Kad 16. oktobra rītā lauksaimniecības uzņēmuma SIA Lestene vadītājs Egīls Seņkāns pamanīja, ka naktī kāds lauzies graudu un minerālmēslu noliktavā, viņam bija skaidrs gan paša, gan zagļu rīcības plāns, raksta laikraksts Latvijas Avīze.
«Sapratu, ka zagļi nāks otrreiz, tāpēc aizbraucu uz Tukumu un mednieku veikalā par 250 latiem nopirku fotovideokameru LTL Acorn, kas spēj dažādos režīmos fiksēt notiekošo, tostarp arī naktī,» laikrakstam stāstījis E. Seņkāns.
Daudzas tonnas minerālmēslu un 300 tonnas kviešu bijis liels vilinājums. Acīmredzot zagļi cerējuši, ka iepriekšējās nakts nedarbi būs palikuši nepamanīti, un viņi bez bailēm uz noliktavu devās jau nākamajā vakarā, kad tikko kā bija sācis krēslot. Kā raksta Latvijas Avīze, viņi nepamanīja vai nenoticēja arī baltai uzlīmei «Tiek veikta video novērošana», kas vīdēja tieši cilvēka skatiena augstumā uz pelēki šīferotās noliktavas stūra. Šo uzlīmi E. Seņkāns bija uzlīmējis tajā pašā 16. oktobrī, kad noliktavas iekšpusē bija ielicis plaukstas lieluma kameru aizsargkrāsā. Ierīci, kas darbojas ar parastajām baterijām, zemnieks uzstādīja fotografēšanas režīmā ar intensitāti viena fotogrāfija desmit sekundēs pēc katras kustības sensora nostrādes. Pirmā bildīte tapa precīzi pulksten 18.37.
«No rīta durvis bija atlauztas, redzamas auto un citas zagšanas pēdas. Kad kameras atmiņas karti ieliku datorā, liels bija pārsteigums, ka tajā bija simtiem fotogrāfiju.
Diemžēl mani gaidīja vēl viens pārsteigums, šoreiz jau personīgi nepatīkams, jo divus jaunekļus es viegli atpazinu,» teicis E. Seņkāns.
Šie divi bijuši lestenieki. Viens strādāja netālajā Lestenes maiznīcā, otrs pie E. Seņkāna bija praksē kā Kandavas lauksaimniecības tehnikuma audzēknis, veica dažādus ar tehniku saistītus darbus.
Fotogrāfijas zemnieks nogādāja policijā. Tā ātri sameklēja jau atpazītos zagļus, kuri atzinās un nosauca arī abu pārējo vārdus. Visi četri 20 – 22 gadus veci jauni vīrieši, trīs no Lestenes, viens no Lanceniekiem, informē Latvijas Avīze. Zagļu vārdus E. Seņkāns nav atklājis, kaut gan viņš tos arī nežēlojot, piedot nevēlas, iesniegumu policijai atsaukt negrasās. «Bet lai tiesa sauc vārdā un soda. Čaļi iekrituši ar seju dubļos, tagad jāpieceļas un jāiet tālāk pa dzīvi. Ceru, ka sapratīs, būs mācība uz visu mūžu. Gan jau tikai nosacīto sodu dabūs. Nezaga jau tāpēc, ka nebija ko ēst. Vienkārši gribēja labāk dzīvot. Praktikants bija atnācis pie manis un nožēloja, esot kaut kāds stulbums uznācis. Bet nebūtu man bildītes, nebūtu arī nožēlas un es ķertu vēju laukā. Zagļi ir jāizķer,» viņš sacījis.
