Pareizi izvēlēti gultas piederumi var palīdzēt mazināt diskomfortu, uzlabot atpūtu un pat ietekmēt mūsu veselību. Gultas veļas, segas un piemērota spilvena izvēle ir ļoti svarīga miega kvalitātes uzlabošanai, jo tieši šie priekšmeti visvairāk ietekmē mūsu komfortu nakts laikā. Šajā rakstā aplūkosim, kā izvēlēties atbilstošus gultas veļas komplektu, segu un spilvenu, lai nodrošinātu augstu miega kvalitāti.

1. Gultas veļas izvēle: materiāls un kvalitāte

Gultas veļa ir tieši tas, ar ko mēs saskaramies visu nakti, tāpēc materiāls ir ļoti svarīgs faktors. Pareizs audums var palīdzēt nodrošināt ērtu miegu un saglabāt komfortu visu nakti. Kokvilna ir viens no populārākajiem audumiem, jo tā ir elpojoša, mīksta un labi uzsūc mitrumu.

Lins ir ļoti elpojošs materiāls, kas neļauj pārkarst, un tas ir lieliski piemērots cilvēkiem, kas pastiprināti svīst. Lins ir arī dabisks antibakteriāls audums, kas ir lielisks cilvēkiem ar jutīgu ādu.

Zīds ir dabisks, luksus klases audums. Zīda auduma gultas veļa ir ļoti maiga un gluda, tādēļ tā sniedz patiesu luksusa sajūtu.

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Gaidot sniegputeni, Rīgā pirmdien tiek ieviestas "sniega biļetes" un autovadītāji varēs izmantot sabiedrisko transportu bez maksas, aģentūru LETA informēja Rīgas dome.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozēm pirmdienas pēcpusdienā galvaspilsētā iespējama stipra snigšana, kas turpināsies līdz otrdienai, tāpēc Rīgas pašvaldība pirmdien ieviesīs tā saucamās "sniega biļetes".

Kā atzīmē pašvaldība, uz ceļiem veidosies apledojums, sniega kārta un pasliktināsies redzamība, tādēļ galvaspilsētas ielās var būt apgrūtināti braukšanas apstākļi. Ielu un ietvju uzturēšanā tiks iesaistīti visi pašvaldības dienesti un pieejamā tehnika, tomēr, lai atvieglotu ielu tīrīšanu un mazinātu iespējamos sastrēgumus, iedzīvotāji aicināti maksimāli izmantot sabiedrisko transportu.

Pašvaldība lēš, ka lielākā daļa automašīnu jau ir aprīkotas ar vasaras riepām, tāpēc Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem, iespēju robežās izvēlēties veikt darba pienākumus attālināti, pārvietoties ar sabiedrisko transportu vai arī savlaicīgi plānot izbraukšanas laiku un maršrutu, rēķinoties, ka ceļā var būt jāpavada ilgāks laiks nekā ierasts.

Aukstam gaisam plūstot pār jūru, veidojas gubu mākoņi, kas vietām Baltijas valstīs atnesuši daudz sniega, un intensīva snigšana turpinās, liecina meteoroloģiskā informācija.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu tīklā biezākā sniega sega - 13 centimetri - izmērīta Rūjienā. Stipri snidzis ne tikai Vidzemes ziemeļrietumos, bet arī Kurzemē. Piektdien plkst.5 Kuldīgas un Saldus novērojumu stacijā bija četri centimetri sniega, Kolkā - seši centimetri. Valsts lielākajā daļā sniega nav vai arī sniega sega ir plānāka par vienu centimetru.

Debesis virs Latvijas mākoņainas, vietām tās skaidrojas. Daudzviet krīt neliels sniegs vai arī snieg īslaicīgi, stiprāka snigšana turpinās vietām Kurzemē un Vidzemes ziemeļrietumos.

Īpaši spēcīgi snieg Lietuvas ziemeļrietumos, šie sniega mākoņi nedaudz skar arī Kurzemes un Zemgales dienvidus.

Atklāts pēdējo divu gadu lielākais būvdarbu objekts uz valsts autoceļiem – Vidzemes šosejas posms no Garkalnes līdz "Sēnītei" (25,5.-39,4. km).

Būvdarbi tika sākti 2019. gada pavasarī un tos veica piegādātāju apvienība "Binders un ACB" par līgumcenu 46,58 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta un ES Kohēzijas fonda. Segas pārbūvi projektēja SIA "Polyroad".

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunoti deviņi ceļu pārvadi "Sēnītes" mezglā un pie Vangažiem, Straujupītes caurteka Vangažos un gājēju tunelis pie "Sēnītes", ceļa sega pārbūvēta arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmā un atjaunots segums uz tilta pār Gauju.

Šogad sniega sega 5cm - 35cm biezumā pārklāja visu Latviju nepilnas nedēļas laikā, strauji aktualizējot jautājumu - kā uzņēmuma un mājsaimniecības īpašumā attīrīt piebraucamos ceļus, celiņus, ietves un citas platības. Šis uzdevums var būt tik smags, ka ir vērts to noņemt no cilvēka pleciem. Šajā rakstā apskatīsim, kāds ir veiktspējīgs sniega pūtējs un kādi tieši uzdevumi tam ir pa spēkam. Turpini lasīt un uzzini, kam jāpievērš uzmanība izvēloties savu svarīgāko ziemas darba rīku.

Kāds sniega pūtējs nepieciešams tieši Jums?

Sniega pūtējs pavisam noteikti nav lētākais saimniecības darba rīks, tomēr ņemot vērā, cik lielu slodzi sagādā sniega tīrīšana un cik daudz laika tas atņem, ir vērts apdomāt kvalitatīva sniega pūtēja iegādi un laicīgi tam ieplānot budžetu. Lai izprastu, kāda tieši ierīce nepieciešama konkrētajām vajadzībām, vispirms jānovērtē sekojoši kritēriji:

● Tīrāmās teritorijas platība. Platības apjoms noteiks sniega pūtēja jaudas un veiktspējas lielumu. Nelielas privātmājas vajadzībām vai lielas platības apstrādei nepieciešamas ļoti atšķirīgas ierīces;

● Seguma veids - bruģis, asfalts, betona flīzes u.c. Lai arī labi sniega pūtēji tiks galā ar sniega kārtu uz dažādiem segumiem, izvēloties īsto modeli būtu labi ņemt vērā, uz kāda seguma tam nāksies strādāt visvairāk;

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Uz Vidzemes šosejas (A2) turpinās remontdarbi posmā no "Sēnītes" līdz Siguldai, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Darbi notiek labās puses brauktuvē virzienā uz Siguldu, to laikā satiksme organizēta par kreisās puses brauktuvi, kur noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 kilometri stundā.

Labās puses brauktuvē pašlaik darbi notiek no "Sēnītes" līdz Egļupei, bet atlikušā labās brauktuves posma izbūvi plānots uzsākt tuvākajā laikā. Posmā sakārto ūdens atvadi, rok grāvjus un ceļa nodalījuma joslu atbrīvo no krūmiem. Vietās, kur paredzēta ceļa segas pilnā pārbūve, izbūvē drenējošo slāni. Citur notiek reciklētās kārtas izbūve, un pie Egļupes iesākta asfalta apakškārtas izbūve.

Gaujas ciematā atjauno gājēju un velosipēdistu tuneli zem Vidzemes šosejas, kur paredzēts sākt tuneļa hidroizolācijas un jauno dzelzsbetona atbalstsienu izbūvi. Paralēli šiem darbiem pie tuneļa notiek lietus kanalizācijas izbūve.

Lidostā "Rīga" slikto laika apstākļu dēļ noticis negadījums ar "airBaltic" gaisa kuģi, kas atgriezās Rīgā no Parīzes, informē lidostas pārstāve Ilze Salna.

Lidosta "Rīga" pēc 8.marta vakarā notikušā incidenta ar aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģi ir atsākusi darbu un lidostas skrejceļš pēc pārbaudes ir atvērts gaisa kuģu kustībai.

Skrejceļš tika slēgts uz trim stundām, ietekmējot sešus ielidojošos reisus, kas aizlidoja uz rezerves lidostām Viļņā un Tallinā. Savukārt astoņi izlidojošie reisi dosies uz saviem galamērķiem ar kavēšanos vai ir pārcelti.

"Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" apstiprina, ka 8.marta plkst.23.17 spēcīgas snigšanas dēļ tās reiss "BT694" no Parīzes uz Rīgu ar lidmašīnu "Airbus A220-300" noslīdēja no skrejceļa cietā seguma nosēšanās laikā lidostā "Rīga"", teikts "airBaltic" izplatītajā paziņojumā.

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Daugavas posmā no Jēkabpils līdz Zeļķiem izsludināts sarkanais plūdu brīdinājums.

Kā informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, šodien ledus masas intensīvi blīvējas Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā, tāpēc ūdenslīmenis turpinās paaugstināties Daugavas posmā Jēkabpils - Zeļķi.

Ūdenslīmenim paaugstinoties, šajā posmā gaidāma plašu teritoriju applūšana.

Kā iepriekš skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna, plūdu draudi tuvāko dienu laikā saglabāsies. Viņš norādīja, ka šogad lielākās problēmas plūdu dēļ varētu rasties iedzīvotājiem pie Daugavas, Pļaviņu - Jēkabpils posmā.

Savukārt augstāk, Augšdaugavas novadā, plūdu draudu līmenis nav tik augsts.

Daudzu autovadītāju sapnis sācis īstenoties - gandrīz 14 km garā posmā uzsākta Vidzemes šosejas segas pārbūve posmā no Garkalnes dzelzceļa pārvada līdz t.s. Sēnītes mezglam, informē darbu veicēji - piegādātāju apvienība Binders un ACB.

Uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža uzsākts šosejas abu brauktuvju segas pārbūves (pastiprināšanas) process posmā no 25,50. līdz 39,40. km jeb no Garkalnes dzelzceļa pārvada līdz t.s. Sēnītes mezglam, pilnībā ietverot to, un vēl apmēram 1 km Siguldas virzienā. No Sēnītes mezgla turpinājumā uz Murjāņiem segas pārbūve pusotra km garumā tiks veikta arī Valmieras šosejai jeb a/c A3 Inčukalns – Valmiera posmā no 0,00. līdz 01,65.km.

Projekta ietvaros tiks atjaunoti arī septiņi ceļa pārvadi un divi tuneļi Sēnītes mezglā, kā arī divi pārvadi pie Vangažiem un tuneļveida caurteka. Projekts paredz ceļa brauktuves segas pārbūvi, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums tiks safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar esošajām šķembām, cementu un izlīdzināts. Tai pa virsu trijās kārtās ieklāta jaunā asfalta sega. Kopumā ieklāšanai paredzēta asfaltbetona apjoms - 179 877 t. Projekts neparedz ceļa smilts salturīgā slāņa nomaiņu.

Analizējot ziemāju stāvokli Kurzemē un Zemgalē, lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS eksperti situāciju kopumā vērtē kā apmierinošu - pārziemojuši ziemas kvieši un ziemas mieži, taču rapšiem ziema izrādījusies grūtāka.

Kā stāsta LATRAPS valdes loceklis Ģirts Ozols, ziemas kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus ātrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. "Situācija ir laba, taču nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj. Kopumā situācija nav kritiska - Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15-20%," sējumu stāvokli raksturo Ozols.

Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam satiksme tiks pakāpeniski pārslēgta uz abām brauktuvēm, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

No rītdienas, 22. oktobra, autoceļa posmā no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam satiksmi pakāpeniski ir plānots pārslēgt uz abām brauktuvēm. Savukārt posmā no Vangažiem līdz Rīgai satiksmei joprojām būs atvērta tikai viena brauktuve ar divām joslām katru savā virzienā. Plānots, ka visā Vidzemes šosejas (A2) posmā, kurā norit būvdarbi, abas brauktuves tiks atvērtas novembra pirmajā nedēļā. Tad pilnībā satiksmei iecerēts atvērt arī Sēnītes mezglu un ceļa pārvadus.

Līdz šim uz brauktuves Siguldas virzienā ir ieklāta asfalta apakškārta un saistes kārta. Nākamajam gadam tādējādi paliks brauktuvju asfaltēšanas darbu pabeigšana, pārvadu apakšējo daļu remonts un Sēnītes mezgla rotācijas apļa pārbūve.

Būvdarbos uz Vidzemes šosejas (A2) abām brauktuvēm posmā no Garkalnes līdz Sēnītei (25,50.-39,40. km) un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Sēnītes līdz tiltam pār Gauju (0,00.-1,65. km) ir iestājies ziemas tehnoloģiskais pārtraukums, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Paveiktie būvdarbi ietver arī ceļa pārvadu Vangažos un Sēnītes satiksmes mezglā un Sēnītes rotācijas apļa pārbūvi, kā arī Straujupītes caurtekas Vangažos, gājēju tuneļa pie Sēnītes un apgaismojuma atjaunošanu Vangažos. Šogad ceļa sega visā posmā ir pārbūvēta līdz asfalta saistes kārtai. LVC atgādina, ka tā nav tik gluda un viendabīga kā virskārta.

Asfalta virskārta tiks ieklāta 2020. gada būvdarbu sezonā. Tāpat šogad ir uzsākta satiksmes pārvadu pārbūve, caurtekas un gājēju tuneļa atjaunošana, kā arī atjaunots apgaismojums un gājēju luksofors Vangažos. Nākamgad līdzās asfalta virskārtas ieklāšanai, tiks pabeigta arī satiksmes pārvadu pārbūve un drošības barjeru uzstādīšana.

Valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posmā starp Nīcu un Rucavu (34,9.-36,3. km) būvnieks SIA Binders veicis garantijas remontdarbus, izmantojot laika apstākļiem neatbilstošu tehnoloģiju, kā arī darbu veikšanu nesaskaņojot ar VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Nekvalitatīvi veikto darbu LVC nepieņem un būvniekam darbi būs jāveic atkārtoti. Visticamāk tas notiks nākamajā gadā, iestājoties būvdarbu veikšanai piemērotiem laika apstākļiem. Remontam vispiemērotākā metode tiks izvēlēta, piesaistot Ceļu laboratorijas speciālistus.

Rekonstrukcijas darbi valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) 23 km garā posmā no Nīcas līdz Rucavai (27,32.-50,49. km) tika uzsākti 2015. gada jūnijā un pabeigti 2016. gada septembrī. Tos veica ceļu būves uzņēmums SIA Binders. Rekonstruētā posma projektu sagatavoja SIA Polyroad, būvuzraudzību veica - SIA Teede Insenerid un SIA Sweco EST (Igaunija). Posma rekonstrukcijas izmaksas bija 14,97 miljoni eiro ( ieskaitot PVN). Objekta garantijas termiņš - pieci gadi.

Atsāksies būvdarbi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītei - no 24. marta Sēnītes mezglā būs slēgts rotācijas aplis un satiksme tiks organizēta pa jaunizbūvētām apgriešanās vietām uz Vidzemes šosejas, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Satiksme tiks organizēta pa divām joslām pa abām brauktuvēm un tikai atsevišķos posmos, kur tiks veikti darbi, pa vienu joslu.

Pērn aprīlī sāktajos būvdarbos ceļam ir ieklāta asfalta apakškārta un saistes kārta, uzsākta satiksmes pārvadu pārbūve, atjaunotas caurtekas un gājēju tuneļi, kā arī apgaismojums un gājēju luksofors Vangažos.

Šogad atlikušie darbi ir asfalta virskārtas ieklāšana abās brauktuvēs, ceļa pārvadu apakšējo daļu remonts un Sēnītes mezgla rotācijas apļa pārbūve.

Būvdarbus Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Sēnītei veic piegādātāju apvienība Binders un ACB, to līgumcena ir 46,5 miljoni eiro (ar PVN). Darbi tiek finansēti no valsts budžeta un no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem. Būvdarbus plānots pabeigt šoruden.

Trešdien oficiāli atklāts Jūrmalas šosejas (A10) posms no Rīgas robežas līdz pieejām Jūrmalas caurlaižu punktam (13,41.-19,25. km), informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Pērn satiksmes intensitāte šajā posmā sasniedza 48 540 transporta vienības diennaktī. Būvdarbi tika sākti 2019. gada jūnijā, un tos veica piegādātāju apvienība A.C.B. un Binders par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta. Segas pārbūvi projektēja AS Ceļuprojekts.

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5 (Salaspils–Babīte).

"Jūrmalas šoseja ir visintensīvākais ceļa posms Latvijā, siltajās vasaras dienās satiksmes intensitāte te pārsniedz 70 tūkstošus transporta vienības diennaktī, un esmu pārliecināts, ka auto plūsma ar 100 tūkstošiem vienībām diennaktī ir tikai laika jautājums. Šī ceļa parametri – pieslēgumi un divlīmeņu šķērsojumi atļauj ieviest arī ātrumu 110 km/h, kas tiks izdarīts nākamajā vasarā," uzrunājot klātesošos, uzsvēra VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Pirmdienas rītā daudzviet Latvijā ir īslaicīgs lietus, sniegs un krusa, vietām Vidzemē snieg stipri un izveidojusies sniega sega - pirmo reizi šoruden Latvijā, liecina meteoroloģiskā informācija.

Agrā rītā stiprākā snigšana novērota Smiltenes pusē, kur ceļi vietām kļuvuši sniegoti un slideni.

Lielā daļā Vidzemes debesis ir mākoņainas, pārējā valstī mākoņi tikai brīžiem aizklāj debesis.

Gaisa temperatūra 0..+3 grādi, daudzviet Vidzemes piekrastē un Kurzemes rietumos +4..+8 grādi.

Pūš lēns līdz stiprs rietumu, dienvidrietumu vējš. Lielākās vēja brāzmas saistītas ar nokrišņu mākoņiem piekrastē. Kurzemes rietumu piekrastē un Ziemeļvidzemes piekrastē kopš svētdienas vakara vēja ātrums brāzmās sasniedzis 20-21 metru sekundē (m/s), Ventspils ostā - pat 25 m/s.

Rīgā mainīgs mākoņu daudzums, iespējami īslaicīgi nokrišņi. Gaisa temperatūra +1..+3 grādi, pilsētas ziemeļos līdz +5 grādiem. Pūš dienvidrietumu vējš 5 m/s, Daugavgrīvā reģistrētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.

Šis gads finanšu tirgos iesācies ar pamatīgu cenu ļodzīšanos. Kopš decembra beigām ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir samazinājusies jau gandrīz par 10%.

Savukārt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš janvāra sākuma virsotnēm sarukusi jau vairāk nekā par 15% (te gan nav ietverta piektdienas tirdzniecības sesija).

Daudz spriedumi par to, ka finanšu tirgiem arī priekšā varētu būt gaidāms nelīdzenāks ceļš. Protams, kādi šādi pesimistiskāki spriedumi ir visai regulāri, un kāda uzticēšanās tiem nu jau ļoti ilgi atmaksājusies nav.

Vai pazūd aizmugure

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes – tātad aptuveni 13 gadus - jebkāda straujāka ASV akciju cenu atkāpšanās bijusi visai īslaicīga, ko ātri vien pēc tam nomainījuši vēl spēcīgāki cenu pieaugumi līdz arvien jaunām virsotnēm. Lielā mērā vispārējais pieņēmums ir, ka šādu situāciju noteikuši pasaulē ietekmīgāko centrālo banku naudas plūdi. Proti, centrālās bankas ar zemām procentu likmēm un savām likviditātes drukāšanas programmām nodrošinājušās ļoti labus apstākļus akciju cenu pieaugumam. Tirgū ieplūdusi neiedomājami gigantiska naudas masa, un, procentu likmēm esot ļoti zemām, tirgus dalībniekiem bijis jāraugās uz kādu papildu risku uzņemšanos, lai nopelnītu.