Pēc veiksmīgas SIA "Rīgas nami" reorganizācijas, apvienojot četras Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže ir pieņēmusi lēmumu amatu atstāt personīgu iemeslu dēļ, informē "Rīgas nami".

Sležes pēdējā darba diena būs 9.augusts. Jauns valdes priekšsēdētājs tiks meklēts atklātā konkursā, kas tiks izsludināts jau tuvākajā laikā, informē Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis.

Četru Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrību apvienošana ir pabeigta ne tikai juridiski, bet arī praktiski. Reorganizētajā uzņēmumā pērn tika sakārtoti un pilnveidoti pārvaldības un biznesa procesi, izvirzītas stratēģiskās prioritātes un apstiprināta vidēja termiņa attīstības stratēģija. "Es vēlos teikt lielu paldies Baibai par drosmi, neatlaidību un personīgo ieguldījumu SIA "Rīgas nami" pārmaiņu vadībā, Baibai ir izdevies ielikt stabilus pamatus SIA "Rīgas nami" turpmākajā attīstībā, pāršķirot jaunu lappusi Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumu efektīvā un centralizētā pārvaldības modelī," saka SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis. Pateicību par paveikto izsaka arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange: "Rīgas namu reorganizācija ir bijis liels izaicinājums, pie kā intensīvi tika strādāts pēdējo pusotru gadu. Es novēlu veiksmi turpmākajā karjerā!"

Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami” apstiprinātā vidēja termiņa stratēģija 2024.-2028. gadam paredz attīstību visos pašvaldības kapitālsabiedrības galvenajos darbības virzienos.

Nākamajos četros gados RN galvenokārt fokusēsies uz īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī klimatneitrālu un aprites ekonomikas risinājumu izmatošanu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanā.

Līdz 2028. gadam izvirzītie galvenie finanšu mērķi ir paaugstināt pārvaldāmo pamatlīdzekļu vērtību un - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

“Jau pirmajā SIA “Rīgas nami” reorganizācijas gadā uzsākām veidot jaunus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas procesus, kas atbilstu mūsu klientu gaidām. Turpmākajos gados mūsu klienti sajutīs pozitīvās pārmaiņas, jo ir likti stabili pamati klientcentrētam pakalpojumu sniegšanas modelim – iesaistot pašus klientus, precīzi apzinātas viņu vajadzības, atvērts jauns, pieejamāks klientu apkalpošanas centrs un attīstīti citi klientu komunikācijas kanāli,” saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Rīgas apgabaltiesa bija plānojusi šodien skatīt strīdu starp mazumtirgotāju SIA Rimi Latvia un SIA Pellston nami par 149 tūkst. Ls piedziņu no uzņēmuma. Tomēr sēde pārcelta uz 15.oktobri, jo SIA Pellston nami vēlas iesniegt papildu pierādījumus, DB uzzināja tiesā.

SIA Rimi Latvija lūdza tiesu atzīt nekustamā īpašuma īres līguma uzteikšanu par pamatotu. Tomēr SIA Pellston nami iesniedza pretprasību un lūdza no SIA Rimi Latvia piedzīt 150 tūkst. Ls kompensāciju par līguma pirmstermiņa laušanu. Pagājušā gada decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa nolēma apmierināt pretprasību un lēma, ka no SIA Rimi Latvia par labu SIA Pellston nami tomēr jāpiedzen 149 tūkst. Ls, kas ir līgumsods saistībā ar īres līguma laušanu pirms termiņa. SIA Rimi Latvia šo tiesas lēmumu pārsūdzēja, un abas puses turpina tiesāties.

Jāatgādina arī, ka pērnajā gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika apmierināts SIA Pellston nami pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu Rīgas šķīrējtiesas sprieduma izpildei un SIA Rimi Latvia samaksāja piedzīto summu 343,89 tūkst. Ls apmērā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nolēmusi apcietināt bijušo SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāju Kārli Kavacu. Tomēr, ka mēneša laikā tiks iemaksāta drošības nauda 15 tūkst. Ls apmērā, viņš no apcietinājuma tiks atbrīvots, DB uzzināja tiesā.

Jāatgādina, ka pamatojoties uz Rīgas domes veiktā audita operatīvajiem rezultātiem, jaunieceltā SIA Rīgas nami valde vērsās ar iesniegumu Valsts policijā, informējot par iespējamajiem pārkāpumiem uzņēmuma iepriekšējās valdes finanšu darījumos. Šobrīd policija ir uzsākusi kriminālprocesu.

Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā veiktas vairākas kratīšanas un aizturētas personas uz aizdomu pamata par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Viena no aizturētajām personām ir bijusī SIA Rīgas nami amatpersona – Kārlis Kavacs, kurš, iespējams, ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli.

Jāatgādina, ka septembrī uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, no amata pienākumu pildīšanas tika atcelti abi līdzšinējie valdes locekļi – valdes priekšsēdētājs K. Kavacs un valdes loceklis Almers Ludviks uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, veicot augsta riska finanšu darījumus. To rezultātā SIA Rīgas nami varētu būt radušies zaudējumi aptuveni 600 tūkst. latu apmērā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā ir saņemts apliecinājums, ka no rīta ir iemaksāta 15 tūkst. Ls noteiktā drošības nauda par bijušo SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāju Kārli Kavacu, kuru tiesa 3.oktobrī apcietināja, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Jānis Jaksons. Viņš arī atzīmēja, ka tiesa jau pieņēmusi nolēmumu par atbrīvošanu, un attiecīgie dokumenti jau nogādāti īslaicīgās aizturēšanas vietā. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā K. Kavacs tiks atbrīvots no apcietinājuma.

DB jau vēstīja, ka, pamatojoties uz Rīgas domes veiktā audita operatīvajiem rezultātiem, jaunieceltā SIA Rīgas nami valde vērsās ar iesniegumu Valsts policijā, informējot par iespējamajiem pārkāpumiem uzņēmuma iepriekšējās valdes finanšu darījumos. Šobrīd policija ir uzsākusi kriminālprocesu. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā veiktas vairākas kratīšanas un aizturētas personas uz aizdomu pamata par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Viena no aizturētajām personām ir bijusī SIA Rīgas nami amatpersona – Kārlis Kavacs, kurš, iespējams, ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli.

Pamatojoties uz Rīgas domes veiktā audita operatīvajiem rezultātiem, jaunieceltā SIA Rīgas nami valde vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā, informējot par iespējamajiem pārkāpumiem uzņēmuma iepriekšējās valdes finanšu darījumos. Šobrīd policija ir uzsākusi kriminālprocesu.

Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā veiktas vairākas kratīšanas un aizturētas personas uz aizdomu pamata par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Viena no aizturētajām personām ir bijusī SIA Rīgas nami amatpersona – Kārlis Kavacs, kurš, iespējams, ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli.

Jāatgādina, ka septembrī uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, no amata pienākumu pildīšanas tika atcelti abi līdzšinējie valdes locekļi – valdes priekšsēdētājs K. Kavacs un valdes loceklis Almers Ludviks uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, veicot augsta riska finanšu darījumus. To rezultātā SIA Rīgas nami varētu būt radušies zaudējumi aptuveni 600 tūkst. latu apmērā.

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktors Zigmārs Liepiņš noraizējies par Baltā nama tehnisko stāvokli, no kura sākuši birt apmetuma gabali.

«Pirms dažām dienām no Latvijas Nacionālās operas ēkas (mūsu Baltais nams) sāka krist nost ķieģeļu, apmetuma gabali (nevienam netrāpīja!). Vieta tika nofotogrāfēta un apvilkta ar zaļo sietu, lai nebirst lejā vēl. Skats baiss,» Z.Liepiņš vēsta savā Facebook profilā.

«Baltais nams drīz būs Zaļais nams, ietīts kamuflāžā. Nosūtīju fotogrāfijas Kultūras ministrijai (LNOB kapitāldaļu turētājai) t.sk.Dacei Melbārdei un Rīgas domei (Latvijas Nacionālās operas ēkas īpašniecei) t.sk.Nilam Uškovam un Andrim Amerikam. Līdz šim neviens nav turējis par vajadzīgu pat painteresēties kas? kā? ko darīsim? u.t.t. Klusums!,» sašutis ir komponists.

Bijušais tieslietu ministrs Mareks Segliņš pametis Rīgas pašvaldības SIA Rīgas nami valdi, kuras locekļu skaits samazināts no trim uz diviem, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

M. Segliņa aiziešana no Rīgas namu valdes saistāma ar valdes locekļu skaita samazināšanu no trim valdes locekļiem uz diviem, Db.lv skaidroja uzņēmuma pārstāve Terēza Luksa. Viņa norādīja, ka vadošo amatpersonu skaita samazināšana notiek sakarā SIA Rīgas nami jaunu kompetenci – attīstības projektiem, un uz samazinātā valdes locekļu skaita rēķina tiks veidots jauns amats attīstības projektu vadībai un uzraudzībai. Valde līdzšinējā sastāvā darbosies līdz 22. maijam.

Uzņēmuma valdē turpina darboties bijušais Rīgas vicemērs Almers Ludviks un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs.

Šā gada novembrī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai nodevusi krimināllietu, kurā apsūdzēts bijušais Rīgas nami valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs.

Pret Kavacu izvirzītas apsūdzības par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības, kas pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu un uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ar šīm darbībām radot būtisku kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, izraisot smagas sekas. Bez tam, šai personai apsūdzība celta arī par dokumentu viltošanu, viltotu dokumentu apzinātu izsniegšanu un izmantošanu.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētās personas 2011. gada maijā SIA Rīgas nami vārdā noslēgtais līgums ar SIA Zeus atzīts kā faktiski noslēgts aizdevuma līgums, kas neatbilstoši patiesajai darījuma būtībai noformēts kā pakalpojuma līgums par valūtas kursa vadību un finanšu līdzekļu konvertāciju. Tādā veidā apsūdzētais pārsniedzis savas pilnvaras, jo atbilstoši SIA Rīgas nami statūtiem un saskaņā ar likumu «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu» apsūdzētajam nebija tiesību SIA Rīgas nami vārdā izsniegt jebkāda veida aizdevumus. Tā kā SIA Zeus savas saistības atbilstoši līguma nosacījumiem neizpildīja, SIA Rīgas nami nodarīts mantisks zaudējums lielā - 1,263 miljonu latu - apmērā.

Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu atstādināt no amata pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas nami valdi. Valdes locekļi ir atstādināti no amata uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, veicot augsta riska finanšu darījumus.

To rezultātā SIA Rīgas nami varētu būt radušies zaudējumi aptuveni 600 tūkst. latu apmērā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un uzņēmuma kapitāldaļu turētāja pārstāvis Andris Ameriks medijiem norādīja, ka par veiktajiem darījumiem viņu mutiski informējis pats SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs. Šobrīd Ameriks rakstveida paskaidrojumus no viņa nav saņēmis, taču, cik norprotams no mutiski sniegtajiem paskaidrojumiem, minēto darījumu mērķis bijis palielināt uzņēmuma līdzekļus.

Patlaban iecelta uzņēmuma pagaidu valde - par valdes priekšsēdētāju izvēlēta Ilze Spūle, bet valdes locekļa amatā iecelta Vineta Verika.

Šķīrējtiesa ir pasludinājusi spriedumu strīdā starp SIA Rīgas nami un SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatoriju. Proti, SIA Rīgas nami prasība ir pilnībā apmierināta, un tas nozīmē, ka no Teātra Observatorijas tiks piedzīti 5,55 tūkst. Ls. Savukārt sadarbības līgums atzīts par izbeigtu, sākot no pagājušā gada 15. augusta.

Spriedums arī paredz, ka SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija tiks izlikta no nomas telpām, kā arī teātrim ir jāsamaksā tiesāšanās izdevumi.

Ņemot vērā pasludināto tiesas spriedumu, kā arī SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija vadības iepriekš pausto, ka tā rīkosies, ievērojot tiesas spriedumu, SIA Rīgas nami paļaujas uz turpmāku godprātīgu rīcību, cerot, ka ar šo tiks pielikts punkts telpu turpmākas izmantošanas aizkavēšanai un tās tuvākajā laikā labprātīgi tiks atbrīvotas.

Pagājušā gada jūlijā DB jau rakstīja, ka SIA Rīgas nami valde pieņēma lēmumu izbeigt sadarbības līgumu ar Gaļinas Poļiščukas Teātra observatoriju. Teātrim bija jāatstāj īrētās telpas mēneša laikā.

SIA «Rīgas nami» iesniegusi sūdzību par maksātnespējas administratoru Andri Daugaviņu, informē uzņēmums.

Sakarā ar 2011. gadā notikušu nelikumīgu darījumu starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību «ZEUS» un Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību SIA «Rīgas nami» bijušo amatpersonu 2012. gadā ierosināts kriminālprocess par augsta riska finanšu darījumu veikšanu ar SIA «Rīgas nami» finanšu līdzekļiem, pārsniedzot pilnvaras.

Savukārt 2012. gada nogalē tika pasludināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību «ZEUS» maksātnespējas process, par kura administratoru tika iecelts maksātnespējas procesa administrators Andris Daugaviņš.

SIA «Rīgas nami», kura ir maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību «ZEUS» (MSIA «ZEUS») lielākais kreditors 1,8 miljonu eiro apmērā, ir regulāri lūgusi administratoram Andrim Daugaviņam iesniegt savas darbības atskaites, plānotā procesa izmaksas, kā arī izlietoto finanšu līdzekļu pamatojumus, taču administrators šo gadu laikā ir sniedzis tikai nepatiesu, maldinošu un nepārskatāmu informāciju.

Neviens no SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija pārstāvjiem līdz 16.oktobrim tā arī nebija ieradies, lai SIA Rīgas nami nodotu telpas Kongresu namā, tāpēc līdz ar 23.oktobri notiks vēl viena izlikšana, bet jau piespiedu kārtā, kur piedalīsies arī policija un telpas pārņems SIA Rīgas nami, DB informēja Terēza Luksa-Sigate.

Teātrim telpas jāatstāj, jo šā gada vasarā šķīrējtiesa pasludinājusi spriedumu, ar kuru SIA Rīgas nami prasība tika pilnībā apmierināta un no Teātra Observatorijas tiks piedzīti 5,55 tūkst. Ls, bet sadarbības līgums atzīts par izbeigtu. Spriedums arī paredzēja, ka SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija tiks izlikta no nomas telpām, kā arī teātrim ir jāsamaksā tiesāšanās izdevumi.

Pagājušā gada jūlijā DB jau rakstīja, ka SIA Rīgas nami valde pieņēma lēmumu izbeigt sadarbības līgumu ar Gaļinas Poļiščukas Teātra observatoriju. Teātrim bija jāatstāj īrētās telpas mēneša laikā.

Šī gada 12.augustā Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas SIA "Rīgas nami" valdes sastāvā.

Kā jau ziņots, šā gada 9.augustā amatu atstāja līdzšinējā SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže personīgu iemeslu dēļ. Attiecīgi uzņēmuma padome pieņēma lēmumu uz laiku SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja amatā iecelt esošo valdes locekli administrācijas vadības, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā Ojāru Valkeru.

Uzņemoties jaunos pienākumus, Ojārs Valkers uzsvēra: "Šis ir izaicinošs laiks uzņēmuma attīstībai, bet esmu pārliecināts, ka kopā ar profesionālo komandu mēs veiksmīgi turpināsim uzsāktos darbus pie SIA "Rīgas nami" darbības stratēģijas īstenošanas un sasniegsim nozīmīgus rezultātus. Mūsu darbības mērķi paliek nemainīgi - kvalitatīva nekustamo īpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana, darba efektivitātes un klientu apmierinātības uzlabošana."

Rīgas Centrāltirgus turpmākai attīstībai, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un tradicionālo tirdzniecību, nepieciešamas jaunas papildu funkcijas un pakalpojumi, tostarp vairāk vietas un telpas atvēlot mākslas un kultūras notikumiem.

To paredz Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcija, kuru pēc tirgus pārvaldnieka SIA “Rīgas nami” pasūtījuma izstrādāja SIA “Wealth.Investments” sadarbībā ar arhitektu biroju SIA “Teeja arhitekti”.

Koncepcijā iekļauti konkrēti soļi un termiņi Rīgas Centrāltirgus attīstībai, energoefektivitātes uzlabošanai, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, jaunu funkciju ieviešanai un tirdzniecības vietu koncentrēšanai noteiktās tirgus teritorijās. Ievērojot pasaulē atpazīstamāko tirgu praksi, tirgum ir jāpiedāvā mākslas baudīšanas un izklaides iespējas, kam piemērots būtu Gaļas paviljons un tam blakus esošais Benjamiņas laukums. Tirgus apmeklētāju plūsmu palielinātu zaļo zonu un skvēru labiekārtošana, tirdzniecības gājēju ielas izveide Spīķeru ielā, biroju telpu noma un citi jaunievedumi.

Ātrāk nekā plānots būvkopmānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" (YIT) ekspluatācijā nodevis projekta “Silvas nami” 5.namu, kas atrodas Purvciemā, Dzelzavas ielā.

Reaģējot uz pircēju pieprasījumu, jaunajā projektā gandrīz 20% dzīvokļu tiks pārdoti ar jau iekļautu virtuves iekārtu un tehniku. Tā kā ēkai ir A+ klases energosertifikāts, tas dzīvokļu īpašniekiem ļaus samazināt īpašuma uzturēšanas izmaksas.

Projekta “Silvas nami” 5.namā iegādei ir pieejami 2 līdz 4 istabu dzīvokļi ar iekštelpu platību no 42 m2 līdz 73,55 m2, ka arī visi dzīvokļi ir ar pilno apdari. Namā izbūvēta arī ventilācijas rekuperācijas sistēma, kas vēl vairāk uzlabos ēkas energoefektivitāti un iedzīvotāju komfortu. Iegādei pieejams arī lielāks skaits individuālo noliktavu telpu un koplietošanas ratiņu telpa. Savukārt noteiktam skaitam autostāvvietu būs iespējams uzstādīt arī elektrouzlādes iekārtas.

Rīgas namu vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, proti, visus Rīgas namu brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu.

(Papildināts ar Rīgas domes viedokli.)

Kopumā bijuši trīs aizdevuma līgumi - pa vienam 2010.gada septembrī un 2011.gada aprīlī - slēgti ar SIA Viesis, bet trešais 2011. gada maijā - slēgts ar SIA Zeus. Trīs ar pusi miljoni nonākuši atpakaļ pašvaldībā, bet pārējo naudu 1,2 miljonus Zeus neesot varējis atdot, jo tai arestu pēc bijušo biznesa partneru lūguma uzlikusi Rīgas apgabaltiesa, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Rīgas namu divos gada pārskatos šī naudas kustība, lai arī slēpti, tomēr ir uzrādīta. Trīs gadu laikā neviena Rīgas domes atbildīgā amatpersona to nav pamanījusi. Rīgas namu kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks gada pārskatus ar savu parakstu ir akceptējis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" būtu gatava būvēt arī īres namus, ja būs tāds pieprasījums no Rīgas domes, intervijā aģentūrai LETA sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa skaidroja, ka Rīgā šobrīd top mājokļu attīstības politika, kuras ietvarā arī taps skaidrs pieprasījums, cik daudz tuvākajā laikā ir vai nav jābūvē papildu dzīvokļi.

"Pieprasījums pēc īres namiem ir, bet primāri mēs esam Rīgas pilsētas vajadzībām konstruēts uzņēmums un mums nebūtu tieši jākonkurē ar komercspēlētājiem tirgū. Mēs esam gatavi būvēt tāpat, kā savulaik to darīja SIA "Rīgas pilsētbūvnieks". Jā, mēs to varam, taču tas nemazina atbildību par vēstures mantojuma saglabāšanu un jēgpilnu izmantošanu mūsdienās," teica Sleže.

Viņa piebilda, ka pieprasījums nav vēl apzināts, tādēļ "Rīgas nami" nevar paši izdomāt un būvēt mājas, jo tā gribētos. Pieprasījumam ir jānāk no pilsētas. Pie šī jautājuma "Rīgas nami" strādā kopā ar Rīgas domi.

Rīgas centrā šogad tiks pabeigts ģimenes uzņēmuma Pebo nami ilgi lolotais projekts – četrus miljonus eiro vērtie nami, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas ir viens no retajiem t.s. jaunajiem projektiem galvaspilsētā, kas no pirmsākumiem ir orientēts uz dzīvokļu īri un komercplatību nomu. Kopumā īres tirgus attīstību kavē nesakārtoti, novecojuši normatīvie akti, uzskata nozares uzņēmēji.

Aizlāpa robu

«Tā ir mūsu senču zeme. Tas ir sentiments, mūsu pienākums – kā gan savādāk?» tā uz jautājumu, kāpēc ir izvēlēts šāds projekta profils, atbild projekta īpašnieks Andrejs Pebo.

Jauno ēku adrese ir Rīgā, Dzirnavu ielā 39 un 41. Vēsturiskie nami, ko XX gadsimta sākumā uzbūvēja viņa vecvectēvs Krišjānis Ķergalvis, gājuši bojā Otrā pasaules kara laikā. Tad ilgus gadus to vietā bijis robs, bet 2014. gada februārī Pebo nami tur sāka divu māju būvniecību. Tās projektējuši arhitekti Andris Rūtenbergs un Raivo Veisbergs, bet būvniecību veic a/s DHB. Abiem, pēc izskata atšķirīgajiem namiem – katrs no tiem arhitektoniski vairāk sasauksies ar savu blakus esošo ēku – būs septiņi virszemes un viens pazemes stāvs. Nami iecerēti energoefektīvi, to būvniecībā izmantoti mūsdienīgi materiāli. Pēc pabeigšanas, tie tiks savienoti ar citu Pebo ģimenes īpašumu – kompleksu K. Valdemāra ielā 33.

SIA “Rīgas nami” dalībnieku sapulcē 14. jūnijā tika pieņemts lēmums izveidot SIA “Rīgas nami” padomi trīs locekļu sastāvā, apstiprinot attiecīgos statūtu grozījumus.

Par padomes locekli nekustamo īpašumu pārvaldības jomā ir ievēlēts Andris Vārna, kurš šobrīd ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis. A. Vārna ir sertificēts nekustamo īpašumu pārvaldnieks, kā arī ir ieguvis ekonomista kvalifikāciju uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Par padomes locekli finanšu jautājumu, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā ir ievēlēta Ilze Bukulde, kura ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā un finansēs, pabeidzot studijas Rīgas Biznesa skolā ar izcilību, un sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē. Viņa līdzšinējā darba pieredzē ir pildījusi “PATA GRUPA” un AS “PATA SALDUS” finanšu direktores un valdes locekles pienākumus, kā arī bijusi Lielo korporatīvo klientu segmenta vadītāja AS “SEB banka”.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsies Rīgas domē, lūdzot to kā kapitāla daļu turētāju SIA Rīgas nami nodrošināt Saktas ziedu paviljona jumta seguma materiāla pārbaudi. informē Rīgas dome.

Rīgas dome saņēmusi KNAB vēstuli, kurā norādīts, ka, pamatojoties uz iestādē saņemtu iesniegumu, KNAB ir veicis pārbaudi, lai izvērtētu SIA Rīgas nami valsts amatpersonu darbību atbilstību likuma normām, veicot Saktas puķu tirgus paviljona pie Tērbatas ielas būvniecību 2011.gadā.

Pārbaudes ietvaros konstatēts, ka būvniecības procesā nav ievēroti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā būvobjektā aizpildāms būvdarbu žurnāls – tajā neatbilstoši noteikumu prasībām ticis ierakstīts Saktas ziedu paviljona jumta segumam izmantotais materiāls – patinēts varš.

«Tas rada šaubas, vai paviljonam uzliktais jumta materiāls (jumta virsējā seguma materiāls un apakšējā seguma materiāls) atbilst paviljona tehniskajā projektā noteiktajam jumta materiālam,» teikts KNAB vēstulē.