Norēķinu konts ir viens no tiem pakalpojumiem, par kuru ikdienā aizdomājamies reti. Pirmšķietami tas ir vienkāršs rīks – ar to saņemam algu, veicam pārskaitījumus, maksājam rēķinus un iepērkamies. Daudziem konts konkrētajā bankā ir jau kopš studiju laika, un kopš tā brīža nav bijis īsta iemesla pārskatīt savus paradumus vai izvērtēt, ko banka patiesībā piedāvā pretī.
Tomēr realitātē banku ikdienas pakalpojumi kļuvuši ievērojami sarežģītāki. Ja raugāmies uz lielāko banku piedāvājumiem Latvijā, redzam dažādus kontu “komplektus”, kuru saturu un izmaksas salīdzināt mēdz būt sarežģīti. Nereti bezmaksas nosacījumi attiecas tikai uz konkrētām vecuma grupām vai noteiktiem kritērijiem, savukārt pārējiem par pamata pakalpojumiem – konta uzturēšanu, debetkarti, pārskaitījumiem vai skaidras naudas izņemšanu – nākas maksāt.
Tas liek uzdot vienkāršu jautājumu – vai par ikdienas bankas pamatfunkcijām cilvēkam vispār būtu jāmaksā?
Mēs šo jautājumu uzdevām arī sabiedrībai. Aptaujas dati rāda, ka cilvēku gaidas ir ļoti skaidras. 59 % uzskata, ka bez maksas jābūt pārskaitījumiem savā bankā, 58 % – skaidras naudas izņemšanai savas bankas bankomātos, 53 % – norēķinu konta uzturēšanai, bet 44 % norāda, ka bez maksas vajadzētu būt arī pirmajai un vienīgajai debetkartei.
Manuprāt, tas ļoti precīzi parāda, ka cilvēki banku uztver nevis kā luksusa pakalpojumu, bet gan kā ikdienas finanšu pamatu – kā pirmo pakāpienu Maslova vajadzību piramīdā, bez kura mūsdienās ir grūti pilnvērtīgi piedalīties ekonomikā.
Tieši tādēļ mēs “Bigbank” ticam citādai pieejai. Ienākot tirgū ar jaunu produktu, mēs metam izaicinājumu tradicionālajiem uzskatiem par banku pamata produktiem un uzskatām, ka cilvēkam ir jāpiemaksā, lai būtu klients kādā bankā. Mēs tam sakām: “Nē!”.
Raksti par tēmu
Pamata finanšu pakalpojumiem ir jābūt bez maksas, turklāt saprotamiem jau no pirmās dienas, bez sarežģītiem nosacījumiem un slēptām izmaksām. Mēs piedāvājam norēķinu kontu bez mēneša vai gada maksas par tā uzturēšanu, bezmaksas debetkarti un SEPA maksājumus, turklāt par naudas atlikumu norēķinu kontā klientiem maksājam 2 % gadā.
Šeit, manuprāt, slēpjas vēl viens būtisks jautājums – kāpēc to, ka uzticam bankai savu algu, uzkrājumus un citus ikdienas tēriņiem paredzētos līdzekļus, kuri atrodas mūsu kontos, bet pretī neko nesaņemam, mēs esam pieņēmuši kā normu?
Atbilstoši Latvijas Bankas statistikai Latvijas iedzīvotāju norēķinu kontos atrodas aptuveni deviņi miljardi eiro. Liela daļa šīs naudas neko nepelna, kamēr inflācija pakāpeniski samazina tās vērtību. Pat, ja bankas Latvijas iedzīvotājiem maksātu vien 1 % gadā, tie būtu 90 miljoni eiro, kuri paliktu Latvijas iedzīvotāju maciņos, nevis aizietu bankas akcionāriem.
Protams, ne visi vēlas vai var ieguldīt. Un arī nevajag visiem kļūt par investoriem. Taču tas nenozīmē, ka naudai ikdienas kontā būtu pilnībā jāzaudē sava vērtība. Manuprāt, bankām ir jāspēj piedāvāt risinājumi, kas strādā cilvēka labā arī tad, kad viņš vienkārši dzīvo savu ikdienu. Un vienkāršākais veids ir norēķinu konts, par kura atlikumu bankām arī jāsāk maksā peļņas procentus.
Ekonomiskā situācija tuvākajā laikā, visticamāk, nekļūs būtiski vieglāka. Tāpēc vienīgais, ko varam mainīt salīdzinoši ātri, ir mūsu finanšu paradumi un prasības pret pakalpojumiem, kurus izmantojam. Un, iespējams, pienācis laiks biežāk uzdot sev pavisam vienkāršu jautājumu – vai es par savu banku maksāju pārāk daudz?
