Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Otra VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes locekļa Edgara Stroda lietā aizturētā persona ir saistīta ar kādu kapitālsabiedrību, liecina rīcībā esošā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš paziņoja, ka lietā ir aizturētas divas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tomēr to personības neatklāja. Latvijas televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka otrs aizturētais ir bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks uzņēmējs Armands Zeihmanis.

Jau ziņots, ka Zeihmanis patlaban ir apsūdzētā statusā tā dēvētajā «Daimler» kukuļošanas krimināllietā, kuru jau vairākus gadus skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Zeihmanim apsūdzība «Daimler» krimināllietā uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka Zeihmanis patlaban ir amatpersona SIA «Viesnīca «Vita»". Šis uzņēmums ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra un 37% tā kapitāldaļu pieder Leonardam Tenim, kurš arī atrodas uz apsūdzēto sola tā dēvētajā «Daimler» krimināllietā, savukārt 63% - viņa sievai Vitai Zeihmanei, kura arī apsūdzēta «Daimler» lietā.

Vācijas autobūves uzņēmums «Daimler» ceturtdien paziņoja, ka plāno likvidēt darbavietas, lai līdz 2022.gada beigām ietaupītu vairāk nekā vienu miljardu eiro.

Uzņēmums norāda, ka hibrīda un elektrisko automobiļu piedāvājumu paplašināšana veicina izmaksu pieaugumu, radot negatīvu ietekmi uz kompānijas finanšu rezultātiem.

Tāpat «Daimler» darbību negatīvi ietekmējuši automobiļu atsaukumi, globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un septembrī tam piemērotais 870 miljonu eiro naudassods par kaitīgo izmešu standartiem neatbilstošu automašīnu pārdošanu. "Daimler» gan neprecizē, cik daudz darbavietu paredzēts likvidēt.

Kā ziņots, «Daimler», kam pieder zīmols «Mercedes-Benz», šogad otrajā ceturksnī strādāja ar 1,2 miljardu eiro zaudējumiem, kas ir pirmais ceturksnis nepilnu desmit gadu laikā, kad uzņēmums nav guvis peļņu. Iepriekšējo reizi ceturkšņa zaudējumus kompānija cieta 2009.gada pēdējos trīs mēnešos.

Vācijas prokuratūra paziņojusi, ka autobūves koncernam «Daimler» noteikusi 870 miljonu eiro naudassodu saistībā ar skandālu par manipulēšanu ar datiem par automobiļu dīzeļdzinēju kaitīgajiem izmešiem.

Štutgartes prokuratūra apsūdz «Daimler» par uzraudzības pienākumu pārkāpumiem struktūrvienībā, kas atbild par automobiļu sertifikāciju. Uzņēmums jau pavēstījis, ka neapstrīdēs šo prokuratūras lēmumu un samaksās noteikto naudassodu.

«Daimler» ir starp vairākiem autoražotājiem, kas apsūdzēti manipulēšana ar datiem par kaitīgajiem izmešiem. Uzņēmums Eiropā atsaucis jau simtiem tūkstošu automobiļu, lai tajos uzstādītu dzinēju pārvaldības programmatūras jaunas versijas.

Vācijas autobūves koncerns "Daimler" trešdien paziņoja, ka valstī no 20.aprīļa plāno atsākt rūpnīcu darbību, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ tikusi apturēta.

"Atsevišķās ražotnēs mēs īstenosim koordinētu ražošanas atsākšanu," norāda uzņēmums.

"No 20.aprīļa tas ietekmēs dzinēju ražotnes Vācijā, "Mercedes-Benz" automobiļu rūpnīcas Zindelfingenē un Brēmenē, kā arī mikroautobusu rūpnīcas."

Šajā pašā dienu darbu arī atsāks kravas automobiļu un autobusu ražotnes.

Taču "Daimler" arī pavēstīja, ka darbiniekiem Vācijā pagarinās periodu ar saīsinātām darba stundām līdz 30.aprīlim, un tas ietekmēs lielāko daļu ražotņu.

"Daimler" automobiļu tirdzniecība pasaulē šā gada pirmajos trīs mēnešos gada griezumā sarukusi par 15%.

Somijas koncerns Veho iegādāsies Mercedes-Benz ģenerālpārstāvja – kompānijas Domenikss – biznesu Latvijā. Darījums ietver Mercedes-Benz vieglo un komercijas transportlīdzekļu importu, mazumtirdzniecību un apkopi, informē uzņēmumi.

Kompānija pieder tās dibinātājai un prezidentei Benitai Danilenko.

Veho ir auto izplatītājs Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā. Uzņēmums piedāvā Daimler Grupas ražotus vieglos auto un komerctransporta līdzekļus kopā ar plašu pakalpojumu klāstu, tostarp mobilitātes pakalpojumus.

2020. gadā Veho apgrozījums bija 1,1 mljrd. eiro, uzņēmumā strādāja 2 200 darbinieku. Uzņēmums dibināts 1939. gadā kā Mercedes-Benz ģenerālpārstāvis un kopš tā ir laika ģimenes īpašums.

Līdz ar šo darījumu, tiks nostiprinātas Veho pozīcijas Baltijas reģionā. Ņemot vērā nozares attīstību Latvijā un Mercedes zīmola augsto statusu un popularitāti, Veho jau ilgu laiku uzskata kompāniju Domenikss par stipru tirgus spēlētāju ar labi pārvaldītu struktūru, kas orientēta uz klientu un zīmolu. Šis darījums papildina Veho 2019. gadā iegādāto Silberauto biznesu Igaunijā un Lietuvā.

Konkurences padome ir apstiprinājusi darījumu, kura ietvaros Veho iegādājas SIA Domenikss – Mercedes-Benz ģenerālpārstāvi Latvijā.

Darījums ietver Mercedes-Benz pasažieru un komercauto importu, mazumtirdzniecību un apkopi. Kompānija Domenikss piederēja tās dibinātājai un prezidentei Benitai Danilenko.

Veho ir automobiļu izplatītājs Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā. Uzņēmums piedāvā Daimler Grupas ražotās vieglās automašīnas un komerctransportu, kā arī plašu pakalpojumu klāstu, tostarp mobilitātes pakalpojumus.

2020. gadā Veho apgrozījums bija 1,1 mljrd. eiro, bet tā darbinieku skaits bija 2200.

Uzņēmums tika dibināts kā Mercedes-Benz galvenais izplatītājs Somijā 1939. gadā un kopš tā laika ir ģimenes īpašumā. Līdz ar šo iegādi tiks ievērojami nostiprinātas Veho pozīcijas Baltijas reģionā. Ņemot vērā nozares attīstību Latvijā un Mercedes zīmola augsto statusu un popularitāti, Veho jau ilgstoši uzskata Domenikss par spēcīgu spēlētāju tirgū ar labi pārvaldītu, uz klientu un zīmolu orientētu organizāciju. Darījums ir kā papildinājums Silberauto biznesa iegādei Igaunijā un Lietuvā, ko Veho veica 2019. gadā.

Japānas autobūves uzņēmums "Nissan" trešdien paziņoja, ka pārdod visu sev piederošo 1,54% akciju daļu Vācijas autoražotājā "Daimler".

Akciju daļa tiek pārdota par aptuveni 1,15 miljardiem eiro.

"Nissan" pēdējā laikā cenšas atgriezties pie rentabilitātes un atjaunot savu reputāciju pēc skandāla ar bijušo vadītāju Karlosu Gosnu.

Uzņēmums norāda, ka šo akciju pārdošana ļaus tam stiprināt un uzlabot savu konkurētspēju.

Vienlaikus "Nissan" skaidro, ka industriālā sadarbība ar "Daimler" saglabāsies nemainīga, un abi uzņēmumi turpinās sadarboties vairākās jomās.

Martā par visu 1,54% "Daimler" akciju daļu pārdošanu jau paziņoja Francijas "Renault", kas pērn cieta rekordlielus zaudējumus.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien pasludinājusi spriedumu tā dēvētajā "Daimler" kukuļošanas krimināllietā, apstiprinot vienošanos, kas paredz, ka apsūdzētajiem valstij būs jāsamaksā 1,5 miljoni eiro, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Saskaņā ar vienošanos, kas tika panākta starp prokuratūru un apsūdzētajiem, apsūdzētie savu vainu atzīst, piekrīt samaksāt 1,5 miljonus eiro valsts budžetā un piekrīt nosacītai brīvības atņemšanai.

Iepriekš tiesas sēdē gūts apstiprinājums, ka naudas pārskaitīšanas process valsts kontā ir sācies.

Jau ziņots, ka uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdās bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks un kādreizējais SIA "Rīgas satiksme" (RS) padomes priekšsēdētāja vietnieks Leonards Tenis, cits Bojāra tā laika padomnieks, uzņēmējs Armands Zeihmanis un viņa sieva Vita Zeihmane, Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma direktors Raimonds Krastiņš, kā arī Agris Koroševskis un uzņēmējs Sergejs Zambers.

“Daimler Truck AG” ģenerālpārstāvis Latvijā SIA “Domenikss” ir atklājis lielāko kravas automobiļu tirdzniecības un servisa centru Latvijā, kura izveidē investēti divi miljoni eiro.

Līdz ar jaunā centra atvēršanu Pierīgā SIA “Domenikss” plāno kāpināt pārdoto kravas automobiļu apjomu, kā arī vairākkārt palielināt servisa darbu apjomu kravas automašīnu un autobusu segmentā - līdz 2025. gadam par 300%.

Jaunais kravas automobiļu tirdzniecības un servisa centrs, kā arī lielgabarīta automašīnu mazgātava, atrodas Sauriešos un ir izvietots divās ēkās ar kopējo platību 2560 m2 . Vienā no ēkām atrodas kravas automašīnu tirdzniecības salons, servisa telpas, un kravas automašīnu rezerves daļu noliktava. Otrā darbojas kravas automašīnu mazgātava.

“Jaunā centra atvēršana ir stratēģiski nozīmīgs solis SIA “Domenikss” biznesa paplašināšanā gan kravas auto tirdzniecībā, gan pēcapkopē. Šo paplašināšanās projektu mēs esam plānojuši ilgstoši, bet kopš 2018. gada rūpīgi pievērsušies tā īstenošanai. Ieguldījumus centra izveidē turpinājām, neskatoties uz pandēmijas radīto ekonomisko krīzi. Uzskatām, ka ieguldījumi ir pamatoti, ņemot vērā skaidro prognozi pieprasījuma kāpumam iekšzemes komerctransporta nozarē. Piemēram, 2020. gadā “Domenikss” vairāk nekā trīs reizes palielināja pārdoto kravas automašīnu skaitu, bet kopā ar partneriem šis skaits attiecībā pret 2019. gadu bija 10 reizes lielāks. Īstermiņā - pārvadājumu un piegādes autoparka paplašināšanu ietekmē Covid-19 viestās izmaiņas preču apritē, proti, pieaug vajadzība uzturēt un atjaunot esošo autoparku, jo jaunu auto piegāde ir ierobežota. Savukārt ilgākā termiņā - Eiropas Savienības prasības, vides politikas tendences pasaulē un globālās auto industrijas attīstības tendences liks izmantot videi draudzīgākas automašīnas arī Latvijā, kam sekos nepieciešamība veikt liela gadagājuma autoparka nomaiņu. Līdz ar to šajā segmentā redzam augstu potenciālu un priekšrocības “Domenikss” līderpozīciju attīstīšanai,” saka SIA “Domenikss” padomes priekšsēdētāja Benita Danilenko.

Vācijas patērētāju pārstāvji trešdien paziņoja, ka iesnieguši tiesā prasību pret autobūves uzņēmumu "Daimler" saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Vācijas patērētāju tiesību aizsardzības federācija VZBV norāda, ka prasība Štutgartes reģionālajā tiesā palīdzēs "Mercedes-Benz" automobiļu īpašniekiem iegūt kompensācijas.

"Neskatoties uz automobiļu atsaukumiem, "Daimler" joprojām noliedz, ka apzināti manipulējis ar automašīnu izmešu datiem," skaidro VZBV vadītājs Klauss Millers.

Šī tiesas prāva aptver "Mercedes-Benz" modeļus GLC un GLK, kas aprīkoti ar dzinēju "OM 651". VZBV lēš, ka ietekmēti varētu būt līdz 50 000 automobiļu.

Kā ziņots, 2015.gada septembrī Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien par konkurences pārkāpumiem saistībā ar pretpiesārņojuma tehnoloģiju automobiļiem ar dīzeļdzinējiem noteica autoražotājiem "Volkswagen" (VW) un BMW apmēram 875 miljonu eiro naudassodu.

Tostarp VW būs jāmaksā apmēram 500 miljoni eiro, bet BMW - apmēram 375 miljoni eiro.

Lietā ir iesaistīts arī autobūvnieks "Daimler", taču tam sods nebūs jāmaksā, jo "Daimler" 2017.gadā ziņoja EK par pārkāpumiem, pēc kā tika sākta izmeklēšana.

Tajā tika konstatēts, ka autoražotāji bija nelikumīgi vienojušies ierobežot izmešu attīrīšanas šķidrā reaģenta "AdBlue" efektivitāti, lai tas neattīrītu izmešus no slāpekļa oksīdiem vairāk, nekā to prasīja Eiropas Savienības (ES) normas.

"Šodienas lieta ir par to, kā likumīga sadarbība iegāja nepareizās sliedēs. Autoražotāji bija izstrādājuši ļoti labu tehnoloģiju, tomēr nolēma nekonkurēt tās izmantošanā atbilstoši pilnam potenciālam," žurnālistiem sacīja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šorīt no policijas izolatora atbrīvojis bijušo VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes locekli Edgaru Strodu un uzņēmēju Armandu Zeihmani.

Neminot personu vārdus, KNAB pastāstīja, ka abas aizturētās personas ir atbrīvotas no īslaicīgās aizturēšanas vietas, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus - aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām.

Kriminālprocesā amatpersona atzīta par aizdomās turēto dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā, izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Fiziskā persona atzīta par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma pantiem par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu.

Ievērojot, ka kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana un, lai nekaitētu izmeklēšanas interesēm, KNAB šobrīd plašāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu un tajā iesaistītajām personām nevar sniegt.

Vācijas autobūves koncerns "Daimler" piektdien paziņoja, ka no nākamās nedēļas vairākās rūpnīcās Vācijā un Ungārijā būtiski samazinās ražošanas apjomu, ņemot vērā pusvadītāju deficītu pasaulē.

Uzņēmums norāda, ka ražošana vairākās rūpnīcās nākamnedēļ tiks pilnībā vai daļēji apturēta. Ražošana Brēmenes rūpnīcā un daļēji arī Sindelfingenas rūpnīcā jau ir apturēta.

"Daimler" nesniedza konkrētu informāciju par to, cik daudz darbiniekus ietekmēs ražošanas apjoma samazināšana.

Uzņēmuma trīs Vācijas rūpnīcās pusvadītāju deficīta dēļ ražošana pēdējos mēnešos apturēta vairākkārt.

Vācijas valdības izstrādātā programma ļauj uzņēmumiem sūtīt mājās savus darbiniekus un samazināt viņiem atalgojumu, neradot nepieciešamību viņus atlaist. Šo programmu kompānijas Vācijā plaši izmantojušas koronavīrusa pandēmijas laikā.

Pandēmijai ievelkoties, saguris arī Eiropas auto tirgus. Šī nozare tradicionāli ir ļoti cikliska un spēkrata iegāde, kā visai liels pirkums, pieprasa zināmu skaidrību par nākotni. Šai skaidrībai izpaliekot, šādi pirkumi tiek atlikti. Katrā ziņā pieejamie dati liecina, ka vecajā kontinentā auto tirgus vasaras otrajā pusē sācis virzīties grāvja virzienā.

Jaunu automašīnu reģistrācija augustā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn Eiropas Savienībā (ES) sarukusi par 19%, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) apkopotā informācija. Auto tirgum ļoti neveiksmīgs bijis arī jūlijs, kad jaunu spēkratu reģistrācija sarukusi par 24%. Pagaidām gan visa šā gada skatījumā auto tirgus uz priekšu brauc ar plusa zīmi. Proti, janvāra-augusta (ieskaitot) periodā ES jaunu auto reģistrācija ir pieaugusi par 11,2%.

Čipu trūkums

Tiek izcelts, ka spēkratu ražošanai sprunguļus spieķos iemetušas globālās piegāžu problēmas. Piemēram, Eiropas autoražotājiem ir lielas grūtības vajadzīgajā apmērā iegūt pusvadītājus. Piemēram, tai pašai auto parka nomaiņai, kas pamatā paredz atteikšanos no spēkratiem ar iekšdedzes dzinēju par labu elektroauto, vajadzēs ļoti daudz pusvadītāju.

Automašīnu "Mercedes-Benz" un "Daimler Truck" oficiālais pārstāvis Latvijā SIA "Domenikss" mainījis nosaukumu uz SIA "Veho", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Nosaukuma maiņa Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota piektdien, 30.decembrī.

Līdztekus mainīta arī uzņēmuma tīmekļvietne, kas turpmāk būs "veho.lv".

Uzņēmumā atgādina, ka 2021.gada nogalē SIA "Domenikss" kļuva par "Veho" grupas uzņēmumu. "Veho Group" ir "Mercedes-Benz" vieglo automobiļu, pasažieru un kravas mikroautobusu, un "Daimler Truck AG" komerctransporta mazumtirgotājs un izplatītājs Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Šobrīd "Veho" un "Mercedes-Benz" pārstāvniecības darbojas 15 Somijas pilsētās, 7 pilsētās Zviedrijā, Igaunijā - 4, Lietuvā - 3.

Latvijā SIA "Veho" turpina attīstīt "Mercedes-Benz" vieglo automobiļu, kā arī kravas un pasažieru mikroautobusu biznesu - Varšavas ielā 4. Darbu turpina un paplašina pakalpojumu klāstu servisa centrs, Abrenes ielā 12, kurā tiek apkalpoti "Mercedes-Benz" vieglie automobiļi, kravas un pasažieru mikroautobusi, kā arī virsbūvju servisa centrs - Kurzemes prospektā 59.

Eiropas akciju cenas trešdien skāra ASV prezidenta Donalda Trampa atkal izteiktie draudi par muitas tarifu noteikšanu auto importam un drūma automašīnu noieta prognoze, savukārt Volstrītā akciju cenas maz mainījās.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās pēc Trampa draudiem noteikt 25% muitas tarifu Eiropas automašīnu importam, ja ES nespēs panākt tirdzniecības vienošanos ar ASV.

Brokeru firmas "Charles Schwab" analītiķi konstatēja, ka tirgus dalībnieki bija piesardzīgi, Eiropai apsverot "konfrontācijas iespējamību starp Eiropu un ASV".

Auto nozares asociācija ACEA veicināja piesardzīgo noskaņojumu ar prognozi, ka jaunu automobiļu pārdošanas apjomi Eiropā šogad samazināsies par 2%. Tas būs pirmais kritums septiņu gadu laikā.

Automašīnu "Mercedes-Benz" un "Daimler Truck AG" oficiālais pārstāvis Latvijā SIA "Veho" atvēris "Mercedes-Benz" servisa centru Mārupē, informē "Veho".

Uzņēmums informē, ka līdzšinējā servisa ēka, kas celta deviņdesmitajos gados un atradās Rīgas centrā, nespēja nodrošināt "Mercedes-Benz" standartiem atbilstošus autoservisa pakalpojums. Jaunajā servisa centra ēkā izveidotas gan autoservisa un automazgātavas telpas, gan klientu uzgaidāmā zona, biroja, administrācijas un noliktavas telpas.

"Veho" 2023.gadā cieta 114 865 eiro zaudējumus, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānija "Veho" (iepriekš "Veho Latvija") reģistrēta 2021.gadā, un tās pamatkapitāls ir 13,5 miljoni eiro. Uzņēmums pieder Igaunijas "Veho Baltics". Uzņēmums 2024.gada aprīlī apvienots ar SIA "Veho" (iepriekš "Domenikss"), kura pēc apvienošanās likvidēta, bet "Veho Latvija" mainīja nosaukumu uz "Veho".

Igaunijā reģistrētās kopbraukšanas platformas «Bolt» zaudējumi pērn sasniedza 61 miljonu eiro, bet tas saistīts ar investīcijām un atbilst kompānijas biznesa plānam, turklāt uzņēmuma vērtība pārsniegusi vienu miljardu ASV dolāru (900 miljonus eiro).

«Bolt» ieņēmumi pērn bija 79,7 miljoni eiro salīdzinājumā ar 21,1 miljonu eiro 2017.gadā.

Kompānijas vadītājs un līdzdibinātājs Martins Villigs norādīja, ka rezultāti atbilst kompānijas prognozēm.

«Pērn mēs sākām pakalpojumu sniegšanu vairāk nekā 50 jaunās pilsētās un veiksmīgi ieviesām elektrisko skrejriteņu nomu. Vienlaikus esam guvuši peļņu vairākos stabilos tirgos, nezaudējot izaugsmi,» viņš paziņoja.

2018.gada maijā uzņēmums piesaistīja 175 miljonu ASV dolāru (158 miljonu eiro) investīcijas no kompānijām «Daimler», «Didi Chuxing» un citiem investoriem, kā rezultātā uzņēmuma vērtība pārsniegusi vienu miljardu ASV dolāru. Tas «Bolt» ļāvis pievienoties citām kopbraukšanas kompānijām, piemēram, «Lyft», «Uber», «Careem», tā dēvēto vienradžu kompāniju sarakstā.

"Bolt" turpina paplašināties un no šīs dienas ievieš "Bolt Food" ēdienu piegādes pakalpojumu Daugavpilī.

Ieviešanas periodā, lai iepazīstinātu lietotājus ar jauno pakalpojumu, pasūtījumus pirmo nedēļu būs iespējams veikt bez piegādes maksas 2 km rādiusā no pasūtījuma vietas.

Sākotnēji "Bolt Food" platforma Daugavpils iedzīvotājiem nodrošinās piegādi pasūtījumiem no "Hesburger" ātrās ēdināšanas restorāniem un "Mego" veikaliem, kas nodrošinās svaigus augļus, dārzeņus, piena produktus, kā arī pirmās nepieciešamības mājsaimniecības preces.

Plānots, ka tuvākajā laikā platformai pievienosies vēl plašāks restorānu un pārtikas preču tirdzniecības vietu loks. Tāpat kā Rīgā, arī Daugavpilī visi pasūtījumi tiks nodoti bezkontakta veidā, lai samazinātu saskarsmi starp restorānu, kā arī veikalu darbiniekiem, kurjeriem un platformas klientiem.

No 12.septembra līdz 22.septembrim Frankfurtē notiek ikgadējā starptautiskā autoizstāde.

Šogad izstāde notiek jau 68.reizi, un šā gada izstādē uzmanība veltīta elektroautomašīnām. Pēdējos gados izstāde piedalās aptuveni 1000 dalībnieku no aptuveni 40 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits pārsniedz 800 tūkstošus.

Šajā gadā izstādes laikā notiek arī retro automašīnu izstāde.

Eiropas autoražotāji iegulda miljardiem dolāru, lai attīstītu elektroauto vai hibrīdauto, taču tagad izaicinājumus rada to pārdošana, raksta The Wall Street Journal. Tādi autoražotāji kā Volkswagen, Porsche un Daimler šonedēļ izstādē prezentēja jaunākos elektroautomašīnu modeļus, un kompāniju vadītāji ziņoja, ka tiek izstrādāti jauni šī segmenta modeļi.

Dati liecina, ka patlaban elektroautomašīnu pārdošanas apjomi Eiropā veido vien 2,4% no kopējiem automašīnu pārdošanas apjomiem ES.

Transporta pakalpojumu platforma "Bolt" uzsākusi "Business Delivery" pakalpojumu Rīgā.

Šis pakalpojums palīdz savienot uzņēmumus ar "Bolt" kurjeriem, lai pieteiktu preču sūtījumus tiešsaistē un par pieņemamām cenām varētu nogādāt tos klientiem tajā pašā dienā vai pat stundā.

"Ņemot vērā mūsu pieredzi transporta nozarē, plašo kurjeru tīklu un tehnoloģijas, esam uzsākuši nodrošināt biznesa piegādes. Šajā laikā vietējie tirgotāji ir vieni no pirmajiem, kas saskarās ar būtiskām izmaiņām, jo viņi galvenokārt paļaujas uz klientiem, kas veikalu apmeklē uz vietas. Pakalpojums ieviests, lai atbalstītu pārdevējus un palīdzētu cilvēkiem palikt mājās, kā arī šoferi "Bolt" platformā turpinātu gūt ienākumus," stāsta "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis.

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Transporta pakalpojumu platforma Bolt aizvadījusi pirmo elektroskrejriteņu sezonu Rīgā. Līdz ar aukstā laika iestāšanos, pārvietoties ar elektroskrejriteņiem vairs nav droši un patīkami, tāpēc, sākot ar oktobri, Bolt lietotnē elektroskrejriteņi vairs netiks piedāvāti.

Tie lietotnē atkal būs pieejami nākošajā pavasarī.

«Mēs ļoti priecājamies, ka mūsu klienti novērtēja un aktīvi izmantoja elektroskejriteņu servisu. Vasaras sākumā pakalpojumu uzsākām ar 100 elektroskrejriteņiem, taču pēc tam, kad pieprasījums un elektroskrejriteņu popularitāte auga, mēs skaitu palielinājām līdz 500. Mums ir jāņem vērā Latvijas klimata īpatnības un mūsu klientu drošība, tāpēc šobrīd elektroskejriteņu serviss tiks slēgts līdz nākamā gada pavasarim,» informē Kārlis Ķezberis, Bolt reģionālais vadītājs Latvijā.

Bolt vēlas saviem klientiem piedāvāt transportu, kas ļaus pārvietoties efektīvāk un ātrāk. Pirmais solis uzņēmuma vīzijā par dabai draudzīgāku satiksmi bija elektroskrejriteņu iekļaušana platformā, kas šovasar tika īstenota un iekaroja plašu popularitāti Rīgā. Uzņēmuma statistikas dati liecina, ka ļoti daudz klientu veikto braucienu Rīgā ir īsāki par 3 kilometriem, un elektroskejriteņi tiek izvēlēti kā alternatīva.

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.