Latvijas pārstāvji - radošā apvienība "Skudras Metropole" - uzvarējuši vērienīgākajā un prestižākajā pasākumu rīkotāju konkursā "BEA World Festival", kurā tiek apbalvoti labākie izklaides un kultūras pasākumi no visas pasaules, informē R/A "Skudras Metropole" projektu vadītāja Nora Kancīte.

"Skudras Metropole" 1. vietu ieguva par pērnā gada nogales "Citādām Ziemassvētku vakariņām", kuras starptautiskā žūrija atzina par labāko nominācijā "Privātais pasākums".

BEA (best event award) festivāls un konkurss notika jau 14. gadu, šogad tajā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules, sākot ar Eiropas lielvalstīm - Itāliju, Vāciju, Lielbritāniju - un beidzot ar Indiju, Austrāliju, Ķīnu, Izraēlu, ASV u. c. Pasākumu rīkotājiem šī balva ir līdzvērtīga kā Grammy balva mūziķiem vai Oskars kino nozares speciālistiem, tāpēc pat iekļūšana tā dēvētajā šortlistē ir cienījams panākums. Dienu pirms apbalvošanas ceremonijas Milānā, kur šogad risinājās "BEA World Festival", nominētais pasākums bija jāprezentē starptautiskai žūrijai, kurā bija gan daudzu ietekmīgu kooperāciju un zīmolu mārketinga nodaļu vadītāji (Ferrari, Lavazza, Red Bull, Oriflame, Airbus u. c.), gan pasaules prestižāko pasākumu aģentūru pārstāvji.

Ceļu būves uzņēmums Binders autoceļa A 13 posma asfalta segas pārbūves darbu laikā veiksmīgi atrisinājis nestandarta situāciju – no būvniecības zonas "evakuējis" aizsargājamas skudras un ķērpjus.

Atbilstoši līgumsaistībām ar VAS Latvijas Valsts ceļi, uzņēmums pavasarī uzsāka autoceļa A13 Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) asfalta segas maiņu gandrīz 12 km garā posmā jeb no 144,7. līdz 156,4.km. Daugavpils novadā būvdarbu posma ceļmalās atradās izciršanai paredzēti koki, ko saglabāt nebija iespējams, jo ievērojami apdraudēja autotransporta kustības drošību.

Būvdarbu plānošanas procesā tika konstatēts, ka dažos no kokiem sastopama aizsargājamā kukaiņu suga – spožā skudra (Lasius fuliginosus – lat.), kā arī aizsargājama ķērpju suga – liepu parmelīna (Parmelina tiliacea – lat).

Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta (DU DZTI) Biosistemātikas departamenta vadošais pētnieks Dr.biol. Maksims Balalaikins pastāstīja, ka konkrētajā ceļa posmā sastopamajos kokos mitinās vairākas kukaiņu sugas, kas barojas ar trūdošo koksni un norādīja, ka pēc aizsargājamo kukaiņu un ķērpju sugu konstatēšanas, Dabas aizsardzības pārvalde izvirzīja īpašas dabas aizsardzības prasības, kas jāievēro, veicot konkrētā ceļu posma rekonstrukciju.

Radošā apvienība “Skudras Metropole” un dizaina risinājumu uzņēmums “Don’t Panic” saņēmuši zelta godalgas vērienīgākajā un prestižākajā pasākumu rīkotāju konkursā “Eventex Awards 2023”, kurā tiek apbalvoti labākie izklaides un kultūras pasākumi no visas pasaules, informē Radošās apvienības “Skudras Metropole” vadītāja un radošā direktore Gundega Skudriņa.

“Eventex Awards 2023” festivāls un konkurss notiek jau 13. gadu. Tas radīts, lai atzīmētu radošumu, inovācijas un efektivitāti nozarē. Tā ir visaugstāk novērtētā atzinība pasākumu un mārketinga pasaulē, kas ir patiess izcilības simbols. Šogad konkursam tika iesniegts rekordaugsts projektu skaits - 761 pieteikums no 49 valstīm, kurus vērtēja 83 žūrijas locekļi.

Starp finālistiem un balvu saņēmējiem tādi zīmoli un notikumi, kā Netflix, Porsche, Audi AG, FIFA World Cup Qatar 2022, Qatar Airways, Budweiser, China Motors Limited, SkyShowtime, PwC, RedBull, Twitch, Adobe un daudzi citi.

"“Dabas Galerija” ir unikāls mūsu komandas projekts, kas prasa milzu darbu un lielu atbildību, bet tajā pat laikā parāda, ka esam uz pareizā ceļa. Daudzi “Dabas Galerijas” sasniegumi un jau 11. godalga gada laikā apliecina, ka projekts ir ļoti laikmetīgs, sabiedrībai vajadzīgs un attīsta pasākumu un tūrisma nozari. Piedzīvojums dabā visām maņām, kas ne tikai iedvesmo un izklaidē, bet arī izglīto. No sirds priecājos un lepojos par Latviju un visas komandas lielo darbu!”, tā par paveikto stāsta G.Skudriņa.

Konkursā “Eksporta un inovācijas balva 2023”, kuru jau astoņpadsmito gadu rīko Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, aicināti pieteikties jauno tūrisma produktu attīstītāji.

Pieteikšanās konkursa kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts 2023”, turpināsies līdz 3.oktobrim, ņemot vērā to, ka siltais rudens Latvijas tūrisma uzņēmumiem joprojām ir saspringts darba laiks, jo ļāvis turpināt aktīvu tūrisma sezonu.

“Lai arī tūrisma nozare piedzīvojusi straujas pārmaiņas un Latvijas tūrisma uzņēmumiem šis nav bijis viegls laiks, konkurss “Eksporta un inovācijas balva” aizvien ļauj mums gūt pārliecību, ka Latvijā ir tūrisma produkti, kuri spēj konkurēt starptautiskajā tirgū, ir ilgtspējīgi un saistoši gan vietējai, gan ārvalstu auditorijai. Arī šogad sevi pieteikuši vairāki interesanti tūrisma objekti, kurus labprāt redzētu starp balvas nominantiem,” saka LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Radošā aģentūra Skudras Metropole atklājusi jauno vasaras projektu “Digitālo ziedu galerija - šampanieša bārs”, svinot uzņēmuma 20 gadu jubileju un Gundegas Skudriņas apaļo jubileju.

Trīs nedēļas, no 3. jūnija līdz 22. jūnijam, LU Botāniskajā dārzā Mākslīgais intelekts, digitālie mākslinieki un Skudras Metropoles komanda apvienojas, lai radītu jaunu pieredzējumu - laikmetīgu pop-up galeriju “Digitālo ziedu galerija - šampanieša bārs”.Tehnoloģiju radītās iespējas, instalāciju māksla apvienojumā ar šarmantu, kaislīgu sievišķību, mūzikas skaņu mākslu un floriogrāfiju. Neiespējamā pasaule savienojumā ar iespējamo. Neiespējami stāsti realitātē. Emociju piedzīvojums, kas veidojas no katra paša pieredzes un sajūtām. Vilinoši un atturīgi, sapņaini un skaudri. Fantāzija, kas realizējusies dzīvē vai dzīve fantāzijās…

Digitālo ziedu izstāde.Sievietes dzīves stāsts - sarunas starp puķēm.6 mākslas darbi, kuros ziedi, dominējošā roze - simbols vēlmēm, skaistumam un perfekcijai - ataino idilliskās dzīves un tumšās zemūdens straumes kontrastus. Sievietes tūkstoš lomas, dvēseles atvari, alkas pēc balansa un harmonijas, kas spoguļojas dzīves realitātē. Pārmaiņu procesi cilvēkā un sabiedrībā. Jautājumi un atbildes starp ziediem.

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā Rīgā atklāta kafejnīca ar noteikumiem «Noslēpumu dārzs», ko radošā apvienība «Skudras metropole» organizē sadarbībā ar Paulig un Kuk Buk restorānu.

Kafejnīcas «Noslēpumu dārzs» organizatori šogad aicina apmeklētājus aizdomāties par ilgtspējību un sociālo atbildību. Tas iespējams, arī atbalstot Rīgas oāzi – Botānisko dārzu ar mājās izdzertās kafijas biezumiem un radot labvēlīgākus augšanas apstākļus dārza augiem. Apmeklētāju atnestos kafijas biezumus kā bioloģisko mēslojumu Botāniskais dārzs eksperimentālā kārtā tālāk izmantos augsnes uzlabošanai. Botāniskais dārzs priecājas par sadarbību, jo ar šī projekta palīdzību cer sev piesaistīt uzmanību pasākumu organizēšanas jomā.

Kafejnīca ar noteikumiem «Noslēpumu dārzs» būs atvērta līdz 17. jūnijam, vienas iepriekš veiktās rezervācijas laikā viesu uzturēšanās var ilgt tikai 1,5 stundu. Botāniskajā dārzā atvērtās kafejnīcas darba laiks darba dienās ir no pulksten 12.00 līdz 22.00 un brīvdienās no pulksten 11.00 līdz 23.00.

Mūziķis Igo atradis savu izpausmes veidu ne vien caur mūziku, bet arī dzeju un grafiku

Ar zīmolu Igo. Akcents Personībai pieejams plašs lietu klāsts – grafiskie mākslas darbi, glāzes, krūzes, šķīvji, galdauti, spilveni, kartītes, apģērbs, sveces. To idejas autors ir mūziķis un dzejnieks Igo, kurš atzīst, ka mākslas klātbūtne viņa ikdienā bijusi jau kopš bērnības, jo mamma ir grafiķe, kura viņu ņēma līdzi, kad devās ielās zīmēt un skicēt.

«Lai gan esmu pirms tam uzstādījis konkrētu plānu, tas nav vienīgais, ar ko ir jānodarbojas. Jauno dizainu veidošana ir cieši saistīta ar to, vai es varu sakārtot savu ikdienu un veltīt konkrētu laiku un enerģiju tam, lai domātu par jauniem zīmējumiem. Laika trūkums ir viens no klupšanas akmeņiem. Ja vien zinātu, kā izdarīt tā, lai laika ir vairāk un diena ir garāka, un tajā izdotos visu iecerēto realizēt,» spriež mākslinieks, kurš ikdienā strādā tandēmā ar dizaineri Gitu Straustiņu. Abi sagatavo dizaina darba uzdevumu, stilistisku un to, kā vēlētos to redzēt. Pēc tam darbi tiek novirzīti ārpakalpojuma sniedzējiem, kuru ir prāvs pulks, jo katrai detaļai ir nepieciešams savs meistars.

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Turpmākās valdības veidošanas sarunas atkarīgas no tā, vai partija «KPV LV» «uzmetīs» Ministru prezidenta amatam izvirzīto Jāni Bordānu un viņa pārstāvēto Jauno konservatīvo partiju (JKP), uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Ņemot vērā valdības veidošanas gaitā radušos sarežģījumus, kā arī politisko spēku paziņojumus par attiekšanos startēt viena vai otra vadītā valdībā, patlaban ir būtiski nodrošināt iespējamo vairākumu, norādīja Skudra. Viens no tādiem varētu rasties, ja tā dēvētajam partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) politiķa Arta Pabrika «četriniekam», kura sastāvā ir arī nacionālā apvienība, «Jaunā vienotība» un Zaļo un zemnieku savienība, savā pusē izdotos pārvilināt «KPV LV», kas gan iepriekš apliecināja atbalstu Bordāna veidojamajam Ministru kabinetam.

Politologs uzsvēra, ka pašlaik vērojamā situācija atgādina balsojumu par Saeimas priekšsēdētāju, kur vienā pusē kopā balsoja JKP un «KPV LV», bet otrā - «Pabrika četrinieks».

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Korporatīvajās gada nogales ballēs ir lieliska iespēja uzņēmuma vadītājam apliecināt darbiniekiem, ka ir daļa no komandas.

Vienas receptes, kā priekšniekam uzvesties gadu mijas ballē, nav, atzīst DB uzrunātie organizāciju psihologi un pasākumu rīkotāji, tomēr visi ir vienisprātis, ka sliktais tonis ir būt rezervētam, uz visu notiekošo noskatīties it kā no malas un drīz pēc oficiālās uzrunas svinības pamest.

Viens no uzņēmuma vadītāja pienākumiem gada nogales ballē ir uzrunas teikšana, un DB aptaujātie eksperti uzsver, ka šim uzdevumam nevajadzētu pieiet vieglprātīgi, bet gan sagatavoties, jo darbinieki sacītajā patiesi ieklausās.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Radošā apvienība Skudras metropole producentes Gundegas Skudriņas vadībā decembrī aizvadījusi vairākas tehnoloģiju vakariņu gastronomiskās performances, kurās integrētas dažādas tehnoloģijas, programmas, aplikācijas u.c.

VEF radošajā kvartālā tika radīta īpaša Ziemassvētku un ziemas noskaņu atmosfēra, kuras centrā bija 9m garš galds, no kura izplūst piparkūku smarža, dūmi vai paceļas sniegoti kalni, kas ik mirkli rada kādas brīnumainas pārvērtības.

Citādo Ziemassvētku vakariņu pamatā bija tas maģiskais brīnums, pēc kura cilvēki ilgojas, kad tuvojas gada izskaņa. Ierasts, ka gada ģimeniskākajos svētkos visi sēžas ap lielo galdu, bauda deviņus ēdienus un svin kopā būšanu. Šajā gastronomiskajā performancē to radīja 21.gs noskaņās, integrējot dažādas tehnoloģijas, programmas, aplikācijas utt. cilvēki nokļuva it kā citā pasaulē, viņi ne tikai baudīja gardo maltīti un centās uzminēt unikālo ēdienu sastāvdaļas, bet ik pa laikam izbrīnā iepleta acis, vērojot brīnumainas pārvērtības.

Eco Baltia grupas uzņēmuma SIA Eko Kurzeme sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca, kuras izveidē investēti 3,25 miljoni eiro, ir pilnībā pabeigta un jau 15.janvārī uzsāks savu darbu ar pilnu jaudu, informē uzņēmumā.

Rūpnīcā, kas atrodas Grobiņas pagastā Skudras, SIA Liepājas RAS atkritumu poligona teritorijā, sākotnēji plānots sašķirot 8000 tonnas sadzīves atkritumu gadā, bet šķiroto atkritumu apjomu iespējams palielināt līdz 30 000 tonnām gadā.

«Rūpnīcas darbība tiešā veidā samazinās to atkritumu daudzumu, kas nonāks apglabāšanai poligonā Ķīvītes. Līdz šim Liepājas reģionā savāktie sadzīves atkritumi tika vesti apglabāšanai šajā poligonā, taču, līdz ar rūpnīcas darbības uzsākšanu, no atkritumiem varēsim nošķirot otrreiz izmantojamās izejvielas – piemēram, stiklu un plastmasu, kas tālāk jau tiks nodotas pārstrādei. Rūpnīcas darbības nodrošināšanai plānots izveidot vairāk nekā 10 darbavietas,» stāsta SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā trešo gadu pēc kārtas tiks īstenots gastronomisks projekts.

Šā gada projekts «Stāsti par ziediem» pārvērš vecu siltumnīcu ūdensdārzā.

Projekts tiks īstenots tikai trīs nedēļas – līdz 2. jūnijam.

Projekta koncepts paredz, ka apmeklētāji nokļūst ziedu pasaulē, kur tekoša ūdens pavadījumā iegūst siltas vasaras nakts piedzīvojumu. Multifunkcionālo ūdensdārzu radījusi radošā apvienība «Skudras metropole» - producente Gundega Skudriņa ar komandu.

Ūdensdārzs «Stāsti par ziediem» būs atvērts katru dienu, gaidot viesus noteiktā laikā. Vakariņas servēs šefpavārs Raimonds Zommers.

No rītiem ūdensdārzā tiks organizētas tikšanās, kuru laikā tiks sniegtas zināšanas par ziedu kultūru un pielietojumu pavārmākslā, galda klājumos, dekorācijās un konditorejā.

Investējot 3,25 miljonus eiro, Eco Baltia grupas uzņēmums SIA Eko Kurzeme atklāja jauno sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu, kas apkalpos visu Liepājas reģionu, informē uzņēmums.

Šī ir Eco Baltia grupas pirmā atkritumu šķirošanas rūpnīca un vērienīgākais investīciju projekts 2015.gadā. Tā ir uzbūvēta, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 1,28 miljonu eiro apmērā, Nordea bankas finansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā, savukārt 170 tūkstoši eiro ir SIA Eko Kurzeme finansējums.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca atrodas Grobiņas novada, Grobiņas pagastā Skudras, SIA Liepājas RAS sadzīves atkritumu poligona teritorijā.

Rūpnīcā sākotnēji plānots sašķirot 8000 tonnu sadzīves atkritumu gadā, taču šķirošanas jaudas iespējams palielināt līdz pat 30 tūkstošiem tonnu gadā. Tas nodrošinās rūpnīcas attīstības potenciālu nākotnē un ļaus sasniegt mērķi - samazināt atkritumu poligonā noglabājamo atkritumu apjomu. Lai nodrošinātu rūpnīcas darbību, izveidotas vairāk nekā 10 jaunas darbavietas, kas nenoliedzami ir sociālekonomisks ieguvums reģionam.

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild alkoholisko dzērienu importētājas un izplatītājas SIA Amber Distribution Latvia izpilddirektors Pāvels Fiļipovs. «Mēs esam vienīgais uzņēmums, kas mazumtirgotājiem vietējā tirgū izplata AS Latvijas balzams ražoto produkciju un lielākais alkoholisko dzērienu importētājs Latvijā. Mūsu atbildības joma ir arī Latvijas balzama ražoto produktu mārketings. Amber Distribution Latvia ir daļa no Baltijā lielākās alkoholisko dzērienu holdingkompānijas Amber Beverage Group,» stāsta P. Fiļipovs.

Kā un kad radās Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Mēs esam daļa no Amber Beverage Group, kas tika izveidota 2014.gadā. Šajā holdingkompānijā ietilpst tādi uzņēmumi kā alkoholisko dzērienu ražotājs AS Latvijas balzams, mazumtirgotāji - SIA Bravo jeb LB veikali Latvijā un Bravo Alco Lietuvā, loģistikas uzņēmums Amber Logistics, kā arī dzērienu izplatītāji Bennet Distributors Lietuvā un Amber Distribution Estonia Igaunijā. Uzņēmuma nosaukums balstās uz vārdu «dzintars», kas ir vietējais dārgakmens ar senu vēsturi un tirdzniecības tradīcijām, ar ko var lepoties visas Baltijas tautas. Ar to simboliski – gan logo, gan nosaukuma ziņā - saistīts grupas nosaukums.

Ēnu apkarošanā līdz šim labākā likusies stratēģija skaitīt kapeikas, nevis miljonus. Iemesli – tajās pašās ēnās tīti

Intensīva un mērķtiecīga ēnu apkarošana valsts maku varētu piepildīt ar vairāk nekā 1,5 miljardiem eiro nodokļu maksājumos, kas pašlaik sagulst nevis publiska, bet privāta rakstura interešu kabatās. Aplēses par šo summu paliks tikai aplēses līdz brīdim, kad politiskā ieinteresētība šo naudu pārbērt valsts makā būs nobriedusi tiktāl, ka vairs neizskatīsies pēc ēnu apkarošanas plānu zīmēšanas tikai zīmēšanas pēc.

Gadu no gada par vienu no lielākajiem ēnu ekonomikas iemesliem tiek piesaukta sabiedrības lielā iecietība pret šo sērgu. Tā teikt, roka nepastiepjas prasīt čeku no friziera vai auto mazgātāja. Tomēr tie ir sīkumi. Tāda pati tolerance, tikai efektā daudzkārt spēcīgāka, ir kliķes politiķiem. Tiem pie varas esošajiem, kurus, acīmredzot, iespējams raustīt un grūstīt pēc sirds patikas, lai mēs kā valsts mīdītu ēnu ekonomikas skudras, bet lāčus izliktos nemanām, kaut nāsīs jau sistos dvaka no lāča mutes zobainā dobuma. Kurš kuru te spoguļo – sabiedrība varu vai tomēr otrādi?

Dizainers Mārcis Ziemiņš radījis produktu "Spray Box", kas apvieno gaumīgu dizainu ar šobrīd svarīgu funkciju - roku dezinfekciju.

Brīdī, kad arī M.Ziemiņa nozarē, tāpat kā daudzās, tika norauts stopkrāns, atcelti un apstādināti pilnīgi visi esošie un tuvākās nākotnes projekti, dzima doma, kas tiešā mērā ir saistīta ar šī brīža situāciju.

"Pirmkārt, mani rīkoties pamudināja apziņa, ka ļoti gribu kādam palīdzēt un radīt ko tādu, kas atvieglotu kādam ikdienu šajā mums visiem sarežģītajā laikā. Nedaudz papētot tirgu un apsekojot sabiedriskas iestādes, kurās ir izvietoti roku dezinfekcijas stendi, sapratu, ka gribu radīt stendu, kas atšķiras no citiem. Galvenā doma man bija radīt tādu stendu, lai rokas dezinficēt varētu, nepieskaroties stendam/pogām/ pumpīšiem, kuriem ir pieskārušies vēl simtiem citu cilvēku pirms manis. Man kā dizainerim, protams, svarīgi ir, lai stends ne tikai perfekti un droši pilda savu galveno funkciju, bet ir arī vizuāli pievilcīgs, elegants un estētisks, un tas organiski var iederēties telpas interjerā, to tikai papildinot, ne izbojājot kopējo dizainu," stāsta M.Ziemiņš.

Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā virs Amatas upes namiņā, kas veidots no spoguļiem, un zvaigžota debess juma vērošana.

Par to gandarīta eksperimentālā projekta "Piedzīvojums spoguļnamiņā" autore - radošās apvienības "Skudras metropole" vadītāja Gundega Skudriņa un dizaina risinājumu uzņēmuma "Don't Panic" dizainers Mārcis Ziemiņš, kurš plašāk pazīstams ar roku dezinfekcijas stenda "Spray Box" dizaina izstrādi.

Vēl ir iespējams pieteikties uz īpašu "Paulig" kafijas rituālu, kāds "Spoguļnamiņā" tiks organizēts katru dienu visas vasaras garumā.

Namiņš paredzēts tiem, kuri meklē dabas klātbūtni, ir gatavi jaunām sajūtām un pieredzei. Visiem, kuri vēlas gūt iedvesmu, prieku, izbaudīt ko nebijušu. Tiem, kuri nemeklē komfortu un ērtības, kuru tur nav, bet gan vēlas baudīt putnu dziesmas, upes čalošanu, meža burvību. Tiem, kuri vēlas relaksēties no ikdienas steigas, urbāniem pilsētu džungļiem un kņadas, un smelties mieru un labsajūtu dabas valdzinājumā.

Latvijas vēstniecībā Somijā aizvadīta gastronomiskā performance, iepazīstinot ar Latvijas virtuvi, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

Pasākuma mērķis bija atzīmēt un iepazīstināt ar Rīgas-Gaujas reģiona iegūto titulu: Eiropas gastronomijas reģions 2017.

Vakara gaitā tika uzsvērta Latvijas gastronomija, skaistā daba un tās veltes. Ierodoties katram viesim tika pasniegts dzijas kamoliņš, ko ritinot, apmeklētāji nonāca līdz simboliskai Latvijas kartei. Tam sekoja izsmalcinātas vakariņas, sadalot viesus divās grupās un pārmaiņus vedot uz gastronomisko piedzīvojumu īpaši noformētās telpās: Gaujas jeb ūdens telpa, meža telpa un pļavas telpa, kur viesi baudīja desertu bišu dūkoņas pavadībā.

Uz pasākumu tika aicināti 40 viesi – Somijas vadošie gastronomijas žurnālisti, blogeri, viedokļu līderi, kā arī sabiedrībā zināmas personas. Latviju šajā pasākumā pārstāvēja Latvijas vēstnieks Somijā Uģis Bambe, Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča un LIAA direktors Andris Ozols.

"Esam sapratuši, ka, lai ietekmētu politiķus, drīzāk jāstrādā ar pārējo sabiedrību, to pašu tanti Bauskā vai onkuli Tukumā," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē šīs organizācijas prezidenta amatā atkārtoti ievēlētais Aigars Rostovskis.

"Jo tajā brīdī, kad tante Bauskā un onkulis Tukumā sapratīs, ka viņa pensijai, pabalstam bērniem un citām lietām tiešā veidā ir saistība ar politiskiem lēmumiem, un mums būs izdevies pārliecināt, ka šiem lēmumiem jābūt tālredzīgiem, gudriem u.tjpr., tad arī šie vēlētāji prasīs no politiķiem daudz gudrākus lēmumus".

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 30. marta numurā lasi:

Latvijas dienu laikā Lietuvā aizvadīta gastronomiskā performance Latvian Senses, prezentējot Lietuvas medijiem un viedokļu līderiem Latvijas virtuvi un ļaujot to ne vien nogaršot, bet izbaudīt teatrālā priekšnesumā, informē Rīgas Tūrisma un attīstības birojā.

Pasākuma mērķis bija atzīmēt un iepazīstināt ar Rīgas-Gaujas reģiona iegūto titulu: Eiropas gastronomijas reģions 2017, kā arī prezentēt Liepājas tūrisma piedāvājumu.

Vakariņu laikā viesi baudīja gastronomisko piedzīvojumu īpaši noformētās telpās. Gaujas jeb ūdens telpā īpašu priekšnesumu pavadībā tika pasniegta zupa, nēģi un ēdamais dzintars. Meža telpā kā Latvijas bagātība tika prezentētas bērzu sulas un bebra gaļa. Pļavas telpā viesi baudīja desertu bišu dūkoņas pavadībā. Noslēgumā visi viesi tika aicināti uz neformālām sarunām Liepājas atmosfērā – jūras šalkoņas, kaiju un vēja skaņās.

Latvijas gastronomijas pasākumu rīkoja Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs, Siguldas novada dome, Cēsu pilsētas dome un Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar LIAA Tūrisma departamentu un Liepājas pilsētas domi. Konceptu izstrādāja Skudras metropole, par ēdienu gādāja Restorāns 3, sadarbības partneri Vaidavas keramika un Valmiermuižas alus.