Turklāt vienlaikus Labklājības ministrija (LM) atzīst, ka pat veicot visus šos pasākumus, speciālā budžeta finansiālo stabilitāti varētu sasniegt tikai 17 gadu laikā, tas ir, sākot ar 2027. gadu.
Ekonomiskās krīzes izraisītā bezdarba dēļ, sabiedrības novecošanās dēļ un treknajos gados pieņemto politisko lēmumu dēļ par jaunu pabalstu un sociālo piemaksu ieviešanu un palilināšanu, speciālā budžeta uzkrājums strauji samazinās. Turklāt situācijas uzlabošanās tuvākajos gados speciālajā budžetā nav gaidāma. 2009. gada speciālā budžeta deficīts bija 213 milj. latu, 2010.gadam plānotais deficīts ir jau 354,6 milj. latu. Prognozes turpmākajiem gadiem rāda, ka negatīvā tendence pieaugt deficītam strauji augs, plānotais deficīts 2011. gadā ir 384,0 milj. latu, 2012.gadā – jau 432,7 milj. latu.LM piedāvātos nepopulāros pasākumus, kā samazināt deficītu sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, valdība pirmdien pieņēma zināšanai bez jebkādām debatēm, jo koncepcijas izstrāde, kas balstās šajos priekšlikumos, vēl turpinās. Sabiedrībai ir iespēja līdzdarboties topošās koncepcijas publiskajā apspriešanā līdz 26. jūnijam, sniedzot savu viedokli, priekšlikumus un iebildumus anketā, kas pieejama LM mājaslapāLM piedāvā vairākus variantus situācijas risināšanai. Pirmajā variantā tiek pieļauts nemainīt esošo sociālās apdrošināšanas sistēmu, bet neveicot nekādus pasākumus, sākot ar 2011. gadu, speciālajam budžetam tiek prognozēts izdevumu ievērojams pārsniegums pār ieņēmumiem.Otrajā variantā tiek pieļauts paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi. Tomēr, lai nebūtu nepieciešams pārskatīt speciālā budžeta izdevumus, sākot no 2011. gada iemaksu likmi būs nepieciešams paaugstināt līdz 46,8% (pašreizējo 33,09% vietā), tādejādi uzliekot vēl lielāku nodokļu slogu strādājošiem.Kā trešais variants tiek piedāvāts pārstrukturēt sociālās apdrošināšanas sistēmas izdevumus, veicot 11 nepopulārus pasākumus. Vienlaikus LM atzīst, ka pat veicot visus šos pasākumus, speciālā budžeta finansiālo stabilitāti varētu sasniegt tikai 17 gadu laikā, tas ir, sākot ar 2027. gadu.Piedāvātā izdevumu pārstrukturizēšana ietver kopumā 11 nepopulārus pasākumus. Tiek piedāvāta pensionēšanās vecuma paaugstināšana pakāpeniski, sākot no 2016. gada, ik gadu to paaugstinot par pusgadu un 2021.gadā sasniedzot 65 gadus. Tāpat piedāvāts paaugstināt izdienas pensiju vecumu, kas šobrīd ir zems, t.i., robežās no 38 līdz 55 gadiem (izņemot tiesnešiem). No 2011. gada tiek piedāvāts uz pamatbudžetu pārstrukturēt izmaksas par pasākumiem, kurus nesedz no sociālajām iemaksām. Runa ir par piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām un vecāku pabalstu.Vēl attiecībā uz šo izmaksu grupu tiek piedāvāts pārtraukt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām piešķiršanu jaunpiešķirtajām pensijām, sākot ar 2012. gada 1. janvāri. Tāpat kā viens no pasākumiem piedāvāts minimālā apdrošināšanas stāža būtiska palielināšana līdz 15 gadiem, sākot ar 2016. gadu un līdz 20 gadiem, sākot ar 2021. gadu. Šobrīd kvalifikācijas periods tiesību noteikšanai uz valsts vecuma pensiju nav liels – tie ir 10 gadi, kas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.Sākot ar 2011. gadu piedāvāts pāriet uz 1. un 2. līmeņa pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, vadoties no faktiski veiktajām iemaksām. Šobrīd sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek piešķirti arī tajā gadījumā, ja darba devējs nav nomaksājis sociālās iemaksas. Attiecībā uz pensijām šo praksi grib pārtraukt, bet saglabāt attiecībā uz īstermiņa pabalstiem. Vēl viens no pasākumiem ir pensiju indeksācijas iesaldēšana uz noteiktu laiku. 2009.-2010.gadā pensiju indeksācija ir iesaldēta, taču, sākot ar 2011. gadu paredzēta pensiju indeksācija ar patēriņa cenu indeksu un jāņem vērā, ka Finanšu ministrija prognozē inflācijas pieaugumu 2011.-2013. gadā.Pēc 2012. gada arī netiktu pagarinātas priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas. Tāpat piedāvāts no 2012. gada atteikties no iespējas pensionēties uz atvieglotiem noteikumiem. Piedāvāts arī viena speciālā budžeta deficīta finansēšanai izmantot aizņēmumu no cita sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta brīvo līdzekļu atlikuma. Tas dotu iespēju ietaupīt sociālās apdrošināšanas līdzekļus tādos gadījumos, ja, piemēram nodarbinātības speciālajā budžetā ir līdzekļu pārpalikums, tai pat laikā pensiju speciālajam budžetam līdzekļu pietrūkst. Šobrīd šādos gadījumos atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību ir jāņem aizņēmums no pamatbudžeta, par ko ir jāmaksā procenti. Tāpat no piedāvāts 2013. gada turpināt maternitātes un paternitātes pabalstu piešķirt samazinātā, tas ir, 80% apmērā no individuālās iemaksu algas.
