Krīze mainījusi visu alkoholisko dzērienu tirgu, patērētājiem atsakoties no «dārgā gala». Ievērojamas izmaiņas skārušas arī alus tirgu - Piecu gadu laikā divreiz samazinājies alus patēriņš krogos, skārdeņu alus jau aizņem 15 % no tirgus, izstumjot pudeļu alu, bet no populārāko alu TOP 10 izkrīt mazās ražotnes.

Mercedess uzvar skolas busu konkursā

Skolēnu autobusus par Šveices naudu iegādāsies no SIA Domenikss un no uzņēmumu SIA Latursus, UAB Salociai ir Partneriai, BMC Sanayi ve Ticaret A.S apvienības

«Mēs tiešām piedāvājām ļoti zemu cenu un, lai to izdarītu, mums nācās pielikt ne mazums pūļu,» uzsver SIA Domenikss (Mercedes) direktors Viktors Troicins.

«Prognozes, ko izteicu gan es, gan citu autobusu piegādātāju pārstāvji šā gada februārī par «ērto konkursu» Mercedess autobusiem, ir piepildījušās,» uzsver Latvijā topošā autobusu ražotāja a/s AMO Plant ārējo sakaru direktors Igors Graurs. «Domāju, ka, ņemot vērā faktus saistībā ar Mercedess skandalozo darbību 22 valstīs, tostarp Latvijā, vēl uz daudziem jautājumiem nāksies atbildēt gan iepirkuma konkursa komisijai, Iepirkumu uzraudzības biroja darbiniekiem un arī politiķiem,» norāda I. Graurs.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

SIA Domenikss skolēnu pārvadāšanai 27 pašvaldības nodrošinās ar 37 autobusiem ar 19 sēdvietām un vēl 35 pašvaldības ar 42 autobusiem ar 40 sēdvietām.

To paredz parakstīto līgumu apmaiņa starp Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) un SIA Domenikss par Latvijas – Šveices sadarbības programmas līdzfinansētā projekta īstenošanu. Pirms svinīgās parakstīto līgumu apmaiņas VRAA direktors Māris Krastiņš izteca cerību, ka vairs neradīsies nekādi birokrātiski šķēršļi, lai jau šogad un, iespējams pat rudenī, pašvaldības saņemtu tik ilgi gaidītos autobusus skolēnu pārvadāšanai, norādīts VRAA informācijā. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem SIA Domenikss pirmajā iepirkuma daļā 27 pašvaldības nodrošinās ar 37 Mercedes-Benz Sprinter 516 CDI autobusiem, kuros ir 19 pasažieru sēdvietas un viena autobusa cena ir Ls 34 223,08 Ls (t.sk.PVN). Savukārt trešajā iepirkuma daļā 35 pašvaldībām SIA Domenikss piegādās 42 Mercedes-Benz Intouro autobusus, kuros ir 40 sēdvietas un viena autobusa cena ir Ls 136 779,73 (t.sk.PVN) Ls.

SIA Domenikss iesniedzis sūdzību saistībā ar skolēnu autobusi iegādi Rojas novadā, liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības mājaslapā.

Izsludinātajā konkursā par skolēnu autobusa ar 19+1 sēdvietām piegādi Rojas novada Domes vajadzībām uzvarēja SIA Motors Latvia. Kopējā līgumcena šajā konkursā ir 33,61 tūkst. Ls.

Jāatgādina, ka Domenikss skolēnu pārvadāšanai 27 pašvaldības nodrošinās ar 37 autobusiem ar 19 sēdvietām un vēl 35 pašvaldības ar 42 autobusiem ar 40 sēdvietām.

To paredz parakstīto līgumu apmaiņa starp Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) un SIA Domenikss par Latvijas – Šveices sadarbības programmas līdzfinansētā projekta īstenošanu.

Atbilstoši iepirkuma rezultātiem SIA Domenikss pirmajā iepirkuma daļā 27 pašvaldības nodrošinās ar 37 Mercedes-Benz Sprinter 516 CDI autobusiem, kuros ir 19 pasažieru sēdvietas un viena autobusa cena ir Ls 34 223,08 Ls (t.sk.PVN). Savukārt trešajā iepirkuma daļā 35 pašvaldībām SIA Domenikss piegādās 42 Mercedes-Benz Intouro autobusus, kuros ir 40 sēdvietas un viena autobusa cena ir Ls 136 779,73 (t.sk.PVN) Ls.

SIA Domenikss iesniedzis sūdzību saistībā ar skolēnu autobusu piegādi Preiļu novada pašvaldībai, liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības mājaslapā.

Izsludinātajā konkursā par skolēnu autobusa ar 19+1 sēdvietām piegādi Preiļu novada pašvaldības vajadzībām oktobra nogalē uzvarēja SIA Auto Īle un Herbst, kas par Volkswagen Crafter autobusu prasīja 39.4 tūkstošus latu.

Jāatgādina, ka Domenikss skolēnu pārvadāšanai 27 pašvaldības nodrošinās ar 37 autobusiem ar 19 sēdvietām un vēl 35 pašvaldības ar 42 autobusiem ar 40 sēdvietām.

To paredz parakstīto līgumu apmaiņa starp Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) un SIA Domenikss par Latvijas – Šveices sadarbības programmas līdzfinansētā projekta īstenošanu.

Atbilstoši iepirkuma rezultātiem SIA Domenikss pirmajā iepirkuma daļā 27 pašvaldības nodrošinās ar 37 Mercedes-Benz Sprinter 516 CDI autobusiem, kuros ir 19 pasažieru sēdvietas un viena autobusa cena ir Ls 34 223,08 Ls (t.sk.PVN). Savukārt trešajā iepirkuma daļā 35 pašvaldībām SIA Domenikss piegādās 42 Mercedes-Benz Intouro autobusus, kuros ir 40 sēdvietas un viena autobusa cena ir Ls 136 779,73 (t.sk.PVN) Ls.

Latvijā ražotie autobusi Amo Plant jaunu autobusu tirgū Latvijā ieņem līderpozīcijas, liecina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati.

Amo Plant tirgus daļa jauno autobusu tirgū šā gada pirmajos septiņos mēnešos ir 22,4% ar kopumā pārdotiem 11 autobusiem. Latvijā ražotajiem autobusiem seko Mercedes-Benz spēkrati ar 20,4% tirgus daļu un desmit pārdotiem autobusiem. Trešajā vietā ierindojies Volkswagen ar 18,4% tirgus daļu un deviņiem pārdotiem autobusiem.

Kopumā šā gada septiņos mēnešos jaunu autobusu tirdzniecība sarukusi par 64% - pērn šajā laika posmā tika pārdoti 136 autobusi, bet šogad - 49.

Šā gada jūlijā jaunu autobusu tirdzniecība sarukusi par 39% - no 23 pārdotām vienībām 2011.gada jūlijā līdz 14 šogad.

Eiropas Savienība vēlas dekarbonizēt autobusus un kravas automašīnas, turklāt ir iniciatīvas to darīt daudz straujāk, turklāt no 2030. gada atļaut reģistrēt tikai bezemisiju pilsētas autobusus; Latvijā šajā virzienā pagaidām vēl tiek sperti tikai pirmie biklie soļi.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Kravas transportlīdzekļu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizācija – kā sasniegsim 2030.gada atjaunojamās enerģijas un konkurētspējas mērķus?. Latvijā vieglie un smagie kravas transportlīdzekļi, komunālais transports, kā arī autobusi veido vairāk nekā 40% no visām autotransporta emisijām, tomēr diskusija par kravas automašīnu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizāciju nenotiek. Ir daudz jautājumu par to, cik var ātri ieviest (pāriet uz) biometāna un citu alternatīvo degvielu (LNG, CNG, ūdeņraža) transportlīdzekļiem, kā paātrināt kravas transporta un autobusu elektrifikāciju, kā mainīt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļu likmes un degvielu nodokļus. Par to, kā varētu rīkoties Latvija, kādus risinājumus īstenot un kādā laikā, jau tuvākajā laikā būtu jābūt konkrētiem projektiem, kurus diskusijās apspriest un tad attiecīgi pieņemt to īstenošanai nepieciešamos lēmumus.

«Paldies par mīlestību, ko veltāt savai profesijai – ķīmijai!» šādi pateicības vārdi tika daudzināti Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē (RTU MLĶF), kur notika ikgadējais Latvijas ķīmijas un dabaszinātņu skolotāju seminārs, kurā tika sveikti trīspadsmit labākie ķīmijas skolotāji, kuri savus skolēnus izcili sagatavojuši studijām RTU. Stipendijas studijām saņēma arī divi izcilākie MLĶF studenti.

Skolotāji no Latvijas reģioniem un Rīgas saņēma RTU MLĶF un citu institūciju – Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), Latvijas Organiskās sintēzes institūta, AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Olainfarm» – apbalvojumus.

Šogad par sasniegumiem skolēnu sagatavošanā ķīmijā un prasmi ieinteresēt skolēnus tālākajām studijām ķīmijas nozarē RTU ķīmijas profesores Emīlijas Gudrinieces vārdbalvu LZA pasniedza Ziemeļvalstu ģimnāzijas ķīmijas, bioloģijas un dabaszinību skolotājai Vēsmai Sūnai. Viņa ķīmijas studijām iedvesmojusi daudzus skolēnus, tostarp, RTU jauno zinātnieci, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošo pētnieci Dagniju Loču. V. Sūna atzina, ka apbalvojums viņas dzīvē ir ļoti zīmīgs un visiem klātesošajiem skolotājiem novēlēja skolēnus, kuri sekotu ķīmijas aicinājumam un izvēlētos arī savu turpmāko dzīvi saistīt ar šo zinātni.

Sākot ar šī gada 9.aprīli, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pieņem darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Lai pieteiktos, darba devējam ir jāaizpilda NVA mājaslapā ievietotā pieteikuma veidlapa un tā jāiesniedz NVA filiālē, kuras darbības teritorijā plānots izveidot darba vietu skolēnam.

Vasaras nodarbinātības pasākumā tiks iesaistīti skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Pasākuma mērķis - veicināt skolēnu nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem iespēju iegūt darba prasmes, iemaņas un darba pieredzi.

Darba devējs ar skolēnu slēgs darba līgumu uz NVA norādīto skolēna nodarbinātības laiku pasākumā un nodrošinās darbu vadītāju, kurš palīdzēs skolēnam apgūt darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas.

Televīzijas kanālā "Tava klase" programmēšanas nodarbībās "Learn IT" sasniedz arī tos skolēnus, kuri nekad nav programmējuši.

Programmēšanas nodarbību "Learn IT" līdzdibinātāja Linda Sinka divas reizes nedēļā vada programmēšanas stundas jaunajā televīzijā kanālā "Tava klase" trešās līdz sestās klases skolēniem.

"Prieks redzēt, ka bērni seko līdzi mācību saturam un šādi varam sasniegt skolēnus visā Latvijā. Programmēšanas platformā "Scratch" redzam, ka bērni veido savus projektus pēc Lindas paraugiem, dalās ar tiem un apgūst pamatus. Par to mums liels prieks. Daudzi no viņiem savu profilu šajā platformā izveidojuši tieši tagad, kad sākās projekts "Tava klase", līdz ar to mums ir izdevies sasniegt tos skolēnus, kuri nekad nav mēģinājuši programmēt," saka Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja.

Autotransporta direkcija grib skaidrību līdz rudenim; pārvadājumus var atdot autobusiem

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Fragments no intervijas:

Lai ATD piedāvātā sabiedriskā transporta koncepcija īstenotos, jātiek skaidrībā par dzelzceļa pārvadājumiem. Valdība atkal izdomāja, ka vēl jāpadomā. Ko un kad ATD ir svarīgi zināt par vilcienu iepirkumu, lai kādā brīdī nebūtu jādomā jauna stratēģija, jāmaina konkursa noteikumi?

Mums ir jāzina, būs vai nebūs jauni elektrovilces sastāvi. Ja būs, tad jāzina piegādes grafiks pa gadiem. Tas mums ir jāzina līdz šī gada rudenim, pats vēlākais novembrī. No tā ir atkarīgs maršrutu tīklu kilometru apjoms, un vairāk paliek autobusiem, ja vilcienu sastāvs netiek atjaunots. Ar esošo resursu VAS Pasažieru vilciens (PV) palielināt apjomu vairāk nevar. Ja ir jauni vielcieni, tad turpinām plānošanu sadarbībā ar PV, ņemot vērā, ka vilcieni ir pārvadājumu mugurkauls. Gan ne visā Latvijā, bet Pierīgā, elektrozonā un līdz Siguldai dīzeļvilcieni, kur kopumā ir 95% pasažieru. Tur daļa kilometru tiek pārlikta no autobusiem uz vilcieniem, un Jūrmalas, Ogres, Aizkraukles virzienā ir potenciāls izmantot efektīvāk vilcienus – taču tikai gadījumā, ja ir jauni sastāvi. Manā rīcībā esošajā plānā minēts, ka pirmie vilcieni parādās ar 2019. g. Lai tas notiktu, ir pēdējais laiks izsludināt konkursu.

Noslēdzies VSIA Autotransporta direkcija izsludinātais konkurss par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīklā vairākās daļās.

AS Nordeka kopā ar partneriem AS Rīgas taksometru parks un AS Liepājas autobusu parks atzīta par uzvarētāju konkursā Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļā Centrs-1A, bet kopā ar partneriem SIA Aizkraukles ATU, SIA Ogres autobuss un AS Liepājas autobusu parks atzīta par uzvarētāju konkursā „Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļā Centrs-1B, liecina AS Nordeka paziņojums Nasdaq Riga.

Nordeka kopā ar partneriem SIA AIPS, SIA Tukuma Auto un AS Liepājas autobusu parks atzīta par uzvarētāju konkursā Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļā Centrs-1C.

Ministru kabinets 27.maijā apstiprināja Satiksmes ministrijas papildus pieprasīto finansējumu 13 028 675 eiro apmērā no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai kompensētu zaudējumus reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un vilcieniem, kas radušies sakarā ar ārkārtējās situācijas noteiktajiem drošības un sociālās distancēšanās pasākumiem sabiedriskajā transportā.

Finansējums piešķirts, lai kompensētu reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un vilcieniem nesegtos zaudējumus 2020. gadā un radušos zaudējumus sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteiktajiem drošības un sociālās distancēšanās pasākumiem sabiedriskajā transportā ārkārtējās situācijas laikā, kā arī ārkārtējās situācijas seku mazināšanai 2021.gada 1.pusgadā.

No kopējā piešķirtā finansējuma 13 028 675 eiro apmērā 11 450 695 eiro ir paredzēti zaudējumu segšanai, kas radušies pārvadātājiem Covid-19 ietekmē 2021.gada 1. pusgadā, savukārt 1 576 756 eiro ir paredzēti norēķiniem par 2020. gadu. VSIA “Autotransporta direkcija” piešķirti 1224 eiro, lai kompensētu 2020. gada izdevumus saistībā ar pasažieru pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanu personām, kuras ieradās no ārvalstīm ar repatriācijas reisiem.

Dažādās stadijās ir lielie iepirkumi dzelzceļā un pārvadājumos ar autobusiem; pasažieru skaits attiecīgajos segmentos aug vai nostabilizējas.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu pieaudzis par 4,6% līdz 13,89 milj. pasažieru, bet ar regulāras satiksmes autobusiem un ar pilsētu elektrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits samazinājies attiecīgi par 0,4% līdz 104,1 milj. pasažieru un 1,2% līdz 61,95 milj. pasažieru, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Reģionālo pārvadājumu griezumā neliels kāpums par 1,6% līdz 35,5 milj. pasažieru, no kuriem 61% brauca ar autobusu, bet 39% – ar vilcienu. Ar autobusiem pārvadāto pasažieru skaits saglabājās gandrīz nemainīgs, proti, 21,78 milj. pasažieru. Kopējās izaugsmes pamatā ir gan labie laika apstākļi vasarā, kas mudināja pasažierus biežāk doties uz jūru, gan degvielas cenu kāpums, kas lika pārsēsties uz sabiedrisko transportu.

Kopš šā gada sākuma, kad parādījās ziņas par to, ka sabiedriskā transporta vadītājiem, tostarp taksometru šoferiem, jāmaksā par mūzikas atskaņošanu savos transportlīdzkeļos, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) izsniegusi licences 370 taksometriem un 70 autobusiem, Db.lv stāstīja LaIPA Publiskošanas tiesību un reproducēšanas speciālists Mārcis Tukmanis.

«Ja salīdzina situāciju ar to, kāda tā bija pirms mēneša, varētu teikt, ka patlaban tā ir kļuvusi stabilāka un lēnām iet savu ceļu,» Db.lv norādīja LaIPA pārstāvis, jautāts par to, vai pēdējā laikā transportlīdzekļu vadītāji aktīvāk sākuši izņemt licences par mūzikas atskaņošanu.

Patlaban licences izsniegtas tūristu autobusiem, starppilsētu un starpvalstu autobusiem, bet nevienam Rīgas Satiksmes transporta līdzeklim. M. Tukmanis norāda, ka LaIPA vēl neadministrē iekšpilsētas autobusus, un tiem patlaban vēl pat nav noteikts tarifs, kas tiem varētu būt piemērots.

Noteiktais tarifs starppilsētu, tūristu un starpvalstu autobusiem un mikroautobusiem paredz, ka par mūzikas atskaņošanu un klausīšanos autobusā jāmaksā divdesmit lati kalendārajā gadā.

Rīgas starptautiskā autoosta iecerējusi blakus savai ēkai būvēt viesnīcu, pastāstīja autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule.

Viņa teica, ka noticis metu konkurss par Rīgas starptautiskās autoostas tālāko attīstību, jo tai ir 56 gadi, un visi loģistikas principi, kuri autoostā tika iestrādāti tajā laikā, šodien ir jau mainījušies. Pašreiz ir noslēgts līgums ar arhitektu uzņēmumu "Outofbox" par autoostas tālāko attīstību.

Gromule uzsvēra, ka tajā būtiska ir arī biznesa komponente. "Ņemot vērā, ka līdz ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi un jauno starppilsētu autobusu satiksmes konkursu vēl ir ļoti daudz neskaidrību, piemēram, par to, kā tiks organizēta satiksme pilsētā, mums ir svarīgi attīstīt arī papildu biznesa veidus. Tādēļ blakus autoostas ēkai esam iecerējuši izbūvēt viesnīcu," teica Gromule, skaidrojot, ka viesnīca potenciāli atrastos blakus autoostas ēkai Prāgas ielas pusē, kur pašreiz atrodas piebraukšanas vieta vieglajām automašīnām. Daļēji viesnīca varētu atrasties arī tagadējā autoostas ēkā.

26.augustā Ventspilī parakstīs trīspusēju pirkuma un finansējuma līgumu par sešu jaunu, Vācijā ražotu Mercedes Benz tālsatiksmes autobusu iegādi.

Autobusus piegādās SIA Domenikss, kas uzvarēja autobusu iegādes konkursā, bet finansējumu nodrošinās SIA Nordea Finance Latvia, kas savukārt pasludināts par uzvarētāju finansējuma konkursā.

Jaunie autobusi Ventspilī nomainīs 2000.gadā iegādātos Mercedes autobusus. Līguma summa, ieskaitot autobusu piegādi, servisa nodrošinājumu, autoatslēdznieku un autovadītāju apmācību, ir 1,46 miljons eiro. Saskaņā ar līgumu, Domenikss piegādās trīs lielas ietilpības autobusus (49 sēdvietas), 1 palielinātas ietilpības autobusu (69 sēdvietas), 1 mazas ietilpības autobusu (19 sēdvietas) un 1 vidējas ietilpības autobusu (34 sēdvietas). Autobusi nonāks Ventspilī šī gada beigās un nākošā gada sākumā. Autobusi kursēs starppilsētu nozīmes maršrutos (pārsvarā maršrutā Ventspils - Rīga).

«Daimler AG» mērķis ir dīzeļdzinēju uzlabošana, nevis aizliegšana. Dzinēju optimizēšana viennozīmīgi ir viens no stūrakmeņiem, lai mazinātu CO2 izmešu daudzumu, kas atstātu pozitīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām.»

«Daimler AG» jau līdz šim ir ieguldījuši miljardiem eiro, lai attīstītu dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju tehnoloģijas. Tuvāko desmit gadu laikā «Daimler AG» plāno atvērt četras jaunas un modernas ražotnes, kurās tiks ražoti hibrīddzinēji - Polijā, Ungārijā, Krievijā un Ķīnā.

Daimler» arī jau vairākus gadus ražo elektromobiļus. Plānots, ka līdz 2022. gadam mēs piedāvāsim ar elektrodzinēju aprīkotus Mercedess-Benz modeļus katrā no mūsu ražotajiem auto segmentiem.»

Mercedes-Benz ražotājs Daimler AG izskatīs SIA Domenikss autoservisa darbību Latvijā.

Tas darīts, atsaucoties uz vairāk nekā 50 Mercedes-Benz automašīnu īpašnieku lūgumu izvērtēt autoservisa darbību, kā arī tā sniegto pakalpojumu un servisa kvalitāti. Savā atbildes vēstulē Daimler AG norādījis, ka šis jautājums tiks nekavējoties risināts.

Apvienojoties Mercedes-Benz automašīnu īpašniekiem, tika izveidota domubiedru grupa www.sliktsserviss.lv, kur tika apkopoti šīs auto markas īpašnieku pieredzes stāsti un vākti paraksti.

Domubiedru grupa savā vēstulē Daimler AG norādīja, ka SIA Domenikss autoservisa pakalpojuma un servisa kvalitāte, viņuprāt, neatbilst vispārpieņemtajiem standartiem un apkalpošanas kritērijiem, skaidrojot, ka autoīpašnieki saskārušies ar neskaitāmām situācijām, kad SIA Domenikss autoservisa sniegtie pakalpojumi bijuši nekvalitatīvi un klientu apkalpošanas serviss neatbilstošs standartiem.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina valsts institūciju atbildīgās amatpersonas veikt tirgus izpēti un turpmāk īstenot reālajai situācijai atbilstošus ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus, informē LRB sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ansonska.

Pašreizējā valsts institūciju īstenotā prakse veikt iepirkumus, kas ir zem produktu, darbaspēka un citu saistīto izmaksu pašizmaksas, ne tikai nepalīdz nozarei, bet sekmē tās dziļāku ieslīgšanu pelēkajā zonā.

«Par nozares anekdoti jau kļuvuši regulāri valsts iestāžu pieprasījumi par 5 vai 7 eiro vienai personai nodrošināt kafijas pauzes ar sviestmaizēm ar gaļu un zivi, svaigiem augļiem un dārzeņiem, smalkmaizītēm un cepumiem, protams, sulām, ūdeni, kafiju un tēju, kā arī restorāna līmeņa servisu - balti galdauti un viesmīļi, transports uz un no notikuma vietas. Pat cilvēkam, kam matemātika nav stiprā puse, bet iepirkties nākas regulāri, ir skaidrs, ka par šādu summu neko no minētā nevar iegādāties pat lielveikalā. Tā vien šķiet, ka iepirkumu organizatoriem liekas, ka dzīvesstila restorāniem būtu jāsubsidē ierēdņu ēdināšana un jāstrādā zem pašizmaksas, kā arī jāmaksā darbiniekiem alga aploksnēs,» uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Pie pieciem jauniem mazas ietilpības autobusiem Mercedes Benz Vario tikusi SIA VTU Valmiera. Tos izmantos maršrutos, kur nelielā pasažieru skaita dēļ nav vajadzības sūtīt lielos autobusus. Tajos ir 19 sēdvietas, bet kopumā tie katrs var pārvadāt 30 cilvēkus. Visos autobusos ir apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtas.

«Jauno autobusu ekspluatācijas izmaksas būs zemākas nekā savu laiku jau nokalpojušajiem lielajiem autobusiem. Ietaupīt būs iespējams arī uz degvielas patēriņu, kas jaunajiem autobusiem ir ievērojami mazāks,» ar jaunajiem transporta līdzekļiem ir apmierināts uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš. Viņš uzsver, ka autobusu parka atjaunošana ir «nozīmīgs faktors, lai uzņēmums sniegtu kvalitatīvu pakalpojumu pasažieriem un strādātu ilgtermiņā». Tāpat uzņēmums plāno izmantot jaunos autobusus arī pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā komercpārvadājumos.

Transporta uzņēmuma finanšu direktors Māris Miezītis atklāj, ka autobusi iegādāti finanšu līzingā (SEB līzings), daļēji izmantojot pašu līdzekļus. Kopējās investīcijas, iegādājoties jaunos autobusus, ir ap 270 tūkst. Ls bez PVN.

Liepājas dome izsludinājusi konkursu par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem Liepājā.

Pieteikumus pieņems līdz šā gada 18. augustam. Pretendenta gada vidējam apgrozījumam kopā ar apakšuzņēmējiem regulāros pasažieru pārvadājumos par iepriekšējiem trīs noslēgtajiem finanšu gadiem jābūt ne mazākam par 120 tūkstošiem latu bez PVN, kā arī vismaz trīs gadu pieredzei regulāros pasažieru pārvadājumos, par ko ir saņemta pozitīva pasūtītāju atsauksme. Autobusu vecums visā līguma laikā nevar būt lielāks par 10 gadiem.

Liepājas pilsētas maršrutu tīkls tiek sadalīts četrās daļās, dodot iespēju pēc iespējas vairāk pretendentiem piedalīties konkursā. Zemākās cenas piedāvājums tiks noteikts katrai iepirkuma daļai atsevišķi. Piegādātājs piedāvājumu var iesniegt par jebkuru no iepirkuma daļām, kā arī par visām iepirkuma daļām kopā.

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam Eiropu padarīt klimatneitrālu, tomēr šobrīd nav plāna, kā atbalstīt tālsatiksmes autobusus pārejā uz oglekļneitrāliem risinājumiem. Šķiet, ka pastāv kopēja ilūzija par to, ka elektriskie vilcieni atrisinās visas ar tālsatiksmes transportu un klimata mērķu sasniegšanu saistītās problēmas.

Kamēr Eiropas un valstu iekšējie līdzekļi tiek ieguldīti dzelzceļa savienojuma izveidē un attīstībā, tālsatiksmes autobusi ir aizmirsti. Nākotnes tālsatiksmes transporta risinājumu pamatā nav tikai pārvietošanās ar vilcieniem, bet gan dažādu transporta veidu mijiedarbība. Pat Vācijā, kur ir ļoti blīvs dzelzceļa tīkls, autobusi ir ārkārtīgi svarīgi.

Pirmkārt, ir daudz lokāciju, kur vilcieni nekad nebrauks dažādu iemeslu dēļ, piemēram, sliežu ceļu būvniecība prasa laiku un ne vienmēr gūst pozitīvu atbalstu sabiedrībā, jo cilvēki nevēlas, lai dzelzceļš būtu blakus viņu pagalmam. “Rail Baltica” ir viens no piemēriem - mēs strādājam pie jauna vilciena maršruta attīstības, tomēr neesam spējuši panākt pietiekami lielu progresu.

Laika intervāls starp esošu un jaunu maršrutu samazinās no 8 uz 2 stundām, lēma Ministru kabinets.

Turpmāk pārvadātājiem būs vieglāk piekļūt starptautisko pārvadājumu tirgum maršrutos uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, jo samazināts pieļaujamais laika intervāls starp esošo un jaunu maršrutu, liecina valdības apstiprinātie MK noteikumi «Pasažieru starptautisko pārvadājumu ar autobusiem organizēšanas un veikšanas, maršrutu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas kārtība».

Noteikumi arī paredz vienkāršot informācijas iesniegšanas procedūru, ieviešot pārskatu par veiktajiem reisiem pasažieru regulārajos starptautiskajos pārvadājumos ar autobusiem iesniegšanu elektroniski un samazinot pārskata iesniegšanas biežumu. Turpmāk tas būs jāiesniedz nevis katru mēnesi, bet reizi ceturksnī.