Tieslietu ministrs Mareks Segliņš nenožēlo, ka nepiedalījās valdības ārkārtas sēdē, kas notika pagājušonedēļ, tā intervijā raidījumam Labrīt Latvija! norādīja tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

«Tas bijis šovs, māžošanās. Nemaz nenožēloju, ka šajā šovā nepiedalījos,» piepilda M. Segliņš. Viņš tajā laikā bijis atvaļinājumā.

Mareks Segliņš. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Runājot par politiskām attiecībām, M. Segliņš teica: «Ir jāatzīst, ka attiecības ar Jauno laiku ir sarežģītas, taču šobrīd strīdēties par niekiem nav vajadzīgs, tas kaitē sabiedrībai.»

M. Segliņš norādīja, ka krimināllietu izskatīšanu gan vienkāršot nedrīkst. «Kriminālprocesos parasti tiek izskatītas fundamentālas lietas, un nedrīkst, piemēram, vienkāršotā kārtībā cilvēku likt cietumā tikai tāpēc, ka jātaupa nauda,» tā viņš, piebilstot, ka šajos gadījumos jābūt ļoti uzmanīgiem.

Tuvāko mēnešu laikā steidzami jāpieņem lēmumi, lai atdzīvinātu uzņēmējdarbību, norāda Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš.

Uzstājoties telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes, M.Segliņš norādīja, ka partijas izvirzītais premjera kandidāts Edgars Zalāns izstrādājis plānu ar 52 punktiem, kas būtu jāizdara mēneša laikā. „Nav svarīgi, cik ministrijas paliks, bet svarīgi ir steidzamie darbi – pirmām kārtām atdzīvināt kreditēšanu un novākt šķēršļus uzņēmējdarbībai, pat ejot uz risku – mazāk kontrolēt uzņēmējus, lai viņi varētu aktīvi strādāt. Mums jāiet uzņēmējiem pretī vairāk kā vajadzētu normālā situācijā,” uzsvēra M.Segliņš.

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

«Patiesība izrādījās skarba – valsts augstākās amatpersonas acīmredzot labi zināja īstos gaidāmā budžeta mazinājuma apmērus, bet baidījās tos atklāti un godīgi paust sabiedrībai. Tāpēc varu piekrist viedoklim, ka vēlēšanu rezultātus lielā mērā var uzskatīt par nozagtiem,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Viņš norāda: «Es un citi ministri jūtas kā stūrī iedzīti, jo divās dienās pēc būtības nevar izdarīt neko pietiekami saprātīgu un izsvērtu, vien pielikt lineālu un nogriezt. Un es saprotu, ka nevaru nebalsot par šiem budžeta grozījumiem, jo pretējā gadījumā es būšu valsts grāvējs, lata devalvators. Un TP nobalsos par šiem grozījumiem, lai neiestātos kaut kas vispār neprognozējams.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Būt politiķim un premjeram nav tas pats, kas tikai aizbraukt uz Briseli un baudīt statusu. Tev ir jābūt arī drosmei pateikt, ja ir slikti. Vai tagad ir labāk, kad tauta saprot, ka ir vilkts aiz vēlēšanām? Bet nepārprotami – TP atbalsīs grozījumus un Dombrovski!»

Ja 12. martā tiks apstiprināta jaunā valdība un par tieslietu ministru kļūs Mareks Segliņš, tad viņa prioritāte jaunajā amatā būs pārskatīt visus normatīvos aktus, kas liek šķēršus uzņēmējdarbībai.

Intervijā Latvijas Radio M. Segliņš norādīja, ka, nonākot tieslietu ministra amatā, viņš pārskatīs uzņēmumu maksātnespējas un reģistrēšanas procedūras, kā arī Zemesgrāmatas un Valsts zemes dienesta darbību. “Tās visas ir lietas, kas vajadzīgas uzņēmējiem, lai viņiem būtu mazāk šķēršļu, mazāk birokrātijas,” sacīja M. Segliņš.

M. Segliņš uzskata, ka, visticamāk, ceturtdien parlamentā jaunā valdība tiks apstiprināta.

Nav pareizi, ka ministram ar viņa atbildību par visu nozari ir 1 900 latu alga mēnesī, kamēr cilvēki valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs gadā nopelna vairāk nekā 100 000 latu, intervijā laikrakstam Lauku Avīze norāda nule par Tautas partijas (TP) priekšsēdētāju ievēlētais Mareks Segliņš.

M. Segliņš, komentējot TP ģenerālsekretāra Aivara Tiesneša gada atalgojumu, kas pērn bijis 109 000 latu, norāda, ka tas ir piecas reizes vairāk nekā nopelnījis viņš pats, būdams ministra amatā.

Viņš amatpersonu lielās algas skaidro ar atrašanos izdevīgos amatos, taču atzīst, ka atalgojums šajos amatos ir nesamērīgs.

"Uzņēmumos paši sev nosaka algas. Valdība to nedara. Acīmredzami jāievieš normatīvais regulējums un algu likmes," secina M. Segliņš.

Galu galā M. Segliņš norāda, ka "Tautas partija nenāks ar kreisiem priekšlikumiem, lai visu nonivelētu, arī algas. Taču mēs savā finanšu grupā jau strādājam pie konkrētiem priekšlikumiem, lai nākamajā gadā algas nevis iesaldētu, kā vēlas Godmanis, bet krietni ierobežotu nesamērīgās algas valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs."

«Atceros, kad es kā ministrs parakstīju dokumentu pirms 8 gadiem, apakšā bija divas vai trīs vīzes. Tagad, kad saņemu dokumentu, apakšā ir 10 vīzes,» sašutis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Pēc ministra sacītā intervijā radio Fit FM, tas nozīmējot, ka dokuments gājis ceļu cauri desmit cilvēku rakstāmgaldiem, pie katra vienu dienu nogulējis, katrs to ir lasījis, pirms licis vīzi (apstiprinājumu). Šo astoņu deviņu gadu laikā, kopš M. Segliņš iepriekšējo reizi vadīja Iekšlietu ministriju, apstiprinājumu skaits esot pieaudzis no diviem trim līdz desmit parakstiem uz dokumenta.

«Mums vienkārši tas klerku, valsts aparātā strādājošo skaits ražo likumus un noteikumus tā, lai redzētu sevi tajos noteikumos, ka jebkam būs jāiznāk caur mani, lai radītu nepieciešamību savai esamībai tajā struktūrā. Pamazām esam uzblīduši tā, ka mums ir vislielākais aparāts, salīdzinot pēc iedzīvotāju skaita, Eiropā. Ja Eiropā tie ir 6%, mums – 8% no strādājošiem, kuri sēž uz nodokļu maksātāju naudas. Mums šis process ir vislielākais Eiropas Savienībā. Mēs esam uzblīduši, mēs aizrīsimies,» uzskata M. Segliņš.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Ivara Godmaņa valdības gāzēju – Tautas partijas – priekšsēdētājs Mareks Segliņš domā, ka demisionējušajam premjeram jāieņem ministra amats arī jaunajā valdībā. Viņaprāt, I. Godmanis varētu ieņemt kādu ar finanšu jomu saistītu ministra amatu.

Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, M. Segliņš pauda pārliecību, ka nākamās valdības veidošanu prezidents varētu uzticēt Tautas partiju pārstāvošajam pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam. Pēc M.Segliņa domām, kopš 2007. gada nogales, kad Tautas partija pirmo reizi piedāvāja E. Zalāna kandidatūru premjera amatam, E. Zalāns "kā politiķis ir stipri izaudzis".

Jaunās valdības kodolu, pēc Tautas partijas priekšsēdētāja M.Segliņa domām, esot jāveido Tautas partijai kopā ar Jauno laiku, turklāt valdībā jāiesaista arī Saskaņas centrs.

Sabiedrību citai politikai, kuru Saeimā pārstāv no Tautas partijas aizgājušie Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks, kā arī Pilsonisko savienību, kuru parlamentā pārstāv bijušie Jaunā laika un tēvzemiešu deputāti, M. Segliņš jaunajā valdībā iesaistīt nevēlas. Viņaprāt, tas nebūtu lietderīgi, jo šīm partijām kopumā ir tikai 9 deputātu balsis.

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš uz žurnālistu jautājumiem turpmāk atbildēs tikai latviešu valodā, ziņo Diena.

M. Segliņš šādu lēmumu pieņēmis pēc plašu rezonansi izraisījušā finanšu ministra Ata Slaktera intervijas finanšu telekanālam Bloomberg Television. „Man nepatīk, ja es kadrā stostos un meklēju vārdus svešvalodā. Turpmāk intervijas sniegšu tikai latviski,” paskaidroja M. Segliņš.

Db.lv jau ziņoja, ka finanšu ministrs Atis Slakteris intervijā ASV finanšu telekanālam Bloomberg Television apliecināja savas nepilnīgās angļu valodas zināšanas, kas izraisīja milzīgas diskusijas par A. Slaktera atrašanos finanšu ministra amatā.

67 deputātiem balsojot par un 21 deputātiem balsojot pret, Saeima šodien izteica uzticību Valda Dombrovska (Jaunais laiks) izveidotajam Ministru kabinetam.

Jauno valdību veido piecas partijas – Jaunais laiks, Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Pilsoniskā savienība, taču balsojumā par Ministru kabineta apstiprināšanu par balsoja arī Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa frakcijas deputāti.

Jaunajam laikam V. Dombrovska valdībā ir četri ministru amati. Ministru prezidenta amatu ieņem V. Dombrovskis, finanšu ministra amatu – Einars Repše, ekonomikas ministra amatu – Artis Kampars, bet iekšlietu ministra amatu – Linda Mūrniece.

Tautas partija (TP) atbalstīs premjeru Valdi Dombrovski, jo cita ceļa nav, norāda TP priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Mareks Segliņš, piektdien raksta Latvijas Avīze.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)«Būt politiķim nozīmē ne tikai baudīt statusu, bet spēju pieņemt pat tik smagus lēmumus, kas var maksāt politisko karjeru, Nav citas domas – mēs atbalstīsim valdību šais budžeta grozījumos! TP atbalstīs Dombrovski, jo cita ceļa vispār nav. Var nepatikt, sarūgtināt un likt dusmoties, kā šos grozījumus virzīja, bet atbalsts viņam būs, kaut neviens ar to populāri nekļūsim,» uzsvēra M.Segliņš.

Tāpat viņš norādīja, ka viņu var uzskatīt par pļāpīgu politiķi, bet labāk «pļāpāt» nekā vienā jaukā brīdī uztaisīt actiņas – «re, kā nu šonedēļ atkal mums sanāca! Arī par sliktiem lēmumiem, kurus nāksies pieņemt, ir cilvēki jāinformē iepriekš,» piebilda M.Segliņš.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš 13. janvāra grautiņu vērojis TV, malkojot vīnu, jo uz notikuma vietu neesot bijis iespējams nokļūt, tāpēc, ka sava auto ministram nav, savukārt šoferis tobrīd jau bijis mājās, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Vecrīgas attīrīšanas no protestētājiem pa īstam sākās vienīgi tad, kad ieradās pretterorisma vienība Omega, suņu dienests un daudz policistu no Rīgas dežūrdaļām. Kopējiem spēkiem viņiem izdevās Vecrīgu ieņemt. Kad Smilšu ielā nekārtības bija galā, pats savām acīm fiksēt notikumus ieradās arī iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Apskatījis grautiņa sekas, Segliņš devās uz Ministru kabinetu, kur līdz vieniem naktī pārrunāja notikušo ar premjeru Ivaru Godmani un valsts policijas priekšnieku Aldi Lieljuksi.

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Ivara Godmaņa valdība nebaudīja Saeimas vairākuma atbalstu un nebija spējīga pieņemt 2009. gada valsts budžeta grozījumus, tādēļ Tautas partija (TP) uzņēmās nepateicīgo pienākumu to gāzt.

To šodien TP kongresā paziņoja TP līdzšinējais priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Savā ziņojumā viņš sūrojās par to, ka tauta slīgstot nabadzībā un bezcerībā, un par to atbildība esot jāuzņemas arī TP. Sabiedrība nezinot cik bieži TP Valda Dombrovska (Jaunais laiks) valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdēs nākot klajā ar priekšlikumiem, kuri atduroties pret koalīcijas partneru neizlēmību, augstprātību un neuzticēšanos, sacīja M. Segliņš.

Tiesājamajiem par zādzībām biežāk vajadzētu piespriest piespiedu darbus, nevis reālu cietumsodu. Ar šādu lūgumu pie tiesnešiem vērsties sola tieslietu ministrs Mareks Segliņš, vēsta laikraksts Vesti.

«Kāpēc turēt cietumā — lai skalda malku! Palūkojieties, kā izskatās Rīgā — daudzviet mētājas celofāna maisiņi un pudeles. Manuprāt, daļai [noziedznieku] reāla cietumsoda vietā jāpiespriež piespiedu darbi, īpaši par noziegumiem ar īpašumu,» sacījis Segliņš.

Tajā pašā laikā Segliņš uzskata, ka sodamēru nedrīkst mīkstināt tādiem noziedzniekiem, kas izdarījuši slepkavības, izvarošanas vai arī bijuši saistīti ar narkotiku apriti.

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

No parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai" (JV), pieci - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet trīs - "Progresīvajiem", šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja Ministru prezidenta amata kandidāta Evika Siliņa (JV).

Saskaņā ar viņas teikto, JV papildus premjera amatam valdībā tiks pie finanšu ministra, veselības ministra, izglītības un zinātnes ministra, ārlietu ministra, iekšlietu ministra, tieslietu ministra, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsla.

Līdz ar to savu amatu saglabās pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Ārlietu ministra krēslā oficiāli sēdīsies līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezīsies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri kļūs kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa. Savukārt veselības ministra amats tiks uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš asi kritizēja Sabiedrība Citai politikai līdzpriekšsēdētāju Arti Pabriku, kurš pametis vecpilsētu un aizskrējis uz TV, kur kritizējis policiju, kas patiesībā vakar izdarījusi varoņdarbu.

Db jau vēstīja, ka starp abiem politiķie jau vakar radās asa viedokļu apmaiņa: A.Pabrikam no Iekšlietu ministra uz mobilo tālruni pienākusi īsziņa "Tu esi nelietis. Mareks Segliņš."

Savukārt SCP līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs saka: "Man nav arī izprotams, ka nemieru laikā Iekšlietu ministrs uz manu mobilo tālruni atsūtīja īsziņu "Vai esi gandarīts? Mareks". Tas, manuprāt, liecina par galēju Iekšlietu ministra cinismu."