Andreasam Gugumukam (Andreas Gugumuck) pieder lielākā vīngliemežu (Helix Pomatia) audzēšanas ferma Vīnē, no kuras vīngliemeži, to kaviārs un aknas tiek eksportētas uz dažādām pasaules valstīm, vēsta Reuters.

Vīngliemeži tiek pagatavoti, izmantojot tradicionālas receptes, un daļa no tiem tiek pārdoti vietējiem Austrijas restorāniem.

Gliemeža senais nosaukums escargot de Bourgogne radies Francijā. Divdesmitā gadsimta sākumā šajā valstī sakarā ar pesticīdu pielietojumu zemkopībā, un pārāk lielu gliemežu salasīšanu tika nodarīts liels zaudējums šai gliemežu sugai. Helix Pomatia gliemežnīcas augstums ir līdz pieciem cm, platums - aptuveni 4,5 cm. Vīngliemeži mājo Viduseiropā - pļavās, gaišās mežmalās, dārzos, parkos. Dabā vīngliemeži dzīvo vidēji no diviem līdz četriem gadie, bet to dzīves ilgums var sasniegt arī septiņus gadus.

Jauna tirgotava «Bauskas miestiņš un citi labumi» vēris durvis apmeklētājiem. Tur iespējams nopirkt tikai Bauskā un novadā ražotās preces, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Atklājot veikalu, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks vēlējis tirgotavu apmeklēt baušķeniekiem un aicināt arī pilsētas viesus.

SIA «Poļa nams» vadītāja Gunita Pole, savukārt, mudinājusi aktīvi veikala darbā iesaistīties citus vietējos ražotājus. Uzņēmējs Aivars Svarenieks, kura uzņēmuma «Kronis» produkcija veikalā nopērkama, izteicis gandarījumu, ka šī tirgotava ir jauns kvalitātes līmenis vietējo preču realizēšanai.

Veikala izveides iniciatore, uzņēmuma «Bauskas alus» komercdirektore Daiga Solzemniece skaidrojusi, ka šī ir vieta precēm, kuras vislabāk raksturotu Bauskas uzņēmēju piedāvātās produkcijas savdabību un oriģinalitāti. Tieši tādēļ šajā veikalā līdzās SIA «Kronis» ēdienu piedevām ir arī SIA «Rufus V» vīngliemeži, SIA «Poļa nams» saldumi un tautas lietišķās studijas «Bauska» rokdarbi.

Diezgan gausi turpinās pērn iesāktā 725 metrus garā gājēju un velosipēdistu celiņa būve gar Dobeles šoseju posmā no Svētes tilta līdz krustojumam ar Būriņu ceļu, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas. Lai arī būvdarbu pasūtītājs akciju sabiedrība «Latvijas valsts ceļi» informē, ka darbs jāpabeidz līdz 20. augustam, uzņēmuma «Union Asphalttechnik» pārstāvji nesteidzas apstiprināt, ka solītais tiks izpildīts.

Lietainajā pirmdienas pirmspusdienā zālē gar Dobeles šosejas 8. kilometra malu rāpo vīngliemeži. Būvobjektā «Union Asphalttechnik» darbiniekus un tehniku nemana. «No rīta deviņos viņi bija,» saka Aizupes pamatskolas direktora vietniece Dita Mauraga. Viņa cer, ka līdz mācību gada sākumam ļoti gaidītais gājēju un velosipēdistu celiņš līdz skolai taps. «Lai arī esam Līvbērzes pagastā, no mūsu 230 skolēniem vairāk nekā puse dzīvo Jelgavā.

Daudzi skolēni un skolotāji jau neatkarīgi no tā, vai celiņš ir uzbūvēts vai nav, brauc uz skolu ar velosipēdu. Ceļš pa rekonstruēto Dobeles šosejas posmu līdz pilsētas robežai taču ir ļoti drošs. Tikai pēdējie septiņsimt metri no Svētes tilta ir bīstami,» bažījas D.Mauraga.

Dabas iedvesmots, ģimenes uzņēmums SNAILLAT radījis - kā tas apgalvo - Latvijā un pasaulē vēl nebijušas sveces- SNAILY CANDLE.

Tās ir sveces vīngliemežu čaulā. SNAILY CANDLE sveces jau esot atradušas klientus gan Itālijā, gan Vācijā, gan arī Zviedrijā.

SNAILY CANDLE sveces ir Latvijā ražots produkts ar 100% dabīgām sastāvdaļām: Latvijas vīngliemeža čaula, kokvilnas dakts un ECOSoya vasks.

«SNAILLAT ir jauns ģimenes uzņēmums, kurā darbojas pamatā 2 cilvēki, kā arī - pie lielākiem pasūtījumiem - tiek piesaistīti pārējie ģimenes locekļi,» biznesa portālam db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāvis Normunds Tože. Galvenā SNAILY CANDLE sveču sastāvdaļa ir Latvijā lasītās vīngliemeža čaulas. «Pavasara vidū tiek uzpirkti pārsvarā Latgales reģionā salasītie vīngliemeži, kuri vēlāk tiek pārstrādāti. Sagatavotais vīngliemezis tiek eksportēts uz Franciju un Itāliju, bet atlikušās čaulas tiek sagatavotas oriģinālajam produktam - SNAILY CANDLE svecēm. Varam droši apgalvot, ka tāds risinājums, kuru piedāvā SNAILLAT komanda, ir pagaidām unikāls pasaulē,» skaidroja N. Tože.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Igaunijas Sāremā pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai izraudzītos prāmju satiksmes operatoru maršrutam starp Mentu ostu Sāmsalā un Ventspili, vēsta reģionālais laikraksts «Saarte Haal».

Operators tiks meklēts uz pieciem gadiem, par konkursa kritēriju nosakot zemāko cenu. Kā laikrakstam «Saarte Haal» sacījusi Sāremā pagasta vecākā vietniece Marili Nītsa, par konkrētām summām vēl nav runa, jo vispirms tiks gaidīti konkursa rezultāti.

«Kad beigsies konkurss, noskaidrosies nepieciešamo subsīdiju apjoms, kuru segšanu gatavojas uzņemties Ventspils brīvosta un Sāremā pašvaldība,» viņa norādījusi.

Pēc Nītsas teiktā, subsīdiju apmēru var noteikt, vienīgi balstoties uz agrākajām šā maršruta izmaksām vai uz kuģu maršrutu analīzi, kas veikta pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma.

Šī analīze liecina, ka prāmju satiksme maršrutā Ventspils-Mentu iespējama vienīgi ar sabiedriskā sektora atbalstu un vajadzīgā summa pirmajos trijos gados varētu sasniegt 900 000 eiro.

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs