Protams, runāt par sabiedrības apmierinātību ar ekonomisko situāciju valstī un savu materiālo nodrošinātību vēl ir pāragri, tomēr tendences ir iepriecinošas un pat nedaudz pārsteidzošas (īpaši runājot par nākotnes prognozēm): vērtējumi uzlabojas par spīti bažām par eiro nākotni un ziņām par ekonomiskajām grūtībām citās Eiropas Savienības valstīs.
Priekšstatus par valsts ekonomisko situāciju visticamāk ietekmē pozitīvās ziņas masu informācijas līdzekļos (piemēram, papildu līdzekļu parādīšanās valsts budžetā), tomēr arī par savu materiālo labklājību cilvēki izsakās atzinīgāk nekā pirms gada vai diviem. Tiesa, viens no būtiskākajiem indivīda ekonomiskās drošības garantiem – iespēja atrast labu darbu – aizvien tiek vērtēts kritiski: tikai 6% aptaujāto uzskata, ka Latvijā ir labas iespējas atrast labu darbu.
Tieši saistībā ar iespējām atrast labu darbu kā labklājības garantiju jānorāda, ka gandrīz puse pētījuma dalībnieku par vienu no raksturīgākajām Latvijas iedzīvotāju īpašībām atzīst strādīgumu (48%). Tas atzīmēts ievērojami biežāk nekā nākamās divas īpašības – skaudīgums (29%) un neizlēmīgums (21%). Tiesa, par vienu no nozīmīgākajām lietām, kas būtu jāiemāca bērniem, strādīgums atzīts nedaudz retāk (41%), pirmajā vietā izvirzot mērķtiecīgumu (56%).
Raksti par tēmu
Runājot par īpašībām, ko vajadzētu attīstīt bērnos, interesanti, ka visnepopulārākie no pozitīvajiem raksturojumiem izrādījušies ambiciozitāte un elastīgums. Zināmā mērā to var saistīt arī ar pētījuma rezultātiem par iedzīvotājiem svarīgajiem darbavietas izvēles kritērijiem: prognozējamam un stabilam darbam priekšroka tiek dota ievērojami biežāk nekā labām karjeras iespējām, ja tās saistītas ar saspringtu un grūti prognozējamu darbu. Arī runājot par atalgojumu, vairākums priekšroku dod stabilai regulārai algai, nevis lielākai mainīgai daļai (prēmijām, bonusiem).
Vēlos atzīmēt arī kādu paradoksu, kas novērojams «DNB Latvijas barometra» jaunākajā pētījumā: lielākus ienākumus par galveno kritēriju, izvēloties specialitāti bērnam, atzīst tikai 11% respondentu (daudz populārāks aspekts bijis bērna interese par specialitāti, ko atzīmējuši 28% respondenti). Vienlaikus, raksturojot iemeslus, kāpēc varētu doties dzīvot un strādāt ārpus Latvijas, ekonomiskie faktori iedzīvotāju atbildēs viennozīmīgi dominē: lielākus ienākumus minējuši 46% respondentu, labākus sadzīves apstākļus - 29% respondentu, bet labāku sociālo politiku - 26% respondentu. Salīdzinājumam – iemesli, kas saistīti ar personisko attīstību, minēti retāk: karjeras iespējas kā iemeslu, lai dotos ārpus Latvijas, norādījuši 13% respondentu, iespēju apgūt kādu svešvalodu– 11%, redzesloka paplašināšanu – 7%, citas vides iepazīšanas iespējas – 5%, bet vēlmi izbaudīt jaunu piedzīvojumu – 4% respondentu.
Var secināt, ka, lai arī optimisms un apmierinātība sabiedrībā lēnām palielinās, joprojām liela daļa iedzīvotāju nav pārliecināti par drošību un labklājību nākotnē (labu darbu). Turklāt nepieciešamības gadījumā viņi ir gatavi meklēt risinājumu aiz valsts robežām. Jācer, ka bērni, kam vecāki novēl iegūt profesiju atbilstoši interesēm, nākotnē varēs tajā strādāt un nebūs spiesti izvēlēties starp darbu, kas patīk, un darbu, par ko labi maksā.
