Šā gada notikumiem bijusi plaša ietekme uz lielas daļas pasaules cilvēku dzīvi. Viena no jomām, kur pandēmijas nospiedumu vēl izjutīsim, ir uzkrājumi nākotnei. Pie apvāršņa pagaidām nespīd procentu likmju palielināšana. Tas savukārt nozīmē, ka fiksētā ienesīguma tirgū sagaidāmā atdeve ir ļoti liesa.
Kopumā zemās likmes ir labvēlīgas kredītu ņēmējiem, bet šāda realitāte var apbēdināt krājējus, ja tie izvēlas kādus nosacīti drošus, konservatīvus ieguldījumus. Savukārt ideju virzītāji – tie, kas aizņēmās, – var tikt pie vairāk vai mazāk naudas par brīvu. Nodoms negatīvo likmju ieviešanai, protams, ir izaugsmes veicināšana. Šajā pašā laikā pastāv risks, ka cilvēki gluži kā par spīti vēl piesardzīgāk tērē naudu, jo saprot, ka uzkrāt vajag vairāk.
Pastāv arī uztraukums, ka aktuālās ekonomikas nedienas un bezdarba pieaugums galu galā novedīs arī pie mazākiem nodokļu ieņēmumiem, kas tiek virzīti valstu pensiju fondēšanai. Savukārt kādus smagus lēmumus, piemēram, par krasu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, papildu maksājumiem un nodokļiem negrib pieņemt neviena aktuālā valdība. Līdz ar to tie var tikt novilcināti līdz pēdējam iespējamajam brīdim.
Tādējādi, ekonomikas izaicinājumiem ievelkoties un, iespējams, sevi piesakot vēl vienam krasam pandēmijas izplatīšanās vilnim, zināmu triecienu var saņemt liela daļa Eiropas krājēju.
Kaut kas jāupurē
Piemēram, Better Finance vadība, kas pārstāv Vecā kontinenta krājējus, Financial Times pat teic, ka ekonomiskais pretvējš un ārkārtas pasākumi, ko valdības, reaģējot uz pandēmiju, ir veikušas, nozīmējušas ideālu miksli, lai iznīcinātu pensiju uzkrājumu ilgtermiņa vērtību. Piemēram, stabilo un drošo valdību parādzīmes, kuru ienesīgums bieži ir negatīvs, ir daudzu pensiju ieguldījumu pašā pamatā. Ja nav nekāda ienesīguma, tad ir jākrāj tieši tik daudz, cik plānots izlietot. Ja gribas vairāk, tad jāuzņemas lielāks risks.
Visu rakstu lasiet 20.oktobra žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.