Zviedrijai kopš 1980. gada, kad smēķētāju skaits sasniedza 35%, to ir izdevies samazināt līdz 5,6%. Nevienai citai valstij, izņemot Norvēģiju, kas izvēlējusies līdzīgu politiku, pagaidām nav izdevies sasniegt tik labus smēķētāju skaita ierobežošanas radītājus. Nākamās tuvākās Eiropas valsts smēķēšanas līmenis ir divreiz lielāks nekā Zviedrijā, savukārt ES vidējais rādītājs ir aptuveni 23%, kas ir četras reizes augstāks nekā Zviedrijā. Samazinot smēķētāju skaitu, Zviedrijai ir arī izdevies sasniegt Eiropā zemāko ar smēķēšanu saistīto mirstības līmeni un onkoloģisko slimību saslimstības rādītājus, un visātrāk pietuvojusies Eiropas vēža apkarošanas plānā izvirzītajam mērķim līdz 2040. gadam samazināt smēķētāju skaitu līdz 5%.
Latvijā
atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm 15% no
visiem nāves cēloņiem gada laikā iedzīvotājiem vecumā pēc 30
gadiem ir smēķēšanas izraisīti, 26% no visiem diagnosticētajiem
ļaundabīgo audzēju izraisītajiem gadījumiem gada laikā vecuma
grupā pēc 30 gadiem ir smēķēšanas rezultātā, 14% no sirds
išēmiskās slimības nāves gadījumiem gada laikā vecuma grupā
pēc 30 gadiem ir smēķēšanas izraisīti.
Kā
secināts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam,
lai arī situācija pakāpeniski uzlabojas, smēķēšana, alkohola,
narkotisko un citu atkarību izraisošo vielu lietošana Latvijā
joprojām ir plaši izplatīti. Tādēļ nepieciešams palielināt to
iedzīvotāju īpatsvaru, kas dzīvo veselīgi – ēd veselīgi,
regulāri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, nesmēķē,
nelieto alkoholu un citas atkarību izraisošās vielas, kā arī
neiesaistās atkarību izraisošos procesos. Valsts līmenī
nospraustais mērķis smēķētāju skaita samazināšanai ir
noteikts “Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.
gadam” un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, paredzot
samazināt ikdienas smēķēšanas paradumu izplatību cilvēkiem
darbspējas vecumā (15-64 g.v.) no 26,2 % (2018.g.) uz 24,7%
(2027.g.). Salīdzinājumā ar Zviedrijas pieredzi, Latvijā
smēķētāju skaita samazināšanā trūkst ambīciju.
Saeima
kopš pagājušā decembra turpina skatīt 2020. gadā 13. Saeimas
deputātu iesniegtus priekšlikumus grozījumiem
“Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko
smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”. Kā
norādīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Inga
Bērziņa, atsaucoties uz citu valstu praksi un pieredzi, šie likuma
grozījumi ir jāvirza pēc iespējas ātrāk. Īpaši tika akcentēts
par tabakas aizstājējproduktu ietekmi uz jauniešu veselību,
atzīmējot, ka “nauda, kuru ienes produktu tirdzniecība, nevar
būt svarīgāka par cilvēka veselību un dzīvību”.
Atbalstītie
likuma grozījumi paredz nosacījumus
tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu,
elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu laišanai
tirgū, kā arī tabakas aizstājējproduktu, elektronisko smēķēšanas
ierīču un to uzpildes tvertņu reklāmas, sponsorēšanas un
iepakojuma noformējuma nosacījumus. Tāpat tie noteiks kārtību,
kādā tiek kontrolēta tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas
produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu
aprite, smēķēšanas, kā arī bezdūmu tabakas izstrādājumu un
tabakas aizstājējproduktu lietošanas ierobežojumi publiskās un
citās šajā likumā noteiktajās vietās.
Raksti par tēmu
Saeimas
komisijā izskatītie priekšlikumi paredz aizliegt laist tirgū
tabakas aizstājējproduktus,
kas satur jebkurus aromatizētājus un kuros nikotīna koncentrācija
pārsniedz 4 mg. Tāpat paredzēts paaugstināt vecuma slieksni līdz
20 gadiem, no kura personas drīkst iegādāties tabakas un tabakas
aizstājējproduktus. Kā pamatojums šiem priekšlikumiem tika
minēts, ka e-cigaretes un nikotīna spilventiņi ir "ieejas
vārti" uz cigarešu smēķēšanu un pāragru nāvi, savukārt
aromatizētāji ir galvenais instruments arvien plašākai bērnu un
jauniešu piesaistei šiem nikotīnu saturošajiem produktiem.
Jaunieši mūsdienās pabeidz vidusskolu 19 gadu vecumā un tādēļ
vecuma sliekšņa celšana liekas saprotama un atbalstāma. Šobrīd
atbilstoši spēkā esošai likuma redakcijai tabakas produktus nav
atļauts tirgot bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam. Taču
interesi raisa, kas cits. Nikotīna produktu ražotāju pārstāvošās
organizācijas komisijai norādījušas, ka tabakas
aizstājējproduktus bez aromatizētājiem neražo un atļautais
nikotīna saturs citās valstīs, kur tie tiek regulēti, noteikts
robežās līdz 20 mg, lai tie būtu pievilcīgāki par
tradicionālajām cigaretēm. Dažās valstīs, tajā skaitā
kaimiņos - Lietuvā, ir atļauts vismaz tabakas garšas
aizstājējprodukta aromatizētājs. Līdz ar ko alternatīvas
tradicionālām cigaretēm Latvijā nebūs nopērkamas.
Lai
neteiktu vairāk, dīvaina bija komisijas deputātu rīcība un
argumenti, kad tie skatīja priekšlikumus reālai cīņai ar
smēķēšanas kaitējuma mazināšanu veselas paaudzes ietvaros.
Skatot atsevišķu deputātu priekšlikumus par cigarešu
tirdzniecības aizliegumu personām, kuras ir dzimušas pēc
2007.-2009. gada, komisijas deputātu
vairākums lēma “nosūtīt” šos priekšlikumus uz Sabiedrības
veselības apakškomisiju, kur apakškomisijas deputātiem būs
jānoskaidro, vai tradicionālās cigaretes ir tik kaitīgas, ka tās
būtu jāaizliedz tirgot jauniešiem, kas dzimuši pēc 2007.-2009.
gada. Jaunzēlandē šāds regulējums tika pieņemts pērn,
aizstājējproduktiem nenosakot šādu aizliegumu. Taču deputāti
pēc garākām debatēm atbalstīja smēķēšanas aizliegumu Saeimas
un Ministru kabineta telpās.
Balstoties
uz SKDS veiktā pētījuma datiem 2022. gadā lielākais 15-75 gadus
veco iedzīvotāju īpatsvars smēķēja tabakas cigaretes (72%),
elektroniskās cigaretes (38%), karsējamo tabaku (16%), smēķējamo
tabaku (15%), cigarillas (13%) un cigārus (13%), nikotīna
spilventiņus lietoja (3%). Kopējais procentuālais rādītājs
parāda, visticamāk, to, ka tiek lietoti vairāki nikotīna produkti
paralēli un atkarībā no dažādiem apstākļiem, lietošanas
ērtības un tamlīdzīgi. Veselības ministrijas sniegtajā
informācijā uz Saeimas deputātu pieprasījumu norādīts, ka
joprojām tabakas cigaretes ir viens no populārākajiem produktiem
lietotāju vidū. Tāpat SKDS pētījumā, uz kuru atsaucas Veselības
ministrija, 88% no visiem smēķētājiem
apstiprinājuši, ka esot sākuši smēķēt pateicoties
tradicionālajām cigaretēm.
Lai
arī pētījuma dati skaidri parāda, ka populārākais nikotīnu
saturošs produkts Latvijā vēl joprojām ir tradicionālās
cigaretes un nikotīna atkarība tiek iegūta no tradicionālajām
cigaretēm, Sociālo un darba lietu komisijā notiekošais rosina
jautājumus, vai komisijas deputāti iet tradicionālo cigarešu
lobija pavadā, lai nodrošinātu tradicionālo cigarešu monopolu,
vai arī cīņa ar smēķēšanas kaitējumu ir tikai deklaratīva,
neierobežojot tradicionālo cigarešu smēķēšanu, bet faktiski
aizliedzot mazāk izplatītās un, iespējams, mazāk kaitīgas
alternatīvas? Virzot konkrēto regulējumu, tiek aizmirsts par
pilngadīgajiem nikotīna produktu lietotājiem, kuriem faktiski pēc
likuma grozījumu pieņemšanas tiks liegta izvēle starp
tradicionālajām cigaretēm un mazāk kaitīgām bezdūmu
alternatīvām.
Kā
norādīts par Zviedrijas veiksmes stāstu smēķētāju skaita
samazināšanā, tad tā pamatā ir skaidra valsts politika cigarešu
nodarītā kaitējuma mazināšanā un mazāk kaitīgu smēķēšanas
alternatīvu veicināšana cigarešu lietotāju vidū. Galvenā
alternatīva, kas veicina strauju atteikšanos no cigaretēm un ko
izvēlas zviedri ir snus jeb zelējamā tabaka. Tāpat Zviedrijas
cigarešu lietotāji, kuri vēlas atmest smēķēšanu, arvien biežāk
kā alternatīvu izmanto nikotīna spilventiņus un e-cigaretes.
Likumprojekta
virzība Saeimas komisijā nepārprotami parāda, ka tradicionālo
cigarešu pieejamība Latvijā netiks efektīvi ierobežota. Un
smēķēšanas kaitējuma mazināšanai trūkst ne tikai ambiciozu
mērķu, bet arī aktīvas rīcības. Tā vietā Latvijas
pilngadīgajiem nikotīna atkarīgajiem iedzīvotājiem vai nu būs
jāpāriet atpakaļ uz tradicionālajām cigaretēm, vai arī
jāiegādājas bezdūmu alternatīvas ārpus Latvijas, papildinot
citu valstu budžetus. Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2021.gadā
Latvijā no aizstājējproduktu tirdzniecības bija aptuveni 10
miljoni euro.
