Rīgā ir izveidotas deviņas slidotavas, taču laika apstākļu dēļ slidošana šobrīd iespējama tikai divās slidotavās ar mākslīgā ledus segumu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šoziem Rīgā, tāpat kā pērn, ir izveidotas septiņas slidotavas, kuras finansē pašvaldības – sešas no tām ir dabīgā ledus slidotavas, viena – mākslīgā ledus slidotava, kas atrodas Spīķeru kvartālā. Platības ziņā lielākā publiskā pašvaldības finansētā slidotava atrodas pie Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijas, – 1200 m2, pārējās ir vidēji 20x40 kvadrātmetru lielas. Darbojas arī divas privātās slidotavas – atpūtas centrā Lido un Mežaparka atpūtas kompleksā Sniega Parks.

Slidotavu daudz

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā DB informē, ka 2014. gada budžetā sešu slidotavu darbības nodrošināšanai bija atvēlēti mazliet virs 34 tūkst. eiro, savukārt slidotava Spīķeros iekārtota un darbojas iepirkuma rezultātā. Konkursā uzvarēja uzņēmums SIA Ice System, kam slidotavas darbība ir jānodrošina četrus gadus, šobrīd rit otrā sezona. Rīgas dome ir noslēgusi līgumu ar SIA Ice System par 423 tūkst. eiro, SIA Ice System mākslīgā ledus slidotavu Spīķeros jānodrošina līdz 2017. gadam. Pārējās publiskās slidotavas ir ar dabīgā ledus segumu, tās ir ierīkotas pie Anniņmaižas vidusskolas, Rīgas Ziemas sporta un atpūtas parkā – Uzvaras bulvārī, reģionālajā sporta centrā Sarkandaugava, pie Daugavgrīvas vidusskolas, pie Pļavnieku ģimnāzijas un pie Ķengaraga vidusskolas. «Ja ir bijuši ledus «audzēšanai» atbilstoši apstākļi, gaisa temperatūra zemāka par 0 grādiem un ja ledus ir «uzaudzēts» pietiekoši biezs, tad tas turas arī pie plus grādiem, un slidotava ir izmantojama, taču, ja atkal ilgstoši saglabājas gaisa temperatūra virs 0 grādiem, tad, protams, ledus kūst. Dabīga ledus slidotavām ļoti kaitē arī lietus, jo tad ledus kūst straujāk,» skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.

Līdz ar sala iestāšanos Rīgā sāk darboties dabīgā ledus slidotavas un arī slēpošanas trases, informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde.

Šobrīd iedzīvotājiem ir pieejama viena mākslīgā ledus slidotava, kura no decembra darbojas laukumā pie Rīgas Kongresu nama, bet tuvākajās dienās sāks darboties arī dabīgā ledus slidotava pie Rīgas Ķengaraga vidusskolas (Maskavas iela 273) un pie Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas (Parādes iela 5c). Top slidotavas pie Reģionālajā sporta centra «Sarkandaugava», kas atrodas pie Bērnu un jauniešu centra «Laimīte» (Sarkandaugavas iela 24), kā arī Rīgas ziemas sporta un aktīvās atpūtas parkā (Uzvaras bulvāris 15), kuras darbu varētu uzsākt šīs nedēļas nogalē. Vēl viena mākslīgā ledus slidotava, kas atrodas pie Rīgas 84. vidusskolas (Lielvārdes iela 141) būs pieejama februāra sākumā, pēc Kontinentālās hokeja līgas Latvijas komandas «Rīgas Dinamo» spēles pret «Minskas Dinamo» komandu.

Piektdien, 15. janvārī atklāta pašvaldības jaunizveidotā distanču slēpošanas trase, kas atrodas Purvciemā, Lielvārdes ielā 141 pie Rīgas 84. vidusskolas.

«Slēpošanas trase tika izveidota īsā laikā, un tā vēl tiks paplašināta, lai nodrošinātu fiziskās aktivitātes Purvciema, Pļavnieku un Dreiliņu iedzīvotājiem. Apgaismotā trese, ko var izmantot visu diennakti, ir 800 metru gara. Tuvākajās dienās tiks izveidots arī lielais aplis pa visu teritorijas perimetru. Tas šogad gan vēl būs bez apgaismojuma,» norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Jaunās slēpošanas trases nosaukums ir Rīgas ziemas sporta un atpūtas parks Purvciems. Trasi un inventāra nomas punktu apsaimnieko sporta skola Arkādija, kuras pārraudzībā ir arī slēpošanas trase Uzvaras bulvārī 15. Trase izmantojama bez maksas un pie tās darbojas arī inventāra nomas punkts katru dienu no plkst. 10 līdz 21.

Ceturtdien, 20. novembrī, pulksten 14 plānots uzsākt Jelgavas pilsētas publiskās slidotavas Pasta salā otro sezonu. Šīs sezonas jaunums būs slidojumu seansi ar hokeja nūjām un iespēja ledus laukumu iznomāt gan organizācijām, gan privātpersonām, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Ņemot vērā apmeklētāju izrādīto interesi, laukumā būs iespējams trenēties un spēlēt hokeju ar nūjām un ripu. Uz laukuma tiks izvietoti vārti un uz bortiem nostiepts drošības tīkls. Drošības apsvērumu dēļ ir arī noteikti atsevišķi slidojumu seansi, kuros uz laukuma pēc katra apmeklētāja iespējām vēlams atrasties hokejistu formās, rūpējoties par personīgo drošību.

Slidotavas darba laiks sadalīts seansos, kas ilgst vienu stundu.

Vasarā Pasta salā pagūts izbūvēt pilsētas slidotavai paredzētās telpas, kur arī turpmākos gadus atradīsies slidu noma, kase, telpa apmeklētājiem. Savukārt plānotā slidotavas jumta izbūve atlikta uz vēlāku laiku, tāpēc arī šosezon slidotavas darba laiks lielā mērā būs atkarīgs no laikapstākļiem.

«Jelgavnieki ir aktīvi slidotāji, ko pierādīja pērn parkā aiz Jelgavas kultūras nama izveidotā slidotava, kas bija labi apmeklēta un iecienīta dažāda vecuma pilsētnieku vidū,» reģionālajam medijam Zemgales Ziņas vērtējusi Zemgales Olimpiskā centra (ZOC) sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Andersone. Turpmāk pilsētas publiskā slidotava, ko apsaimniekos ZOC, atradīsies Pasta salā pie jaunuzceltā Mītavas tilta.

Ledus laukums jau atklāts.

Kā raksta Zemgales Ziņas, slidotavas laukumā ir iestrādāta moderna dzesēšanas sistēma, kas ļaus saglabāt ledu arī apstākļos, kad āra temperatūra būs augstāka par nulli.

Plānots, ka slidojumi brīvdienās un svētku dienās sāksies pulksten 10, 13, 16 un 19, darba dienās pulksten 13, 16, 19. Slidojuma ilgums būs viena stunda. Laikā starp slidojumiem laukumam tiks veikta apkopšana, ledus atjaunošana. Tomēr laika apstākļu ietekmē minētie slidojumu laiki var tikt mainīti.

Maksa par slidošanu noteikta 1,41 lata jeb divu eiro apmērā. Slidu nomas maksa 1,05 lati jeb 1,5 eiro.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Bijušā Latvijas Universitātes stadiona teritorijā, Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 116a, līdz nākamā gada 1.septembrim paredzēts pabeigt sporta un atpūtas kompleksa izveidi, informē Rīgas dome.

«Centrā dzīvo aptuveni 5000 iedzīvotāju, kuriem nav kur nodarboties ar sportiskām aktivitātēm vai pavadīt laiku kopā ar bērniem. Tādēļ šeit tiks izveidots lielākais bērnu laukums pilsētas centrā, līdzīgs kā tikko atklātajam sporta un aktīvās atpūtas kompleksam pie Deglava ielas kalna,» informē Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks informēja, ka projekts pašvaldībai izmaksās 2,5 līdz 3 miljonus eiro un jau šodienas Pilsētas īpašumu komitejas sēdē deputāti apstiprināja pirmo nepieciešamo finansējuma daļu.

Aptuveni 4 hektārus lielo teritoriju pēc attīstīšanas nodos apsaimniekošanā Rīgas Centra Humanitārajai vidusskolai. Skolā šobrīd mācās 1038 skolēni un tai nav sava sporta laukuma. Pavisam apkārtējās skolās mācās aptuveni 6,5 tūkstoši skolēnu, kuriem turpmāk sporta stundas būs iespējams pavadīt jaunajā sporta un aktīvās atpūtas kompleksā, bet pēc stundu beigām tas būs pieejams visiem iedzīvotājiem.

Noslēdzies Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātais konkurss par Teritorijas labiekārtošanas darbu veikšanu (aktīvo iekārtu izbūve) Rīgas Centra humanitārās vidusskolas lietojumā esošajā teritorijā Krišjāņa Barona ielā 116A, Rīgā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums tika īstenots atklāta konkursa veidā un tajā piedalījās viens pretendents – SIA Jūrmalas mežaparki, kas darbus veiks par 2,013 miljoniem eiro.

Pērnā gada novembrī par konkursa uzvarētāju tika izraudzīta pilnsabiedrība LNK Industries Partnership, kura plānoja darbus veikt par 3,138 miljoniem eiro, taču kompānija SIA Lemminkainen Latvija iesniedza sūdzību IUB. Rezultātā decembrī IUB aizliedza slēgt līgumu ar šo pretendentu, un tika izsludināts jauns iepirkums.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde pērn 30.augustā pēc nesekmīgā mēģinājuma piesaistīt projektam nepieciešamo finansējumu un neatrodot jauna futbola stadiona celtniecībai nepieciešamo atbalstu valsts un/vai pašvaldības līmenī lēma apturēt turpmāku sporta kompleksa Kr. Baronā ielā 116a rekonstrukcijas projekta realizēšanu. Rīgas domes Īpašuma komitejas deputāti augustā apstiprināja lēmumprojektu, kas paredz atcelt Rīgas domes lēmumu uz desmit gadiem nodot pašvaldībai piederošo stadionu Krišjāņa Barona ielā 116A bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai, kas tur bija iecerējusi celt nacionālās izlases stadionu.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Tas varētu šķist dīvaini, bet viens no visapmeklētākajiem tūrisma objektiem uz planētas ir iepirkšanās centrs. The Dubai Mall, kas atrodas Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, piesaista 75 miljonus apmeklētāju gadā, vēsta CNN.

Protams, The Dubai Mall nav parasts iepirkšanās centrs. Atklājot 2008. gadā un vērtējot pēc kopējās platības, tas atzīts par pasaulē lielāko un ir lielāks nekā 50 futbola laukumi.

Iepirkšanās centrā izvietoti 1200 veikali, slidotava, akvārijs, pasaulē lielākā apavu tirdzniecības vieta, 14 tūkstošiem automašīnu domātas stāvvietas un Boeing 737 lidojuma simulators. Visa kompleksa būvniecība izmaksājusi 20 miljardus ASV dolāru.

«Tā ir pilsēta pilsētā,» atzīst Muhameds Alabars, Emaar - projekta attīstītāja - priekšsēdētājs.

Slēpošanas kalns Lemberga hūte 2012./ 2013. gada sezonā apkalpojis par 53% vairāk apmeklētāju nekā pirms gada.

Ja 2011./ 2012. gada sezonā kalns darbu uzsāka 2013. gada 27. janvārī, tad šajā sezonā slēpotāji tika gaidīti jau no 5. decembra. Pēc tam gan tika piedzīvoti divi atkušņi, kuru laikā, lai saglabātu kalna seguma kvalitāti, kalns uz laiku tika slēgts, informē kalna apsaimniekotāji - OC Ventspils.

Sezonas sākumā tika atklātas paplašinātās servisa ēkās telpas. Tagad apmeklētājiem ir pieejamas divas reizes plašākas nomas punkta telpas, kā arī kafejnīca ziemas periodā vienlaikus var apkalpot 56 apmeklētājus (iepriekš 24), savukārt vasarā pat 116 apmeklētājus, jo izbūvēta vasaras terase ar apbalvošanas sienu un paaugstinājumu. Bērnu kalniņā šogad uzstādīts jauns pacēlājs. Savukārt lietpratēji tika pie jaunas nobraucienu trases un jaunām figūrām snovparkā.

Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītājs Hanner 2020.gadā plāno pielikt punktu vērienīgajam Jaunās Teikas teritorijas attīstības projektam. Nule sākta 50 milj. eiro vērtā biroju ēku kompleksa pirmās ēkas būvniecība. Paralēli Hanner uzņēmuma grupa turpat turpina dzīvojamo ēku būvniecību.

Līdz 2018.gada sākumam uzņēmums plāno pabeigt kompleksa pirmo ēku Teodors, bet 2020.gadā – otro namu Henrihs, kur būs arī daudzstāvu autostāvvieta. Kompleksa kopējā platība būs 50 tūkst. m², bet biroju telpām būs atvēlēti 39 tūkst. m² (17 tūkst. m² Teodorā un 22 tūkst. m² Henrihā).

Biznesa centrs ir izstrādāts saskaņā ar BREEAM sertifikācijas standartiem, kas apliecina ēku ilgtspēju un augsto kvalitāti. Projekta arhitekts ir Uldis Bērziņš no biroja Tectum, bet ēku interjeru izstrādājusi dizainere Zane Tetere.

Attīstītājiem pašlaik ir izaicinājums sabalansēt investīcijas jaunā tipa birojos ar iespējamo atdevi, pauž Hanner vadītājs Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas). Mūsdienās ofiss nav tikai fiziska telpa, kurā cilvēki strādā, tā ir vieta, kur socializēties, kopā pavadīt laiku, kontaktēties. Tas diktē jaunus nosacījumus biroju telpu iekārtojumā, izvietojumā, papildlabumu izveidē, savukārt tas nozīmē ieguldījumus. Tāpēc no otras puses tiek domāts par racionālu, funkcionālu plānojumu.

Valstij piederošie lauku ceļi ir braukšanai bīstami. Sabiedriskā transporta šoferi ir apņēmības pilni pēcpusdienas un vakara reisos nebraukt, šodien vēsta reģionālais portāls «Bauskas Dzīve».

SIA «Bauskas autoosta» vadītājs Jānis Kļaviņš portālam pastāstījis, ka pēc rīta reisiem vairāku lauku maršrutu šoferi atteikušies pēcpusdienā doties ceļā. Lauku ceļos uz Ziedoņiem, Strēlniekiem, Skaistkalni, Brunavu un Budbergu brauktuves ir kā spogulis. Autobusu vadītāji nevēlas uzņemties risku par savu un pasažieru dzīvībām.

«Esmu šoferiem devis rīkojumu izbraukt no Bauskas un turpināt braukt tik tālu, kamēr tas neapdraud braucējus un tehniku. Esmu pats izbraucis vairākus valsts pārziņā esošos grants ceļu posmus. Tie nav ceļi, bet spoguļvirsmas,» tā situāciju raksturo J. Kļaviņš. Vienīgā brauktuve, kas tiek uzturēta, ir ceļš A-7.

Ventspils piedzīvojumu parkā tūrisma sezonas sākumā plānots atvērt vairākas jaunas atrakcijas, tostarp mākslīgā ledus slidotavu un bērnu autoskolu.

(Papildināta trešā rindkopa)

Šonedēļ noslēdzas iepirkumu procedūras un tiek slēgti līgumi par jauno atrakciju – bērnu autoskolas, bampermašīnu, bamperlaivu un mākslīgā ledus slidotavas – piegādi un uzstādīšanu, informē Piedzīvojumu parka apsaimniekotājs OC Ventspils.

Jau noslēgti līgumi par bērnu autoskolas Ventspils ēku maketu izgatavošana ar PS Collezione - Timesaving, kas, saskaņā ar IUB informāciju, piedāvājusi līgumcenu 42 tūkstoši latu; par bērnu autoskolas automašīnu piegādi un tramplīnlaivu, un bamperlaivas atrakcijas piegādi ar SIA JVA Sports (kopējā līgumcenu summa 118,9 tūkst.Ls), kā arī par bampermašīnu piegādi ar SIA Kener un SIA Eddi (līgumcena 62,5 tūkst.Ls). Piedzīvojumu parka atrakcijas zonu un tajā esošo noliktavu izbūvēs SIA Ostas celtnieks par 728 tūkstošiem latu.

Rīgas pilsētas būvvalde 6. martā ekspluatācijā pieņēmusi jaunā iepirkšanās un izklaides centra «Akropole» ēku Rīgā, Maskavas ielā.

Jaunā iepirkšanās centra ēkas platība ir 98 000 kvadrātmetru, bet teritorijas kopējā platība – teju 16 hektāri. «Akropole Rīga» vadītājs un «Akropolis Group» valdes loceklis Kaspars Beitiņš norāda, ka kopējās investīcijas projekta realizācijā, ieskaitot transporta infrastruktūras izveidi un apkārtnes uzlabošanu, sasniedz nepilnus 180 miljonus eiro.

Daudzfunkcionālā iepirkšanās centra «Akropole» būvniecības darbi tika uzsākti 2017. gada maijā. Objekta pasūtītājs ir SIA «M257», būvdarbus veica SIA «Merks», autoruzraudzību – «Sarma & Norde Arhitekti», bet būvuzraudzību – «Būvuzraugi.lv».

Ēkas dizains atspoguļo modernā un vēsturiskā apvienojumu, jo iepirkšanās un izklaides centra teritorijā kādreiz atradās bijusī Kuzņecova porcelāna fabrika. Jaunajā iepirkšanās un izklaides centrā atradīsies arī «Apollo» kinoteātris ar deviņām skatītāju zālēm (tostarp pirmo IMAX kinozāli Latvijā), liela vissezonas slidotava, sporta zāle, «O’Learys» izklaides zona ar boulingu, biljardu un dažāda veida sporta spēļu simulatoriem, kā arī plašs restorānu un kafejnīcu klāsts vienuviet daudzveidīgu maltīšu baudīšanai.

Iepirkšanās centri kļūst par vietu, kur ne tikai notiek naudas apmaiņa pret preci, tur satiekas, gūst jaunu pieredzi, emocijas, izklaidējas un pat izglītojas

Tirdzniecības centru (t/c) joma šobrīd ir patiešām karsta nekustamā īpašuma tirgus kontekstā; Baltijā aktīvi tiek būvēti jauni un paplašināti esošie. Ja šogad pie mums tiks pabeigti visi iepriekš pieteiktie projekti, kam beigu termiņš ir 2019. gadā, jaunu tirdzniecības platību pieaugums gada laikā būs rekordaugsts.

SIA Linstow Center Management (LCM) valdes loceklis un Iznomāšanas un biznesa attīstības direktors Mārcis Budļevskis atgādina, ka Rīgā jaunas, nozīmīgas tirdzniecības platības nav tapušas kopš krīzes (līdz pat 2018. gadam). Līdz ar to izmaiņas bija gan nepieciešamas, gan loģiskas. Patērētāju prasības aug ar katru brīdi – pircējs kļūst prasīgāks un grib pašu jaunāko, labāko, lielāko un pārsteidzošāko. Tāpat attīstās arī nomnieku veikalu formāti, parasti arvien pieaugot izmērā, kas prasa papildu platības.

Daudzfunkcionālā centra Akropole celtniecību Rīgā, Maskavas ielā, plānots sākt nākamgad, šodien Baltijas nekustamā īpašuma attīstītāju forumā sacīja Akropolis Group valdes priekšsēdētājs Emilis Gustainis.

Viņš norādīja, ka celtniecību bija paredzēts sākt jau pirms dažiem gadiem, taču to aizkavēja dažādas izmaiņas likumos un normatīvajos aktos.

Gustainis stāstīja, ka Rīgas Akropole būs otrs lielākais Akropolis Group daudzfunkcionālais centrs ar kopējo platību 62 000 kvadrātmetru. Lielāks ir tikai Akropolis centrs Viļņā 87 000 kvadrātmetru platībā. Vēl Akropolis centri atrodas Klaipēdā un Šauļos, bet tie ir daudz mazāki. Kauņas Akropolis centru 2007.gadā Akropolis Group pārdeva citiem īpašniekiem.

Rīgas Akropolē paredzēti veikali, deviņas kinozāles, slidotava 26 reiz 56 metru izmērā, 16 boulinga celiņi, restorāni ar 2300 apmeklētāju sēdvietām, kā arī stāvvieta 2300 automašīnām.

#Komplekss piesaistīs ne tikai Ķengaraga, bet visas Latvijas iedzīvotājus, kā arī viesus.

Tieši pēc gada Rīgā ir plānots atklāt grandiozo iepirkšanās un izklaides centru Akropole, kura būvniecība Maskavas ielā, bijušās Kuzņecova fabrikas vietā noris strauji un vērienīgi.

UAB Akropolis Group valdes loceklis, SIA Akropole Rīga vadītājs Kaspars Beitiņš 9.martā intervijā DB izteica pārliecību, ka komplekss piesaistīs ne tikai Ķengaraga, bet visas Latvijas iedzīvotājus, kā arī viesus.

Jau vēstīts, ka topošā tirdzniecības centra kopējā platība sasniegs apmēram 98 tūkstošus kvadrātmetru. No tiem 90 tūkstoši kvadrātmetru paredzēti tirdzniecībai, bet ap 10 tūkstoši – biroju telpām. Akropoles apmeklētājiem būs pieejams arī kinoteātris, tostarp IMAX kino, slidotava, īpaša izklaides zona un restorāni.

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu daudzfunkcionālā tirdzniecības centra Akropole būvniecībai Rīgā, Maskavas ielā 275b.

Tas ir šā gada apjomīgākais darījums Latvijā nekustamo īpašumu nozarē un viens no lielākajiem Latvijā noslēgtajiem finansēšanas darījumiem, šodien izsūtītā paziņojumā informē abas iesaistītās puses. Taču sīkāka informācija tiks sniegta 8. decembrī.

Jauno tirdzniecības centru plānots atvērt 2019. gadā, un tā kopējā platība sasniegs 98 000 kvadrātmetru, no kuriem aptuveni 9000 kvadrātmetru aizņems augstas klases biroju telpas.

Akropolē darbosies arī kinoteātris, slidotava, restorāni un boulinga zāle.

Akropolis Group ir uzņēmumu grupa, kas pārvalda nekustamā īpašuma attīstītāju un tirdzniecības centru nomas un apsaimniekošanas uzņēmumus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Bulgārijā. Patlaban Akropolis Group pārvaldībā ir Akropole iepirkšanās un izklaides centri Viļņā, Klaipēdā un Šauļos. Uzņēmums ir būvējis un attīstījis arī tirdzniecības centru Akropolis Kauņā, kuru 2008. gadā iegādājās Vācijas fonds. Uzņēmumam pieder arī SIA Delano, kas pārvalda CanCan Pizza restorānu ķēdi, Delano pašapkalpošanās restorānus, Caif Café kafejnīcas un Apollo boulinga centru ķēdi.

Daudzfunkcionālais iepirkšanās un izklaides centrs Akropole plāno piesaistīt 27–30 tūkstošus apmeklētāju dienā.

Šo ieceri, tāpat kā ambīciju kļūt par labāko tirdzniecības centru Latvijā, balsta trīs vaļi: arhitektūra, nomnieku zīmoli, kā arī atrašanās vieta, stāsta Kaspars Beitiņš, SIA Akropole Rīga valdes loceklis un direktors, UAB Akropolis Group valdes loceklis.

Lai gan tirdzniecības centrs projektēts pilnībā no jauna, tas arī ietērpts bijušās leģendārās Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas mētelī. Rūpnīca iepriekš atradās tai pašā adresē – Maskavas ielā 257. Akropoles apdarē iepludināti vecie ķieģeli. Kuzņecova mantojuma atsevišķi elementi tiks izkārtoti arī īpašā ekspozīcijā. 98 000 m2 lielajai celtnei (visa platība) kopumā ir ļoti daudz metāla, dzelzsbetona u.c. sarežģītu risinājumu, kā rezultātā jaunbūvi par vienkāršu šķūni vis nenosauksi. Interjers pat vairākkārtīgi slīpēts, tādējādi nedaudz pieaudzējot investīciju apjomu. Turklāt šāda pārprojektēšana būvniecības laikā nebija viegls uzdevums nedz virzītājam, nedz celtniekiem. Taču finālā piesaistītā starptautiskā uzņēmuma Benoy veikums interjera dizainā saimniekam šķiet mūsdienīgāks, konkrētajai vietai atbilstošāks atšķirībā no sākotnējās vīzijas, kam trūcis harmoniskuma.

Maija nogalē iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole" darbu atsākusi Ledus arēna.

Ievērojot visus nepieciešamos drošības pasākumus, kas jāīsteno sporta norišu vietās ārkārtas situācijas laikā, darba dienās slidotavā notiks hokeja un daiļslidošanas treniņi, bet brīvdienās tā būs pieejama tikai publiskajai slidošanai.

Tāpat kā visā iepirkšanās un izklaides centrā, arī "Akropoles" Ledus arēnā tiek īstenoti drošības pasākumi. Lai rūpētos par apmeklētāju veselību un drošību, slidošana būs iespējama tikai ar iepriekšēju pierakstu "Akropoles" informācijas centrā, zvanot +371 68304353 vai piesakoties klātienē, taču drīzumā reģistrēšanos varēs veikt arī "Akropoles" mājaslapā, kur ir pieejama arī informācija par publiskās slidošanas laikiem.

Šodien, 29. novembrī, daudzfunkcionālā tirdzniecības centra Akropole projekts ir sasniedzis tā nākamo attīstības posmu un Maskavas ielā 257 ir uzsākti pirmie būvniecības sagatavošanas darbi, kuri sākotnēji ietvers arī pāļu dzīšanas darbus. Tos īstenos būvuzņēmums Skonto Būve.

Drīzumā tiks informēts arī par turpmāko projekta attīstības gaitu, turpmākajiem būvdarbiem un to izpildītājiem.

«Daudzfunkcionālajā tirdzniecības centrā būs slidotava, iespēja apmeklēt kino, spēlēt boulingu, ieturēt maltīti dažādos restorānos un pavadīt laiku ar ģimeni bērnu izklaides zonā. Tirdzniecības centrā varēs sajust Kuzņecova porcelāna fabrikas garu, jo, iedvesmojoties no vecās fabrikas ēkas, iekšpusē tiks veidota «vecpilsētas» zona, tajā izvietojot seno ķieģeļu ēku reprodukcijas,» par projektu stāsta tirdzniecības centra Akropole komunikācijas konsultants Ralfs Vīlands.

2016. gada 13. septembrī Rīgas pilsētas Būvvalde apstiprināja tehniskā projekta izmaiņas. Sākotnējais tehniskais projekts tika saskaņots 2015. gadā, tomēr tika veikti vairāki uzlabojumi tehniskā projekta sākotnējā variantā.

Aprīļa sākumā ar attaisnojošu spriedumu noslēdzās krimināllieta pret Jūrmalas uzņēmējiem, kuri tika apsūdzēti mecenātu Borisa un Ināras Teterevu krāpšanas mēģinājumā. Lieta izcēlās ar to, ka tajā faktiski nebija cietušo, bet apsūdzība saturēja pieņēmumus, kurus var raksturot kā melus, un vienīgais labuma guvējs no tiesvedības iznāk advokāts

Rīgas Centra rajona tiesā izskatītā lieta tika uzsākta pirms četriem gadiem un bija savdabīgs civilstrīda turpinājums starp Jūrmalas uzņēmējiem un Tetereviem. Dienas Bizness desmit gadu garumā rakstījis par plašu rezonansi guvušo Jūrmalas iekštelpu slēpošanas projektu Kāpa un tā izjukušās pārdošanas sekām. Šobrīd var ar pārliecību teikt, ka viens no lielākajiem Jūrmalas investīciju projektiem ir izplēnējis tiesvedībās. Civillietā Jūrmalas uzņēmējs, bijušais deputāts un vicemērs Māris Dzenītis un partneri panāca mierizlīgumu un, iespējams, būtu atsākuši darbu pie Jūrmalas projekta Kāpa, tomēr sekoja dīvaina krimināllieta, kuru iesākumā pat izbeidza, bet vēlāk nesaprotamu iemeslu dēļ atjaunoja. Skaidrot desmit gados notikušo aicinājām projekta Kāpa idejas autoru - uzņēmēju Māri Dzenīti.