Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

AS «Rīgas siltums» iecere iegādāties SIA «Rīgas BioEnerģija» kapitāldaļas par 25% sadārdzinātu cenu ir pretrunā uzņēmuma un sabiedrības interesēm, norāda Ekonomikas ministrijā (EM).

EM kā viens no AS «Rīgas siltums» akcionāriem saņēmusi AS «Rīgas siltums» padomes priekšsēdētāja vietnieka Kaspara Lores, kurš padomē pārstāv valsts intereses, vēstuli, vēršot akcionāra uzmanību uz iespējamā SIA «Rīgas BioEnerģija» akciju iegādes darījuma neatbilstību AS «Rīgas siltums» interesēm, par kuru plānots pieņemt lēmumu šā gada 15. decembra AS «Rīgas siltums» padomes sēdē.

K. Lore šo vēstuli nosūtījis visiem AS «Rīgas siltums» akcionāriem (t.sk. arī Rīgas pilsētas domei, SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» un VAS «Latvenergo»), vēršot akcionāru uzmanību uz to, ka piedāvātā darījuma summa par aptuveni 25% ir lielāka nekā summa, par kuru SIA «Enerģijas Risinājums.RIX» šā gada jūnijā pārdeva SIA «Rīgas BioEnerģija» 50% kapitāla daļas.

Turpinot uzsākto zaļo kursu, šī gada rudenī SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie vēl viena saules paneļu parka realizācijas.

Projektā uz zemes ierīkoti 270 saules paneļi ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos gandrīz 95 000 kWh zaļās elektroenerģijas.

“Mums rūp vide un klimats, un mēs ar aizrautību turpinām uzsākto zaļo kursu. Šobrīd mūsu galvenais mērķis ir maksimāli atteikties no kurināmā nepieciešamības, it sevišķi, no fosiliem resursiem. “Salaspils Siltums” noteikti neapstāsies pie sasniegtā – turpināsim meklēt inovatīvus risinājumus, lai vēl vairāk uzlabotu mūsu uzņēmuma ražošanu un darbību kopumā,’’ komentē SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais saules parks uzņēmumam “Salaspils Siltums” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai.

AS Rīgas siltums valde nolēmusi izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāve Agnete Bušta.

AS Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko norāda, ka iepazīstoties ar iesniegto informāciju par darījuma detaļām, uzklausot akcionāru pārstāvju viedokļus, kā arī ņemot vērā to, ka līdzšinējie AS Rīgas siltums valdes stratēģiskie lēmumi par videi draudzīgo šķeldas katlumāju būvniecību vienmēr ir bijuši rūpīgi izsvērti, un ir pierādījuši savu pozitīvo ietekmi gan uz AS Rīgas siltums attīstību, gan tarifu rīdziniekiem, kas ilgstoši ir zemākais gan Latvijas lielāko pilsētu vidū, gan starp Baltijas valstu galvaspilsētām, AS Rīgas siltums padomei nav pamata apšaubīt arī šī lēmuma pamatotību, tāpēc tā ar balsu vairākumu atbalstīja pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

23.aprīlī Rīgas siltums sasniedzis jaunu rekordu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) – 2 miljonus MWh.

Pirmo miljonu megavatstundu saražotajai siltumenerģijai un elektroenerģijai no AER Rīgas siltums sasniedza 18 gadu laikā kopš zaļās enerģijas ražošanas uzsākšanas, otrais miljons, pateicoties jaunām, efektīvām enerģijas ražošanas iekārtām, tika sasniegts trīs gadu laikā, bet trešo miljonu Rīgas siltums plāno sasniegt tuvāko divu gadu laikā, liecina uzņēmuma izplatītā informācija.

«Ir pagājis gads kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas, taču dabasgāzes cena nav samazinājusies. Dabasgāzes izmaksas mūsu uzņēmumam ir pieaugušas. Tas, savukārt, mūs ir mudinājis aizvien aktīvāk izmantot biokurināmo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, sasniedzot jaunus rekordus,» norāda Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Uzņēmumā atzīmē, ka biokurināmā izmantošana ļauj samazināt atkarību no fosiliem kurināmiem un dod pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai – tas nozīmē atbalstu vietējiem ražotājiem, darbavietas, kas tiek nodrošinātas gan Rīgas siltums, gan koksnes šķeldas ražotājiem un piegādātājiem. Turklāt, tā kā koksnes šķelda ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze, tad tās izmantošana ir viens no faktoriem, kas ir ļāvis iepriekšējos gados samazināt un šobrīd noturēt Rīgā zemāko siltumenerģijas tarifu, salīdzinot ar Latvijas lielajām pilsētām un Baltijas valstu galvaspilsētām.

AS "Rīgas siltums" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.oktobra līdz šā gada 30.septembrim, pēc provizoriskiem datiem bija 248,628 miljoni eiro, kas ir par 43,7% mazāk iepriekšējā finanšu gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 2,1 reizi - līdz 3,948 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Apgrozījuma samazinājums uzņēmuma vadības ziņojumā skaidrots ar energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā tika samazināts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs.

Uzņēmuma vadība norāda, ka "Rīgas siltums" ir sasniedzis šim gadam atbilstošos galvenos izpildes rādītājus.

Siltumenerģijas tirgus attīstība ir notikusi atbilstoši sākotnēji plānotajam tirgus pieprasījumam, un "Rīgas siltums" pagājušajā finanšu gadā tīklā nodeva 3,3 miljonus MWh siltumenerģijas, kas ir par 0,2 miljoniem MWh jeb 7% vairāk nekā 2022./2023. pārskata gadā.

Tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma palielinājumu galvenokārt ietekmēja zemākas āra gaisa temperatūras pārskata gada apkures sezonā. Patērētājiem tika piegādāti 2,9 miljoni MWh siltumenerģijas, kas ir par 0,2 miljoniem MWh jeb 7% vairāk nekā 2022./2023. pārskata gadā.

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

No Latvijas aizbraukušo piesaistes «puzle» ir sarežģīta, un vispārējā stratēģija tajā ir uzticības sabiedrības veidošana. Tā sarunā ar db.lv saka Swedbank AB grupas vadītāja un prezidente Birgite Bonasena (Birgitte Bonnesen).

Šī saruna notika Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā pirms B. Bonasenas vadītās finanšu pratības stundas. Zināma minstināšanās vēl pirms visai augstās viešņas ierašanās iestājās, kad kļuva skaidrs, ka direktors pats nevarēs ar viņu atnākt sasveicināties, jo tieši tobrīd risinājās vairākas stundas ilgs jauniešu biznesa projektu konkurss, kura žūrijā direktors piedalījās. Šis «defekts» mūsu sarunas gaitā gan savdabīgi izkristalizējas par efektu – ka tieši tā progresīvā skolā ir jābūt: vienlaikus risinās vismaz divi vienlīdz svarīgi pasākumi, kas audzina uzņēmējdarbības prasmes, un vismaz viens no tiem ir angliski. Galu galā skolas vārdā sasveicināties un bibliotēkai dāvināto grāmatu komplektu saņemt atnāca, šķiet, mācību daļas vadītāja.

Neatkarīgi no tā, vai jums bijusi nogurdinoša diena darbā vai esat devies garā ceļojumā, labs miegs ir svarīgs dažādu iemeslu dēļ. Tas ne tikai ļauj atgūt produktivitāti un saglabāt labu garastāvokli, bet arī veicina vispārējo labsajūtu. Jums pilnīgi noteikti ir nepieciešams tāds matracis, kas spēj nodrošināt augstu komforta līmeni. Lai pienācīgi sagatavotos nākamās dienas izaicinājumiem, ir ļoti svarīgi uzturēt labvēlīgu gulēšanas vidi. Laba miega pamatā ir jūsu individuālajām vajadzībām piemērots matracis.

Miega kvalitāti lielā mērā ietekmē ārējie faktori, un viens no būtiskākajiem ir jūsu īpašajām prasībām atbilstošs matracis. Pareiza matrača izvēle palīdzēs jūsu muskuļiem atslābināties un garantēs, ka nākamajā rītā jutīsieties atpūties un enerģijas pilns. Mēs esam izveidojuši noderīgu ceļvedi, lai palīdzētu jums izvēlēties ideālu matraci. Šajā rakstā ir sniegti vērtīgi padomi un ieteikumi par to, kādi faktori jāņem vērā, izvēloties savu guļamvietu. Tas atvieglos lēmuma pieņemšanas procesu un nodrošinās, ka izdarāt apzinātu izvēli sava komforta un labsajūtas labā.

Temperatūra

Meklējot jaunu matraci, daudzi cilvēki par prioritāti izvirza temperatūras neitralitāti. Tas nozīmē, ka viņi vēlas matraci, kas spēj regulēt un uzturēt komfortablu temperatūru visas nakts garumā. Lai novērstu svīšanu naktī, ieteicams izvēlēties matraci, kas ir gaisa caurlaidīgs un nodrošina pareizu gaisa plūsmu, lai karstās vasaras dienās saglabātu vēsumu. Turklāt izvēlieties matraci, kas pielāgojas jūsu ķermeņa temperatūrai un nodrošina izolāciju aukstākajos gadalaikos. Tas var palīdzēt nodrošināt ērtu gulēšanu bez svīšanas visa gada garumā. Aplūkojot matračus šajā konkrētajā kategorijā, ir vērts apsvērt atsperu vai putu poliuretāna matraču veidus. Abiem šiem veidiem ir unikālas īpašības, kas var atbilst jūsu vēlmēm un komforta prasībām.

Atsaucoties uz salstošo rīdzinieku pieprasījumu, a/s Rīgas siltums uzsāk aktīvo apkures sezonu, informē kompānija, norādot, ka šogad apkures tarifi nekļūs zemāki, bet nākamā gada apkures sezonā tie varētu samazināties par aptuveni 3%.

Šobrīd apkure ir pieslēgta vairāk nekā 50% Rīgas pilsētas ēku, un tuvāko dienu laikā ar apkuri būs nodrošināta lielākā daļa rīdzinieku, vēsta kompānijas paziņojums.

Rīgas siltums gan norāda, ka kompānija saskaras ar «nopietnu problēmu» - Rīgas iedzīvotāju parādiem. Septembrī kopumā nenomaksātie rēķini par apkuri Rīgā bija lielāki par pieciem miljoniem Ls, bet valstī kopumā pārsniedza 23,91 milj. Ls, liecina Latvijas Pašvaldību savienības dati. Risinot parādu problēmu, Rīgas siltums šogad plāno piesaistīt 18,5 milj. Ls īstermiņa kredītlīniju, lai apkures sezonā varētu savlaicīgi norēķināties par piegādāto enerģiju ar a/s Latvenergo un a/s Latvijas Gāze.

Turpinot jau ilggadējo sadarbību, DNB banka piešķīrusi finansējumu Rīgas galvenajam siltumenerģijas piegādātājam – AS Rīgas siltums, informē bankas pārstāvji. 15 miljonus eiro lielais finansējums tiks izmantots uzņēmuma sezonālo nepieciešamību nodrošināšanai.

«Jau vairāk nekā 10 gadu veiksmīgi sadarbojamies ar AS Rīgas siltums, nodrošinot uzņēmumam apgrozāmos līdzekļus, kā arī finansējot investīciju projektus. Tādēļ esam īpaši gandarīti, ka arī šogad uzņēmums iepirkuma procedūras rezultātā izvēlējies DNB banku kā savu partneri. AS Rīgas siltums plāno kredītu izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas siltumapgādes aktuālajā sezonā nodrošinās uzņēmuma veiksmīgu darbību,» vēsta Lauris Macijevskis, DNB bankas viceprezidents.

AS Rīgas siltums valdes locekle Birute Krūze: «Mums ir izveidojusies sekmīga sadarbība ar DNB banku. Piešķirtais finansējums nepieciešams uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Par piegādāto enerģiju AS Rīgas siltums tekoši jānorēķinās ar saviem piegādātājiem, savukārt siltumenerģijas lietotājiem par patērēto siltumu jānorēķinās līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam, tādējādi piešķirtie līdzekļi ir svarīgi finanšu plūsmas stabilizēšanai. Šādu praksi uzņēmums īsteno nu jau vairākus gadus.»

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

Parādsaistības par patērēto siltumenerģiju AS Rīgas siltums vasaras laikā ir samazinājušās uz pusi, informē uzņēmuma Informācijas daļas vadītāja Jana Roze.

Precīzus skaitļus uzņēmums nenosauc, skaidrojot, ka Rīgas siltums strādā ar parādniekiem un parādu apjoms visu laiku mainās.

Uzņēmums novērojis, ka vasaras mēnešos tiek dzēsti aizkavētie ziemas maksājumi, un tieši pēdējos mēnešos vērojamas pozitīvas tendences parādu norēķinos.

Roze atgādināja, ka 2011./2012.gada apkures sezonā izrakstīto rēķinu nomaksas procents, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, bija vidēji par 2,5 procentpunktiem labāks.

Lai sāktu apkures sezonu, Rīgas siltums aicina ēku apsaimniekotājus un dzīvokļu īpašniekus norēķināties par patērēto siltumenerģiju.

Rīgas siltums piegādā siltumenerģiju 5235 dzīvojamiem namiem un 2187 nedzīvojamām ēkām.

"Luminor Bank" piešķīrusi 4,76 miljonu eiro aizdevumu Ogres novada pašvaldības uzņēmumam "MS siltums" siltumapgādes sistēmas modernizācijai, informē bankas pārstāvji.

Aizdevums paredzēts, lai nodrošinātu Lielvārdes un Ikšķiles pilsētās izbūvēto šķeldas katlumāju finansējumu, kā arī lai veicinātu jaunu siltumtrašu izbūvi 1,6 kilometru garumā Lielvārdes centrālajā zonā.

Pirms investīciju projekta īstenošanas Lielvārde un Ikšķile apkurei izmantoja fosilo kurināmo - dabasgāzi. Tagad, pēc katlu māju rekonstrukcijas, siltumenerģijas ražošana tiek nodrošināta, izmantojot atjaunojamos resursus - šķeldu un kokskaidu granulas, norāda bankas pārstāvji.

"MS siltums" valdes loceklis Normunds Ševels informē, ka "MS siltums" apsaimnieko desmit šķeldas katlumājas un septiņas granulu katlu mājas Ogrē un Ogres novadā, kuras pēc uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) klasifikācijas tiek novērtētas kā zaļas.

DNB banka noslēgusi kredītlīgumu ar galveno siltumenerģijas piegādātāju Rīgā – AS Rīgas siltums, informē bankas pārstāvji.

Kredītlīguma summa ir 4,98 miljoni eiro, un šie līdzekļi tiks izmantoti AS Rīgas siltums 2012./2013. finanšu gada investīciju projektu finansēšanai un refinansēšanai – lielākā daļa investīciju tiks novirzīta siltumenerģijas zudumu samazināšanai pārvadē.

Kredīta atmaksas termiņš ir pieci gadi.

Siltumenerģijas zudumu samazināšana ir viena no galvenajām uzņēmuma prioritātēm, skaidro AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Šogad plānots nomainīt un izbūvēt siltumtīklus gandrīz 12 kilometru garumā, no tiem 10 kilometrus – pielietojot bezkanāla tehnoloģiju.

Ne visiem Valentīndiena ir pāru svētki. Neatkarīgi no tā, vai šogad jums nav sava pārīša vai arī vienkārši šī gada romantiskāko dienu jāpavada atšķirti no sava partnera, jums noteikti ir jāizmanto iespēja sajusties mīlētam un aprūpētam. Kā tas izskatītos? Iespējams, tas būtu filmu maratons visas dienas garumā, ierokoties spilvenu kaudzē ar grēcīgām uzkodām. Bet varbūt jums ir zināmi kādi lieliski spa piedāvājumi, kurus jau sen kārojās izmēģināt? Solo-Valentīndienā var rezervēt galdiņu tikai sev tajā restorānā, uz kuru jau kādu laiku metāt acis. Valentīndienas dāvanas sev var būt ļoti egoistiskas un personīgas.

Valentīndiena ir sen zināmi kā komerciāli svētki, kas lielā mērā koncentrējas uz romantisku mīlestību starp pāriem, taču patiesībā mīlestība izpaužas citos neskaitāmos veidos. Ja esat viens un jums nav plānu, ko darīt Valentīndienā, uztveriet 14. februāri kā dienu, kad izrādīt īpašas rūpes un mīlestību tikai sev!

Tuvojoties Valentīndienai, smelieties no 10 lieliskām idejām, ko Valentīndienā darīt vienatnē un uzburt sev visu laiku labāko 14. februārī. Jūs esat to pelnījuši!

Kulinārijas meistarklases

Aplūkojiet kulinārijas meistarklašu pieejamību netālu no jums un iegūstiet jautru un interaktīvu pieredzi, ko var baudīt vienatnē. Spodriniet savas virtuves prasmes, mācoties gatavot gardus ēdienus prasmīgu pavāru vai šefpavāru uzraudzībā. Online kulinārijas apmācības arī ir lieliska iespēja apgūt kādu jaunu recepti savās mājās.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Rīgā vairāk nekā 89% objektu, kurus apkalpo a/s Rīgas Siltums, pārtraukta apkures sezona, tuvākajās dienās arī pārējie namu apsaimniekotāji iecerējuši pārtraukt apkuri, informē a/s Rīgas Siltums pārstāve Jana Roze.

Par apkures atslēgšanu vai pieslēgšanu var pieņemt lēmumu namu īpašnieks vai apsaimniekotājs, ņemot vērā iedzīvotāju vairākuma viedokli. Agrāk apkure tika atslēgta, ja vidējā diennakts temperatūra trīs dienas pēc kārtas bija augstāka par plus astoņiem grādiem, teikts a/s Rīgas Siltums paziņojumā.

Vidējā āra gaisa temperatūra šajā apkures sezonā bijusi +1,4 grādi pēc Celsija, kas ir par 1,8 grādiem siltāk nekā pērn, kad tā bija -0,4 grādi pēc Celsija.

Noslēdzoties apkures sezonai, salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu, nomaksas disciplīna nav būtiski mainījusies, šogad gandrīz par vienu procentpunktu labāka, pauda J. Roze.

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

A/s Rīgas siltums, SEB banka un Swedbank parakstījuši līgumus par īstermiņa finansējuma piešķiršanu kopumā par 16,5 milj. Ls, lai nodrošinātu uzņēmuma maksājumus apkures sezonas laikā.

SEB banka izsniegs uzņēmumam 9,5 miljonus latu ar termiņu desmit mēneši un Swedbank – septiņus miljonus latu ar termiņu seši mēneši.

«Piešķirtais finansējums nepieciešams uzņēmuma pamatfunkciju nodrošināšanai, lai aktīvās apkures sezonas laikā savlaicīgi norēķinātos par piegādāto enerģiju ar a/s Latvenergo un a/s Latvijas Gāze, tādējādi nodrošinot klientus ar nepārtauktu siltumapgādi,» skaidro a/s Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

«SEB banka jau vairāku gadu garumā sadarbojas ar a/s Rīgas siltums, nodrošinot uzņēmumam gan ikdienas finanšu pakalpojumus, gan ilgtermiņa finansējumu inovatīvo mērķu realizēšanai,» stāsta SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs. Ilgaliacīgu sadarbību ar a/s Rīgas siltums uzsver arī Swedbank pārstāvji.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.