Pētījumā atklāts, ka būtiski mainījusies sapratne par to, ko nozīmē būt labam skolotājam – tie no enciklopēdiskām zināšanu krātuvēm kļūst par mentoriem, par skolēnu virzītājspēku. Jaunieši augsti vērtē skolotājus, kuriem izdevies skolēnus aizraut un motivēt tā, ka skolēni paši pēc tam meklē ārpusskolas un alternatīvas izglītības iespējas, izmantojot skolotāju tikai kā atbalsta mehānismu.
Jaunieši visbiežāk sevi redz kā pasīvus ekonomikas dalībniekus un šo attieksmi pastiprina skolotāju un vecāku attieksme, jauniešus uzskatot par nenobriedušāmm un neracionālām personām. Arī jaunieši, gadījumos, kad pieņemti pašu vērtējumā nepareizi finansiāli lēmumi, to attaisno ar savu vecumu.
Galvenie informācijas avoti par finanšu lietpratību ir ģimene un skola. Pat ja skolēns savu finansiālo lietpratību vērtē negatīvi, savas ģimenes praktiskās zināšanas un prasmes viņš vērtē augstu un padomus, palīdzību prasa tieši vecākiem. Pētījums rāda, ka finanšu lietpratības vērtējums augstāks ir tiem jauniešiem, kas aktīvi piedalās savas mājsaimniecības norisēs, ģimenes biznesā un kuriem tiek uzticēta patstāvība kabatas naudas izlietojuma plānošanā ilgākā laika periodā. Arī algots darbs skolas laikā palīdz veidot izpratni par naudas vērtību un tēriņu plānošanu.
Raksti par tēmu
Skolu jaunieši redz kā teorētisko zināšanu ieguves vietu un, kaut gan atzīst ekonomikas teorijas nepieciešamību, vēlas lielāku teorētisko zināšanu integrēšanu reālajā dzīvē. Ne tikai skolēni, bet arī skolotāji uzsver praktisko zināšanu nepieciešamību, lai zināšanas, kas iegūtas skolā netiktu apgūtas tikai kontroldarbu un atzīmju dēļ, bet arī reāli tiktu izmantotas, skolēniem pieņemot finansiālus lēmumus.
Gada pirmajā pusē, LKA sadarbojoties ar Latvijas Universitāti, tika veikts antropoloģisks pētījums ar mērķi noskaidrot jauniešu finanšu lietpratību. Pētījumā tika analizētas jauniešu zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai pieņemtu saprātīgus lēmumus savās, savas ģimenes un kopienas interesēs, kā arī noskaidrota jauniešu izpratne par ekonomikas procesiem.
Pētījuma gaitā organizētas jauniešu diskusijas un intervijas 19 skolās no visiem Latvijas reģioniem, kopumā aptaujājot vairāk nekā 250 skolēnu, kā arī 15 skolotājus.
