«Man rodas sajūta, ka mūsu valdībā strādā Lietuvas ministri. Lietuvā valdība strādā lietuviešu interesēs – tas skaidrs. Bet, ja arī Latvijas valdība strādā lietuviešu interesēs – tas ir absurds, ja ne klaja kaitniecība,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis LPP/LC priekšsēdētājs, Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers.

Uz jautājumu, kas būtu ārlietu ministrs, ja A. Šlesers kļūtu par premjeru, viņš atbildējis:

«Ja man būtu iespēja veidot kabinetu, tad, padarot ārlietas progresīvākas un dinamiskākas, es raudzītos pēc cilvēka, kam piemīt gan atbilstoša pieredze, gan sava veida šarms. Vēroju, cik ļoti pasaules uzmanību saista Hilarija Klintone, kura apbalvota ar šīm īpašībām. Es Latvijā kā tādu iespējamo ārlietu ministri redzu Karīnu Pētersoni – latvisku sievieti, kultūras cilvēku ar valodas zināšanām un spējām. Ministriju apvienošanā man šķiet loģiski veidot Izglītības un kultūras ministriju. Tur priekšgalā nepieciešams cilvēks, kurš ekonomiskāk un sistemātiskāk spēj paskatīties uz lietām. Spēcīgs kandidāts – bijušais premjers Andris Bērziņš. Viņš ir korists, bijis skolotājs un valdības galva.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Ja valsts nolems pārtraukt lidostas apjoma atlaides starptautiskajai aviokompānijai Ryanair, tā no Rīgas neaizies, bet kā brīdinājumu varētu slēgt atsevišķus maršrutus.

To intervijā žurnālam Klubs atzīst Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers. Viņš norāda, ka nedz Ryanair, nedz AirBaltic nav bijušas piešķirtas atlaides, bet visām aviokompānijām bija lidostas apjoma atlaide - «jo kompānija vairāk pasažierus pārvadā, jo labāku cenu saņem». Motivācija bijusi piespiest kompānijas veikt pēc iespējas vairāk reisu uz Rīgu un no Rīgas. Kad Šlesers sācis strādāt, no Rīgas bijuši aptuveni 17 tiešie savienojumi, tagad to skaits ir ap 70, bet tuvāko gadu laikā tas sasniegs 100. Jau augustā Rīgā ielidošot pirmās lidmašīnas no Japānas. Šlesers atklāj, ka bijis uzstādījums gāzi grīdā. Šobrīd Latvija lielā mērā esot pārņēmusi arī Lietuvas un Igaunijas avio biznesu.

Eiropas Komisijas finansētās pārtikas pakas trūcīgajiem piegādās a/s Dobeles dzirnavnieks.

To šodien nolēmusi Lauku Atbalsta dienesta (LAD) komisija, Db pavēstīja LAD direktores vietnieks iekšējā tirgus jautājumos Juris Spručs. Jau tuvākajā laikā tiks saskaņoti līguma nosacījumi ar uzņēmumu un pēc līguma noslēgšanas 17 organizācijas, kas dalīs pārtikas pakas, tiks aicinātas slēgt līgumu ar Dobeles dzirnavnieku.

Vienas pakas vērtība ir 3.71 lats. Pēc optimistiskā scenārija tās varētu sākt dalīt martā. Šogad pārtikas programmai vistrūcīgākajām personām aprēķinātā finansējuma maksimālā summa Latvijai ir 3.4 miljoni latu.

Bandītiskie grupējumi ir pārkāpuši «sarkanās līnijas», bet valdības politika, iespējams, ir pasūtījums, LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! atzina Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

Ainārs Šlesers. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Rīgā 80 taksometru kompāniju ir par daudz, un Rīgas pašvaldība ieteiks likumdošanas izmaiņas, lai ierobežotu licenču skaitu. Daudzu gadu garumā situācija nav risināta, visi zināja, ka bandītiskie grupējumi kontrolē taksometru biznesu, tomēr pēdējie notikumi liecina, ka bandītiskie grupējumi ir pārkāpuši «sarkanās līnijas», tāpēc laiks rīkoties radikālāk, atzina A. Šlesers. Pēc policijas nakts reida, kad pārbaudīti ap 300 taksometru, sūdzības par būtiskiem pārkāpumiem vairs neesot saņemtas. Tomēr vicemērs atzina, ka problēma nav atrisināta un jāveic izmaiņas likumdošanā, lai ierobežotu licenču skaitu. Balto «toyotu» lietā notiekot izmeklēšana, ja konstatēšot faktu, ka tiešām šauts no šīs kompānijas automašīnām, tad lemšot par iespējām atņemt licenci, klāstīja A. Šlesers.

«Nav jēgas pacelt nodokļus, ja tos nemaksā,» tā pēc ikmēneša sarunas ar uzņēmējiem atzina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers, uzsverot, ka šī gada laikā uzņēmējiem būtu nepieciešams samazināt PVN vismaz līdz 10%, ja pat ne līdz 5%.

Pagaidām gan tās ir tikai vicemēra ieceres, kuras šobrīd reāli netiek īstenotas, jo LPP/LC šobrīd nav plāna par likumu grozījumu ierosināšanu Saeimā. Tajā pat laikā jāuzsver, ka brīdī, kad nodokļi tika paaugstināti, vicemērs darbojās Ministru kabinetā.

Kā atzīst A.Šlesers, valsts dara visu, lai attīstītu ēnu ekonomiku. Vicemērs piebilda, ka augstie nodokļi īpaši negatīvi ietekmē ēdināšanas un tūrisma biznesu.

Pagaidām gan A. Šlesers ir tikai izteicis aicinājumu, bet reālu ideju valdībai vicemērs nav piedāvājis. Kā atzīst A.Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe, PVN samazināšana uzņēmumiem ir akūti nepieciešama, jo pašreiz pastāvošais nodokļu slogs, veicina uzņēmumu bankrotēšanu vai aiziešanu ēnu ekonomikā, pēc Ģ.Dripes vārdiem, tāda ir arī A.Šlesera dziļākā pārliecība.

Pēc tikšanās ar Rīgas vicemēru Aināru Šleseru vairāki uzņēmēji pauda gandarījumu, ka uzlabojies dialogs ar pašvaldību un saņemti konkrēti solījumi.

Turpinot Rīgas domes vadības iesāktās tikšanās ar uzņēmējiem, Ainārs Šlesers solīja, ka būtiski tiks samazināti birokrātiskie šķēršļi būvniecības procesiem. Tiek strādāts, lai būvniecības atļauju iegūšanas laiks būtu divreiz īsāks nekā tagad, būvniecības ieceri varēs apstrīdēt mēneša, nevis kā tagad – gada laikā, celtnes arhitektūra tiks izvērtēta vairs tikai atsevišķos gadījumos.

Vicemērs arī informēja uzņēmējus, ka domē darbosies Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome. «Tas ir apaļais galds, ap kuru reizi mēnesī sasēdīsies departamentu un komiteju vadītāji. Būs prioritāro projektu saraksts un, ja atklāsies, ka kaut kas tiek apzināti bremzēts, tiks prasīti paskaidrojumi no atbildīgā darbinieka. Pirmajā reizē parādīsim «dzelteno kartīti», nākamajā var nākties zaudēt darbu,» izteicās A.Šlesers. Tiesa gan, Db rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka ne visas A.Šlesera iniciatīvas šobrīd rod atbalstu pastāvošo likumu normās.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers esot viesojies Korupcijas Novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un sniedzis paskaidrojumus par pulksteņa iegādes darījumu, Db informēja A. Šlesers.

«Esmu šo lietu nokārtojis,» teica viņš, taču neprecizēja, kādā veidā un nepateica, vai pulksteni tomēr norādīs savā deklarācijā.

Šo vērtējumu nenoliedza arī A. Šlesers, kurš apliecināja, ka rokaspulksteni iegādājies par paša līdzekļiem. Taču Rīgas vicemēra aizpildītajās valsts amatpersonas deklarācijās šāds pulksteņa iegādes darījums nav uzrādīts, kaut gan saskaņā ar pastāvošo likumdošanu valsts amatpersonām jāuzrāda visi darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Vēl mēnesi pirms krīzes iestāšanās Parex bankā Valērijs Kargins vēl neesot nojautis, cik nopietna ir situācija bankā.

Par to paziņojis Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers, kurš norāda, ka mēnesi pirms Parex pārņemšanas bija ticies Satiksmes ministrijā ar toreizējo Parex bankas īpašnieku Karginu. Tikšanās laikā V. Kargins neesot izteicis ne mazākās aizdomas par to, ka banku varētu piemeklēt šāds liktenis. A. Šlesers to skaidro ar faktu, ka pirms tam Parex bankas vadītāji bija pārdzīvojuši gan smago Āzijas krīzi, gan Bankas Baltija krīzi.

Viņš arī noliedz, ka valdība centusies pasargāt Parex bankas akcionārus – mērķis Parex bankas pārņemšanai bijis vien stabilizēt banku un finanšu sistēmu Latvijā.

Pagājušajā mēnesī LPP/LC kasi par 18 000 latu papildināja afgāņu izcelsmes Latvijas uzņēmējs Gulams Mohammeds Gulami. Laikrakstam Diena kļuvis zināms, ka G. Gulami ir saistīts ar kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu. Pērn Valsts policijā saņemts DnB Nord bankas darbinieku iesniegums par G. Gulami izteiktiem draudiem nogalināt.

«Naudiņu no šī cienījamā uzņēmēja esam pieņēmuši. Par viņu ziņu mums nav, bet arī KNAB mūs nav informējis, ka ziedojums būtu nelikumīgs.» Piebilstot, ka šogad «mums daudzi uzņēmēji ziedojuši maksimāli atļauto summu», par Rīgas vicemēra vadītās LPP/LC naudas plūsmu partijas kasē atbildīgais Ervīns Straupe bijis izbrīnīts, kāpēc radusies interese par vienu no partijas atbalstītājiem - G. Gulami.

Oktobrī ar diviem naudas pārskaitījumiem viņš LPP/LC kasi papildināja par 18 000 latu - likumā maksimāli atļauto summu, kuru viena fiziska persona gadā var ziedot politiskai partijai.

Ainārs Šlesers ir gatavs veidot un vadīt valdību, ja prezidents apstiprinātu viņa kandidatūru, tā viņš norādīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Pēc A.Šlesera teiktā, ja situācija nemainīsies, tad jau februārī viņš ir gatavs uzņemties iniciatīvu un sākt pārrunas ar partijām, kuras atrodas koalīcijā, par valdības maiņu un jaunas valdības izveidi. Kā labākos partnerus jaunas valdības izveidei A.Šlesers redz LPP/LC un Saskaņas centru (SC) ar kuru jau esot notikušas neformālas sarunas.

A.Šlesers arī norāda, ka viņa veidotā valdība varētu tikt veidota no septiņiem ministriem nevis 14, jo tad tā būtu maza un kompakta. Izveidot jaunu valdību varētu līdz marta beigām.

A.Šlesers norādīja, ka šā brīža situāciju var salīdzināt ar asins nodošanu, kad 300 mililitru vietā nolej divus, trīs litrus. Šādā situācijā ārsts jeb valdība ir jāmaina vai arī pacients var nomirt.

Turpmāk no Rīgas domes puses maksimāli tiks atbalstīts ikviens investīciju projekts, jo tikai tā var izvest valsti no krīzes, ar šādu atziņu pēc tikšanās ar 40 Rīgas lielākajiem uzņēmumiem nāca klajā Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

«Strādāsim ar katru nozari atsevišķi, ar konkrētiem uzņēmējiem, lai veicinātu investīciju ienākšanu. Tikai tā var iziet no krīzes. Uzņēmēji nedrīkst vienkārši aizbraukt uz pāris gadiem atpūsties uz ārzemēm un tad pēc krīzes atgriezties. Viņiem šie divi gadi ir jāstrādā, lai izvestu valsti no problēmām,» tā A. Šlesers. Viņš pastāstīja forumā ar uzņēmējiem tika apspriestas konceptuālas idejas, tostarp birokrātijas mazināšanai.

SIA ITERA Latvija prezidents Juris Savickis gan pastāstīja, ka ne par ko konkrētu netika runāts, bet gan uzklausīti dažādi uzņēmēju viedokļi un vēlmes. «Mans ierosinājums ir tāds, ka vajag uztaisīt ļoti steidzīgi no lidostas līdz centram kārtīgu ceļu, jo, atlidojot no jebkura pasaules stūra, ir kauns braukt un skatīties uz to, kas ir,» tā J. Savickis.

Šlesers pulksteņa darījumu tiešām nav deklarējis, norāda KNAB.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers 2007. gada amatpersonas deklarācijā tiešām nav uzrādījis iegādātu dārgu rokaspulksteni, kura cena pārsniegusi 50 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kā arī citus pārkāpumus

Kā jau vairākkārt informēts, A. Šlesera «pulksteņa lieta» sākās pagājušā gada 9. oktobrī, kad viņš uz Latvijas TV raidījumu 100. panta preses klubs ieradās ar iespaidīgu rokaspulksteni, kas dažu metru attālumā lika to novērtēt kā Breguet markas zelta pulksteni ar turbijonmehānismu, kura vērtība ir vismaz 30 tūkstoši latu. TV raidījumā amatpersona pauda neizpratni par to, kāpēc gan šāds iegādes darījums viņam būtu jāuzrāda oficiālajā deklarācijā.

Rīgas mēra amata kandidāts Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) un viņa iespējamais vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC) prognozē pašreizējās valdības krišanu šā gada rudenī.

Tiekoties ar žurnālistiem, A.Šlesers apgalvoja, ka valdība ilgāk par rudeni neizdzīvos, un N.Ušakovs piebalsoja, ka tā «varbūt izvilks» līdz rudenim. «Lai arī mēs valstiskos lēmumos turpinām atbalstīt valdību, niecīgais atbalsts koalīcijas partijām Rīgas domes vēlēšanās liecina, ka valdība atrodas sarežģītā situācijā,» uzsvēra A.Šlesers.

N.Ušakovs atzina, ka no pašreizējās valdības jaunievēlētā Rīgas dome diez vai varot gaidīt atbalstu. Abi politiķi uzskata, ka Saskaņas centra un LPP/LC tandēms, kas izveidojies Rīgas domē, varētu uzņemties iniciatīvu arī jaunas valdības veidošanas sarunās.

«Ja Dombrovska valdība tuvākajā laikā nespēs sākt reāli strādāt, reāli rīkoties, tad šī valdība vairs nepastāvēs, jo mēs viņu vairs neatbalstīsim,» partijas LPP/LC domes sēdē sacīja partijas līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers, informēja LNT Ziņas.

«Vai mēs raujamies pie varas? Nē, mēs neraujamies. Mums pat būtu izdevīgi šodien ļaut šai valdībai mocīties vēl gadu un pēc tam uzvarēt nākamajās vēlēšanās,» sacījis A. Šlesers.

Kā norādījusi LPP/LC, jo ilgāk pastāv šī Jaunā laika valdība, jo aizvien lielāka paliek trauksme sabiedrībā, bet situācija - arvien neskaidrāka. No vienotas komandas darbības neesot ne smakas.

Viena no problēmām esot Valda Dombrovska un finanšu ministra Einara Repšes augstprātīgā un uzpūtīgā attieksme.

Kritiski noskaņoti pret V. Dombrovska valdību esot ne vien LPP/LC līderi, bet arī partijas pagastveči.

Latvijā jāattīsta tūrisms – gan biznesa, gan kultūrvēsturiskais, uzskata Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers. Rīga ir unikāla vieta, lai šo (tūrisma – red.) biznesu attīstītu – intervijā žurnālam Klubs apgalvo jaunais Rīgas vicemērs.

«Mēs atrodamies krustcelēs starp rietumiem un austrumiem. Rīga ir ārkārtīgi skaista pilsēta, Rīga vēsturiski ir bijusi stratēģisks tirdzniecības centrs, Rīga savieno Eiropas Savienību ar NVS – gan juridiski, gan mentalitātes ziņā,» pilsētas priekšrocības skaidro Šlesers. Tāpat kā priekšrocība vērtējams tas, ka lielākā daļa iedzīvotāju runā krievu valodā un ļoti liela daļa brīvi runā vēl vismaz vienā svešvalodā. Vicemērs ir pārliecināts, ka ES savas pārstāvniecības daudz vieglāk būtu būvēt šeit, nevis kādā citā vietā.

Izmantojot savu ģeogrāfisko stāvokli starp Austrumiem un Rietumiem un ostas piedāvātās iespējas, Rīga kā biznesa centrs var pat pārspēt Frankfurti.

To Baltijas Infrastruktūras un jaunās enerģijas investīciju forumā teica Rīgas vicemērs Ainars Šlesers. Viņš atsaucās uz šī gada janvāra beigās panākto vienošanos ar Frankfurtes mesi, kas palīdzēs Rīgas piesaistīt pasākumus un notikumus ar starptautisku vērienu, bet pie Lidostas Rīga tiks izveidots izstāžu un konferenču centrs. Jāpiebilst, ka ideja par Rīgu kā finanšu un biznesa centru bija viena no A. Šlesera 2009. gada pašvaldību vēlēšanas kampaņas galvenajām tēzēm. Db.lv jau rakstīja, ka pirms neilga laika Rīgas vicemērs lepni prezentēja 2006. gada ideju, Tērbatas ielu pārveidot par gājēju ielu.

Rīgas domes vadība pieprasa vēl šajā gadā sasaukt valdības un Saeimas ārkārtas sēdes, grozīt nākamā gada budžetu un samazināt konkrētus nodokļus. Ja nē – Einaram Repšem jāmeklē cits darbs, informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ģirts Dripe.

«Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) un domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka Valda Dombrovska valdības lēmums palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3% un uzņēmumu ienākumus apkraut ar papildus 10% ir pretvalstisks un novedīs Latviju strupceļā,» teikts paziņojumā.

«Iedzīvotāji nemaksās 26% lielu ienākumu nodokli, visticamāk, viņi maksās apaļu nulli. Tas būs pamatīgs trieciens tieši pašvaldībām, jo pašvaldību galvenais ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tāpēc tas nekavējoši jāsamazina,» sacījis N. Ušakovs (SC).

Šādas rīcības pamatotību apliecinot arī finanšu ministra Einara Repšes (JL) pēkšņais paziņojums, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšana bijusi kļūda un arī Latvijas Bankas atzinums, ka nodokļus nākamajā gadā nevajadzēja celt.

Ziemeļu transporta koridora projekta Vadības komiteju turpmāk vadīs Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

Šāds lēmumprojekts sagatavots izskatīšanai Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdei. Plānots, ka Vadības komitejā darbosies arī trīs atbildīgo komiteju priekšsēdētāji - Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Nikolajs Zaharovs un Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks, kā arī opozīcijā esošās partijas Jaunais laiks pārstāvis Olafs Pulks un Satiksmes ministrijas pilnvarotie pārstāvji.

Līdz ar to darbu pārtrauks iepriekšējā Ziemeļu transporta koridora projekta vadības komiteja, kuru vadīja iepriekšējā sasaukuma domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis.