Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā 22 institūti un augstskolu struktūrvienības ieguvušas vāju vērtējumu, un eksperti iesaka tās slēgt, šodien preses konferencē informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti.

Ekspertu vērtējumā, Latvijā darbojas arī 15 spēcīgi un starptautiski nozīmīgi zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības. Starptautiskie eksperti šo institūciju sniegumu ir novērtējuši kā teicamu un labu, vērtējumā piešķirot maksimālo punktu skaitu - piecus vai četrus.

Par spēcīgiem vietējiem spēlētājiem, izvērtējumā saņemot trīs punktus, atzīti 33 zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības. Eksperti gan iesaka vēl uzlabot šo institūtu darbību, tostarp apvienojot mazākos no tiem.

Vēl 77 institūti un augstskolu struktūrvienības izvērtējumā ieguvušas apmierinošu vērtējumu. Saskaņā ar ekspertu rekomendācijām šiem institūtiem ir jāapvienojas ar spēcīgākiem vai jāveic savstarpēja tematiskā apvienošanās, tā panākot kvalitatīvai attīstībai nepieciešamo kritisko masu.

Lai gan ar šo gadu tiek solīts sākt pētniecībā balstītas augstākās izglītības veidošanu, nozares eksperti ir noskaņoti skeptiski, biedējot ar zinātnieku aizbraukšanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gadā pētniecībā balstītas augstākās izglītības finansēšanai piešķirti 4 milj. eiro, tam 2016. un 2017. gadā plānots atvēlēt 5 milj. eiro gadā. Savukārt 5,5 miljonus eiro 2016. gadā un 2017. gadā – attiecīgi 6,5 miljoni gadā tiks novirzīti novirzīti valsts augstskolām un koledžām, kas ir ieviesušas t.s. rezultātu pārvaldību.

Zinātnes bāzes finansējumam šogad pieaugs, sasniedzot 24,6 milj. eiro, kas nozīmē arī ievērojamu dotācijas pieaugumu valsts zinātniskajiem institūtiem, informē IZM.

Lai arī IZM sola zinātnes bāzes finansējuma palielināšanu, DB aptaujātie eksperti atzīst, ka tas joprojām vērtējams kā trūcīgs. «Nekādas sekmes nav iespējamas ar šī brīža zinātnes finansēšanu un administrēšanu, kā to veic IZM. Finanšu mazspējas situācijā, kurā šobrīd atrodas zinātne Latvijā, daudzi zinātnieki sēž uz koferiem, gatavojoties projām braukšanai,» uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Pēc viņa teiktā, 20%, ko saņem zinātnieki, ir valsts finansējums, bet 80% veido līdzekļi, ko zinātniskie institūti «piepelna» ar savu zinātniski pētniecisko darbību, lielā mērā tas ir ES finansējums, kas 2015. gada 1. jūlijā beigsies. «Ar 20% valsts finansējumu neviena zinātniskā institūcija izdzīvot nevar, jo tās nebaro ražošana, kuras šobrīd Latvijā vienkārši nav, un tad nav pasūtījumu zinātnei. Protams, zinātniskie institūti, kuri šobrīd jau strādā globālajam tirgum, pārtrūkstot barošanas ķēdei, nokļūs darba meklētāju lomā,» saka Ojārs Spārītis.

Eiropas Investīciju banka (EIB) piešķīrusi līdz 30 miljonu eiro lielu aizdevumu Latvijas Universitātei (LU), lai turpinātu universitātes jaunās studiju pilsētiņas (Akadēmiskā centra) attīstību, īpaši koncentrējoties uz mūsdienīgu, jaunākajām tehnoloģijām aprīkotu pētniecības un studiju telpu celtniecību, informē EIB un LU pārstāvji.

Atzīmēts, ka šī ir pirmā reize Baltijas valstīs, kad EIB tiešā veidā piešķir aizdevumu augstākās izglītības iestādei. Aizdevums garantēts ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbalstu un tā ir nozīmīga Investīciju plāna Eiropai jeb tā sauktā «Junkera plāna» daļa.

Norādīts, ka mūsdienīga, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotu pētniecības un studiju centra celtniecība sekmēs universitātes pilsētiņas modernizāciju, apvienojot lielu daļu universitātes aktivitāšu vienā teritorijā un uzlabojot kā universitātes administrācijas, tā pasniedzēju un studentu darba efektivitāti. Šīs investīcijas nolūks ir radīt optimālus apstākļus studijām un pētniecībai. Pateicoties tai, radīsies iespēja palielināt studējošo skaitu, mazināt to studentu daudzumu, kas pārtrauc studijas un uzlabot absolventu sasniegtos rezultātus.

Universitātes reitings un attīstības modelis dod pieeju efektīvākam darbības finansējumam.

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentu palīdzību Latvijas zinātnei ir iespēja iekļūt starp Eiropas inovāciju līderiem, ar ko Rīga bija slavena 20. gadsimta sākumā. Tā par laikmetu griežu nesto iespēju un savām ambīcijām sacīja Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks LU Dabas mājā notikušajā seminārā Inovācija - 21. gadsimta izaugsmes avots. Tā norises vieta ir zīmīga, jo LU Akadēmiskā centra tālākai attīstībai tiek izmantots Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2017. gadā piešķirtais 30 miljonu eiro lielais aizdevums.

Šāda finansējuma un tam līdzi nākošās starptautiskās ekspertīzes pieejamību I. Muižnieks uzskata par spēka plecu LU un Latvijas zinātnes inovativitātei un pētniecības rezultātu komercializācijai. Vienā no prestižākajiem pasaules universitāšu reitingiem Times Higher Education LU ieņem 801. līdz 1000. vietu, kas to ierindo starp 5% pasaules labāko augstskolu un ir augstākais novērtējums starp Latvijas augstskolām. Viens no pieciem kritērijiem, pēc kuriem vērtētas pasaules augstskolas, ir sasniegumi zinātnē.

Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāti pretrunīgi vērtē iepriekšējos četros gados paveikto, viņu redzējums par augstskolas turpmāko attīstību ir atšķirīgs

Abu kandidātu uz LU rektora amatu – esošā universitātes vadītāja Indriķa Muižnieka un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna, AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja Gundara Bērziņa – galvenā prioritāte ir augstskolas virzība uz izcilību. I. Muižnieks sola darīt visu iespējamo, lai LU gūtu lielākus panākumus starptautiskajā pētniecības telpā un novērst studiju programmu fragmentāciju un dublēšanos, attīstot vairāku jomu kopīgas studijas. Savukārt Gundara Bērziņa plāni ir ievērojami ambiciozāki – viņš LU vēlas redzēt ne tikai kā vienu no labākajām augstskolām Baltijā, bet kā pašu labāko. Viņš uzskata, ka LU pārvaldība ir kļuvusi sarežģīta, atbalsta sistēma fakultātēm un institūtiem samazinājusies, reālie darba darītāji nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Viņš sola, ka viņa vadībā amatus neieņems politiski vai citādi angažēti cilvēki, kā arī bijušie Valsts Drošības komitejas biedri vai ziņotāji. I. Muižnieka kandidatūru izvirzījušas trīs fakultātes, seši zinātniskie institūti un LU Botāniskais dārzs, bet G. Bērziņa kandidatūru – piecas fakultātes. LU rektora un Senāta vēlēšanas notiks augstskolas Satversmes sapulcē 24. maijā.

Latvijas Universitāte (LU) šā gada septembrī ir sākusi Zinātņu mājas būvniecību LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā

To DB Uzņēmēju klubā pavēstīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

Stāstot par LU Akadēmiskā centra attīstību, rektors minēja, ka tur atradīsies Rakstu māja, Dabas māja, Zinātņu māja, kā arī Tehnoloģiju centrs. Līdztekus plānots izbūvēt viesnīcas un apartamentus ar 3000 vietām, koncertzāli un daudzfunkcionālu sporta zāli. No visa minētā pašlaik ekspluatācijā jau ir nodota Dabas māja (2015. gadā), kur atrodas šādas fakultātes: Bioloģijas, Ķīmijas, Optometrijas un redzes zinātnes, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu, Farmācijas. Tāpat Dabas mājā izvietoti vairāki valsts nozīmes pētniecības centri. Dabas mājas kopējā platība ir 20 000 kvadrātmetru un tajā var uzņemt 2500 studentus.

Pasaules dārgākie pulksteņi tiek radīti Šveicē. Elektronikas un datorzinātņu institūtā ražo mazliet citādākus pulksteņus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tie varbūt nav tik dārgi kā Šveicē ražotie, toties ir miljoniem reižu precīzāki un paredzēti visai specifiskām, ar kosmosa tehnoloģijām saistītām vajadzībām.

«Tā primitīvi runājot, uz zemes mākslīgo pavadoni tiek izšauts lāzera stars, tas tiek atstarots atpakaļ un uztverts mērīšanas stacijā. Pēc laika sprīža, cik lāzera staram bijis nepieciešams, lai nonāktu līdz kosmosa aparātam un atpakaļ, ir iespējams noteikt pavadoņa attālumu līdz zemei. Lai šo laiku noteiktu, ir nepieciešams ļoti ātrs un precīzs hronometrs,» stāsta viens no iekārtas Event timer A033-ET radītājiem, Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks Dr.sc.comp. Jevgenijs Buls. «Īsākais laika periods, ko šī iekārta spēj nomērīt, ir piecas pikosekundes, bet jaunā modeļa precizitāte ir pat trīs pikosekundes,» skaidro zinātnieks. Pikosekunde ir sekundes miljardā daļa. Šis mirklis ir tik īss, ka vienā pikosekundē gaismas stars pieveic tikai 0,3 milimetrus. «Mēs šīs iekārtas sākām izstrādāt pirms trīsdesmit gadiem, astoņdesmitajos,» skaidro J. Buls. Projektā piedalās arī Dr.sc.comp. Vladimirs Bespaļko un inženieris pētnieks Vadims Vedins. «Sākotnēji mēģinājām iekārtas tirgot paši. Taimerus pirka, tomēr, ņemot vērā, ka esam zinātnieki, nevis grāmatveži, ar visa procesa efektivitāti kā bija, tā bija. Pamatā iekārtas pirka zinātāji – citi zinātniskie institūti vai kāds, kas bija par šo iekārtu nejauši dzirdējis, un kam bija līdzīgas vajadzības, viņi atceras.»

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi ierobežotu projektu iesniegumu atlasi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstam energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai valsts ēkās. No ERAF projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā šim mērķim ir paredzēti 70 miljoni eiro, informē CFLA.

Šajā projektu iesniegumu atlases kārtā ERAF atbalsts paredzēts pasākumiem, kas veicinās energoefektivitātes paaugstināšanu, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu tiešās valsts pārvaldes iestādes vai tās padotības iestādes, valsts deleģētās funkcijas veicošas atvasinātas publiskas personas īpašumā vai lietošanā esošajās ēkās.

Atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais publiskais finansējums ir 82 619 415 eiro, tajā skaitā ERAF finansējums – 70 226 502 eiro un valsts budžeta finansējums – 12 392 913 eiro.

Finansējumu varēs saņemt tiešās valsts pārvaldes un padotības iestādes, valsts augstskolas un zinātniskie institūti, kā arī valsts kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar deleģējumu pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus.

Piektdien, 30. septembrī, Rīgā, Jelgavā, Salaspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā, Ventspilī un Papē notiks Zinātnieku nakts pasākumi, piedāvājot ikvienam interesentam atklāt zinātnes noslēpumus. Šo Eiropas mēroga pasākumu Latvijā rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, vadošajām Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un citām ar pētniecību saistītām organizācijām.

Zinātnieku naktī durvis apmeklētājiem vērs laboratorijas, kas ikdienā nav pieejamas apmeklētājiem, būs iespēja vērot eksperimentus un zinātnes šovus, piedalīties ekskursijās un pašu rokām veikt pētījumus. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, piemēram, interesenti varēs iesaistīties tematiskā spēlē Ceļojums šūnā, kas ietvers viktorīnu un kontrolpunktu meklēšanu.

Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes studenti kopā ar Elektronikas un datorzinātņu institūta darbiniekiem organizēs konkursu jauniešiem un studentiem, kura laikā dalībniekiem būs iespēja izveidot savus robotus. Savukārt Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar ķīmiķu izmantotajām iekārtām un metodēm, kā arī uzzināt, kāds ir zinātnieku redzējums par koksnes izmantošanas iespējām šodien un nākotnē.

Torņakalna akadēmiskā centra turpmākajai attīstībai apsver iespēju aizņemties no Eiropas Investīciju bankas, veidot publisko privāto partnerību, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada aprīlī Latvijas Universitāte (LU) sāks nākamās studentu pilsētiņas ēkas – Zinātnes mājas – būvniecību, ko plānots pabeigt 18 mēnešu laikā. Ēka 20 tūkst. m2 platībā izmaksās aptuveni 36 milj. eiro; ģenerāluzņēmējs – LNK Industries Group. Lielāko daļu līdzekļu plānots piesaistīt no Eiropas Reģionālais attīstības fonda (ERAF), 10% būs valsts finansējums, savukārt 5% no izmaksām segs pati universitāte. Plānots, ka trīs gadu laikā teritoriju papildinās arī Rakstu māja, apartamenti studentiem un vieslektoriem, kā arī sporta infrastruktūras objekti un tehnoloģiju parks. LU plāno piesaistīt Eiropas Investīcijas bankas finansējumu, kā arī meklēt investorus privātajai publiskajai partnerībai.

#LU Akadēmiskā centra attīstības programmas II posma kopējais finansējums ir 90 miljoni eiro.

Latvijas Universitātes (LU) rektors prof. Indriķis Muižnieks un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) prezidents Rolfs Vencels (Rolf Wenzel) trešdien, 28.februārī Parīzē parakstījuši līgumu par 11,5 milj. eiro aizdevumu LU Akadēmiskā centra tālākai attīstībai Torņkalnā, kas tiek veidots par vienu no mūsdienīgākajām studiju un zinātnes centriem Eiropā.

Līdz ar šo EPAB aizdevumu LU pilnībā nodrošinājusi tās Akadēmiskā centra attīstības II posma finansējumu, un tādējādi nākamo triju gadu laikā uz Torņkalnā topošajām Zinātnes un Rakstu mājām varēs pārcelties daļa Medicīnas, kā arī Fizikas un matemātikas fakultātes, humanitāro un sociālo zinātņu jomu fakultātes un šī virziena specializētie zinātniskie institūti. LU Akadēmiskā centra Dabas mājā jau divus gadus izvietotas Ķīmijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu un Bioloģijas fakultātes, kā arī sešu valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas.

Analizējot patentu apjomu uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju, Eindhovena ierindojas pirmajā vietā pasaulē ar 22,6 patentiem

Eindhovenas augsto tehnoloģiju pilsētiņa High Tech Campus tiek dēvēta par gudrāko kvadrātkilometru pasaulē.

«Jau kopš pagājušā gada 60. gadiem Eindhovenā atrodas Philips pētniecības centrs. Tolaik bija pieņemts, ka drošības dēļ izpētes nodaļas atradās nomaļus un samērā izolētas no citām struktūrvienībām. Šī gadsimta sākumā tas mainījās, jo pasaule kļuva arvien sarežģītāka un Philips apzinājās, ka visu paši nevar izdarīt un ir nepieciešams sadarboties ar universitātēm un citiem uzņēmumiem. Uzņēmums sāka reklamēt atvērto inovāciju koncepciju, radot atvērtāku vidi. Tāpēc tagad te atrodas dažādas lielas globālas kompānijas, zinātniskie institūti, pakalpojumu uzņēmumi un startup. Jo lielāka dažādība, jo labākas biznesa idejas. Ir labi, ja ir 100 fiziķu komanda, bet vēl labāk, ja komandā ir desmit fiziķi, desmit inženieri, desmit programmētāji u.tml., turklāt no dažādām valstīm un ar atšķirīgu pieredzi,» stāsta Eindhovenas augsto tehnoloģiju pilsētiņas High Tech Campus biznesa attīstības vadītājs Kees Admirāls (Cees Admiraal).

Latvijas Universitāte atbilstīgi Trauksmes celšanas likumam ir saņēmusi trauksmes cēlāja ziņojumu par LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna profesora Gundara Bērziņa promocijas darba atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem, informēja Latvijas Universitātes prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, prorektora sociālo un tiesību zinātņu jomā p.i. Ina Druviete.

Šāda informācija liekot Latvijas Universitātei ļoti nopietni reaģēt, lai pārbaudītu gan ziņojumā minētos faktus, gan paša promocijas darba un promocijas procesa kvalitāti.

Latvijas Universitāte šo gadījumu nodevusi izvērtēšanai neatkarīgām koleģiālām institūcijām un pēc to atzinumu saņemšanas lems par turpmāko rīcību.

Lai izvērtētu gan trauksmes cēlāja ziņojumā, gan plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un nodrošinātu minēto faktu pārbaudi gan no juridiskā, gan ētiskā viedokļa, Latvijas Universitāte ir nodevusi informāciju izvērtēšanai LU Akadēmiskajai ētikas komisijai, kā arī plāno izveidot atsevišķu komisiju, kas pārbaudīs izskanējušos apgalvojumus un sniegs informāciju atbilstošām valsts institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem.

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Lauksaimnieku biedrības ar gandrīz 10 000 lauksaimnieku, mežu īpašnieku un saimniecību sniegto mandātu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram (VARAM) Artūram Tomam Plešam iesniegušas savu prasību dialoga veidošanai, pieprasot ministra atvainošanos un lūdzot pārtraukt Latvijas zemnieku šķelšanu.

"Pēdējo mēnešu notikumi ir iezīmējuši ļoti negatīvu tendenci - tā vietā, lai atbalstītu Latvijas attīstību un lauksaimniecību, kas ir visai tautsaimniecībai svarīga nozare, ministrs ar savu vadīto Latvijas vides aizsardzības fondu (LVAF) ir sācis naidu kurinošas, vienpusējas, sabiedrību šķeļošas, arī klaji nepatiesas informācijas izplatīšanu par Latvijā strādājošajiem saimniekiem. Mūsu mērķis ir uzsākt jēgpilnu un konstruktīvu dialogu, kas ir vērsts uz visu strādājošo lauksaimniecības veidu līdzāspastāvēšanu un attīstības sekmēšanu, nevis pretnostatīšanu. Protams, ka ceram arī uz cieņpilnu attieksmi, kurā atvainošanās Latvijas lauksaimniekiem būtu pašsaprotama un ministra stājas cienīga rīcība. Viennozīmīgi ir jāveic izmaiņas LVAF finansējuma piešķiršanas nosacījumos, lai mediju satura izstrādē tiktu pieaicināti arī zinātniskie institūti, universitātes un nozaru pārstāvji," komentē biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.