Jaunākais izdevums

Tautas partijas priekšsēdētāja Andra Šķēles rīcībā varētu būt jauna, kompromitējoša informācija digitālās TV krimināllietā, tostarp par personām, kas nav 20 apsūdzēto vidū.

«Droši vien, ka man kāds komentārs, zinot to informācijas apjomu, kas šo septiņu gadu laikā pienācis klāt, varētu būt. Un tas varētu būt diezgan nepatīkams daudz kam, un te nav runa tikai par apsūdzētajiem,» tā raidījumā Kas notiek Latvijā? teica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, diskutējot par to, vai aiz Kempmayer bijuši latviešu bāleliņi.

Kā jau vēstīts, lielākā daļa no tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā apsūdzētajiem ir sabiedrībā zināmas personas, vairākas saistītas ar A. Šķēli. Apsūdzēto vidū ir A. Šķēles SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas finanšu konsultants Harijs Krongorns, bijusī A. Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks un A. Šķēles bijušais runasvīrs, zvērināts advokāts Jānis Loze. Viņi pārstāvēja A. Šķēli 2003. gadā sarunās par iespējamo SIA Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC) pirkšanu.

Vēl apsūdzēti Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis, Kempmayer Media Limited (KML) meitasuzņēmuma SIA Kempmayer Media Latvia (KMLat) valdes loceklis Jānis Svārpstons, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, likvidētā DLRTC bijušais ģenerāldirektors Guntars Spunde un Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, a/s Latvijas Naftas tranzīts padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Kvēps un citi.

Divdesmit apsūdzētajiem celtas apsūdzības pēc sešiem Krimināllikuma pantiem - par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā; par atkārtotu vai personu grupā veiktu naudas atmazgāšanu; par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā; par uzņēmuma darbinieka nolaidību; par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai veikta mantkārīgā nolūkā; par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks. Lielāko daļu - vienpadsmit personas - vaino naudas atmazgāšanā.

Apsūdzētie J. Loze un A. Ēķis Db iepriekš izteicās par apsūdzībām kā nepamatotām un absurdām. Par vainīgu sevi neatzīst neviens no 20 apsūdzētajiem. Daži no apsūdzētajiem skaidrojuši, ka nesaprot, kādus noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi norādījuši uz apsūdzības nepilnībām.

2002. gadā parakstītais līgums digitālās TV ieviešanai paredzēja tērēt vismaz 53 milj. USD jaunās tehnoloģijas ieviešanas pirmajam posmam, to finansējot no tobrīd DLRTC piederošajām LMT daļām, kā arī, iespējams, šīs daļas ieķīlājot. Visas valsts digitalizācijas izmaksas lēsa ap 150 milj.USD.

Nākamā tiesas sēde šajā lietā gaidāma 1.martā, savukārt pēdējā tiesas sēde digitālās televīzijas lietā notika pērn 25.novembrī. Krimināllieta apkopota aptuveni 70 sējumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Palešu blokus papildinās ar jauniem produktiem

Māris Ķirsons,22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgabaltiesai trešo reizi būs jāvērtē digitālās televīzijas krimināllieta

LETA,06.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

AT atzina par pamatotiem vairākus prokurora iesniegtajā kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā to, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas veiktu no apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka nozieguma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.

Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Apgabaltiesa decembra sākumā trešo reizi turpinās vērtēt digitālās televīzijas krimināllietu

LETA,01.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2.decembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Saistībā ar to, ka prokurore iesniegusi apsūdzības grozījumus lietas izskatīšanā šodien lietā tika pasludināts pārtraukums, jo apsūdzētie un viņu aizstāvji lūdza dot laiku, lai iepazītos ar grozīto apsūdzību un sagatavotos turpmākajam tiesas procesam.

Augstākā tiesa (AT) atcēla 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti.

Apelācijas instances tiesa 2021.gada 12.jūlijā attaisnoja visus apsūdzētos krimināllietā par virszemes digitālāstelevīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003.gadā un atbilstoši tam AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) noslēgto līgumu ar kompāniju "Kempmayer Media Limited".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā no jauna pabeidzot skatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu, lēma visas apsūdzētās personas attaisnot.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija - tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Aina Nicmane, tiesneses Iveta Brimerberga un Daiga Kalniņa norādīja, ka attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats ir Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punkts, proti, tiesa nekonstatēja apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Tiesa plašākus komentārus sniegs pēc pilna sprieduma sagatavošanas, kas sākotnēji paredzēta 26.jūlijā, bet lietas apjoma un juridiskās sarežģītības dēļ šis datums var mainīties. Šodienas spriedumu vēl varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Ar šodien pasludināto spriedumu par nevainīgiem atzīti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Uldis Kokins, bet kriminālprocesu daļā pret Māri Pauderu nolemts izbeigt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta (12.35) - Liepnieku un Ēķi atzīst par vainīgiem digitālās televīzijas lietā

LETA,15.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es uzņemtos lielāku drosmi par to, ka labāk mēs samazinām nodokļus, labāk pieļaujam lielāku budžeta deficītu, bet skaidri zinām, ka tauta, strādājoša tautsaimniecība nākamajos mēnešos budžetā dos naudu,» atzīmēja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

«Latvija ir iekritusi slazdā. Tas slazds ir ļoti dziļš. Šobrīd nedrīkst raustīties, ir jāveic labojumi. Ir jāsāk sarunas ar valūtas fondu no citām pozīcijām,» LTV1 raidījumā 100. Pants skaidroja A. Šķēle, iebilstot valdības realizētajai nodokļu pacelšanai. Mācību grāmatās neviens neraksta, ka krīzes laikā jāceļ nodokļi, tā ekspremjers.

Pēc A. Šķēles domām PVN ir jāmazina kā minimums līdz 18% likmei, jo ir nepieciešams atjaunot iekšējo patēriņu. Mazumtirdzniecības kritumu viņš salīdzināja ar «tuvu kara apstākļiem». «Jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis, lai cilvēki tos niecīgos, kas nu tomēr šobrīd ir, pabalstus, algas un varbūt iekrājumus, varētu lietot un apgrozīt lielāku preču masu,» teica A. Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man nav kauns, es neesmu neko zadzis,» atbildot uz Latvijas Televīzijas skatītāja jautājumu, vai viņam nav kauns nākt atpakaļ politikā norādīja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

LTV1 raidījumā 100. pants viņš prognozēja, ja, vēlēšanām tuvojoties, vekseļa lietas pieminēšana un citi pārmetumi droši vien izskanēs arvien vairāk un vairāk, taču ekspremjeram nav kauna atgriezties politikā. «Andris Šķēle maksā nodokļus pilnīgi precīzi saskaņā ar Latvijā paredzēto nodokļu likumdošanu. Esmu pārbaudīts krustām un šķērsām un nav bijis nekad neviena iebilduma,» teica Tautas partijas vadītājs, atbildot uz jautājumu, cik lielu summu nomaksājis nodokļos no slavenā vekseļa.

«Septiņi gadi, kopš esmu bijis projām, un tā valsts eiforiskā izaugsme, kas ir bijusi, un tagad tas milzīgais kritums, kas ir, protams, ļoti lielā mērā tiek asociēts ar Tautas partiju, un tā kā Tautas partiju no Andra Šķēles cilvēki nespēj nodalīt, tad arī šie septiņi gadi, ja tā var teikt, gribi vai negribi, ir manas atbildības gadi. Es, protams, neesmu priecīgs par šo situāciju un tādēļ domāju, ka tas ir jāvērš par labu, jo tā bedre, tas kritums, kur mēs esam šobrīd – Latvija to nav pelnījusi,» tā A. Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šķēle: lata devalvācijas jautājums nebūs dienaskārtībā vismaz līdz vēlēšanām

Guna Gleizde, Db,27.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balsojumā par pilnvarojumu valdībai sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem Saeima izšķīrusies par skaidru ceļu. Tas no dienas kārtības vismaz līdz vēlēšanām noņem lata devalvācijas jautājumu, raidījumā Kas notiek Latvijā? teica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Pilnvarojuma balsojums neļaus krīzes risināšanā izmantot monetāros instrumentus, un valdībai būs jārīkojas tikai ar fiskālajiem instrumentiem.

Viņš norāda, ka nebija iespējams variants, ka Saeima valdībai pilnvarojumu nesniegtu, jautājums bija tikai par konstruktīvāko risinājumu. Bet TP nostāšanos pret Jauno laiku pārējām koalīcijas partijām A.Šķēle sauc par «valdības motivēšana kaut kam pozitīvākam».

Maijā TP sola izstrādāt savu ekonomikas atveseļošanas programmu, pagaidām A.Šķēle deklarē, ka TP ir pret tālāku nodokļu celšanu. Tāpat esot jāmaina PVN likme, piemēram, tūrisma un viesnīcu sektorā, jo, viņaprāt, šobrīd Latvijā ir viens no nekonkurētspējīgākajiem PVN. Viņš pauž viedokli, ka, samazinot nodokļus, vairāk uzņēmēju maksātu nodokļus un mazinātos ēnu ekonomikas daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgalvojumi par ciparu TV projekta sadārdzinājumu vai starpnieku barošanu ir spekulatīvi, tendenciozi un neatbilst patiesībai, DB uzsvēra Lattelecom Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu vadītāja Līga Bite.

Lattelecom kā ikviens komercuzņēmums darbojas atbilstoši tirgus un konkurences situācijai, skaidroja L. Bite, vienlaikus atzīmējot, ka Lattelecom iecere piedalīties konkursā par ciparu TV ieviešanu ir saskaņota ar uzņēmuma akcionāriem (Latvijas valsti un TeliaSonera), kuri ir tieši ieinteresēti, lai uzņēmums darbotos sekmīgi un ar peļņu.

Tāpēc Lattelecom uzskata, ka ir absolūti nepamatoti vilkt paralēles starp iepriekšējo mēģinājumu Latvijā ieviest ciparu TV un Lattelecom realizēto valsts pāreju no analogās uz ciparu apraidi.

Diena 5.jūlijā raksta, ka bēdīgi slavenās firmas Kempmayer atvasi ciparu TV projekts turpina barot caur Lattelecom. Proti, tas, iespējams, ir izdevīgs arī Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem, lai būtu kur likt Kempmayer digitālgeitas rezultātā pārpalikušos raidītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andris Šķēle noliedz, ka viņa ģimene ir patiesā labuma guvēji Gērnsijā izveidotajā trastā Yew Tree Trast (YTT), kas bijusi digitālās televīzijas ieviesēja Kempmayer akciju turētāja. Vienlaikus Tautas partijas (TP) līderis atzīst, ka ir to dibinājis, bet atsakās sniegt skaidrojumus, ar kādu mērķi tas darīts. Tāpat A. Šķēle atteicās izskaidrot YTT saistību ar citu trastu Abacus, ka deviņdesmito gadu beigās A. Šķēlem izsniedza 29 miljonu latu vekseli.

A. Šķēle pēc ilgas iztaujāšanas atzina, ka dibinājis YTT, bet uzsvēra, ka tas nav uzņēmums tā klasiskā izpratnē un «tam, kas nav juridiska persona, nekas nevar piederēt». Trasts arī neesot uzskatāms par ofšoru. Pamatojoties uz šo juridisko niansi, A. Šķēle sākotnēji izvaicāts par saistību ar Kempmayer darījumos iesaistītajām Gērnsijā kompānijām uzsvēra, ka nav «ne dibinājis, ne man ir kāds uzņēmums tur bijis».

A. Šķēle arī kategoriski atteicās paskaidrot sabiedrībai, ar kādu mērķi YTT dibināts. «Bet man ir tiesības darīt, kā es vēlos. Katram cilvēkam ES ietvaros ir tiesības izvēlēties brīvi darbību, kā arī ceļošanu, kādu viņš vēlas. Man nav jāpaskaidro nekādas tādas detaļas, kas skar tikai mani personīgi. Es brīvi varu izvēlēties, kur ieguldīt savus naudas līdzekļus jebkurā vietā. Tik, cik man jānorāda deklarācijā, tik es arī norādīšu,» paziņoja A. Šķēle, atsakoties pateikt, cik ieguldījis YTT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portāls: Liepnieka liecības rāda, ka viņš bijis tikai Šķēles piesegs

Elīna Pankovska,08.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Andra Šķēles runas vīra, politehnologa Jurģa Liepnieka liecības digitālās TV krimināllietā atklāj, kā valstī kārtotas lielas lietas.

Ar ekspremjeru, apvienības Par labu Latviju (PLL) līderi A.Šķēli savulaik cieši saistītā J.Liepnieka liecības ir viena no retajām reizēm, kad A.Šķēles «shēmai» tik tuvu stāvoša persona izmeklētājiem atklājusi vērienīgās, tā sauktās digitālgeitas aizkulises, norāda portāls pietiek.com.

Šoruden sniedzot liecības digitālās TV krimināllietā Rīgas apgabaltiesā, A.Šķēle, ņemot vērā J.Liepnieka liecības, izvēlējās stratēģiju atzīt, ka interesējies par digitālgeitas mātes, britu pastkastītes firmas Kempmayer Media Ltd. (KML) iegādi un gribējis nopirkt vismaz 50%, taču tas neesot izdevies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saprotot to, ka 2010. gada budžets tiks pieņemts ar Starptautisko Valūtas fondu saskaņotajā versijā, Andris Šķēle, par kura atgriešanos Tautas partijas priekšsēža amatā šodien lemj partijas kongress, ir kļuvis skeptisks pret lata devalvācijas ātru efektu.

«Man šķiet, ja tā (devalvācija) notiktu rīt, tad jāprasa jau būtu dubulta atbildība no Latvijas Bankas. Gan par to, ka neveica devalvāciju savlaicīgi, gan par to, ka izdarīja devalvāciju sliktākajā brīdī,» uzrunājot savus partijas biedrus sacīja A. Šķēle.

A. Šķēle pauda, ka Latvija patlaban ir parādu cietumā, kam par sargu nolīgts Starptautiskais Valūtas fonds un ar aizdevējiem noslēgtās vienošanās esot izdevīgas tikai Skandināvijas bankām, nevis Latvijas tautsaimniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šķēle neatklāj savus ienākumus

Baiba Rulle speciāli Db,27.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle nevēlas atklāt gan to, vai viņš atprečojis pirms aptuveni desmit gadiem saņemto 29 miljonus ASV dolāru vekseli no ārzonā reģistrēta trasta, gan to, kādi ir viņa ienākumi.

A. Šķēle uz Dienas jautājumu, sacīja, ka tie ir viņa «privātie jautājumi». Viņam kā TP priekšsēdim uz tiem neesot jāatbild. «Tiklīdz būs mana amatpersonas deklarācija, jūs to redzēsiet,» sacīja A.Šķēle. 2002.gadā iesniegtā amatpersonas deklarācija liecināja, ka no 29 miljonu dolāru lielā vekseļa viņa bija saņēmis 2.5 miljonus dolāru.

Jautāts, kā viņš savienos biznesu ar politisku amatu un noņems bažas, ka varu izmantos savās biznesa interesēs, A.Šķēle noraidīja, ka kaut kas tāds varētu būt iespējams. «Kā vienmēr precīzi ievērošu likumu par interešu konfliktu novēršanu.»

A. Šķēle un viņa ģimenes locekļi laikā, kad A.Šķēle bija ārpus aktīvās politikas, ir ieguvuši vērienīgus īpašumus. Viņa sievai un meitai pieder uzņēmums Privāto aktīvu pārvalde, kas veicis plašus ieguldījumus dažādu nozaru uzņēmumos - atkritumu apsaimniekošanā, nekustamajos īpašumos, pārtikas ražošanas uzņēmumā. Savukārt pašam A.Šķēlem pieder firma TA Sabiedrība, kas investējusi nekustamos īpašumos Rīgas centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs,28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgabaltiesa attaisno visus apsūdzētos otrajā digitālās televīzijas krimināllietā

LETA,04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja nolēmumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, ar kuru attaisnoja vairākas personas, tai skaitā bijušo satiksmes ministru, tagadējo 14.Saeimas deputātu Aināru Šleseru (LPV), aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Spriedumu būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Prokuratūra vispirms vēlas iepazīties ar nolēmuma motivāciju un tad lems vai iesniegt kasācijas protestu.

Lietā apsūdzēts Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Varu droši apliecināt, ka mēs nākamgad atkal būsim viedokļu un iniciatīvu līderi,» savā apsveikumā Ziemassvētkos un Jaunajā gadā Tautas partijas biedriem norāda partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Viņš akcentē, ka «nākamajam gadam jākļūst par pārmaiņu gadu. Mēs mobilizējamies, attīrāmies, pārstrukturējamies.»

«Es novēlu cauri šīs dienas grūtībām saskatīt gaišu nākotni. Grūtības dod pieredzi un spēj darīt mūs stiprākus,» biedrus mierina partijas priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Bērziņš: Bez sadarbības ar Krieviju mums sava saimniekošana ir jāpārtrauc principā

Līva Melbārzde,16.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness kļūst arvien globālāks un sarežģītāks. Privātais bizness ar šo situāciju sen jau ir ticis galā, tagad jāseko arī valstiskām un ļoti dārgi izmaksājošām lietām.

To intervijā DB saka Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš atzīst, ka Dienas Bizness ir viņa lasāmās preses sarakstā, jo «saprātīgi runā par saimnieciskām lietām». Ap pragmatiski saimnieciskiem jautājumiem arī vijas šī intervija.

Cik lielā mērā esat apmierināts ar valdības veidošanas procesu?

Par apmierinātību vai neapmierinātību varēs spriest pēc gala rezultāta. Šis process tuvo vēlēšanu dēļ ir ļoti sarežģīts. Tāpēc šīs valdības veidošana reizē ir ar priekšvēlēšanu ietekmi, kur katrs grib pielikt savu roku. Tomēr cilvēki, kas ir iesaistīti šajā procesā, ir pieredzējuši, tāpēc ceru, ka labākais kompromiss tiks atrasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas ierindas biedrs Andris Šķēle, kas jau drīzumā plāno kļūt par Tautas partijas priekšsēdētāju, kategoriski iebilst pret jebkādiem centieniem saistīt viņa vārdu ar korupcijas skandālu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

«Politiskie konkurenti ar vislielāko nepacietību gaida katru iespēju kā nomelnot mani, tāpēc ar jo lielāku atbildības sajūtu apliecinu, ka esmu ieinteresēts katra šāda pārkāpuma operatīvā, godprātīgā, profesionālā un objektīvā izmeklēšanā,» teikts A. Šķēles izplatītajā paziņojumā presei.

«Es uzskatu, ka tā ir novecojusi, feodāla sistēma, kad katra valsts iestāde, katrs valsts uzņēmums rīko savas iepirkumu procedūras. Medicīnas, valsts drošības, izglītības un citās jomās visi konkursi par valsts iepirkumiem un pasūtījumiem jāorganizē centralizēti, nodrošinot visaugstākā līmeņa uzraudzību, pieņemto lēmumu pamatotību un procedūru caurskatāmību. Ar mērķi samazināt subjektīvā faktora ietekmi, pilnībā jāievieš un jāizmanto elektronisko iepirkumu sistēma,» pauž trīskāršais ekspremjers, norādot, ka aicinās Tautas partijas Saeimas deputātus jau tuvākajās dienās sagatavot likumdošanas iniciatīvas iepirkumu sistēmas maiņai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šķēle: 2010. būs vēl slikts, es to negribu redzēt

Baiba Rulle, speciāli Db,27.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle uzskata, ka Valda Dombrovska vadītās valdības izveidotais 2010.gada budžets ir slikts sabiedrībai un pilnīgi nepieņemams uzņēmējiem.

Neskatoties uz to, TP balsos par budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā, jo tāds ir aizdevējiem dotais solījums. Taču jau tūlīt pēc budžeta pieņemšanas A.Šķēle kā partijas līderis plāno tikties ar premjeru un iesniegt priekšlikumus izmaiņām nodokļu likumos.

A. Šķēle atzina, ka TP būs gatava «palīdzēt valdībai šinī ļoti smagajā brīdī neiekrist vēl dziļākās lamatās par kurām man ir nepārprotama sajūta, ka valdība lēnām slīd». TP līderis uzskata, ka, lai arī vairākas valdības amatpersonas paudušas, ka smagākais krīzes punkts ir sasniegts, viņš ir pārliecināts, ka «2010. gadā vēl nebūs atsitiena».

Kā piemēru viņš minēja PVN atmaksas kārtību uzņēmējiem, kas pēc šobrīd sagatavotajiem grozījumiem no 1.jūlija tiks mainīta, paredzot garu pārmaksātā PVN atmaksas termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Block saskaras ar ievērojamu izmaksu pieaugumu

Lelde Petrāne,11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotājs «Baltic Block» šā gada pirmajā pusgadā ir pārdevis 70366 m3 gatavās produkcijas, kas ir par 42,17% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā 2018. gadā. Uzņēmuma direktors Andis Šķēle norāda, ka, neraugoties uz labajiem pārdošanas tempiem, pirmais pusgads nav bijis tik veiksmīgs kā gadu iepriekš.

«Jau gada sākumā, vērtējot notiekošos un prognozējamos procesus Eiropas lielajās ekonomikās, bija skaidrs, ka šis gads mums liks meklēt un rast efektīvus risinājumus uz daudziem izaicinājumiem. Piemēram, Vācijas ekonomika, kas ir lielākais «Baltic Block» eksporta tirgus un veido aptuveni 1/4 daļu no eksporta kopapjoma, šobrīd ir principā stagnējoša. Un to izjūt gandrīz visas Latvijas eksportējošās nozares,» par pirmo pusgadu norāda A. Šķēle.

Neraugoties uz ievērojamo pārdošanas apjomu kāpumu, uzņēmuma peļņa ir samazinājusies par 17,1%. Attiecīgi šā gada pirmajos sešos mēnešos tā bija 354 000 eiro, bet pagājušā gada pirmajā pusgadā tika nopelnīti 427 000 eiro. Savukārt 2019. gada pirmajos sešos mēnešos «Baltic Block» ir apgrozījis 10,6 miljonus eiro, salīdzinot ar 8,3 miljoniem eiro gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patiesā labuma guvēja rekordisti labumu gūst 68 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere,06.06.2018

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka rekordisti patiesā labuma guvēja statusa ziņā ir divi uzņēmēji – Guntis Rāvis (attēlā) un George Rohr – abi ir patiesā labuma guvēji 68 uzņēmumos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi, ka cilvēki, kas strādā politikā, spētu tai ziedoties pilnībā. «Es domāju, ka premjeri Latvijā nestrādā algas dēļ,» tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Tautas partijas vadītājs Andris Šķēle.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd politikā ir svarīgi tieši jaunu un neatkarīgu ekspertu viedoklis no malas, jo tie spēj vislabāk redzēt, kas notiek politiskajā vidē Latvijā.

Savukārt uz jautājumu vai tuvākajā laikā viņš plāno apmeklēt koalīcijas sanāksmes, A.Šķēle atbildēja noraidoši. «Es nekādā ziņā negribētu redzēt avīžu virsrakstus – Šķēle aizgāja uz koalīcijas padomi un tur atkal kas tiek tulkots. Es negribu traucēt Ministru prezidentam, tik tālu, cik tālu mēs varam atrast kopīgus punktus tālākam darbam,» sacīja A.Šķēle, atgādinot, ka viņam bija tikšanās V. Dombrovski.

Viņš arī norādīja, ka tuvākajās dienās TP netaisās nāk ar «skaitļiem ar budžetu», tomēr atzīmēja, ka jāņem vērā, ka jau šobrīd uzņēmēji protestē pret izmaiņām nodokļos, piemēram, transporta nodokli. «Tās ir lietas, ko mēs iesniegsim, precizēsim,» piebilda A.Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais politiskais darbinieks Jānis Jurkāns, komentējot politisko situāciju, uzskata, ka Tautas partija (TP) bruģē ceļu uz varu un tās vadītājs Andris Šķēle spēlē K. Ulmani.

Analizējot A. Šķēles uzrunu nesenajā Tautas partijas kongresā, Jurkāns atzīst, ka tā daudziem iedūrās smadzenēs un sirdī. «Varētu pat teikt, ka daudzi viņā mēģina saskatīt K. Ulmani. Katrā gadījumā kongresā viņš trāpīja gandrīz desmitniekā. Rodas iespaids, ka šodien Šķēle spēlē K. Ulmani. Bet daudz cietāk vārītu. Oranžie ierindnieki staro – vadonis ir atgriezies. Nu Šleseram nopietns konkurents, kas var atsist apetīti uz ministrēšanu,» norāda Jurkāns intervijā Latvijas Avīzei.

Tomēr nākamajās Saeimas vēlēšanās politiķis uzvaru paredz Saskaņas centram, kas varētu savākt ap 30 balsu, bet otrie varētu būt zemnieki. Nākamajā Saeimā pieklājīgi varētu būt pārstāvēta arī Vienotība ar labi aizlienētu saukli «Latvieti, nepadodies», norāda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesai šodien izdevās pabeigt piecus gadus un vienu mēnesi ilgušo tiesas izmeklēšanu tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā.

Tiesas debates gan šodien vēl netika sāktas, jo procesa dalībniekiem nepieciešams laiks, lai tām sagatavotos. Debates tiks atklātas 22. novembrī plkst.10, un, kā jau ierasts, pirmais tajās uzstāsies prokurors.

Šodien procesa dalībnieki arī vienojās par tiesas sēžu datumiem visam novembrim, decembrim un nākamā gada janvārim.

Kā ziņots, tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008. gada 28. augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008. gada 19. maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.

Komentāri

Pievienot komentāru