Noslēdzoties piecu gadu izstrādes un būvniecības projektam, Ādažos oficiāli atklāta “Orkla Biscuit Production” – modernākā cepumu ražotne Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā.

Jaunā ražotne ir lielākā šāda tipa specializētā cepumu un vafeļu ražotne un lielākā jaunuzceltā “Orkla” ražotne ar mērķi ražot produkciju kā vietējam Latvijas, tā visas Ziemeļeiropas tirgiem. Tās būvniecībā un tehnoloģiskajā aprīkojumā investēti teju 100 miljoni eiro – pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē.

“Orkla Biscuit Production” ir “Orkla Confectionery & Snacks” cepumu un vafeļu ražošanas kompetences centrs reģionā, uz kuru tika pārcelta šo produktu ražošana no līdzšinējām vietām Kungālvā Zviedrijā un Rīgā.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām, ir lielākā jaunuzceltā “Orkla” ražotne. Ražošanas kapacitātei sasniedzot 30 tūkstošu tonnu produkcijas gadā un potenciālu apjomus palielināt nākotnē, šī rūpnīca būs iesaistīta dažādu spēcīgu, ilggadēju zīmolu produktu ražošanā Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Latvijas un citiem tirgiem.

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

"Orkla Latvija" pērn, salīdzinot ar 2022.gadu, ražotnēs samazināja kaitīgos izmešus par 32%, bet, salīdzinot ar 2017.gadu, par 47%, informē "Orkla Latvija" pārstāvji.

Kaitīgo izmešu samazinājumu saldumu un uzkodu ražošanā pagājušajā gadā sekmēja investīcijas alternatīvās enerģijas ražošanā un atsevišķi energoefektivitātes pasākumi. 2023.gadā uzņēmums uzstādīja saules paneļus "Laima", "Spilva" un "Ādažu" ražotnēs. Tāpat "Orkla Latvija" pārstāvji atzīmē, ka visas uzņēmuma ražotnes darbojas tikai ar atjaunojamo elektrību.

Pērn "Laima" ražotnē Ādažos kaitīgo izmešu daudzums samazinājies par 17% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet par 80% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Savukārt "Ādažu čipsu" ražotnē pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, kopējais kaitīgo izmešu radītais daudzums pieauga par 4,8%, bet salīdzinājumā ar 2017.gadu samazinājās par 16%. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka arī turpmāk "Orkla Latvija" apņēmusies pilnveidot energoefektivitātes risinājumus, samazināt kaitīgos izmešus visās ražotnēs un turpināt darbu pie ilgtspējas mērķiem.

Plaša patēriņa zīmolu preču ražošanas un izplatīšanas uzņēmuma “Orkla Latvija” apgrozījums 2023. gadā pieaudzis par 3,8%, sasniedzot 114,1 miljonu eiro, informē uzņēmums.

Īpašs fokuss 2023. gadā pievērsts ilgtspējīgu ražošanas procesu attīstībai, investējot darba vides un infrastruktūras uzlabošanā, kā arī jaunu produktu izstrādē teju 2 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 900 tūkstoši investēti tieši energoefektivitātes veicināšanā. Pērn uzņēmuma peļņa bijusi 3 miljoni eiro, nodokļos samaksāti vairāk nekā 14,5 miljoni eiro, savukārt “Orkla Latvija” eksporta apgrozījums pērn saglabājies 2022. gada apmērā, sasniedzot nedaudz vairāk nekā 28 miljonus eiro jeb ceturto daļu no kopējā “Orkla Latvija” apgrozījuma.

“Pērnais gads ir bijis kārtējais izaicinājums ne tikai daudzām nozarēm, bet arī sabiedrībai kopumā - ar dažādu resursu cenu pieaugumu, augstajām banku procentu likmēm, kas secīgi radīja augstu inflācijas līmeni un tautsaimniecības attīstības sabremzēšanos. Lai nodrošinātu zīmolu produktu nepārtrauktu ražošanu, spētu investēt procesu attīstībā un tajā pašā laikā nodrošinātu augstāko kvalitāti produktiem, mēs kā ražotājs meklējām dažādas jaunu produktu izstrādes, izmaksu ietaupīšanas un efektīvākas darbības iespējas. Mēs, “Orkla Latvija” pērn pierādījām savu izturību sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos un spējām saglabāt patērētāju lojalitāti mūsu iecienītajiem un jaunajiem produktiem, uz ko plānojam likt uzsvaru arī nākamajos gados,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Tā kā augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” attīsta zīmola “Naturli” augu valsts sortimentu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma piedāvājumā jau ir sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafeli un augu tauku krēms. Turpmāk sortimentu papildinās dažādas picas, burgeri, raudzēti mandeļu produkti, auzu krēmi ēdiena pagatavošanai, zirņu bāzes nageti, kā arī auzu deserti un saldējumi.

“Ikgadējā “Orkla” Ilgtspējīgas dzīves barometrā, pērnā gada oktobrī 25 % aptaujas dalībnieku atzīst, ka vietējos veikalos pieejamais vegānisko un veģetāro produktu klāsts ir nepietiekams. Turklāt teju 30 % no kopējā respondentu skaita uzskata, ka vegāniskās un veģetārās maltītes ir grūti pagatavojamas un pagatavošanas process aizņem pārāk daudz laika. Augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, līdz ar to mūsu eksperti ik dienu strādā pie jaunām receptūrām nākotnei,” norāda Lineta Mikša, “Orkla Latvija” komunikācijas direktore.

2020. gada nogalē “Orkla Latvija” modernizēja vienu no cepumu ražošanas iekārtām, lai uz tās gatavotu divkrāsu cepumus, tā paplašinot zīmola “Selga” sortimentu. Kopumā šajā pilnveides projektā investēti 260 000 eiro.

“Šobrīd tirgū piedāvājam tradicionālu krāsu un garšu produktus, bet jau nākotnē plānots uz pilnveidotās iekārtas gatavot arī cita veida un krāsu kombināciju cepumus,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Kopumā zīmola “Selga” sortimentu veido 77 produkti. Šobrīd “Selga” piedāvā divu veidu cepumus, kas ražoti uz pilnveidotās ražošanas līnijas – “Selga Play” cepumi ar kakao un “Selga Play” cepumi ar iebiezināto pienu.

Jau ziņots, ka “Orkla Latvija” mātes uzņēmums būvē vēl vienu ražotni Ādažos, blakus “Laimas” jaunajai ražotnei, tādējādi Latvijā būs jau septiņas “Orkla” ražotnes, no kurām trīs atradīsies Ādažos. Jaunā ražotne specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā.

Spītējot pandēmijas radītajiem apstākļiem, jaunā "Selgas" cepumu un vafeļu ražotnes būvniecība Ādažos norit pēc plāna. Jau nākamgad ar vismaz 250 jaunām darba vietām vairāk nekā 30 000 m2 platībā plānots, ka darbu uzsāks jau septītā "Orkla" uzņēmuma ražotne Latvijā, informē uzņēmums.

Papildus tam 2021. gada aprīlī palielināts uzņēmuma "Orkla Biscuit Production" pamatkapitāls par 10 miljoniem eiro, kopumā veidojot 30 miljonus eiro.

"Esam gandarīti redzēt, ka, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, "Selgas" ražotnes būvniecība norit pēc plāna un dažos posmos pat ir izdevies apsteigt laika grafiku. Vienlaikus mēs saglabājam mūsu fokusu uz divām prioritātēm šajā projektā – droša darba organizācija, ievērojot veselības aizsardzības pasākumus, kā arī ražotnes atbilstība mūsdienīgām ilgtspējības prasībām. Ņemot vērā augsto aktivitātes līmeni projektā, esam palielinājuši arī uzņēmuma pamatkapitālu, lai varam turpināt tālākos projekta soļus," skaidro SIA "Orkla Biscuit Production" un SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Uzņēmums “Orkla Biscuit Production” pabeidzis iekārtu iegādi jaunajām ražošanas līnijām “Selgas” jaunajā cepumu un vafeļu ražotnē Ādažos.

Kopumā vafeļu un cepumu ražotnē būs 13 ražošanas līnijas. Uzņēmums parakstījis līgumus ar 12 piegādātājiem astoņās Eiropas valstīs par jaunu un daļēji jaunu ražošanas līniju, kā arī virtuves un izejmateriālu apstrādes iekārtu iegādi. Liela daļa izvēlēto piegādātāju saistīti ar Baltijas apakšuzņēmējiem.

“Covid-19 ir radījis daudz izaicinājumu, bet esam ieguvuši arī iespējas. Pandēmijas laikā esam veiksmīgi īstenojuši ļoti skrupulozu iepirkuma procedūru “Selgas” jaunās ražotnes iekārtām, pieejot šim procesam īpaši rūpīgi un veicot plašu izpēti. Veicām daudzpusīgu iepirkumu procesu, kurā izskatījām piedāvājumus vairākās valstīs, lai atrastu labākos risinājumus jaunajai ražotnei. Jo sevišķi iespaidīgi ir tas, ka paveicām šo darbu laikā, kad Eiropā plosās pandēmija, un spējām to īstenot noteiktajos laika un budžeta limitos,” skaidro SIA “Orkla Biscuit Production” un SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Noslēgumam tuvojas 2020.gadā uzsāktie “Orkla Biscuit Production” ražotnes būvniecības darbi Ādažos un iecerēts, ka gada nogalē jauna rūpnīca sāks darbu.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Ziemeļvalstīs un Baltijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 300 jaunu darba vietu. Šīs būs vienas no ievērojamākajām “Orkla” investīcijām, kas ir veiktas Latvijas pārtikas nozarē pēdējos gados.

Lai atstātu vēstījumus nākamajām paaudzēm, topošās “Orkla Biscuit Production” ražotnes pamatos 11.maijā tika ierakta īpaša kapsula. Svinīgajā pasākumā piedalījās “Orkla” grupas viceprezidente Ingvilla Berga (Ingvill Tarberg Berg), “Orkla Biscuit Production” valdes priekšsēdētājs Johans Udins (Johan Uddin), Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kā arī būvniecības kompānijas “Merks” celtniecības direktora vietnieks Jānis Zilgme.

Turpinot apkārtējai videi draudzīgu risinājumu ieviešanu pārtikas ražošanā, SIA "Orkla Latvija" pilnībā pārgājusi uz 100% atjaunojamās enerģijas izmantošanu tās konservējumu, mērču un ēdienu piedevu ražotnē "Spilva".

Tas nozīmē, ka 1802 MWh elektroenerģijas ražošanā un piegādē radītās 545,7 tCO2 tiek samazinātas uz nulli. Šis solis ir daļa no "Orkla Latvija" Ilgtspējas stratēģijas īstenošanas attiecībā uz apkārtējās vides aizsardzību, paredzot līdz 2024.gadam ieviest ražošanā atjaunojamo enerģiju līdz 60% no kopējā patēriņa, par 65% samazināt siltumnīcgāzu emisijas pašu darbībā un par 30% - vērtību ķēdē ārpus pašu darbības.

SIA "Orkla Latvija" turpina pāreju uz elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem arī citās ražotnēs, uz šo brīdi iegādājoties "zaļo" elektroenerģiju "Ādažu" čipšu ražotnei 51% apmērā no kopējā patēriņa, "Laimas" saldumu ražotnei un "Orkla Latvija" loģistikas centram katram 50% apmērā, "Staburadzes" ražotnei 47% apmērā, "Orkla Latvija" administrācijas ēkai Rīgā, Miera ielā – 47% apmērā.

Pārtikas ražošana pašlaik iet cauri vēl nepieredzētam laikam un neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā Eiropā, Baltijā un Latvijā teikt nevar, jo aug visu ražošanas komponenšu izmaksas, atzina SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Ikviens pārtikas produkts nosacīti sastāv no lauksaimniecības produkta, vai tās būtu olas, ogas, labība, kartupeļi vai kas cits, kas iziet cauri apstrādei un tiek iepakots. Visos šajos posmos ir vajadzīga enerģija un darbs. Mēs nevaram teikt, ka kāds no šiem elementiem kļūst lētāks vai tuvākajā nākotnē kļūs lētāks. Jautājums pašlaik ir tikai par to, par cik kārtām katra no šīm komponentēm ir palikusi dārgāka," sacīja Didrihsons.

Viņš stāstīja, ka pirmo šoku pārtikas industrija piedzīvoja, sākoties karam Ukrainā, jo pēkšņi sastapās ar dažādu pārtikas izejvielu nepieejamību. Kā piemēru viņš minēja saulespuķu eļļu, kuru Ukraina ražoja 80% apjomā no visa pasaules patēriņa. Tagad alternatīvas piegādes ir atrastas, bet risināmie jautājumi ir kļuvuši vēl sarežģītāki, jo ir saistīti ar energocenām.

Pārtikas koncerns "Orkla", kam pieder ražotnes arī Latvijā, jau vienpadsmito gadu iekļauts "Dow Jones" ilgtspējas indeksā, kur kompānija iekļuvusi starp 10% vadošo pārtikas uzņēmumu ilgtspējas jomā Eiropā.

“Tas ir svarīgs apliecinājums mūsu ilgtspējas darbam. Esmu lepns par “Orklas” darbiniekiem un par iesaistīšanos un pūlēm, kas tiek ieguldītas, lai nodrošinātu, ka mēs esam līderi ilgtspējības jomā,” saka “Orkla” prezidents un izpilddirektors Jāns Ivars Semličs.

Dow Jones ilgtspējas indekss tiek uzskatīts par pasaulē nozīmīgāko reitingu uzņēmumu vides un sociālās atbildības rādītāju novērtēšanā, un tas ir nozīmīgs etalons investoriem un citām ieinteresētajām personām, novērtējot uzņēmumu nefinansiālo darbību.

Dow Jones ilgtspējības indekss novērtē uzņēmumu sniegumu trīs galvenajās kategorijās: atbildīgums pret vidi, laba pārvaldība un iesaiste sabiedrībā (ESG).

Latvija ir stabila valsts, kas ir NATO un ES dalībniece, tomēr turpmākas lielas investīcijas Latvijas rūpniecībā var kavēt darbaspēka pieejamība.

Tā intervijā Dienas Biznesam norādīja Orkla lielākais investors Steins Ēriks Hāgens un Orkla grupas prezidents Nils Selte pēc tam, kad septembrī tika atklāta Orkla jaunā cepumu ražotne – Orkla Biscuit Production.

Pirmo reizi Latvijā bijāt 1994. gadā, kad piedalījāties mazumtirdzniecības tīkla Rimi izveidē. Tolaik Latvijā vēl bija padomju armija, kas tikai plānoja došanos prom, un šī vieta bija diezgan riskanta biznesa sākšanai vai naudas investēšanai. Kā jutāties, to darot?

Steins Ēriks Hāgens: Pirmkārt, visas investīcijas ir riskantas. Un atcerieties, ka norvēģi un skandināvi jutās ļoti tuvi Baltijas valstīm. Investēt Latvijā mūs mudināja toreizējā Norvēģijas premjerministre Grū Hārlema Bruntlanne. Pēc vizītes Latvijā viņa teica, ka mums vajadzētu apsvērt investīciju iespējas Baltijas valstīs. Vēlāk Vārnera kungs, kuram pieder tīkls Dressmann, un es – mēs investējām Latvijā. Viņš atvēra dažus apģērbu veikalu tīklus, mēs izveidojām dažus restorānus un veikalus, vēlāk iegādājāmies dažas viesnīcas un citus aktīvus un attīstījām iepirkšanās centrus. Tas bija sākums. Es neatceros visas detaļas. Tomēr tagad redzam, cik lielas ir atšķirības starp to laiku un tagadni, un secinām, ka bija pilnīgi pareizi investēt šajā reģionā.

Uzņēmums “Orkla Latvija” šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī darba vides un infrastruktūras uzlabošanā.

2021. gada lielākie investīciju projekti būs jaunas konfekšu glazēšanas iekārtas uzstādīšana “Laimas” ražotnē, vafeļu griešanas iekārta “Staburadzes” ražotnē, šerbeta ražošanas automatizēšana “Laimas” jaunajā ražotnē u.c. Papildus tam liela daļa investīciju būtiski uzlabos energoefektivitāti vairākās “Orkla Latvija” ražotnēs, tostarp “Ādažu Čipsu” un “Spilvas”, palīdzot uzņēmumam kopumā radīt par 305 tonnām mazāk CO2 izmešu.

“Covid-19 izraisītā krīze mainīja mūsu plānus, bet mēs jau pērn proaktīvi reaģējām un pielāgojāmies situācijai, lai rastu risinājumus biznesa nepārtrauktībai, tai pat laikā rūpējoties par darbinieku drošību un veselību. Arī 2021. gadā mēs neapstājamies un turpinām pilnveidoties, gādājot par iecienīto produktu ražošanu, atbilstoši mūsu augstajiem kvalitātes standartiem, kā arī radām vēl nebijušas inovācijas Latvijas tirgū. Šogad mēs uzstādīsim jaunas, ilgtspējīgas ražošanas iekārtas mūsu ražotnēs, pilnveidosim darba vidi un infrastruktūru, kā arī mūsu zīmolu produktu sortimentu papildināsim ar vairākiem desmitiem jaunu produktu, kurus izstrādājusi “Orkla Latvija” inovāciju komanda,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Viņš skaidroja, ka Ukraina un Krievija jau vēsturiski ir bijušas lielākās vairāku pārtikas izejvielu, piemēram, saulespuķu eļļas, kartupeļu, kukurūzas un kviešu, kā arī dabasgāzes un minerālmēslu ražotājas un piegādātājas pasaulē. Karš Ukrainā ļoti lielā mērā ietekmēs visas pasaules pārtikas piegādes ķēdi, tādējādi liekot pārorientēties un meklēt jaunus risinājumus ikvienā nozarē.

Pēc Didrihsona sacītā, īstermiņā šī situācija rada nepieejamību pēc dažādām izejvielām, tādējādi veidojas apjukums globālā tirgū un krasi aug izejvielu cenas.

Tāpat viņš norādīja, ka papildus tam arī ar pārtikas nozari netieši saistītās industrijas, piemēram, iepakojuma materiālu ražošana ir ietekmēta, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no energoresursu cenām. Savukārt degvielas cenu straujais pieaugums ietekmē transporta pakalpojumu cenas un gala rezultāta atstāj ietekmi arī uz gala produktu cenām.

Pārtikas uzņēmuma Orkla Latvija zīmols “Selga” paplašina produktu klāstu, piedāvājot šķiedrvielām bagātu produktu - sēklu sausmaizītes, kuru sastāvā ir 50% sēklas un to ražošanai netiek pievienoti milti un cukurs.

“Veselīgāki produkti ar augstāku uzturvērtību kļūst arvien populārāki, papildus tam patērētāji biežāk izvēlas produktus ar ilgāku uzglabāšanas termiņu. Sekojot šim pieprasījumam, piedāvājam alternatīvu maizei un paplašinām veselīgāku uzkodu klāstu “Selga Nature” produktu līnijā,” stāsta “Orkla Latvija” Komunikācijas direktore Lineta Mikša.

“Selga Nature” sausmaizīšu ražošanas procesā tiek izmantota inovatīva termiskās apstrādes tehnoloģija, kas ļauj nepievienot produktam taukvielas. Jaunās “Selga Nature” sausmaizītes ir pieejamas divos veidos: ar auzu pārslām, saulespuķu sēklām un linsēklām, kā arī sausmaizītes ar saulespuķu sēklām, linsēklām, ķiploku un čilli pārslām.

Turpinot rūpēties par ilgtspējīgu ražošanu un tiecoties pēc iespējas vairāk izmantot zaļo enerģiju pārtikas produktu ražošanā, pabeigta saules paneļu parka izveide “Orkla Latvija” zīmola “Ādažu” čipsu ražotnē Ādažos, informē uzņēmums.

Uzstādīti 528 saules paneļi, kuru kopējā jauda ir 250kW, kas ļaus nodrošināt 14% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes elektroenerģijas patēriņa. Saules parka uzstādīšanā investēti vairāk kā 300 tūkstoši eiro.

“Jau ilgāku laiku “Ādažu” čipsi zīmols mērķtiecīgi strādā pie tā, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, un jau šobrīd ražotnē tiek nodrošināts 51% “zaļās” elektroenerģijas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp visām “Orkla Latvija” ražotnēm. Šis solis – saules parka izveide rūpnīcas teritorijā – bija loģisks turpinājums jau ieguldītajam darbam un sniegs mums vēl lielāku neatkarību, ļaujot pašiem nodrošināt 14% no kopējā rūpnīcas elektroenerģijas patēriņa,” stāsta “Ādažu” čipsu ražotnes vadītājs Niks Bisenieks.

Uzņēmums “Orkla Latvija” investējis 258 000 eiro “Ādažu” čipsu kartupeļu noliktavas ventilācijas sistēmas nomaiņā, kas ļaus samazināt elektroenerģijas patēriņu un uzlabot kartupeļu uzglabāšanas apstākļus.

Kartupeļu čipsu ražošanai ir ļoti augstas prasības, nepieciešami kartupeļi ar augstu cietes saturu un ļoti zemu cukura līmeni, lai čipsiem būtu gaiši zeltaina nokrāsa, kas atbilst standartiem un “Orkla” grupas prasībām. Taču augstai čipsu kvalitātei tikpat svarīgi ir arī kartupeļu uzglabāšanas nosacījumi. Čipsu kartupelis ir jutīgs pret temperatūras svārstībām. To nepieciešams uzglabāt nemainīgā temperatūrā, ko var nodrošināt mūsdienīgas un automatizētas ventilēšanas sistēmas.

“Pateicoties apjomīgajām investīcijām kartupeļu uzglabāšanas noliktavā, esam uzstādījuši jaunu un mūsdienīgu ventilēšanas sistēmu, kas sniedz iespēju pat attālināti ļoti precīzi kontrolēt gan temperatūras, gan mitruma svārstības. Šīs tehnoloģijas patērē trīs reizes mazāk elektroenerģijas, nodrošina nepieciešamos kartupeļu uzglabāšanas apstākļus, kā arī palīdz mums strādāt arvien ilgtspējīgāk,” stāsta “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

“Orkla Latvija” noslēgusi trīs investīciju projektus jaunajā “Laimas” ražotnē ar nolūku paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti un uzlabot darba apstākļus ražotnes darbiniekiem.

Par kopumā vairāk nekā 700 000 eiro iegādātas un uzstādītas jaunas miksēšanas iekārtas “Laimas” šerbetiem un vafeļu produktu pildījuma sagatavošanai, kā arī jaunas “Laimas” batoniņu glazēšanas iekārtas.

“Šī brīža tirgus situācijā, kurā valda arvien pieaugošas produktu izejvielu, materiālu un ražošanas izmaksas, mēs visus investīciju projektus, tajā skaitā šos, izvērtējam un ieviešam ar mērķi ietaupīt, lai neradītu papildu slogu uz produktu cenām,” stāsta Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Jaunajā “Laimas” ražotnē, kas atklāta pagājušā gada septembrī, ir uzstādīti divi jauni mikseri: viens no tiem paredzēts pildījumu gatavošanai “Laimas” vafeļu tortēm un konfektēm, otrs – šerbetu ražošanai. Šīs iekārtas paaugstinās produktu kvalitāti un ražošanas līniju kopējo efektivitāti, automatizējot procesus, kas līdz šim bija manuāli. Tas sniegs vairākus ieguvumus, piemēram, ļaus precīzāk dozēt produktu sastāvdaļas, kā arī nodrošinās arvien labākus darba apstākļus ražotnes darbiniekiem.

Zīmols “Spilva”, līdzās konservējumiem, mērcēm un ēdienu piedevām, produktu portfeli papildinājis ar jaunumu – garšvielu piedāvājumu.

““Spilva” šogad atzīmē trīsdesmit gadu jubileju, un, atbilstoši biznesa attīstības stratēģijai, zīmola produktu portfeļa papildināšana bija loģisks solis, tādēļ esam pievienojuši produktu sortimentam garšvielu zīmolu, ko līdz šim pazinām kā “Latplanta”, stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

“Līdz šim “Latplantas” sortimentā ir 70 dažādas garšvielas, kuru pārdošanas apjomi ik gadu turpinājuši augt – to veicināja arī pandēmijas laikā mājās biežāk gatavotās maltītes,” piebilst L.Mikša.

“Latplanta” ir viens no senākajiem garšvielu zīmoliem Latvijā, dibināts 1991. gadā, savukārt 2009. gadā, biznesa stratēģijas paplašināšanas ietvaros, to iegādājās ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs “Spilva”, kas pašlaik ir viens no “Orkla Latvija” zīmoliem.

SIA "Orkla Latvija" plāno līdz 2024.gada beigām visos zīmola "Laima" šokolādes produktos izmantot ilgtspējīgi iegūtu kakao, informē uzņēmumā.

Pērn ilgtspējīgi iegūta kakao izmantošana "Laima" produktu ražošanā palielināta līdz 66%, bet 2022.gadā "Laima" produktos izmantoja 43% ilgtspējīgi iegūtu kakao. Pāreja uz ilgtspējīgi iegūtu kakao ir viens no "Orkla Latvija" ilgtspējas stratēģijas mērķiem. Tāpat 2023.gadā uzņēmums saņēma "Rainforest Alliance" sertifikāciju "Laima" ražotnei Ādažos, kas apliecina ilgtspējīgi iegūta kakao izmantošanu "Laima" saldumu ražošanā.

Lielais šokolādes patēriņš pasaulē rada ievērojamu spiedienu kakao audzēšanai, kas iespējama vien dažās pasaules valstīs. Tāpēc, lai samazinātu negatīvos efektus audzētājiem un ieviestu godīgāku sadarbības praksi, tika izstrādāta "Rainforest Alliance" sertifikācija.

Pārtikas ražošanas koncerns SIA "Orkla Latvija" investējis aptuveni 300 000 eiro saules parka izveidē mērču un gatavās produkcijas ražotnes "Spilva" teritorijā Babītē.

Uzstādītie saules paneļi ļaus uzņēmumam saražot 17% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes patēriņa. Gada laikā plānots saražot vismaz 306,24 megavatstundas atjaunojamās elektroenerģijas.

Projekta realizācijai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalsta finansējums.

Saules parka izveide notikusi sadarbībā ar SIA "Enefit".

Patlaban atjaunojamā elektroenerģija tiek nodrošināta "Ādažu" čipsu ražotnei 51% apmērā no kopējā patēriņa, "Laima" saldumu ražotnei un "Orkla Latvija" loģistikas centram 50% apmērā, "Staburadze" ražotnei 47% apmērā, savukārt "Orkla Latvija" administrācijas ēkai Rīgā, Miera ielā - 47% apmērā.

Elektrības un degvielas pieaugošo izmaksu dēļ Baltijas reģions cieš un cietīs visvairāk, tādējādi konkurētspēja reģionā kritīsies, informē SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Tāpat viņš uzsver, ka vidējā un ilgtermiņā šī situācija ir ļoti nopietna, norādot, ka ir nepieciešams skaidrs valdības un attiecīgo ministriju redzējums un plāns, kā kopā ar uzņēmējiem tiks risinātas tuvojošās problēmas.

"Pašlaik neesam neko konkrētu dzirdējuši, un arī mūsu viedokli neviens nav vaicājis, neskatoties uz to, ka esam viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem, eksportētājiem un nodokļu maksātājiem valstī," norāda Didrihsons.

Atbildot uz jautājumu, kā "Orkla Latvija" plāno pārdzīvot elektrības un degvielas cenu kāpumu, valdes priekšsēdētājs komentēja, ka iespēju robežās ir jau akumulējuši un pārņēmuši to uz saviem pleciem, bet vairs nav citu variantu, kā pārnest uz gala produktu un celt cenas.

2021. gada maijā “Orkla Latvija” meitas uzņēmums “Latfood Agro” uzsācis kartupeļu stādīšanu, kas tiks izmantoti zīmola “Ādažu Čipsi” produkcijas ražošanā.

Kopumā šajā sezonā uzņēmums plāno iestādīt 75 hektārus kartupeļu, no kuriem septiņi hektāri būs sarkanie un zilie kartupeļi.

“Latvijā kartupeļu stādīšanu uzsākām maija otrajā nedēļa un turpināsim vēl līdz maija otrajai pusei, dienā iestādot aptuveni septiņus līdz desmit hektārus kartupeļu. Šogad stādīšanas sezonu esam sākuši nedaudz vēlāk, jo maija sākumā zeme vēl bija par mitru, lai veiksmīgi uzsāktu šo procesu. Plānojam, ka pirmo ražu novāksim jau augusta vidū,” norāda “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš.

“Ādažu Čipsi” ražošanā svarīgu lomu ieņem gan kartupeļu šķirne, gan to kvalitāte, lai spētu saražot teicamu produkciju gan vietējiem, gan eksporta tirgiem. Čipsu ražošanai ir piemērotas tikai kartupeļu šķirnes ar pietiekami augstu sausnas, bet zemu cukuru saturu. Šogad “Latfood Agro” papildinājis līdzšinējo kartupeļu šķirņu klāstu ar vienu jaunu. Jau gadiem zināmās un iecienītās šķirnes “Lady Claire”, “Lady Rosetta” un “Kiebitz” tagad papildina “Sorentina” šķirnes kartupeļi.

Vēl straujāk nekā jauno uzņēmumu skaits, pērn samazinājies jaunreģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls. Vienlaikus netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Lursoft aprēķinājis, ka 2019.gadā reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis teju 365 milj. eiro, kamēr aizvadītajā gadā rādītājs bijis par 56,61% zemāks, kopā veidojot 158,26 milj. eiro.

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā 

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina...

Lursoft izpētījis, ka 61,29% no visiem pērn reģistrētajiem uzņēmumiem ir mazkapitāla SIA. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jāteic gan, ka mazkapitāla SIA īpatsvars jaunreģistrēto uzņēmumu vidū sarucis, jo 2019.gadā tās veidoja 65,96% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. Tajā pašā laikā būtiski nav mainījies mazkapitāla SIA sadalījums pēc pamatkapitāla apjoma, jo aizvien nedaudz vairāk nekā trešajai daļai no visām mazkapitāla SIA pamatkapitāls ir 1 eiro. Lursoft norāda, ka vairāk nekā pusei no visām mazkapitāla SIA, t.i., 57,07%, pamatkapitāla apjoms nepārsniedz 10 eiro.

Vienlaikus, neskatoties uz tendenci vairāk nekā pusei no visiem jaunajiem uzņēmumiem būt mazkapitāla SIA, netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro. Pēc Lursoft uzņēmumu izvērstās meklēšanas rezultātiem, šādi uzņēmumi 2020.gadā bijuši 37.

Lielākais no tiem ir aizvadītā gada maijā reģistrētais SIA “Orkla Biscuit Production”. Uzņēmuma sākotnējais pamatkapitāls bijis 10 milj. eiro, bet pagājušā gada decembra beigās tas dubultots. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir Igaunijā reģistrētais Orkla Eesti AS, savukārt ziņās par patiesajiem labuma guvējiem norādīts, ka tos noskaidrot nav iespējams. SIA “Orkla Biscuit Production” publiskotā informācija liecina, ka uzņēmums būs atbildīgs par cepumu un vafeļu ražošanu visiem “Orkla” grupas uzņēmumiem Eiropā.

Otrs lielākais uzņēmums ir aizvadītā gada decembrī reģistrētais SIA “Marijas 2”, kas 2020.gada 21.decembrī reģistrēts ar 2,8 tūkst. eiro lielu pamatkapitālu, bet jau divas dienas vēlāk tas palielināts līdz 14,50 milj. eiro. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “REGALS NAMI”, savukārt kā patiesā labuma guvēja reģistrēta Ilona Savčenkova. SIA “REGALS NAMI” kopā ar “Novira Capital” attīsta septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēku Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai. Šajā projektā attīstītāji plāno investēt aptuveni 40 milj. eiro.

Tāpat kā abās pirmajās vietās esošajiem uzņēmumiem, pamatkapitāls pirmā gada laikā pēc reģistrācijas palielināts arī trešajam aizvadītā gada lielākajam uzņēmumam SIA “LEH INV.CSP”. Pērn februārī holdingkompānija reģistrēta ar 10 tūkst. eiro pamatkapitālu, bet oktobrī tas palielināts līdz 7,15 milj. eiro. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs un reizē arī patiesais labuma guvējs ir Castella Garcia Marcos Vincente. Persona kā patiesais labuma guvējs reģistrēts sešos Latvijas uzņēmumos.

2020.gadā reģistrētie lielākie uzņēmumi pēc pamatkapitāla apjoma:

Lursoft izpētījis, ka tāpat kā SIA “LEH INV.CSP”, arī ceturtā un piektā pērn reģistrētā lielākā uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir ārvalstnieki. Jānorāda, ka no visiem 2020.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem, 1046 gadījumu vismaz viens no uzņēmuma kapitāldaļu turētājiem bijis no ārvalstīm.

Visbiežāk interesi par jaunu uzņēmumu reģistrēšanu Latvijā izrādījuši pārstāvji no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Igaunijas, Lietuvas. Jaunus uzņēmumus Latvijā pagājušajā gada laikā reģistrējušas arī vairākas personas no Vācijas. Kopumā ārvalstnieku ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2020.gadā palielinājies līdz 7,59 miljardiem eiro. Salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir pieaugums par 147,71 milj. eiro.