Viņš sacīja, ka tādi signāli no Krievijas puses jau ir saņemti. «Bieži te dažiem liekas, ka mēs te esam baigi svarīgie un varam diktēt Krievijai savus noteikumus, īstenībā Gazprom, kas gadā saražo 640 miljardus m3 gāzes, no kuriem 170 miljardus m3 eksportē uz Eiropu, Latviju ar savu nepilnu 2 miljardu m3 gāzes patēriņu savā gāzes bilancē vispār nemaz neredz,» stāstīja J. Savickis. Viņaprāt, Latvijai kopā ar Krieviju un Eiropu vajadzētu rūpēties par to, lai tiktu attīstīta Dobeles gāzes krātuve: «Attīstot to, mēs varam kļūt par 100 miljardu m3 gāzes lauku un būt kaut kas gāzes biznesa sferā». Attiecībā uz elektroenerģijas bāzes jaudu attīstību J. Savickis piebilda, ka varbūt pašlaik ir labi nogaidīt ar jaunu jaudu būvniecību, jo nav skaidrs, kas notiks ar elektroenerģijas patēriņu, bet nākotnē vajadzētu par tām tomēr domāt, īpaši attiecībā uz savas AES būvniecību Latvijā. «Pašlaik Latvijas Ekonomikas ministrija ļoti orientējas uz brīvo elektroenerģijas tirgu, tāpēc savu bāzes jaudu būvniecību neatbalsta. Taču agri vai vēlu šajā jautājumā iejauksies politika, tāpēc par savu nodrošinājumu katrai valstij tomēr ir vērts domāt,» tā J. Savickis.
Biometāns sāks ieņemt savu vietu energoresursu bilancē
Latvijā ražotais biometāns perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu energoresursu avotu, tādējādi samazinot dabasgāzes importu un paaugstinot energodrošību
.png)
Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par biometāna nozīmi un tā nākotnes iespējām. Pēdējo gadu laikā biometāna ražošanā Latvijā ir novērota strauja izaugsme, jo tajā sākušas darbu nozīmīgas stacijas, turklāt tiek prognozēts valstī ražotā biometāna apjoma pieaugums, ko nodrošinās jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā. Tiek lēsts, ka tuvāko gadu laikā Latvija varētu ik gadu saražot biometānu 1,5 līdz 2 TWh, kas ir daudz un vienlaikus, tas paaugstinātu dabasgāzes apgādes drošību, un vienlaikus nauda, ko pašlaik maksājam par dabasgāzes importu uz ārzemēm, paliks Latvijas tautsaimniecībā. Nenoliedzami, ka biometāna ražošanu un arī patēriņu, piemēram, transportā, Latvijā veicina ģeopolitiskie notikumi Hormuza jūras šaurumā, kuru rezultātā naftas un dabasgāzes cenas ir pieaugušas, un nav zināma to izmaiņu dinamika perspektīvā. Vienlaikus gan jaunu biometāna ražotņu izveidei, gan arī transportlīdzekļu (jo īpaši kravu pārvadājumos) nomaiņai (no fosilās dīzeļdegvielas uz biometānu) būs vajadzīgas valsts atbalsta programmas.
