS Rīgas Siltums padomes, V. Vītoliņš neieņem amatus citos Latvijā reģistrētos uzņēmumos, kā arī nav neviena uzņēmuma kapitāldaļu turētājs.

Rīgas rajona tiesa šodien kādreizējo Babītes novada pašvaldības uzņēmuma "Babītes siltums" kapitāla daļu turētāja pārstāvi, tagadēji Mārupes novada domes priekšsēdētāju Andreju Enci (LRA) atzina par vainīgu par 37 561 eiro nelikumīgu izmaksāšanu atvaļinājuma kompensācijā un piemēroja viņam 18 900 eiro naudas sodu, noskaidroja tiesā.

Tāpat ar tiesas spriedumu viņam atņemtas tiesības divus gadus ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Tiesa pilnībā arī apmierināja cietušās SIA "Babītes siltums" materiālā kaitējuma kompensācijas pieprasījumu 37 561 eiro apmērā.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt otrās instances tiesā.

Patlaban Ence ir Mārupes novada domes priekšsēdētājs.

KNAB rosināja prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Enci par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

KNAB toreiz informēja, ka saskaņā ar savāktajiem pierādījumiem amatpersona, atsaucot no amata pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekli, bez tiesiska pamata nolēma izmaksāt neizmantoto atvaļinājumu kompensāciju, proti, ignorēja kapitālsabiedrību valdes locekļu darbību reglamentējošo normatīvo regulējumu, kas neparedz valdes locekļu tiesības uz atvaļinājumu un neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu.