Andreasam Gugumukam (Andreas Gugumuck) pieder lielākā vīngliemežu (Helix Pomatia) audzēšanas ferma Vīnē, no kuras vīngliemeži, to kaviārs un aknas tiek eksportētas uz dažādām pasaules valstīm, vēsta Reuters.
Vīngliemeži tiek pagatavoti, izmantojot tradicionālas receptes, un daļa no tiem tiek pārdoti vietējiem Austrijas restorāniem.
Gliemeža senais nosaukums escargot de Bourgogne radies Francijā. Divdesmitā gadsimta sākumā šajā valstī sakarā ar pesticīdu pielietojumu zemkopībā, un pārāk lielu gliemežu salasīšanu tika nodarīts liels zaudējums šai gliemežu sugai. Helix Pomatia gliemežnīcas augstums ir līdz pieciem cm, platums - aptuveni 4,5 cm. Vīngliemeži mājo Viduseiropā - pļavās, gaišās mežmalās, dārzos, parkos. Dabā vīngliemeži dzīvo vidēji no diviem līdz četriem gadie, bet to dzīves ilgums var sasniegt arī septiņus gadus.
Arī Latvijā tiek audzēti vīngliemeži - audzētavu Ošu mājas izveidojis uzņēmējs Ainis Noviks. Tāpat viņš gliemežus iepērk no vietējiem, jo tad, kad gādā preci eksportam, jo vairāk tās, jo labāk. «Cik maksā gliemju barība? necik!» gliemjkopības lielo noslēpumu atklāj Ainis. Vienīgais ieguldījums ir paša darbs. Ik vakaru abiem voljēriem tiek sarūpētas četras lielas ķerras ēdamā. Gliemežiem rosības laiks ir nakts. To mīļākā barība ir nātres, kuru apkārtnes aizlaistajos laukos netrūkst. Otra delikatese kāposti. Par tiem ir vienošanās ar apkārtnes zemniekiem, ka audzētājs drīkst savākt sliktās galvas un notīrīt lauku pēc ražas vākšanas.