Saulītei spīdot siltāk, straujiem soļiem tuvojas vasaras autobraukšanas sezona. Pozitīvās pavasara emocijas gan nedaudz apslāpēt var tas, ja savam braucamrīkam jāsalej pilna bāka. Pašreizējā tendence, visai iespējams, liecina, ka pie dārgākas degvielas būs jāpierod.
Preču biržā naftas cena šīs nedēļas sākumā pietuvojusies 75 ASV dolāru atzīmei par barelu. Tas no pagājušā gada Ziemassvētkiem nozīmē pieaugumu gandrīz uz pusi! Naftas vērtības izmaiņa, protams, ir tikai viena no degvielas cenas vienādojuma daļām. Jebkurā valstī to ietekmē vēl nodokļi, subsīdijas, uzcenojums utt. Tomēr, neskatoties uz to, pašā pamatā degvielas cenai tomēr ir notikumi naftas tirgū. Ja melnā zelta vērtība pieaug, tad nevajadzētu cerēt uz lieliem brīnumiem un drīzumā šīm tendencēm vajadzētu atbalsoties arī uz ainu degvielas uzpildes staciju cenrāžos. To arī pamatā redzam šobrīd. Pasaules ekonomika aug lēnāk, bet situācija nav tik traģiska, lai tas nozīmētu naftas pieprasījuma kritumu – tas joprojām aug. Šajā pašā laikā Jēlnaftas ieguves kartelis (OPEC) + Krievija aiztur savu melnā zelta ieguvi, un strauji zudušas šī resursa piegādes no Venecuēlas. Neskaidra aina ar tām ir arī no Lībijas un Nigērijas. Rezultātā šogad vadošie prognozētāji naftas globālajā pieprasījuma/piedāvājuma kristāla bumbā paredz nelielu deficītu.
Naftas cena šīs nedēļas sākumā pietuvojusies 75 ASV dolāru atzīmei par barelu. Tas no pagājušā gada Ziemassvētkiem nozīmē pieaugumu gandrīz uz pusi!
Pēdējās dienās punktu uz «i» uzlikusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, kas izlēmusi, ka vairs netiks noteikti izņēmumi Irānas naftas uzpircējiem. Tas nozīmē, ka ASV tomēr turēsies pie tā, lai šīs valsts melnā zelta eksportu apcirptu gandrīz līdz nullei. Vēl pagājušā gada rudenī Tramps, iespējams, baidoties no pārlieku dārgās naftas negatīvās ietekmes, atļāva šī Irānas resursa pirkšanu vairākiem lieliem tās klientiem (piemēram, Ķīnai, Indijai, Dienvidkorejai, Japānai). Toreiz naftas cena pēc visai strauja pieauguma (tā bija pārsniegusi 86 ASV dolāru atzīmi par barelu) sāka spēji samazināties. Var spekulēt, ka tagad gaidāma tās cenas atgriešanās pie šī līmeņa, kas būtu pieaugums vēl par 15%. Ja ar to nepietiek - Irānas amatpersonas nupat draudējušas ar naftas tirdzniecības ceļu blokādi. Tas nozīmē vēl lielāku spriedzi Ormuza līcī, pa kuru plūst aptuveni piektā daļa no pasaulē tirgotās naftas.
Kopumā gan kāda pārliecinoša naftas cenas īstermiņa paredzēšana ir faktiski neiespējama. No otras puses - tiek runāts, ka Irānas naftas iztrūkumu kompensēt varētu Saūda Arābija, kas tiek skaitīta klāt pie ASV sabiedrotajiem. Tas arī var apdraudēt OPEC un Krievijas darījumu par naftas ieguves ierobežošanu (ja jau viena valsts izmanto situāciju, lai aizņemtu tirgus daļu). Daži spriež, ka jūnijā (pēc OPEC sanāksmes) daudzi naftas ieguvēji, kuri nu augstāku cenu ietekmē varētu būt krietni labākā garastāvoklī, var atgriezties «pumpē naftu, cik gribi un vari» stadijā. Tāpat ASV turpinās slānekļa naftas ieguves bums, kas šo valsti padarījis par šī resursa eksportētāju. Turklāt, izslēdzot no naftas tirgus vienādojuma Irānu, ASV savam melnajam zeltam var dabūt klientus. Interesanti arī, ka Tramps zemāku degvielas cenu licis kā vienu no saviem pārvēlēšanas kampaņas akmeņiem. Viņš arī brīdinājis OPEC, lai kartelis neaizraujas ar pārlieku lielu naftas cenas celšanu.
