Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Janvāra beigās presē parādījās informācija, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir aicinājusi visus apdrošināšanas brokerus sniegt informāciju par kontiem, kuros tiek turētas apdrošināšanas prēmijas. Tā kā pašlaik Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēl tikai veic pārbaudes, tad par jebkādām Latvijas apdrošināšanas brokeriem piemērojamām sankcijām, tai skaitā brokeru licenču atņemšanu, runāt vēl ir pāragri.

Salīdzinājumam var minēt, ka pirms kāda laika ar šādu problēmu apdrošināšanas brokeru uzraugs saskārās arī Lietuvā. Tāpat kā Latvijā arī Lietuvā likums skaidri un nepārprotami norāda, ka apdrošināšanas brokeriem no klientiem saņemtos naudas līdzekļus ir jātur nošķirti no saviem naudas līdzekļiem. Pēc tam, kad Lietuvas Apdrošinātāju uzraudzības komisija atklāja šo pārkāpumu, tā pieņēma lēmumu par vairāku apdrošināšanas brokeru licenču anulēšanu.

Kādēļ tas ir svarīgi? Skats no industrijas puses

Apdrošināšanas brokeri apdrošināšanas prēmijās var saņemt salīdzinoši lielas naudas summas. Saskaņā ar Latvijas Apdrošināšanas Brokeru Asociācijas mājas lapā atrodamajiem datiem 2010.gada 3. ceturksnī vislielākā viena brokera noslēgto apdrošināšanas līgumu prēmiju summa ir LVL 196 768. Nenoliedzami šis ir ievērojams skaitlis. Lai gan pastāv iespēja, ka daļu no prēmijām klienti pa tiešo maksāja apdrošinātājam, pat tādā gadījumā atlikusī summa ir ievērojama.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā par likuma Par nodokļiem un nodevām 60., 61. un 62. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 92. pantam un 105. pantam, kas nosaka, ka valdes loceklim ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, lai izpildītu pienākumu maksāt nodokļus sabiedrības interesēs, informē ST.

Likuma Par nodokļiem un nodevām 60. pants nosaka pamatu un kārtību administratīvajam procesam par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu valsts budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies.

Likuma Par nodokļiem un nodevām 61. pantā ir noteikta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no attiecīgā juridiskās personas valdes locekļa.

Savukārt likuma Par nodokļiem un nodevām 62. pants nosaka kārtību, kādā ir izpildāms Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu.

Satversmes tiesas uzdevums ir izvērtēt normatīvo aktu atbilstību Satversmei, taču konstitucionālās tiesas spriedumu saturs liecina, ka nodokļu jautājumos tā pieņem ļoti konservatīvu un piesardzīgu pozīciju.

Šādus secinājumus izraisa tiesai iesniegto sūdzību izskatīšanas gaita un pieņemtie spriedumi.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. Praksē kritērijs «acīmredzami nepietiekams pamatojums» dod Satversmes tiesai plašas iespējas atteikties ierosināt jebkādu konstitucionālo sūdzību neatkarīgi no tā, cik detalizēts un juridiski argumentēts pamatojums ir sniegts sūdzībā, un Satversmes tiesa šo iespēju arī bieži izmanto. Piemēram, ja konstitucionālajā sūdzībā pieteicējs argumentēti un ar finanšu prognozēm uzrāda, kādā veidā jaunais normatīvais regulējums nesamērīgi samazinās uzņēmuma finanšu rādītājus, tomēr minētais ne vienmēr no Satversmes tiesas puses tiks uzskatīts par pietiekamu pierādījumu, ka normatīvais regulējums rada uzņēmumam faktiskus zaudējumus. Diemžēl lēmumos par atteikšanos ierosināt tiesvedību Satversmes tiesa sniedz ļoti īsu un neizvērstu argumentāciju, bieži vien aprobežojoties ar vienas rindkopas garu vispārēju apgalvojumu, ka nav pierādīts aizskārums vai ka nav pietiekama argumentācija.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE aizvadītajā gadā parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 178,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,5 miljoniem eiro jeb 11,6% vairāk nekā 2013. gadā, informē kompānijas pārstāvji.

Pērn pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA 2014. gadā izmaksāja 88,4 miljonus eiro, kas ir par 10,6 miljoniem eiro jeb 13,6 % vairāk nekā 2013. gadā. BTA grupas peļņa 2014. gadā sasniegusi 5,7 miljonus eiro.

BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums 2014. gadā sasniegts gandrīz visos apdrošināšanas veidos. Summāri lielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, sasniegts īpašuma apdrošināšanā, vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un galvojumu apdrošināšanā.

Lai arī kopējais šā gada pirmajā ceturksnī parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir pieaudzis, marta dati jau parāda būtisku Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes ietekmi, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Martā samazinājušies prēmiju apjomi tādos lielajos apdrošināšanas veidos kā sauszemes transportlīdzekļu CTA (iekļaujot OCTA), KASKO un īpašuma apdrošināšana, liecina LAA apkopotie dati. Likumsakarīgi, ka lielākais prēmiju kritums un izmaksu pieaugums bijis ceļojumu apdrošināšanā.

Gada pirmajos trīs mēnešos kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms bija 156,5 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn. Taču kāpumu ir nodrošinājuši pamatā divi veidi – dzīvības apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Dzīvības apdrošināšanā būtisku pieaugumu nodrošina mūža pensijas apdrošināšanas izvēle cilvēkiem, kas dodas pensijā. Taču uzkrājošo dzīvības apdrošināšanas līgumu tendence nav pozitīva – pērn noslēgto līgumu iemaksas turpina audzēt prēmiju maksājumu statistiku, bet martā no jauna noslēgto līgumu skaits samazinājies uz pusi, par 46%.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE pērn parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 160 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,3 miljoniem eiro jeb 12,2% vairāk nekā 2012. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Proporcionāli parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumam, pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA 2013. gadā izmaksāja 77,8 miljonus eiro, kas ir par deviņiem miljoniem eiro jeb 13% vairāk nekā 2012. gadā. BTA grupas peļņa 2013. gadā sasniegusi 7,1 miljonu eiro.

BTA Insurance Company SE valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus norāda, ka kompānija ievērojami uzlabojusi savu tehnisko rezultātu. Ja 2012. gadā apdrošinātāju peļņu lielā mērā veidoja veiksmīgā atdeve no finanšu ieguldījumiem jeb tā saucamais netehniskais rezultāts, tad 2013. gadā situācija finanšu ieguldījumu jomā nav bijusi tik ienesīga. BTA peļņu 2013. gadā noteica tieši tehniskais rezultāts jeb iegūtā peļņa no tiešās apdrošināšanas darbības. 2013. gadā BTA ir divarpus reizes palielinājuši peļņu no tiešās apdrošināšanas darbības.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2021. gadu ir noslēgusi ar 6,4% tirgus izaugsmes rādītāju, kas ir augsts sasniegums Covid-19 pandēmijas laikā. Kopumā pērn apdrošinātāji parakstījuši prēmijas par 583,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās klientiem ir izmaksāti 350,8 miljoni eiro, kas ir 961 tūkstotis eiro dienā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

“Līdz ar ekonomikas svārstībām šūpojas arī apdrošināšanas bizness – kā pa amerikāņu kalniņiem brauc ne tikai prēmiju un atlīdzību kopējās summas, bet arī atsevišķi apdrošināšanas veidi. Prieks, ka kopumā 2021. gadu noslēdzam ar 6,4% pieaugumu – tas ir patiešām labs rādītājs, jo vēl gada sākumā nozarē bija kritums. Tāpat pandēmija ir iezīmējusi dažas tendences, kas, acīmredzot, nozarē ir uz palikšanu, piemēram, veselības apdrošināšanas nozīmes pieaugums. Savukārt no ceļojumu apdrošināšanas datiem varam izdarīt diezgan precīzus secinājumus par vīrusa izplatību un ceļošanas ierobežojumiem. Kopumā – šis nav viegls, bet toties ļoti interesants laiks,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

Varētu izteikt pieņēmumu, ka apdrošināšanas prēmiju apmēri 2011.gada laikā ir beidzot sasnieguši zemāko robežu, norāda Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

2011.gadā apdrošināšanas brokeru nozarē pirmoreiz kopš 2008.gada ir novērojams parakstīto apdrošināšanas prēmiju kopējā apmēra pieaugums - par 6 %, salīdzinot ar 2010.gadu. Tā ir pazīme, ka ir nostabilizējušies apdrošināšanas prēmiju apmēri Latvijā un vairs tādā apjomā kā iepriekš neturpinās cenu kari apdrošinātāju starpā.

Apdrošināšanas nozarē Latvijā pērn pirmoreiz kopš ekonomiskās krīzes sākuma vērojams parakstīto prēmiju apjoma pieaugums, kas liecina par apdrošināšanas prēmiju stabilizēšanos un brokeru klientu skaita pieaugumu. Prēmiju apjoms krīzes laikā samazinājās divu faktoru ietekmē, kas ietekmēja visu apdrošināšanas tirgu – samazinājās apdrošināšanas klientu skaits un apdrošinātāji, cīnoties savā starpā par atlikušajiem klientiem, ievērojami samazināja apdrošināšanas prēmiju apmērus.

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Satversmes tiesa rīcības sēdē pieņēmusi lēmumu neapturēt tiesvedību civillietas daļā, kurā maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka administrators prasa uzsākts bankas bankrota procedūru.

DB jau rakstīja, kā šā gada februārī vairākas privātpersonas Satversmes tiesā iesniedza sūdzību par Kredītiestāžu likuma vairāku normu neatbilstību Satversmei. Savukārt šā gada 21. martā Satversmes tiesā tika saņemts Santas Ančas, Jevgēnijas Dimperes, Inas Inkēnas un Raimonda Paula lūgums piemērot pagaidu noregulējumu šajā lietā un apturēt tiesvedību civillietā.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka bankrota procedūras uzsākšana padarīs neiespējamu sanācijas piemērošanu un Krājbankas maksātspējas atjaunošanu.

Gadījumā, ja Satversmes tiesa atzīs apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmei, bankrota procedūras uzsākšana padarīšot Satversmes tiesas sprieduma izpildi par neiespējamu. Savukārt pieteikuma iesniedzēju īpašuma tiesībām tikšot nodarīts neatgriezenisks un nenovēršams aizskārums, tika norādīts pieteikumā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Baltcom 4G biznesa interešu aizstāvēšanas dēļ atkārtoti vērsīsies Satversmes tiesā, jo norāda uz apsūdzētās ST tiesneses Vinetas Muižnieces iespējamo ietekmi uz uzņēmuma iesniegtās prasības atteikšanas iemeslu

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom, kura vadītājs ir Pēteris Šmidre, plāno atkārtoti vērsties Satversmes tiesā (ST). Viens no iemesliem ir tāds, ka pirmajā reizē sēdē piedalījās šobrīd apsūdzētā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece, DB norādīja Baltcom vadītājs Pēteris Šmidre. Tādējādi tas, iespējams, varēja ietekmēt uzņēmuma iesniegtās prasības atteikuma iemeslu. Otrs Baltcom iemesls ir tāds, ka pirmā uzņēmuma prasība tika iesniegta 2010.gada decembrī, ko Satversmes tiesa nepieņēma izskatīšanai, bet otro reizi - 2011.gada decembrī, kad tika iesniegti papildinājumi pirmajai prasībai, tā tika noraidīta Administratīvajā tiesā Baltcom esošās tiesvedības dēļ.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Šogad pirmajos trīs mēnešos no 10 nedzīvības apdrošināšanas kompānijām divām kompānijām bruto parakstīto prēmiju apjoms samazinājies par teju 50 %.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka šogad pirmajos trīs mēnešos par 48 %, līdz 2.99 miljoniem latu samazinājies a/s Balva parakstīto prēmiju apjoms, bet par 46 %, līdz 1.92 miljoniem latu – Baltijas Apdrošināšanas Nama apjoms.

Kopumā nedzīvības apdrošināšanas kompānijas trīs mēnešos parakstījušas prēmijas par 69.5 miljoniem latu, kas ir par 14 % mazāk nekā pērn šajā laikā. Kompānijas kopumā atlīdzībās šajā laika periodā izmaksājušas 37.6 miljonus latu, kas ir par 9 % mazāk nekā pirms gada.

Viens no iemesliem kopējam prēmiju un atlīdzību izmaksu apjoma samazinājumam varētu būt apdrošinātāju samazinātās cenas Latvijā populārākajos apdrošināšanas veidos (auto apdrošināšana), kā arī cenu kritums ar šo apdrošināšanu saistītās nozarēs.