Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Apdrošināšanas sabiedrību darbības finansiālais rezultāts 2020. gadā ir bijis pozitīvs, visām sešām apdrošināšanas sabiedrībām gadu noslēdzot ar peļņu. Kopējā peļņa 2020. gadā veido 53.4 milj. eiro, kas ir par 22.5 milj. eiro jeb 72.6% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gada beigās.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati. Latvijā ir reģistrētas sešas apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas pakalpojumus sniedz 11 dalībvalstu nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Apdrošināšanas tirgus dalībnieki 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstījuši 549 milj. eiro, kas ir par 1.8% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksāti 341.8 milj. eiro, kas ir par 6.6% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Nedzīvības apdrošināšanā 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstīti 410.3 milj. eiro (t.sk. 11.6 milj. eiro parakstīja ārvalstu apdrošināšanas filiāle, kas izbeidza savu darbību 2020. gada trešajā ceturksnī), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, prēmiju apjomam samazinoties par 4.9%. Vislielākais prēmiju kritums ir palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanā – par 44.6% un OCTA apdrošināšanā – par 17%.

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs 2024. gada pirmajā pusgadā Latvijā pieaudzis par 9%, sasniedzot 390,9 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Pieaugušas arī izmaksātās atlīdzības – par 4%, sasniedzot 228 miljonus eiro.

Straujākā izaugsme vērojama veselības apdrošināšanas jomā, prēmiju apjomam pieaugot par 17% un sasniedzot gandrīz trešdaļu (27,2%) no tirgus.

Īpašuma apdrošināšana ir nostiprinājusies kā trešā populārākā apdrošināšanas nozare, pierādot savu nozīmīgumu mūsdienu neparedzamības apstākļos. Prēmiju apjoms īpašuma apdrošināšanā ir audzis par 14%.Obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) atlīdzības pieaugušas par 7%. Lai gan ir novērojams neliels prēmiju apjoma kritums, pieaugošais atlīdzību apjoms norāda uz aizvien lielākām ceļu satiksmes negadījumu izmaksām.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2021. gadu ir noslēgusi ar 6,4% tirgus izaugsmes rādītāju, kas ir augsts sasniegums Covid-19 pandēmijas laikā. Kopumā pērn apdrošinātāji parakstījuši prēmijas par 583,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās klientiem ir izmaksāti 350,8 miljoni eiro, kas ir 961 tūkstotis eiro dienā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

“Līdz ar ekonomikas svārstībām šūpojas arī apdrošināšanas bizness – kā pa amerikāņu kalniņiem brauc ne tikai prēmiju un atlīdzību kopējās summas, bet arī atsevišķi apdrošināšanas veidi. Prieks, ka kopumā 2021. gadu noslēdzam ar 6,4% pieaugumu – tas ir patiešām labs rādītājs, jo vēl gada sākumā nozarē bija kritums. Tāpat pandēmija ir iezīmējusi dažas tendences, kas, acīmredzot, nozarē ir uz palikšanu, piemēram, veselības apdrošināšanas nozīmes pieaugums. Savukārt no ceļojumu apdrošināšanas datiem varam izdarīt diezgan precīzus secinājumus par vīrusa izplatību un ceļošanas ierobežojumiem. Kopumā – šis nav viegls, bet toties ļoti interesants laiks,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Foto: Freepik.com, pvproductions

Pasaule ir tik dinamiska, mainīga un dažādu iespēju pilna – gribas to visu tvert, darīt un tajā piedalīties. Taču nelaikā un nevietā noticis negadījums var pamatīgi mainīt plānus. Lai tu varētu justies mierīgāk un drošāk, neatsakoties no aktīvas dzīves, noderēs nelaimes gadījumu apdrošināšana. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kādi ir biežākie nelaimes gadījumu veidi un kā nelaimes gadījumu apdrošināšana darbojas un var tev palīdzēt.

Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

Nelaimes gadījumu apdrošināšana nozīmē, ka saņemsi apdrošināšanas atlīdzību, ja, piemēram, gūsi traumu, pārejošu vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai nelaimes gadījuma rezultātā vai iestāsies citi riski, kas noteikti apdrošināšanas polisē. Savukārt kā pamatrisks teju ikvienā nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē tiek iekļauts gadījums, ka cilvēks zaudējis dzīvību.

Apdrošināšanas nozare pirmajā pusgadā ir saglabājusi stabilitāti – lai arī norises ekonomikā ir ļoti svārstīgas, apdrošināšanas nozares kopējais parakstīto prēmiju un aizmaksāto atlīdzību apjoms ir palicis tieši pērnā gada līmenī, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos divos ceturkšņos ir bijis 276,6 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir veselības apdrošināšana ar 64 miljoniem eiro, kas aizņem 23,2% tirgus un šogad ir piedzīvojusi 9% izaugsmi. Veselības apdrošināšana pandēmijas ietekmē kopumā kļūst populārāka un aug, kas apliecina cilvēku rūpes par savu veselību un to, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī ārpus valsts apmaksātās sistēmas.

Savukārt dzīvības apdrošināšana turpina lēnām kristies (58,7 miljoni eiro prēmijās, -7%), tāpat arī OCTA (39,5 miljoni; -16%). OCTA gadījumā uz tirgus kopējiem apjomiem ietekmi atstāj polišu cenu samazinājums.

2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, apdrošināšanas tirgus Latvijā audzis par 21%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

«Šobrīd augošais prēmiju apjoms sekmē ne vien apdrošināšanas produktu attīstību, bet arī to, ka ilgtermiņā klientiem atlīdzībās tiks izmaksāts vairāk. To jau šobrīd skaidri atspoguļo izmaksātais OCTA atlīdzību apjoms ar vislielāko jeb gandrīz 20% pieaugumu. Jāsaprot, ka apdrošināšanas nozare apgroza tā saukto garo naudu – parakstītās prēmijas tiks iekasētas gada vai dzīvības apdrošināšanas gadījumā – pat 10 gadu laikā, un vēlāk atlīdzību veidā atgriezīsies pie klientiem,» skaidro LAA prezidents Jānis Abāšins.

Lielāko apdrošināšanas tirgus daļu jeb 25% šobrīd veido veselības apdrošināšana. Parakstīto prēmiju apjoms gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 33,5 milj. eiro (+9%), bet atlīdzībās izmaksāti 15,2 milj. eiro (+1,7%). Gada sākumā beidzas liela daļa veselības apdrošināšanas līgumu, un darba devējs izvēlas apdrošinātāju uz nākamo apdrošināšanas periodu.

Lai arī kopējais šā gada pirmajā ceturksnī parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir pieaudzis, marta dati jau parāda būtisku Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes ietekmi, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Martā samazinājušies prēmiju apjomi tādos lielajos apdrošināšanas veidos kā sauszemes transportlīdzekļu CTA (iekļaujot OCTA), KASKO un īpašuma apdrošināšana, liecina LAA apkopotie dati. Likumsakarīgi, ka lielākais prēmiju kritums un izmaksu pieaugums bijis ceļojumu apdrošināšanā.

Gada pirmajos trīs mēnešos kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms bija 156,5 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn. Taču kāpumu ir nodrošinājuši pamatā divi veidi – dzīvības apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Dzīvības apdrošināšanā būtisku pieaugumu nodrošina mūža pensijas apdrošināšanas izvēle cilvēkiem, kas dodas pensijā. Taču uzkrājošo dzīvības apdrošināšanas līgumu tendence nav pozitīva – pērn noslēgto līgumu iemaksas turpina audzēt prēmiju maksājumu statistiku, bet martā no jauna noslēgto līgumu skaits samazinājies uz pusi, par 46%.

Pirmajā pusgadā parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas nozarē saglabājies pērnā gada līmenī, atspoguļojot krīzes ietekmi uz nozari – samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un nodarbinātībai, attiecīgi piebremzējies arī klientu pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Kā liecina Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) apkopotie dati, 2020. gada pirmajos sešos mēnešos kopējais parakstīto prēmiju apjoms bija 277 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik 2019. gada pirmajā pusē. Prēmiju pieaugums bijis tikai divos lielajos apdrošināšanas veidos: dzīvības apdrošināšanā par 15% un veselības apdrošināšanā par 5%. "Pieaugumu dzīvības apdrošināšanā nodrošināja tikai jaunie mūža pensijas līgumi. Savukārt veselības apdrošināšanas polises tradicionāli tiek atjaunotas gada pirmajos trīs mēnešos, tādēļ gada sākumā parasti ir pozitīvas veselības apdrošināšanas prēmiju pieauguma tendences," stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.

Divi lielie auto apdrošināšanas veidi – sauszemes transporta īpašnieku CTA (iekļaujot OCTA) un KASKO – pirmajā pusgadā piedzīvojuši prēmiju sarukumu pret pērno gadu, attiecīgi par 12% un 8%, savukārt īpašuma apdrošināšana palikusi pērnā gada līmenī, nepiedzīvojot ne izaugsmi, ne arī samazinājumu.

Apdrošināšanas sabiedrību peļņa 2016. gadā sasniedza 105 milj. eiro (pretstatā iepriekšējā gada zaudējumiem 0.9 milj. eiro), t.sk. nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību peļņa bija 103 milj. eiro, bet dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopumā nopelnīja 1.8 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

2016. gadā apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim (+0,2%) un bija 532 miljoni eiro (t.sk. ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas - 168 milj. eiro un sasniedza 32% no kopējām parakstītajām prēmijām, jeb 45% no Latvijā parakstītajām prēmijām).

2016. gadā valsts fondēto pensiju kapitāla piesaiste mūža pensiju apdrošināšanas polisēm nodrošināja noturīgu izaugsmi dzīvības apdrošināšanā parakstītajās prēmijās, tādējādi kļūstot par pašu nozīmīgāko apdrošināšanas veidu (parakstītās bruto prēmijas pieauga par 7.4 milj. eiro un sasniedza 18% no kopējā apdrošināšanas tirgus). Savukārt straujākais kāpums parakstītajās prēmijās bija sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (par 14 milj. eiro un sasniedza ~17% no kopējā apdrošināšanas tirgus).

Pagaidām Latvijas Apdrošinātāju asociācijai (LAA) nav pamata domāt, ka OCTA polišu cenu pieaugums ir nejaušība un tas var apstāties, norāda LAA vadītājs Jānis Abāšins.

Šobrīd vēl grūti spriest, cik liels pieaugums procentuāli būs gada griezumā. Visticamāk, straujais cenu kāpums tiks piebremzēts vien gadījumā, ja, klientam OCTA polises izvēlē aizvien vairāk vadoties no cenas faktora, vēl sīvāk pastiprināsies konkurence apdrošinātāju vidū, vai arī tirgū ienāks kāds jauns spēlētājs un, vēloties iekarot savu tirgus daļu, piedāvās zemākas cenas.

Tiesa gan, cenu aptauju veikšana ir praktiski neiespējama, jo apdrošināšanas produktiem cenošana ir izteikti individuāla, pamatojoties uz konkrētā klienta riska profilu.

Lai gan izvērtēt vispārēju cenu pieaugumu tirgū ir gana komplicēts uzdevums, tomēr pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas un atsevišķu klientu novērojumiem secināms, ka indikācijas gaidāmajam OCTA polišu cenu pieaugumam tirgū bija vērojamas jau sen. Sadārdzinājumu kavējusi ārkārtīgi sīvā konkurence apdrošinātāju vidū. OCTA apdrošināšana ilgtermiņā bijusi nerentabla – izmaksāto atlīdzību apmērs ilgākā laika periodā ir audzis straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms. Tas likumsakarīgi noveda pie tā, ka pērn OCTA tirgus piedzīvoja rekordlielus zaudējumus – gandrīz 12 miljoni eiro.

Apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs 2017. gada laikā strauji pieauga (par 21%) un decembra beigās sasniedza 646 miljonus eiro (t.sk. ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas bija 227 miljoni eiro jeb 35% no kopējām parakstītajām prēmijām), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Tostarp Latvijā parakstītās bruto prēmijas kopējā apdrošināšanas tirgū veidoja 68% un to apmērs uz vienu iedzīvotāju sasniedza pirmskrīzes līmeni – 228 eiro (2008. gadā – 216 eiro).

Lai arī pārskata gadā kopumā turpināja pieaugt parakstītās bruto prēmijas visos lielākajos apdrošināšanas veidos (izņemot vispārīgās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu -0.2%), to struktūru tas būtiski neietekmēja. Gandrīz puse (47%) no bruto parakstītajām prēmijām bija par transporta apdrošināšanu - sasniedzot 301 miljonus eiro (2016. gadā - 229 miljoni eiro), kam sekoja dzīvības apdrošināšana, kopējā apdrošināšanas tirgū sasniedzot 18% (jeb 115 miljoni eiro), īpašuma un veselības apdrošināšana (attiecīgi 13% jeb 84 miljoni eiro un 12% jeb 79 miljoni eiro).

Ņemot vērā šīs nedēļas vētras un stipro lietusgāžu radītos postījumus, Latvijas Banka ir regulārā un ciešā saziņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Šīs nedēļas notikumi izgaismo vairākus segmenta izaicinājumus. Pirmkārt, dabas spēku radīti postījumi kļūst arvien biežāki, tāpēc šādiem riskiem nepārprotami un bez interpretācijas iespējām jāatspoguļojas arī piedāvātajos apdrošināšanas produktos. Otrkārt, iegādājoties mājokļa apdrošināšanu, klientam jāiepazīstas ar visiem līguma nosacījumiem, savukārt apdrošinātājiem skaidrojošais darbs par līguma nosacījumiem aktīvāk ir jāveic tieši līguma slēgšanas, nevis atlīdzību pieteikšanas posmā. Latvijā darbojas vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā dažādus un individuāli pielāgotus apdrošināšanas produktus, un tiem līguma nosacījumi klientiem ir nepārprotami jāizskaidro jau līguma slēgšanas posmā, lai klienti pilnībā izprot apdrošināto risku apjomu."

Apdrošināšanas nozarei ir vajadzīga visaptveroša digitāla stratēģija, kas ietvertu ne tikai pašapkalpošanos, bet arī robotiku un mākslīgo intelektu

Tā intervijā DB stāsta apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.

Fragments no intervijas:

Vai ir stingra korelācija starp apdrošināšanas pakalpojumu attīstību un iedzīvotāju pirktspēju? Kā tas ir Latvijā?

Šāda korelācija neapšaubāmi ir – apdrošināšanas nozare ir ļoti cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko sniegumu attiecīgajā brīdī, un, palielinoties pirktspējai, palielinās pieprasījums pēc apdrošināšanas. Viens no rādītājiem, ko analizē nozares eksperti un kas liecina par katras valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju pirktspēju, ir apdrošināšanas īpatsvars ekonomikā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, šī attiecība nedzīvības apdrošināšanā ir 1,8%. Lielbritānijā tie ir 2,8%, Īrijā – 4%, Francijā – 3,2%. Pozitīva tendence, ka Latvijā pieprasījums pēc apdrošināšanas katru gadu palielinās. Ir jāsaprot, ka apdrošināšana ir vērtība. Piemēram, OCTA nereti tiek uztverta kā papildus nodoklis, nevis kā savas atbildības apdrošināšana. Citāda ir situācija, iegādājoties KASKO, ceļojumu un īpašuma apdrošināšanu – klienti saprot, ka līdz ar polisi iegūs lielāku drošību un sirdsmieru.

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs 2024.gada deviņos mēnešos Latvijā pieaudzis par 9%, sasniedzot 580 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Pieaugušas arī izmaksātās atlīdzības - par 7%, sasniedzot 357 miljonus eiro.

Straujākā izaugsme turpina saglabāties veselības apdrošināšanas jomā, prēmiju apjomam pieaugot par 17% un veidojot ceturto daļu (25,7%) no tirgus.

Īpašuma apdrošināšana stabili saglabā trešās populārākās apdrošināšanas nozares vietu. Īpašuma apdrošināšanas nozarē prēmiju apjoms ir audzis par 13,3%. Šajā nozarē ir arī vērojams lielākais izmaksāto atlīdzību kāpums, par 21,6%, salīdzinājumā ar pērno gadu, kura viens no galvenajiem iemesliem ir jūlijā piedzīvotās spēcīgās vētras seku novēršanai izmaksātās atlīdzības.

2024.gada deviņos mēnešos izaugsmi piedzīvojusi arī dzīvības apdrošināšanas nozare - prēmiju apjoms šajā nozarē ir audzis par 4,4%, bet izmaksāto atlīdzību jomā ir kritums par 2,7%.

Apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

"Apdrošinātāji nav izņēmums, un arī mums 2020. ir bijis dīvains gads. Ir gan jāņem vērā, ka apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, tādēļ, ja mēs skatāmies uz parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjomiem, tad tirgus joprojām ir "pa nullēm" salīdzinājumā ar 2019.gadu. Tas ir, pateicoties gan nobīdei, gan tam, ka ir atsevišķi apdrošināšanas veidi, kuriem šajā laikā klājas labi. Piemēram, dzīvības apdrošināšanā tās ir mūža pensijas, kur ir labs pieaugums, un tas faktiski izvelk visu dzīvības apdrošināšanas tirgu," teica Abāšins.

Vienlaikus viņš norādīja, ka kritumu ekonomikā klasiski pirmie izjūt transportlīdzekļu apdrošināšanas veidi - gan sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA), gan brīvprātīgā sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO). Abos šajos apdrošināšanas veidos ir kritums par 10-15%.

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Pirmā pusgada laikā apdrošinātāji Latvijā atlīdzībās klientiem izmaksājuši 195,6 miljonus eiro, kas ir par trešo daļu vairāk nekā pērn. Lielākais atlīdzību apjoms izmaksāts un arī straujākais atlīdzību pieaugums bijis īpašuma apdrošināšanā.

Savukārt parakstīto prēmiju apjoms pusgadā bijis 274,5 miljoni eiro, kas ir par 7% vairāk nekā pērn, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Lielākais apdrošināšanas veids pirmajā pusgadā ar 56,3 miljoniem eiro parakstīto prēmiju ir veselības apdrošināšana (pieaugums par 8% pret 2018. gada 1. pusgadu). Atlīdzībās veselības apdrošināšanā izmaksāti 34,4 miljoni eiro, kas ir 10% pieaugums.

Dzīvības apdrošināšana aizņem 20% no parakstīto prēmiju tirgus, taču izaugsme tajā bijusi tikai 6% – iemesls tam ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas samazināja uzņēmumu vēlmi piedāvāt darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu. 18,6% no tirgus pēc parakstīto prēmiju apjoma aizņem OCTA (50,9 miljoni eiro), seko KASKO ar 17,1% tirgus un 46,8 miljoniem eiro prēmiju, un īpašuma apdrošināšana ar 13,2% tirgus un 36,2 miljoniem prēmiju.

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.