«Latvijas valdības apsolījumu vēstules starptautiskajiem aizdevējiem ir Latvijas valsts nākotnes apķīlāšana,» teikts Tautas partijas līdera Andra Šķēles izplatītajā paziņojumā.
Jau 2008. gada nogalē, saskaņojot kopējo aizdevuma summu Latvijai, I.Godmaņa valdība devusi vairākus nepārdomātus solījumus aizdevējiem. Savukārt V.Dombrovska valdība, saņemot atsevišķu aizdevumu daļu, nav kautrējusies būtiski kāpināt cenu, ko valsts maksās par kredītu saņemšanu, un I.Godmaņa pieļauto jau vairākkārt «pārsolījusi,» pauž Šķēle. Viņš uzskata, ka valdība šobrīd gatava ieķīlāt jebko, lai tikai turpinātu uz parāda finansēt valsts tēriņus līdz vēlēšanām.
Tautas partijas līderis arī iztirzā visu iepriekšējo valsts ārējā parāda veidošanās vēsturi, galveno pārmetumu izvirzot E.Repšem, kas savulaik esot ņēmis lielus kredītus un mudinājis tāpat rīkoties arī citus. «Šo visaugstākajā līmenī izteikto pamudinājumu vislabprātāk sadzirdēja bankas, plaši atverot vieglas kreditēšanas durvis ikvienam,» apgalvo TP līderis. Viņš gan atzīst arī nelielu A. Kalvīša vainu, kurš «nebija gatavs iestāties pret pārmērīgi vieglo privātsektora kreditēšanu, acīmredzot, ticot, ka ar sabalansētu valsts budžetu būs gana pietiekami ilgtermiņa stabilitātei. Tāpēc privātā sektora milzu parāda eiro valūtas riski netika nekādi «apdrošināti» jeb novērsti, jo tas būtu prasījis krasu pretī stāvēšanu Latvijas Bankai monetārās politikas un komercbanku regulācijas jomās».
Savukārt bijušais Ministru prezidents I.Godmanis izvēlējies iet vieglāko ceļu, tas ir, uz valdības parāda straujas palielināšanas rēķina atverot iespēju privāto parādu faktiski pārfinansēt caur valsts budžetu. V. Dombrovskim tiek pārmesta nespēja šo procesu apturēt. «Ministru prezidents E.Repše riskēja ar savu māju, jahtu vai motociklu. V.Dombrovskis riskē ar valsti,» paziņo TP līderis, nenorādot, ar ko riskēja Kalvītis un Godmanis.
Šķēle iebilst pret kārtējo vēstuli SVF bez parlamenta dotā mandāta. «Skaidram rīcības plānam ir jābūt par katru eiro, ko valsts aizņemas: jāzina, kādam mērķim tas ir vajadzīgs un tiks izlietots, kā ar tā palīdzību izkļūsim no krīzes. Šāda plāna nav nedz valdības vadītājam, nedz finanšu ministram,» apgalvo A. Šķēle. «Ir naivi cerēt, ka tikai ar fiskālas politikas instrumentiem varēs strauji atdzīvināt tautsaimniecību. Naudas piegāde tautsaimniecībai sapratīgā daudzumā ir kritiski svarīga lieta. Eksporta izaugsme un importa preču aizstāšana ar vietējiem ražojumiem prasa nopietnas papildus finanses. To tirgū nav. Valdībai ir jāuzstājas kā lielākajam pasūtītājam nopietniem, prioritāri - infrastruktūras objektiem, kuri dod darbavietas, veicina ekportpakalpojumus vai rada importa aizstājējus,» norāda TP vadītājs.