Tautas partijas priekšsēdētāja Andra Šķēles rīcībā varētu būt jauna, kompromitējoša informācija digitālās TV krimināllietā, tostarp par personām, kas nav 20 apsūdzēto vidū.
«Droši vien, ka man kāds komentārs, zinot to informācijas apjomu, kas šo septiņu gadu laikā pienācis klāt, varētu būt. Un tas varētu būt diezgan nepatīkams daudz kam, un te nav runa tikai par apsūdzētajiem,» tā raidījumā Kas notiek Latvijā? teica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, diskutējot par to, vai aiz Kempmayer bijuši latviešu bāleliņi.
Kā jau vēstīts, lielākā daļa no tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā apsūdzētajiem ir sabiedrībā zināmas personas, vairākas saistītas ar A. Šķēli. Apsūdzēto vidū ir A. Šķēles SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas finanšu konsultants Harijs Krongorns, bijusī A. Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks un A. Šķēles bijušais runasvīrs, zvērināts advokāts Jānis Loze. Viņi pārstāvēja A. Šķēli 2003. gadā sarunās par iespējamo SIA Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC) pirkšanu.
Vēl apsūdzēti Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis, Kempmayer Media Limited (KML) meitasuzņēmuma SIA Kempmayer Media Latvia (KMLat) valdes loceklis Jānis Svārpstons, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Pauders, likvidētā DLRTC bijušais ģenerāldirektors Guntars Spunde un Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, a/s Latvijas Naftas tranzīts padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Kvēps un citi.
Divdesmit apsūdzētajiem celtas apsūdzības pēc sešiem Krimināllikuma pantiem - par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā; par atkārtotu vai personu grupā veiktu naudas atmazgāšanu; par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā; par uzņēmuma darbinieka nolaidību; par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai veikta mantkārīgā nolūkā; par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks. Lielāko daļu - vienpadsmit personas - vaino naudas atmazgāšanā.
Apsūdzētie J. Loze un A. Ēķis Db iepriekš izteicās par apsūdzībām kā nepamatotām un absurdām. Par vainīgu sevi neatzīst neviens no 20 apsūdzētajiem. Daži no apsūdzētajiem skaidrojuši, ka nesaprot, kādus noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi norādījuši uz apsūdzības nepilnībām.
2002. gadā parakstītais līgums digitālās TV ieviešanai paredzēja tērēt vismaz 53 milj. USD jaunās tehnoloģijas ieviešanas pirmajam posmam, to finansējot no tobrīd DLRTC piederošajām LMT daļām, kā arī, iespējams, šīs daļas ieķīlājot. Visas valsts digitalizācijas izmaksas lēsa ap 150 milj.USD.
Nākamā tiesas sēde šajā lietā gaidāma 1.martā, savukārt pēdējā tiesas sēde digitālās televīzijas lietā notika pērn 25.novembrī. Krimināllieta apkopota aptuveni 70 sējumos.