Pasažieri, kas ceļo ar SkyTeam piedāvātajiem produktiem "Round the World un Europe Pass", nu ir lielākas izvēles iespējas. KLM kopā ar Northwest Airlines un Continental Airlines paplašina lidsabiedrību alianses piedāvāto lidojumu galamērķu skaitu, kā arī nodrošina lielāku elastību jau esošajiem. "Round the World" klienti var izvēlēties lidojumus no deviņām aviokompānijām, bet "Europe Pass" pasažieri uz vēlamajiem galamērķiem var izvēlēties braukt starp četrām lidsabiedrībām. SkyTeam piedāvā četras "Round the World" paketes, kas iekļauj 3-15 pieturas vietas. Cenu likmes tiek noteiktas pēc nolidotajām jūdzēm un ieteicamas ceļojumiem līdz 10 dienām, tā arī līdz pat vienu gadu ilgam braucienam. Savukārt "Europe Pass" pircēji, kas iegādājas starptautisko aviobiļeti lidojumiem Eiropā, papildus saņem trīs vai vairāk vienvirziena biļetes braucieniem Eiropā par pazeminātām cenām. Šīs iespējas pieejamas izvēloties KLM, Air France, Alitalia un CSA Czech Airlines piedāvātos pakalpojumus lidojumiem uz 44 valstīm. Kopā SkyTeam alianse apvieno deviņas lidsabiedrības, piedāvājot 14 320 regulārus lidojumus uz 658 galamērķiem 137 valstīs. Sīkāka informācija: www.skyteam.com

Lidsabiedrību savienība Star Alliance kopā ar biedru lidsabiedrībām Lufthansa un United Airlines attīstīs jaunu IT sistēmu paaudzi lidsabiedrību pasažieru apkalpošanas nozarē. Iesaistītie dalībnieki kopā ir devuši uzdevumu IT apgādātājam Amadeus, kas specializējas ceļojumu tehnoloģijās, izstrādāt aliansei kopīgu IT platformu (Common IT-Platform). Tās ietvaros Lufthansa un United Airlines aizvietos šobrīd esošo veco IT sistēmu sastāvdaļas. Tiek plānots to izplatīt arī starp citām biedru lidsabiedrībām. Star Alliance vadītājs J.Albrehts atzīst, ka ar Star Alliance kopīgo IT platformu tiks īstenoti ilgtermiņa stratēģiskie mērķi. Galvenais mērķis ir uzlabot klientu apkalpošanu, ievērojami samazināt IT izmaksas, kā arī daudz ātrāk ieviest tirgū jaunus produktus. Hosē Antonio Tazons (José Antonio Tazón), Amadeus prezidents un vadītājs: “Mēs esam lepni par to, ka esam izvēlēti no slavenāko IT piedāvātāju vidus. Šis paziņojums izceļ "Altea suite" unikālo vērtību IT risinājumu nozarē lidsabiedrībām un aliansēm patreizējos konkurences apstākļos.” Lufthansa un United Airlines aizvietos savas līdzšinējās vecās sistēmas ar vienu kopīgu tehnoloģiju platformu, kas balstīsies uz nozares vadošajiem produktiem, kā arī jaunākajām tehnoloģijām. Jauno sistēmu pielāgos, lai labāk izpildītu klientu prasības mainīgajos tirgus apstākļos un vienlaicīgi tā ļaus partneru lidsabiedrībām ievērojami samazināt izdevumus. „Jaunā kopīgā IT platforma ir nozīmīgs solis gan pasažieriem, gan Star Alliance un Lufthansa, kas piedāvās klientiem vēl labāku apkalpošanu sākot ar rezervēšanu un līdz pat biļešu reģistrēšanai“, skaidro W.Meirhūbers (Mayrhuber), Deutschen Lufthansa AG valdes priekšsēdētājs. Viņš arī atzīst, ka kopīga IT produkta izveide liecina par padziļinātu sadarbību Star Alliance ietvaros, attīstot kopīgus produktus un Star Alliance nav pārdošanas un mārketinga apvienība, bet gan alianse, kas strādā klientu labā. Šobrīd lidsabiedrību izmantotās IT sistēmas balstās uz dažādām tehnoloģijām, bet jaunā platforma būs balstīta uz vienotu tehnisko infrastruktūru un programmatūru. Jaunās sistēmas būtība ir uzlabota klientu apkalpošanas darbība, gan pārdošanas nozarē, gan arī lidostas reģistrācijas nodaļā un tā ietver tādus darījumus kā lidojumu plānu, pieejamību, regularitāti, rezervēšanu, lidojumu cenas, biļešu izsniegšanu un piereģistrēšanu. Labāku klientu apkalpošanu sasniegs, pateicoties vienkāršākai lietošanai, kā arī pateicoties kopīgai datu bāzei un uzlabotai datu kvalitātei, kas būs pieejami lidsabiedrības apkalpošanas personālam, apkalpojot Star Alliance klientus. G.Tiltons, United priekšsēdētājs uzskata, ka Star Alliance kopīgā IT platforma ļaus piedāvāt klientam tādu pakalpojumu, kādu viņš vēlas: ērti un vienkārši. Tāpat kā United, tā arī Star Alliance koncentrējas uz to, lai visefektīvākajā veidā sasniegtu vislabāko iespējamo klientu apmierinātības līmeni. Pateicoties kopīgajai IT platformai, kas balstās uz jaunāko tehnikas stāvokli, lidsabiedrības dažādos veidos spēj ietaupīt izdevumus. Tas ietver sevī sākotnējās attīstības, apkalpošanas un turpmākās attīstības izmaksas. Automatizējot darījuma procesus, ir iespējams vēl papildus ietaupīt izmaksas. Turklāt platforma ļaus lidsabiedrībām ātrāk tirgū ieviest jaunus produktus un paplašināt darbību. „Kopīgā IT platforma ir piemērs tam, kādu mēs iedomājamies sadarbību nākotnē Star Alliance ietvaros. Līdz šim ļoti bieži mums bija jānodarbojas ar to, lai padarītu pieejamos produktus atbilstīgus aliansei. Kopīgās IT platformas gadījumā jau no paša sākuma runa bija par to, lai ieviestu vienu produktu mūsu sadarbības lidsabiedrībām“, tā uzsver J. Albrehts, Star Alliance vadītājs. 2006. gada 2. pusē Lufthansa uzsāks pārnest patreizējās sistēmas pirmās funkcijas uz kopīgo IT platformu. Pilnīga sistēmas pārveide ir jāpabeidz līdz 2007. gada beigām. United patreiz strādā pie tā, lai galīgi noteiktu sistēmas pār

Laikraksta Neatkarīgā rīcībā nonākusi Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību.

Savukārt, ZRP, atsaucoties uz šo rakstu, izsūtījusi vēstuli, ka uzdarbojas kāds viltvārdis, kurš cenšas destabilzēt situāciju partijā.

Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» esot teikts vienā no vēstījumiem, informēja Neatkarīgā.

Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība, vēstīja laikraksts.

ASV lidsabiedrības apdraud nopietnākais pilotu trūkums kopš 1960. gada, ko veicinās stingrāki pieredzes noteikumi jauniem pilotiem un sagaidāms pensionēšanās vilnis nozarē, raksta Wall Street Journal.

Jaunpieņemti noteikumi paredzēs, ka no nākamās vasaras ASV lidsabiedrības darbā varēs pieņemt pilotus ar 1,5 tūkstošu nolidotu stundu pieredzi, kas ir sešas reizes vairāk nekā patlaban spēkā esošais minimums.

Tas palielinās arī izdevumus jaunu pilotu apmācībām. Tikmēr tūkstošiem lielāko lidsabiedrību pilotu drīzumā sasniegs 65 gadus, kas ir obligāts pensionēšanās vecums.

Savukārt 2014. gadā ASV stāsies spēkā noteikums, kas paredzēs ilgāku pilotu atpūtas laiku. Tas varētu likt lidsabiedrībām palielināt savu pilotu skaitu 5% apmērā. Daļa ASV pilotu arī pāriet uz Eiropas lidsabiedrībām.

Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem – nākamo astoņu gadu laikā ASV lidsabiedrībām vajadzēs darbā pieņemt 60 līdz 90 tūkstošus pilotu, lai aizstātu pensionējušos un segtu trūkumu, kas radīsies jaunu regulāciju rezultātā. Aplēses liecina, ka gandrīz puse ASV pilotu ir vecāki par 50 gadiem.

Notikumi Rīgas fondu biržā 2007.gada 3.ceturksnī, atbilstoši Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja Āra Dreimaņa sniegtajai informācijai:

-Alternatīvajā akciju tirgū First North Latvijā pirmais Sertificētais konsultants

-Indekss sasniedz rekordu un turpina kāpumu

-OMX Derivatīvu biržā Stokholmā sāk piedāvāt tirdzniecību ar nākotnes līgumiem uz Baltijas tirgojamo indeksu OMX

-Pieaug tirdzniecības aktivitāte

-Jauni biržas biedri

Alternatīvajā vērtspapīru tirgū pirmais sertificētais konsultants

Septembrī Rīgas Fondu birža parakstīja līgumu ar korporatīvo finanšu uzņēmumu Eventus Partners (agrāk Biznesa Risinājumi), kas kļuvis par pirmo sertificēto konsultantu, kas drīkstēs pārstāvēt uzņēmumus alternatīvajā vērtspapīru tirgū First North Latvijā.

LTRK padomes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas solās būt īpaši karstas

Rīt, 20. martā, notiekošās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un padomes priekšsēdētāja vēlēšanas un debates tādas solās būt vispirms jau tādēļ, ka uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu ir konkurence – kandidē pašreizējais padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kā arī uzņēmējs un bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Par vēlēšanu «karstumu» liecina priekšvēlēšanu laika batālijas organizācijā. LTRK padome 11. martā – divas nedēļas pirms vēlēšanām – apturēja jaunu biedru uzņemšanu līdz vēlēšanām. G. Belēvičs nekavējoties paziņoja, ka tas tiek darīts ar mērķi ierobežot konkurenci. Savukārt padome izsaka bažas par iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Eiropas Savienība pieprasa, lai Krievijā tiktu atcelts tā saucamais “royalties” jeb nodoklis, ko lidsabiedrības maksā par atļauju pārlidot Krievijas teritorijai. Šis nodoklis gadā sasniedz 200 miljonus ASV dolāru. ES apgalvo, ka tā ir atradusi abām pusēm piemērotu risinājumu, taču Krievijas Satiksmes ministrija atsakās to pieņemt. “royalties” vēsture aizsākās 1970. gadā, kas Padomju Savienība atļāva ārvalstu lidsabiedrībām lidot pāri Sibīrijai ar degvielas uzpildes iespēju Maskavā. Par to lidsabiedrībām bija jāmaksā nodeva krievu nacionālajai lidsabiedrībai Aeroflot. Ārvalstu lidsabiedrības piekrita šādam lēmumam, jo vienīgā alternatīva Sibīrijai bija lidojums pāri Ziemeļpolam, kas ir par astoņām stundām ilgāks. Taču lidsabiedrībām sākot izmantot tālo lidojumu lidmašīnas, kas varēja veikt pārlidojumu bez degvielas uzpildes Maskavā (non-stop lidojumi), radās zaudējumi Krievijai. Rezultātā Maskava astoņdesmito gadu vidū ieviesa jaunus noteikumus, proti, ārvalstu lidsabiedrībām ir jāmaksā pārlidošanas nodoklis, neatkarīgi no tā vai tiek veikta nolaišanās Krievijā vai nē. Tagad ES norāda, ka šim pārlidošanas nodoklim varētu aizkavēt Krievijas pievienošanos Pasaules Tūrisma organizācijai (PTO). Krievijas puse ir izteikusi paskaidrojusi ES, ka tā vēlas šo nodokli paturēt vēl līdz 2013. gadam, jo no šīs naudas, ko iekasē tikai Aeroflot, tiek finansēta Krievijas lidojumu drošības sistēmas modernizācija. Aeroflot viceprezidents Levs Košhļakovs ES piedāvājumu pielīdzina “politiskai izspiešanai”. Pēc viņa atzinuma ES piedāvājums ir tikai par labu vienai pusei un līdz ar to šī jautājuma izskatīšana vēl varētu palikt neskarta līdz pat 2013. gadam. Arī Krievijas Gaisa satiksmes federālā aģentūra uzskata, ka “royalties” atcelšanas noteikumi nedrīkstētu ietekmēt Krievijas pievienošanos PTO, bet tie ir vairāk orientēti uz Krievijas gaisa telpas atvēršanu ārvalstu lidsabiedrībām.

Rīgas Fondu biržas indekss OMXR šā gada pirmajā ceturksnī turpināja pieaugt, februāra vidū sasniedzot vēsturisko rekordu biržas pastāvēšanas vēsturē - 726,5 punktu atzīmi, kas ir par 10,8% vairāk kā gada sākumā, Db.lv informēja biržas korporatīvo komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis.

Pēc tam gan indekss sāka krist un marta beigās tas nostabilizējās pie 662,28 punktu atzīmes, kas bija par 1% vairāk nekā gada sākumā. Līdzīgi notikumi bija vērojami arī 2006. gada sākumā, kad indekss OMXR arī pārsniedza 700 punktu atzīmi, 2006.gada 10.janvārī sasniedzot iepriekšējo maksimumu -711,96 punktu atzīmi.

Indeksu kāpums bija vērojams arī pārējās Baltijas biržās. Baltijas biržu indekss OMX Baltic Benchmark (OMXBBGI) šogad ceturkšņa laikā pieauga par 4%, sasniedzot 882,44 punktus februāra sākumā un nostabilizējoties pie 779,35 punktu atzīmes marta beigās.

Būtiski palielinājās arī tirdzniecības apgrozījums ar Rīgas Fondu biržā kotētajām akcijām, veidojot 42,807 miljonus eiro, kas bija par 44,4% vairāk salīdzinājumā ar 2006.gada pirmajiem trim mēnešiem. Biržā veikto darījumu skaits 2007.gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 15,4% (11,136 darījumi 2007.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 13,167 darījumiem atbilstošajā periodā 2006.gadā). Taču palielinājās vidējā darījuma summa, tā pieauga par 71% - no 2251 eiro 2006.gada pirmajā ceturksnī līdz 3844 eiro šogad. Tas izskaidrojams ar pieaugošo ārvalstu biedru aktivitāti Rīgas vērstpapīru tirgū - jaunākie tirgus dati liecina, ka ārvalstu biedru darījumi ar Latvijas uzņēmumu akcijām ir 2-3 reizes lielāki nekā vietējo biedru darījumi.

Nevalstisko organizāciju ieņēmumi pērn sasnieguši 463,47 milj. eiro, kaut arī vairumam – 76,63% no tām – ieņēmumi bijuši mazāki par 10 000 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pārskatus par 2018.gadu iesnieguši 17 882 biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēti subjekti, no tiem 92,8% ir biedrības, bet 5,9% – nodibinājumi. Kopumā Latvijā reģistrēti nepilni 24 tūkstoši nevalstisko organizāciju, tiesa, pēdējos gados tās likvidētas mazāk nekā pirms, piemēram, deviņiem gadiem. Tajā pašā laikā likvidēto organizāciju skaits ik gadu ir salīdzinoši neliels, tas straujāk palielinājies vien pēdējos divos gados. Interesanti, ka vairāki DB aptaujātie bija pārsteigti par nevalstiskā sektora iespaidīgo ienākumu apmēru, vienlaikus, ieraugot šajā sektorā darbojošos, atzina, ka grūti situāciju vērtēt, jo ieņēmumi tiek gūti nevis tikai un vienīgi no ziedojumiem, bet arī no biedru naudām un pakalpojumu sniegšanas, kā arī dotācijām. Minēto ienākumu avotu dažādība arī esot galvenais iemesls, kāpēc to grūti novērtēt. Vienlaikus tika pausta atziņa, ka nevalstiskais sektors Latvijā ir pieņēmies spēkā un to nevar nepamanīt.

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas fondu biržā ir notikuši vairāki jauni notikumi - atklāja alternatīvā vērtspapīru tirgu, indekss atsāka kāpumu, pieauga tirdzniecības aktivitāte, kā arī biržai pievienojās jauni biedri, Db.lv informēja OMX Group sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Brasliņa.

Atklāj alternatīvo vērtspapīru tirgu

Rīgas Fondu birža 1.jūnijā atklāja alternatīvo vērtspapīru tirgu First North. Līdz ar First North infrastruktūras izveidošanu Latvijā arī vidējiem un maziem uzņēmumiem ir radīta iespēja strauji attīsties, izmantot akciju tirgus radītās iespējas. Vairāki Sertificētā konsultanta statusa kandidāti jau ir sākuši pārrunas ar uzņēmumiem par to akciju iekļaušanu First North.

Trīs galvenie uzņēmumu ieguvumi no dalības alternatīvajā tirgū ir izdevīgas finansējuma piesaistes iespējas, augstāka atpazīstamība un uzticamība sadarbības partneru acīs, liecina First North Ziemeļvalstu tirgū kotēto uzņēmumu vadības viedokļi.

Krievijas lidsabiedrības Aeroflot iestāšanās starptautiskā lidsabiedrību aliansē SkyTeam ir paredzēta 2006.gada 14.aprīlī. Šobrīd lidsabiedrība iziet komerciāla audita procedūru, no kuras rezultātiem būs atkarīgs iestāšanās datums. Pārrunas par Aeroflot iestāšanos aliansē sākās 2004.gada maijā. Tika paredzēts, ka lidsabiedrība iestāsies SkyTeam jau 2005.gadā, bet termiņš tika pārnests uz šī gada martu. Saskaņā ar Aeroflot sākuma prognozēm, pateicoties iestāšanai aliansē, lidsabiedrības peļņa 2 gadu laikā pieaugs par 20 miljoniem ASV dolāru. Tam vajadzētu notikt pateicoties sēdvietu noslogojuma palielinājumam, efektīvākam lidojumu grafikam un aviācijas parka izmantošanai.

Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum ir kļuvusi par Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) asociēto biedru atbilstoši sava juridiskā statusa izmaiņām, informēja asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Valsts akciju sabiedrība Latvijas Hipotēku un zemes banka kopš 2014.gada 1.janvāra atbilstoši akcionāra - valsts - lemtajam mainīja statusu un nosaukumu, atteicās no bankas licences un kļuva par valsts akciju sabiedrību Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum. Tā kā par LKA biedriem atbilstoši statūtiem var būt tikai Latvijā reģistrētas bankas un ārzemju banku filiāles, Altum mainīja statusu arī LKA un kļuva par otro asociēto biedru. Tagad LKA ir 21 biedrs (17 Latvijā reģistrētas bankas un 4 ārzemju banku filiāles), kā arī divi asociētie biedri http://www.bankasoc.lv/lv/par_asociaciju/dalibnieki.html.

Kapitālsabiedrību, kuras pilnībā pieder Rīgas pašvaldībai, pamatkapitālā pērn kopumā ieguldīti 5,37 milj. Ls, tajā skaitā ieguldot pašvaldības nekustamos īpašumus 5,07 milj. Ls un kustamo mantu 304,04 tūkst. Ls apmērā, liecina pašvaldības pagājušā gada publiskais pārskats, kuru 20. jūnijā plāno skatīt Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Lielākais ieguldījums veikts SIA Rīgas nami, jo uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīti apbūvēti zemes gabali 4,91 milj. Ls vērtībā. SIA Rīgas pilsētbūvnieks pamatkapitālā ieguldīts nekustamais īpašums 139 tūkst. Ls latu vērtībā. Tāpat veikti ieguldījumi SIA Rīgas ūdens pamatkapitālā – 17,9 tūkst.Ls, savukārt SIA Rīgas namu pārvaldnieks pamatkapitālā ieguldīta kustamā manta.

Pagājušā gada beigās ilgtermiņa ieguldījumi asociēto kapitālsabiedrību kapitālā veidoja 34,3 milj. Ls, gada laikā palielinoties par 0,012 milj. Ls, liecina informācija pārskatā.

Savukārt Rīgas pašvaldības ilgtermiņa līdzdalība radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos pērnā gada beigās veidoja 416,1 milj. Ls latu. Ilgtermiņa ieguldījumi radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā bija 381,8 milj. Ls, gada laikā palielinoties par 1,4 milj. Ls.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ir veicis Latvijas lielāko arodbiedrību ietekmes pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības vērtējumu par arodbiedrību lomu un spējām aizstāvēt savu biedru intereses, kā arī lai noteiktu ietekmīgākās Latvijas arodbiedrības un tās vadītājus.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā visietekmīgākā arodbiedrība, kas visveiksmīgāk aizstāv savu biedru intereses, ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), bet atpazīstamākā arodbiedrību vadītāja ir LIZDA līdere Inga Vanaga.

Pētījuma dati liecina: vairāk kā puse (59%) aptaujāto uzskata, ka arodbiedrības biedri kopumā ir labāk aizsargāti nekā cilvēki, kuri nav arodbiedrībā (45% — drīzāk ir labāk aizsargāti, 14% — noteikti ir labāk aizsargāti), savukārt ceturtā daļa aptaujāto (24%) norāda, ka arodbiedrības biedri kopumā nav labāk aizsargāti. 17% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

“Pētījuma rezultāti nepārsteidz, tie drīzāk apstiprina tēzi, ka arodbiedrību loma, nozīme un ietekme Latvijā joprojām ir būtiska un visdrīzāk arodbiedrības kā savu biedru interešu aizstāvības institūcijas tuvākajā laikā nepazudīs no “sabiedrisko organizāciju kartes”. Turklāt ir vairāki spilgti arodbiedrību piemēri, kuru centienus un darbību sabiedrība pamana un novērtē un kuras, paceļot balsi, spēj sapurināt politiķus, radīt stresu ierēdņos un beigu beigās panākt saviem biedriem un visai nozarei vēlamu rezultātu,” pauž SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.

airBaltic draud uzkāpšana uz tā paša grābekļa, tāpat kā jau bankrotējušajām lidsabiedrībām Malev un Spanair, tāpēc Latvijas nacionālajai.

Eirozonas krīze, pieaugošas degvielas izmaksas un lielais nodokļu slogs Eiropas lidsabiedrībām šogad radīs 600 miljonus dolāru lielus zaudējumus, prognozējusi Straptautiskā Aviotransporta asociācija (IATA). Eiropas reģionālajiem gaisa pārvadātājiem, pie kuriem pieskaitāms arī airBaltic, situācija ir sevišķi sarežģīta.

Konkurence savā starpā un ar zemo cenu lidsabiedrībām ir nežēlīga, ieņēmumi ir nepietiekami, bet Eiropas Komisija arvien stingrāk raugās uz valsts piešķirtajiem aizdevumiem lidsabiedrībām, nereti kvalificējot tos kā neatļautu valsts atbalstu un liekot atmaksāt.

Skumjākais no nesenajiem piemēriem tam ir ungāru lidkompānija Malev, kam Eiropas Komisija (EK) janvāra sākumā piesprieda atmaksāt teju 400 milj. dolāru lielo valsts atbalstu, tādējādi pieliekot punktu 66 gadus ilgušajai Malev darbībai. Malev nebūt nav vienīgā lidkompānija, kas pašlaik ir zem EK lupas - ir uzsākta izmeklēšana par 172 milj. dolāru lielo iespējamo Maltas valdības restrukturizācijas atbalstu Air Malta, izmeklēšana turpinās Czech Airlines, arī Slovēnijas Adria Airways dzīvo no valsts fondu atbalsta - pērn Slovēnijas valdība lidsabiedrībā ieguldīja 49,5 milj. eiro.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga pārkāpusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, lidsabiedrībai Ryanair piemērojot ievērojami zemāku maksu par lidostas pakalpojumiem nekā lidsabiedrībai airBaltic, atklājusi Konkurences padome.

Padome lidostai piemērojusi sodu 50 tūkst. Ls apmērā, kā arī uzlikusi par pienākumu par saviem pakalpojumiem piemērot pamatotus un nediskriminējošus maksājumus, lidsabiedrībām nodrošinot skaidri saprotamu informāciju par to, cik maksā katrs lidostas pakalpojums.

Salīdzinot abām lidsabiedrībām piemērotos maksājumus, KP atklāja, ka par līdzvērtīgiem pakalpojumiem – bagāžas apstrādi, pasažieru kāpņu nodrošināšanu, gaisa kuģu izstumšanu pirms izlidošanas u.c. – airBaltic lidostai maksājusi par 82% vairāk nekā Ryanair. Turklāt airBaltic vēl papildus bijis jāapmaksā lidostas administratīvās izmaksas, kas Ryanair nebija jāmaksā, tā minēto procentuālo atšķirību vēl palielinot, atzīmē padome.

Šobrīd likumdošana paredz, ka, lai dibinātu politisku partiju, minimālais biedru skaits ir 200, tādēļ jēdzienu «partija» viegli pārvērst par sinonīmu «šaurai interešu grupai». Protams, neliels biedru skaits nodrošina iespēju būt sociāli aktīvām arī mazām grupām, tomēr šim likuma ir arī negatīvā puse, tādēļ mans priekšlikums ir ar likumu noteikt konkrētu biedru skaitu, ko partijai jāsasniedz pēc diviem, pieciem un desmit gadiem.

Arī esošajām partijām jāpiemēro tādi paši noteikumi un jāsaprot, kā strādāt, lai partijas biedru skaits palielinātos.

Lai veicinātu arī jaunu partiju izveidi, sākumā obligātais biedru skaits varētu būt mazāks, piemēram, 500 biedru. Pēc diviem pastāvēšanas gadiem tas varētu būt jau 1000 biedri. Pēc pieciem gadiem, piemēram,10 000 partijas biedri.

Esošajā situācijā ir ļoti vienkārši izvairīties no atbildības, noveļot to uz priekšgājēju pleciem: visas nelaimes šobrīd radušās, jo vainīga ir iepriekšējā koalīcijas padome. Valsts nevar pieņemt lēmumu, kurā virzienā doties, ministri (tāpat arī koalīcijas) mainās reizi gadā vai pat biežāk, kas nozīmē īslaicīgu, ne ilgtermiņa lēmumu pieņemšanu.

Lielākā daļa (65,2%) Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru pauž atbalstu eiro ieviešanai Latvijā, savukārt 27,3% iestājas par nacionālās valūtas saglabāšanu, liecina LTRK biedru aptauja. Lielākais eiro atbalsts ir vidējo un lielo uzņēmēju vidū.

Citu atbildes variantu izvēlējušies 7,5% aptaujāto, kas nereti skan kā frāze – vēl neesam aplēsuši, kas mums būtu izdevīgāk, prezentējot aptaujas rezultātus sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un valdes loceklis Andris Vanags.

«Lūkojoties uz mikrouzņēmumiem redzam, ka 45,5% respondentu atbalsta eiro ieviešanu no 2014. gada 1. janvāra, 19,7% eiro ieviestu, bet pēc 2014. gada, savukārt 27,3 iestājas par lata saglabāšanu,» skaidroja J. Endziņš. LTRK vadītājs arī norādīja, ka ļoti līdzīgas ir arī mazo uzņēmēju atbildes – 50% atbildējuši, ka eiro ieviešanu atbalsts no 2014. gada 1. janvāra, 19,7% aicina pagaidīt un eiro ieviest pēc 2014. gada, savukārt 22,4% vēlas saglabāt nacionālo valūtu un 7,9% ir vēl cits viedoklis.

Otrdien, 29.maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par kārtību, kādā komersantam piešķir atzītā svaigu banānu svērēja statusu un izsniedz atļauju svaigu banānu svēršanai, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace.

MK noteikumi izstrādāti, lai realizētu Eiropas Komisijas (EK) regulu par Kopienas muitas kodeksa izveidi un tās normu īstenošanai nacionālā līmenī. Noteikumu sagatavošanas nepieciešamību paredz Muitas likuma deleģējums MK noteikt muitas un kontroles kārtību.

Svērēji ar īpašo statusu strādās tikai Latvijas muitas zonās, tas ir, šis statuss nekādi neattiecas uz tirdzniecību. Nepieciešamību ieviest Eiropas Savienībā (ES) šādu īpašu svaigu banānu svērēju statusu ir noteikuši daudzie ES atklātie krāpšanās gadījumi ar banānu kravu ievešanu ES no trešajām valstīm – tā kā ievedmuitas maksājumi tiek rēķināti no kravas svara, dokumentos tika uzrādīts ievērojami mazāks banānu svars, attiecīgi samazinot nomaksājamos nodokļus. Lai novērstu šo situāciju, tiek ieviests atzītā banānu svērēja statuss.

Lai gan prioritāte ir iekšējie darbaspēka resursi, tomēr jomās, kurās varētu būt nepieciešamība piesaistīt kvalificētus speciālistus no citām valstīm, tas jādara pēc iespējas efektīvāk, samazinot administratīvos šķēršļus darba devējiem, kā arī vienkāršojot procedūras, skaidro Labklājības ministrija.

Lai darba devējiem samazinātu administratīvos šķēršļus un pārņemtu Eiropas Savienības (ES) direktīvās noteikto normu prasības, Labklājības ministrija (LM) rosina vienkāršot darba izsaukumu apstiprināšanu un darba atļauju saņemšanu ārzemniekiem.

Darba devējam Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē turpmāk vairs nebūs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegta izziņa par viņa nodokļu parādiem. Tā vietā darba devējam iesniegumā, kurā pamatota nepieciešamība nodarbināt ārzemnieku, būs jāietver tikai apliecinājums, ka viņam nav VID administrēto nodokļu parādu.

Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas NVA izsniegs darba atļaujas ārzemniekiem, kuri Latvijā atzīti par cilvēku tirdzniecības upuriem. Minētās darba atļaujas tiks izsniegtas arī tiem cilvēkiem, kuriem piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā ES dalībvalstī, vai viņu ģimenes locekļiem, ja viņi vienu gadu būs jau uzturējušies un strādājuši Latvijā saskaņā ar Imigrācijas likumu. Atvieglot kārtībā darba atļaujas tiks izsniegtas arī to ārzemnieku ģimenes locekļiem, kam Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss.

Finanšu nozares asociācijai pievienojies jauns asociētais biedrs – SIA “PayRay”. Tas dibināts 2020. gadā un ir Lietuvā reģistrēta un licencēta kredītiestādes “PayRay Bank”, UAB meitas uzņēmums.

SIA “PayRay” sniedz uzņēmumu finansēšanas pakalpojumus - īstermiņa un ilgtermiņa kredītus, faktoringu un līzingu juridiskām personām. Asociācijā SIA “PayRay” darbosies Līzinga komitejā un Piedziņas jautājumu darba grupā.

“Finanšu nozares asociācijas mērķis ir sadarbībā ar valsts, nevalstiskā sektora un citu nozaru partneriem mērķtiecīgi uzlabot uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumu vidi Latvijā, kā arī veicināt Latvijas finanšu nozares starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Novērtējam jaunā asociētā biedra pievienošanos Asociācijai, kuru mērķi, intereses un vērtības sakrīt ar Finanšu nozares asociācijas uzstādījumiem un pamatprincipiem,” uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) Ģenerālajā asamblejā 27.martā nobalsoja pret izmaiņām statūtos un reorganizāciju, kas ļautu apvienoties ar Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP).

Tā kā LOK nobalsoja pret apvienošanās procesu, vēlāk paredzētajā LSFP kopsapulcē par to nemaz netiks lemts.

Lai LOK varētu pārņemt visas LSFP saistības, tās statūtos būtu nepieciešams apstiprināt izmaiņas ne tikai biedru sarakstā un statusos, bet arī to tiesībās. No 99 delegātiem par izmaiņām statūtos nobalsoja 39, bet pret bija 60.

Mazāk kašķējoties, panāksim daudz vairāk 

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri...

Savukārt par reorganizāciju tika atdotas 35 balsis, pret - 60, bet viens biļetens bija nederīgs.

Lai juridiski iesāktu apvienošanās procesu, atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam starp LOK un LSFP ir jānoslēdz rakstveida reorganizācijas līgums, kas pirms tam ar divām trešdaļām klātesošo biedru balsu jāapstiprina abu minēto organizāciju biedru sapulcēs.

Šobrīd izstrādātais plāns paredz, ka apvienošanās process ar pieteikumu Biedrību un nodibinājumu reģistrā par reorganizācijas līguma stāšanos spēkā noslēdzas 12.jūlijā. Reorganizācijas procesa rezultātā LSFP visas savas saistības un mantu nodod LOK un beidz pastāvēt.

Tiek uzsvērts, ka reorganizācija paredz atvērtākas, spēcīgākas un vienotākas organizācijas izveidi, kas sastāvētu no 101 biedra, tajā skaitā 26 asociētajiem biedriem. Vienotas organizācijas izveide palīdzētu risināt efektivitātes jautājumus, samazinot administratīvās izmaksas un veicinot laika resursu ekonomiju starp amatpersonām un biedriem, kā arī sadarbībā ar valsts institūcijām, kurām turpmāk komunikācija noritētu ar vienu sarunu partneri.

Ir paredzēts, ka turpmāk LOK prezidents būs LOK Izpildkomitejas priekšsēdētājs un vadīs tās darbu, savukārt ikdienas LOK darbību vadīs ģenerālsekretārs un divi valdes locekļi, kas visi kopā veidos LOK Valdi. LOK Izpildkomitejā turpmāk būs 20 locekļi - LOK prezidents, desmit olimpisko sporta veidu federāciju pārstāvji, četri LOK biedru pārstāvji, Asociēto sporta veidu federāciju pārstāvis, Atlētu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un Starptautiskās Olimpiskās komitejas loceklis.

«KLM Royal Dutch Airlines» no 26. marta palielinās lidojumu skaitu Eiropā, piedāvājot saviem klientiem plašāku savienojumu klāstu. 2006. gadā «KLM» prognozē pieaugumu par vairāk nekā 5 % salīdzinĆjumā ar šī brīža rezultātiem ASK (available seat kilometer) indeksam - lidmašīnas pasažieru skaita attiecībai pret veikto distanci kilometros visā pasaulē, kur KLM veic savu darbību. Nīderlandes lidsabiedrība arī turpmāk Latvijā nodrošinās 2 lidojumus no Rīgas lidostas uz Amsterdamas Schiphol lidostu ar atgriešanos nedēļas nogalē – sestdienās un svētdienās. KLM pārvadā pasažierus no Latvijas uz vairāk nekā 50 galamērķiem Eiropā, bet kopā ar «SkyTeam» alianses partneru lidsabiedrībām uz vairāk nekā 900 galamērķiem visā pasaulē. KLM nostiprinās savu starpkontinentālo tīklu, saglabājot jaunos lidojumus uz Entebi un Hiderabadu, kas uzsākti šoziem, un palielinot lidojumu skaitu no Dubaijas līdz diviem lidojumiem abos virzienos katru dienu.

Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka pie virzītā “airBaltic” scenārija valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra Latvijas valsts interesēs.

Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.

No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”

Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu, un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pus miljards eiro.