ASV galvaspilsētas Vašingtonas federālā tiesa apstiprinājusi vienošanos ar Vācijas autobūves kompāniju Daimler AG, pieņemot kompānijas meitsabiedrību atzīšanos 22 valstu, tostarp Latvijas, amatpersonu kukuļošanā un tādējādi neizvirzot kriminālapsūdzības, taču nosakot naudassodu 93,6 miljonu ASV dolāru (49 miljonu latu) apmērā.

ASV apgabaltiesas tiesnesis Ričards Leons pieņēma prokuroru piedāvāto vienošanos neizvirzīt kriminālapsūdzības pret Daimler AG, ja kompānija sadarbosies ar tās darbības pārraudzītājiem, pakļausies iekšējām pārbaudēm un ievēros pārējos vienošanās noteikumus.

Ņemot vērā Daimler AG atteikšanos no šādas prakses un pilnīgu sadarbību ar izmeklētājiem, prokurori ieteica Vašingtonas tiesai pieņemt divu Daimler AG meitsabiedrību paziņojumu par savas vainas atzīšanu un uzlikt naudassodu 93,6 miljonu ASV dolāru (49 miljonu latu) apmērā. Daimler AG samaksās arī 91,4 miljonu dolāru (47,9 miljonu latu) naudassodu, lai ASV Vērtspapīru un biržu komisija izbeigtu izmeklēšanu šajā lietā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, informē FKTK.

Nosakot akcionāriem piemērojamo soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā to finanšu stāvokli, kā arī to, ka akcionāri ir atzinuši pārbaudes rezultātā atklātos pārkāpumus.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK, konstatēja, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler likumā paredzētajā termiņā nebija izpildījuši FITL 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tika konstatēts, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler kopš 2005. gada, ir rīkojušies saskaņoti, tieši un netieši iegūstot vairāk nekā 50% AS «Valmieras stikla šķiedra» lielu balsstiesību īpatsvaru. FITL 66. pants (redakcija, kas bija spēkā 13.07.2006.) paredz, ka personām, kuras rīkojas saskaņoti un kuras tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 50 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, ir pienākums izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu. Pārbaudes gaitā FKTK konstatēja arī pārkāpumus informācijas par veiktajiem darījumiem ar akcijām atklāšanas jomā (informācija, kas bija jāsniedz saskaņā ar FITL 86.¹ pantu) no Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler puses.

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību Zviedrijas un Latvijas pilsonim Raimondam Krastiņam, kurš ir sens paziņa citam šajā lietā apsūdzētajam bijušajam SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietniekam Leonardam Tenim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma direktoram Krastiņam apsūdzība uzrādīta par to, ka viņš atbalstīja kukuļa izspiešanu un kukuļa pieņemšanu lielā apmērā. Tāpat viņam apsūdzība uzrādīta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu lielā apmērā legalizēšanas atbalstīšanu.

Pēc prokuratūras domām, Krastiņš atbalstījis kukuļa izspiešanu no Daimler AG grupas uzņēmuma Evo Bus, bet atbalstīja kukuļa pieņemšanu no citiem autobusu un trolejbusu ražotājiem - Ikarus Special Coach Factory Ltd., Neoplan Polska (pašreizējais Solaris Bus&Coach) un Ganz Transelektro Traction Electrics. Tā, piemēram, Evo Bus epizodē kukuļi figurē aptuveni pusotra miljona latu apmērā.

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību vēl vienam bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomniekam, uzņēmējam Armandam Zeihmanim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zeihmanim apsūdzība šodien uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Prokuratūra plašāku informāciju par uzrādīto apsūdzību nesniedza, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, pēc likumsargu domām, Zeihmanis kopā ar citām šajā lietā iesaistītajām personām iegādājies viesnīcu Austrijā, tādā veidā atbalstot kukuļa naudas legalizēšanu. Pašam Zeihmanim par kukuļošanu apsūdzība nav celta.

Zaļūksne nenoliedza, ka šajā lietā pagaidām aizdomās turētā statusā ir vēl vairākas personas, taču par to, vai arī tām tiks uzrādītas apsūdzības, tiks lemts tuvākajā laikā. Plašsaziņas līdzekļos jau iepriekš izskanējis, ka lietā iesaistīta Zeihmaņa dzīvesbiedre Vita, Sergejs Zambers un vēl pāris personu.

Kolumbijas tiesa lēmusi, ka Daimler meitas uzņēmumam Krievijā Mercedes-Benz Rus par kukuļdošanu jāmaksā 27,36 miljonu ASV dolāru sods, ziņo Interfaks. Latvijas Daimer lietā pārbaude vēl turpinās.

Saskaņā ar Daimler ziņojumu, kas nosūtīts ASV Vērtspapīru un biržu komisijai, uzņēmumi Mercedes-Benz Rus un Vācijas Daimler Export and Trade Finance par vainas atzīšanu noslēdza vienošanos ar ASV Tieslietu ministriju.

Daimler Export and Trade Finance tiesa piesprieda samaksāt 29,12 miljonus ASV dolāru.

Db.lv jau vēstīja, ka ASV Tieslietu ministrija izvirzījusi Vācijas autobūves kompānijai Daimler AG apsūdzības kukuļu maksāšanā desmitiem miljonu ASV dolāru (desmitiem miljonu latu) apmērā vismaz 22 ārvalstu, tostarp Latvijas, amatpersonām.

Iepriekš ASV galvaspilsētas Vašingtonas federālā tiesa apstiprinājusi vienošanos ar Vācijas autobūves kompāniju Daimler AG, pieņemot kompānijas meitsabiedrību atzīšanos 22 valstu, tostarp Latvijas, amatpersonu kukuļošanā un tādējādi neizvirzot kriminālapsūdzības, taču nosakot naudassodu 93,6 miljonu ASV dolāru (49 miljonu latu) apmērā.

Viena no šīs nedēļas apspriestākajām tēmām nenoliedzami ir starptautiskā autobūves giganta Daimler atzīšanās, ka tas savas automašīnas neskaitāmās pasaules valstīs, tostar Latvijā, ir realizējis ar kukuļošanas palīdzību.

Pašam Daimler šis stāsts jau drīz vien būs beidzies, samaksājot ASV valstij nedaudz vairāk par 100 milj. Ls. Protams, summa nav maza, taču, ņemot vērā, ka savulaik ar kukuļu palīdzību pārdotie auto ir devuši krietni vien lielākus ienākumus, faktiski var teikt, ka Daimler būs izļuvis no šī skandāla ar salīdzinoši mazām sāpēm. Šī summa būtu uzskatāma par nelielu kaut vai tāpēc, ka citā stipri vien līdzīgā kukuļošanas gadījumā Vācijas rūpniecības koncernam Siemens nācās šķirties no aptuveni četras reizes lielākas summas. Turklāt nebūsim naivi — ne jau šis skandāls kalpos par argumentu tam, lai kāds nākotnē sev neiegādātos, piemēram, jaunu Mercedes markas automobili.

Kompānijai Krievijas tehnoloģijas, kas vēlējās iegādāties 13 % KamAZ akciju, parādījies konkurents. 15 % šī uzņēmuma vēlas iegādāties vācu Daimler, ziņo newsru.com.

Daimler atliek vienoties ar uzņēmuma īpašnieku Troika dialog par darījuma summu.

Daimler par savu vēlmi iegādāties akcijas uzņēmumam Troika dialog pavēstīja 11. novembrī – tieši šī diena iepriekš bija noteikta kā pēdējais laiks, kad Daimler bija jāizlemj pirkt vai nepirkt KamAZ akcijas, uz kurām pretendē arī Krievijas tehnoloģijas.

Valsts uzņēmums Krievijas tehnoloģijas septembrī lūdza Troika dialog pārdot tai 13 % KamAZ, tādējādi, uzņēmums būtu ieguvis kontrolpaketi. Tomēr kompānijai Daimler ir priekšroka akciju izpirkšanā, tāpēc akcijas bija jāpiedāvā arī šai kompānijai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veicis kratīšanu pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) un, iespējams, vēl citur lietā par Vācijas autobūves koncerna Daimler dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Patlaban nav zināms, vai izmeklētāji nolēmuši kādu amatpersonu aizturēt. Ne KNAB preses pārstāvji, ne priekšnieks Normunds Vilnītis aģentūrai LETA nekādus komentārus nesniedza.

KNAB izmeklētāji RS ieradās ap plkst.13, novēroja aģentūra LETA, un joprojām ir uzņēmuma telpās. Neoficiāla informācija liecina, ka galvenokārt viņus interesējuši RS arhīvā pieejamie dokumenti.

RS vadītājs Leons Bemhens visu dienu uz tālruņa zvaniem neatbildēja, bet neilgi pēc plkst.18 pameta biroja telpas, aģentūrai LETA apstiprinot KNAB darbinieku "vizīti" viņa vadītajā uzņēmumā. Par KNAB izmeklētāju ierašanās iemesliem esot jāvaicā KNAB, Bemhens neesot tiesīgs sniegt šādu informāciju.

Tā dēvētajā Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā nedēļas nogalē aizturēts bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks transporta jautājumos un SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien veica kratīšanu RS telpās un, iespējams, vēl citur lietā par Daimler dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām.

Nedēļas nogalē izmeklētāji veikuši vēl vairākas procesuālās darbības šajā lietā. Kopējo aizturēto skaitu un citas ar lietu saistītas detaļas KNAB izmeklēšanas interesēs neatklāj. Aģentūrai LETA zināms, ka Tenis aizturēts sestdienas vakarā Daugavpilī.

50 gadus vecais daugavpilietis Tenis savulaik ieņēmis daudzus ietekmīgus amatus, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Padomju laikā ieguvis dzelzceļnieka izglītību un strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā, kā arī bijis aktīvs komjaunietis, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Tenis pievērsās uzņēmējdarbībai, bet nedaudz vēlāk - arī politikai. Viņš bija 6.Saeimas deputāts (ievēlēts no Demokrātiskās partijas Saimnieks), Akcizēto preču padomes un Spirta monopola padomes priekšsēdētājs.

Ģenerālprokuratūra pabeigusi pirmstiesas kriminālprocesu tā saucamjā Daimler krimināllietā, kur par kukuļņemšanu lielā apmērā no Ungārijas autobusu ražotāja Ikarus special Coach factory Ltd., Ungārijas trolejbusu ražotāja Ganz Transelektro Traction Electric, Polijas autobusu ražotāja Neoplan Polska Sp.z o.o. un kukuļa izspiešanu no Daimler AG grupā ietilpstošā uzņēmuma EvoBus GmbH.

Prokuratūra lietu nosūtījusi izskatīšanai Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai. Krimināllietā tiek apsūdzētas sešas personas. Viena no personām apsūdzēta par par kukuļņemšanu un kukuļa izspiešanu lielā apmērā, uzkūdīšanu dot kukuli, par starpniecību kukuļošanā, kukuļa piesavināšanos kā arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Otra persona apsūdzēta par kukuļņemšanu lielā apmērā atbalstīšanu, kukuļa izspiešanu lielā apmērā atbalstīšanu un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu. Savukārt četras personas apsūdzētas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Investori iesnieguši prasību Vācijas tiesā, no Vācijas autobūves uzņēmuma "Daimler" cenšoties piedzīt 896 miljonu eiro saistībā ar dīzeļautomobiļu kaitīgo izmešu datu manipulēšanu.

219 prasītāji apsūdz "Daimler" par fakta slēpšanu, ka tas dīzeļautomobiļos izmantoja pretlikumīgu programmatūru, lai viltotu datus par kaitīgajiem izmešiem, un par to, ka uzņēmums nav informējis investorus par šīs krāpniecības riskiem un izmaksām.

"Tāpēc prasītāji par "Daimler" akcijām maksājuši pārāk lielu cenu, un mēs uzskatām, ka "Daimler" nepieciešams izmaksāt kompensācijas," norāda juridiskā firma "TILP Litigation".

Starp prasītājiem ir bankas, pensiju fondi un apdrošināšanas uzņēmumi no Eiropas Savienības, Ziemeļamerikas, Āzijas un Austrālijas, kas iegādājušies "Daimler" akcijas no 2012.gada līdz 2018.gadam.

"Daimler" pretēji "Volkswagen" vienmēr noliedzis manipulēšanu ar datiem par dīzeļautomašīnu kaitīgajiem izmešiem. Taču, neskatoties uz to, uzņēmums Vācijā piekritis samaksāt 870 miljonu eiro naudassodu par kaitīgo izmešu noteikumu pārkāpumiem.

Vācijas automašīnu ražotājs Daimler pērn pārdevis rekordlielu Mercedes-Benz automašīnu skaitu, kā arī uzstādījis pārdošanas rekordus Ķīnas, Indijas un Krievijas tirgū, vēsta BBC.

Mercedes-Benz pārdošanas apjomi 2011. gadā pieauguši par 8%, kopumā pārdodot vairāk nekā 1,260 miljonus automašīnu.

Ieskaitot tādas markas automašīnas kā Smart car un luksusa klases Maybach, Daimler kopumā pērn pārdevis 1,36 miljonus automašīnu. Kompānija pārdevusi rekordlielu skaitu automašīnu Ķīnas, Krievijas un Indijas tirgos.

Automašīnu piegādes ASV palielinājušās par 13%, sasniedzot 245 tūkstošus, bet Ķīnā pārdoti 193 tūkstoši automašīnu, kas ir par 31% vairāk Daimler ražoto automašīnu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vairākās kukuļdošanas epizodēs, kur naudu saņēmuši Krievijas valsts pārstāvji, finanšu resursi plūduši caur Latvijas bankām.

Par to liecina publiskotais ziņojums par Daimler kukuļošanas skandālu.

Tā laikā no 2000. līdz 2005. gadam Daimler un DAIMLERCHRYSLERAUTOMOTIV RUSSIA SAO ( šobrīd Mercedes-Benz Russia SAO) maksāja Krievijas amatpersonām, lai "nodrošinātu biznesu" Krievijā.

Kā norādīts ziņojumā, daļa šo kukuļu pārskatīti uz Krievijas amatpersonu kontiem Latvijas bankās. Šo kontu turētājas oficiāli bijušas kompānijas - tukšas čaulas. Daļa no šīm kompānijām reģistrētas ASV. Šajā epizodē kukuļos samaksāti vairāk nekā 3 miljoni eiro (2.16 miljoni latu).

Kā norādīts ziņojumā, no 2003. gada janvāra līdz 2004. gada jūnijam, Daimler un DAIMLERCHRYSLERAUTOMOTIV RUSSIA SAO izdarījuši 13 maksājumus, kuru kopējā summa sasniedz 728 tūkstošus eiro, uz bankas kontu Latvijā. Šī konta īpašniece bijus kompānija Novitta Ltd, reģistrēta Delavērā.

Rīgas domes amatpersonām, Rīgas domi kontrolējošās partijas biedriem un citām amatpersonām Daimler kukuļos piecu gadu laikā samaksājis 1.8 miljonu eiro (aptuveni 1.3 milj. Ls)

Autoražotājs Daimler kukuļdošanā Latvijā iesaistījies 2000. gada augustā, liecina publiskotie materiāli par ASV notiekošo procesu, kurā Daimler tiek apsūdzēts kukuļdošanā 22 pasaules valstīs.

Kā liecina materiāli, apmēram piecu ar pus gadu laikā (no 2001. līdz 2006. gadam) Evobus piegādājuši Rīgas pilsētai 117 autobusus, kopējai līguma vērtībai sasniedzot aptuveni 30 miljonus eiro (21.6 milj. Ls). Pa šo laiku dažādus politiskos spēkus pārstāvošiem cilvēkiem, tajā skaitā, visticamāk, arī domes un valsts amapersonām, izmaksāti kukuļi 1.3 miljonu latu vērtībā.

Kukuļdošanas sāga sākusies 2000. gadā, kad Daimler meitas uzņēmums EvoBus (autobusu tirdzniecība) saņēmis ziņas no Latvijas izplatītāja, ka gaidāms tenderis, kurā Rīgas domes satiksmes departaments plāno iepirkt autobusus vairākās kārtās vairāku gadu gaitā. Tad Evobus saņēmis faksu, kurā Latvijas izplatītāja vadītājs (general manager) paziņo, ka Evobus konkurenti, lai iegūtu pasūtījumu, esot piekrituši "zem galda" samaksāt Rīgas domes deputātiem. Tad arī Evobus esot ķēries pie kukuļu maksāšanas un jau 2001. gada martā EvoBus tika pie daļas no pasūtījuma - Evobus piegādāja 79 autobusus Rīgas domes sabiedriskā transporta nodrošinātājiem Tālava un Imanta.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis nosūtījis Korupcijas Novēršanas un apkarošanas birojam ierosinājumu pārbaudīt iespējamos noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu saistībā ar Daimler dalību pašvaldības konkursos.

To Db apstiprināja ģenerālprokuratūrā. Laikraksts Bizness&Baltija ceturtdien rakstīja, ka izskanējusī informācija par Daimler kukuļošanu varētu būt saistīta ar Rīgas domes iepirkumiem. Saskaņā ar B&B informāciju Daimler laika posmā no 2002. līdz 2006.gadam tērējis aptuveni 1,8 miljonus eiro (aptuveni 1,2 miljoni latu) Rīgas domes amatpersonu kukuļošanai, lai panāktu uzņēmuma ražoto autobusu iegādi pašvaldības sabiedriskā transporta nodrošināšanai.

KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs Diena.lv atzina, ka birojs vēl nav pieņēmis lēmumu, vai pārbaudi uzsāks: “Pieejamā informācija tiek vērtēta, lai izlemtu jautājumu par turpmāku rīcību.”

Luksusa auto ražotājs Daimler paziņojis par rekordlielu ceturkšņa peļņu 1,7 miljardu eiro apmērā, ko tas guvis trīs mēnešos - līdz 30.jūnijam, ziņo BBC.

Saskaņā kompānijas sniegto informācija pieauguši gan Mercedes-Benz vieglo automašīnu, gan Daimler kravas automašīnu pārdošanas apjomi.

Daimler prognozē, ka gada pārdošanas apjomi «ievērojami pārsniegs 100 miljardus eiro».

Vienlaikus Daimler boss Dīters Zetče norāda, ka, lai gan pieprasījums pēc automašīnām lielajos attīstības tirgos - Ķīnā, Indijā, Brazīlijā un Krievijā turpinās augt, pieauguma līmenis Ķīnā un Indijā, visticamāk, būs daudz zemāks nekā pieredzēts pagājušajā gadā.

Neraugoties uz šo tendenci, kompānija sagaidot, ka 2011.gads tomēr būs viens no veiksmīgākajiem gadiem visā tās vēsturē.

Daimler AG, pasaulē otrais lielākais luksusa automašīnu ražotājs, un BYD Co., Ķīnas autoražotājs, ko atbalsta miljardieris Vorens Bafets, izveidojuši kopuzņēmumu, lai attīstītu jaunu elektrisko automašīnu zīmolu Ķīnas tirgum, vēsta Bloomberg.

Jaunā uzņēmuma nosaukums būs Shenzhen BYD Daimler New Technology Co.

Abām pusēm kopuzņēmumā pieder 50%.

Daimler un BYD kopuzņēmumā plāno investēt 600 miljonus juaņu (88 miljoni ASV dolāru).

Daimler pārstāvis pastāstījis, ka Daimler un BYD jaunās kopīgi veidotās elektriskās automašīnas prototipu varētu demonstēt jau šā gada oktobrī Parīzes autošovā.

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Autoražotājs Daimler piedāvājis pārdot 7,5% Airbus māteskompānijas EADS akciju Vācijas valdībai, atsaucoties uz neoficiāliem informācijas avotiem, ziņo Reuters.

«Tā ir taisnība, bet lēmumu valdība vēl nav pieņēmusi,» stāstījis informācijas avots, apstiprinot Financial Times vēstīto.

Daimler un EADS komentārus šajā sakarā pagaidām nesniedz.

Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel ) ar ekonomikas ministru Raineru Brūderli (Rainer Bruederle) un finanšu ministru Volfgangu Šeibli (Wolfgang Schaeuble) šo piedāvājumu apspriedīšot nākamās nedēļas trešdienā.

Financial Times, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem, ziņoja, ka Merkele izskatīs priekšlikumu iegādāties kopumā 15% no EADS - pusi no Daimler, pusi no banku grupas. Trešdien Daimler vadītājs Dīters Zetče (Dieter Zetsche) ieminējies, ka varētu sekot kādas izmaiņas attiecībā uz Vācijas autoražotāja līdzdalību EADS. Tomēr nekādi lēmumi vēl neesot pieņemti.

Autoražotāji - Vācijas Daimler AG, Japānas Nissan Motor Co un Francijas Renault SA - trešdien apstiprinājuši, ka vienojušies par stratēģisku partnerību, kas ietver vienreizēju savstarpēju apmaiņu ar kapitāla daļām, ziņo MarketWatch.

Renault-Nissan Alianse iegūs 3,1% Daimler, un Daimler - 3,1% Renault un 3,1% - Nissan.

Autoražotāji sadarbosies, attīstot nākamās paaudzes Daimler Smart ForTwo un Renault Twingo, ieskaitot elektriskās versijas. Daimler pārstāvis norādījis, ka autoražotājs tādējādi nostiprina savas pozīcijas mazo un kompakto automašīnu segmentā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa apcietinājusi bijušo pašvaldības SIA Rīgas satiksme padomes priekšsēdētāja vietnieku Leonardu Teni.

Viņa aizstāvis Andrejs Elksniņš šādu tiesas lēmumu nodēvēja par nepamatotu un to noteikti pārsūdzēs.

Db.lv jau ziņoja, ka tā dēvētajā Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā pagājušās nedēļas nogalē aizturēts bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks transporta jautājumos un SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien veica kratīšanu RS telpās un, iespējams, vēl citur lietā par Daimler dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām.

Iepriekš ziņots, ka ASV Tieslietu ministrija kompāniju Daimler apsūdzēja kukuļdošanā miljoniem dolāru apjomā amatpersonām vismaz 22 valstīs. Daimler pērn aprīlī atzina savu vainu apsūdzībās un piekrita samaksāt 185 miljonus dolāru (96,9 miljonus latu), lai noregulētu šo lietu. ASV izmeklētāju pērn publiskotie materiāli liecina, ka Rīgas amatpersonas savulaik piekukuļotas, lai pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmumi iegādātos Daimler ražotos Mercedes Benz autobusus, kurus pasažieru pārvadāšanai RS izmanto joprojām. Nelegālie maksājumi veikti laika posmā no 1998. līdz 2002.gadam.