«Esam izvērtējuši risku, kas saistīts ar OIK izmaiņām, un izteikuši savu piedāvājumu,» db.lv informēja a/s Sātiņi Energo LM valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Reisons.
A/s Liepājas metalurgs TAP plāna jaunākais variants paredz, ka līdz 2014. gada maijam plānots izpārdot tos Liepājas metalurga aktīvus, kas nav tieši saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību, kopumā par tiem ieņemot vismaz 3,765 miljonus latu. Par uzņēmumu Sātiņi Energo LM plānots iegūt vismaz 245 tūkstošus latu, ziņo portāls pietiek.com.
«Uzņēmuma tirgus vērtība varētu būt tuvu minētajai summai,» lēsa M.Reisons, gan neatklājot izteiktā piedāvājuma nianses.
A/s Sātiņi Energo LM reģistrēta 2006. gadā, kopš 2009. gada rudens uzņēmuma valdē ir Benita Imbovica, Leons Ptičkins, Mārtiņš Reisons (valdes priekšsēdētājs). Šā gada maijā B.Imbovica no pienākumu izpildes atbrīvota. Savukārt a/s padomē ir Ēriks Fricsons, Juris Reisons, Iļja Segals, padomes priekšsēdētājs ir Sergejs Zaharjins. 2010. gada augustā tika izsniegta atļauja elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai (0,6 MW) vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai saistītajam uzņēmumam – SIA Sātiņi LM, kas 2006. gadā pārņēma Cemex piederošo kaļķakmens pārstrādes ražotni Sātiņos, noslēdzot darījumu ar tolaik SIA Cemex valdes priekšsēdētāju Juri Reisonu.
DB rakstīja, ka 2011. gada 22. novembrī tika atklāta Sātiņi energo LM koģenerācijas stacija ar 2,6 MW siltumenerģijas un 0,6 MW elektroenerģijas ražošanas jaudu Saražotā elektroenerģija tiek piegādāta a/s Latvenergo obligātā iepirkuma ietvaros, bet siltumenerģiju iepērk SIA Saldus siltums. Projekta realizācijai finansējumu gandrīz trīs miljonu eiro apmērā piešķīra Latvijas Hipotēku un zemes banka un projekta īstenošanai tika arī saņemts līdzfinansējums no ES Kohēzijas fonda.
2012.gadā Sātiņi Energo LM strādāja ar 914,4 tūkst. Ls apgrozījumu un guva 211,8 tūkst. Ls peļņu. 2011.un 2012.gadā kopā uzņēmums obligātajā iepirkumā saņēmis 608.6 tūkstošus latu, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publicētā informācija. Tajā skaitā atbalstā virs tirgus cenas izmaksāti 473,9 tūkst. latu.
Biometāns sāks ieņemt savu vietu energoresursu bilancē
Latvijā ražotais biometāns perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu energoresursu avotu, tādējādi samazinot dabasgāzes importu un paaugstinot energodrošību
.png)
Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par biometāna nozīmi un tā nākotnes iespējām. Pēdējo gadu laikā biometāna ražošanā Latvijā ir novērota strauja izaugsme, jo tajā sākušas darbu nozīmīgas stacijas, turklāt tiek prognozēts valstī ražotā biometāna apjoma pieaugums, ko nodrošinās jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā. Tiek lēsts, ka tuvāko gadu laikā Latvija varētu ik gadu saražot biometānu 1,5 līdz 2 TWh, kas ir daudz un vienlaikus, tas paaugstinātu dabasgāzes apgādes drošību, un vienlaikus nauda, ko pašlaik maksājam par dabasgāzes importu uz ārzemēm, paliks Latvijas tautsaimniecībā. Nenoliedzami, ka biometāna ražošanu un arī patēriņu, piemēram, transportā, Latvijā veicina ģeopolitiskie notikumi Hormuza jūras šaurumā, kuru rezultātā naftas un dabasgāzes cenas ir pieaugušas, un nav zināma to izmaiņu dinamika perspektīvā. Vienlaikus gan jaunu biometāna ražotņu izveidei, gan arī transportlīdzekļu (jo īpaši kravu pārvadājumos) nomaiņai (no fosilās dīzeļdegvielas uz biometānu) būs vajadzīgas valsts atbalsta programmas.
