Pamatojoties uz aizdomām par nelegālu pirmsvēlēšanu kampaņas finansēšanu 2007. gadā, šonedēļ pārmeklēts bijušā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) mājoklis un birojs, vēsta pasaules mediji.

Esot Francijas prezidenta amatā, N. Sarkozī bija imūns pret tiesvedību uzsākšanu, taču pēc pilnvaru beigām policisti kļuva tiesīgi veikt «kratīšanu» viņa mājoklī un birojā. Tiesvedība tikusi atlikta vairākus gadus, kamēr N. Sarkozī pildīja valsts prezidenta amata pienākumus, tomēr viņš zaudēja imunitāti pēc sociālistu pārstāvja Fransuā Olanda uzvaras prezidenta vēlēšanās.

Šīs nedēļas sākumā desmit policisti veica kratīšanu N. Sarkozī un viņa sievas Karlas Bruni (Carla Bruni) dzīvesvietā, kā arī jaunajā N. Sarkozī birojā, ko valsts viņam nodrošina kā bijušajam prezidentam. Daži avoti ziņo arī par pārbaudēm daļēji N. Sarkozī piederošajā advokātu birojā. Pats bijušais Francijas prezidents un viņa sieva pirmdien devās brīvdienās uz Kanādu.

Francijas tiesa pirmdien eksprezidentu Nikolā Sarkozī atzinusi par vainīgu korupcijā un piespriedusi trīs gadu cietumsodu, no kuriem divi gadi ir nosacīts cietumsods.

66 gadus vecais Sarkozī atzīts par vainīgu korupcijā un ietekmes izmantošanā saistībā ar mēģinājumu piekukuļot Kasācijas tiesas tiesnesi Žilbēru Azibēru, lai iegūtu slepenu informāciju par izmeklēšanu citā ar Sarkozī saistītā lietā. Apmaiņā pret informāciju Sarkozī piedāvājis atbalstīt Azibēra pieteikumu uz izdevīgu amatu Monako.

Sarkozī un viņa advokāts Tjerī Hercogs mēģināja piekukuļot Azibēru, lai saņemtu informāciju par izmeklēšanu citā lietā, kurā Sarkozī tika apsūdzēts par nelikumīgu maksājumu saņemšanu no uzņēmuma "L'Oreal" mantinieces Lilianas Betankūras savas 2007.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.

Apsūdzības pret Sarkozī balstītas uz viņa un Hercoga telefonsarunām, kuras ierakstījusi policija. Sarkozī noliedza, ka būtu pastrādājis noziegumu, un apgalvo, ka viņa telefonsarunas noklausītas nelegāli.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī oficiāli paziņojis par savu nolūku kandidēt valsts prezidenta vēlēšanās, solot atgriezt bezdarbniekus darba tirgū un vairāk ieklausīties vēlētājos, vēsta France 24.

Pēc vairāku mēnešu ilgām spekulācijām, vai N. Sarkozī kandidēs vēlēšanās vai tomēr nē, Francijas prezidents par savu lēmumu paziņoja sarunā ar telekanālu TF1.

«Jā, es esmu prezidenta vēlēšanu kandidāts,» sacīja N. Sarkozī. Francijas prezidents norādīja, ka viņš ir kā kuģa kapteinis vētras vidū. «Francija nedrīkst izlikties, ka krīze, Eiropa un pasaule neeksistē,» klāstīja prezidents.

N. Sarkozī arī uzsvēra, ka vēlas Francijas iedzīvotājiem ļaut piedalīties lēmumu pieņemšanā. «Viena no manām galvenajām idejām ir dot iespēju Francijas cilvēkiem izteikties referendumu ceļā,» solīja N. Sarkozī. Tāpat Francijas līderis norādīja uz nepieciešamību samazināt bezdarba līmeni valstī.

Bijusī Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī pavēstījusi, ka, pēc viņas uzskatiem, sievietes vieta ir mājās ar saviem bērniem un ka viņas paaudzei nav nepieciešams būt feministiem, vēsta dailymail.co.uk.

45 gadus vecā Bruni-Sarkozī savu viedokli par sievietes lomu sabiedrībā paudusi intervijā žurnālam Vogue.

«Es neesmu aktīva feministe. Gluži pretēji - es esmu buržujs. Man patīk ģimenes dzīve, man patīk katru dienu darīt vienu un to pašu,» viņa skaidrojusi izdevumam.

Parīze varētu izstāties no Šengenas zonas, ja Eiropas Savienība (ES) nedemonstrēs progresu cīņā ar nelegālo imigrāciju, pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, ziņo ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Nekontrolēta imigrācija samazinās Eiropas spējas integrēt jaunpienācējus un ar papildus slogu apliks sociālās palīdzības tīklus, priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā sacīja N. Sarkozī.

«Ja tuvāko 12 mēnešu laikā netiks panākts nopietns progress šajā virzienā, tad Francija pārtrauks savu dalību Šengenas līgumā līdz tiks pabeigtas sarunas,» norādīja Francijas prezidents.

Db.lv jau vēstīja - aizvadītajā nedēļā N. Sarkozī izteicās, ka Francijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un valsts tos nav integrējusi pareizi, tāpēc imigrantu skaits būtu jāsamazina gandrīz uz pusi.

«Mūsu teritorijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un mēs vairs tiem nespējam sameklēt mājokli, darbu un skolu, tāpēc mūsu integrācijas sistēma strādā aizvien sliktāk un sliktāk,» sarunā ar telekanālu France 2 sacīja N. Sarkozī.

Francijā ir pārāk daudz ārzemnieku un valsts tos nav integrējusi pareizi, tāpēc imigrācijas skaits būtu jāsamazina gandrīz uz pusi, pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

Aizstāvot savu prezidenta vēlēšanu solījumu – gandrīs uz pusi samazināt imigrācijas apjomus, N. Sarkozī norādīja, ka Francijas mēģinājumi integrēt ārvalstniekus franču kultūrā un sabiedrībā ir cietuši neveiksmi.

«Mūsu teritorijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un mēs vairs tiem nespējam sameklēt mājokli, darbu un skolu, tāpēc mūsu integrācijas sistēma strādā aizvien sliktāk un sliktāk,» sarunā ar telekanālu France 2 sacīja N. Sarkozī.

Intervijā viņš arī uzsvēra, ka, neskatoties imigrācijas «svētīgo» lomu atsevišķās Francijas ekonomikas jomās, tomēr tā ir rūpīgāk jākontrolē. «Lūkojoties piecu gadu termiņā, es domāju, ka, lai integrācijas procesu atjaunotu labā stāvoklī, mums imigrantu skaits jāsamazina no 180 līdz 100 tūkstošiem gadā,» sacīja Francijas prezidents. Tāpat N. Sarkozī ierosināja ierobežot pašlaik imigrantiem pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu.

Esošais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī zaudējis savam sīvākajam sāncensim Fransuā Olandam prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Abi politiķi nav ieguvuši nepieciešamo balsu skaitu, tāpēc sacentīsies vēlēšanu otrajā kārtā.

Sociālistu kandidāts F. Olands svētdien saņēmis 28,6% vēlētāju balstu, savukārt, N. Sarkozī atbalstīja tikai 27,07% vēlētāju. Trešajā vietā, sagādājot pārsteigumu politikas vērotājiem, iekļuva labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna, kuru par prezidenti vēlējās redzēt 18,12% vēlētāju.

Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta notiks 6. maijā, kad par uzvaru sacentīsies F. Olands un N. Sarkozī. Analītiķi norāda, ka N. Sarkozī nāksies pacensties uzrunāt labēji noskaņotos vēlētājus, kas atbalstījuši M. Lepēnu, vēsta BBC.

N. Sarkozī ir pirmais Francijas Piektās republikas prezidents, kas zaudējis prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vēlētāju aktivitāte bijusi rekordaugsta – vairāk nekā 80%.

Francijas Sociālistu partija apsūdzējusi prezidentu Nikolā Sarkozī videokonferences ar ASV vadītāju Baraku Obamu izmantošanā savā priekšvēlēšanu cīņā, vēsta Lielbritānijas laikraksts The Guardian.

Dažas dienas pirms Francijas prezidenta vēlēšanām N. Sarkozī atļāvis televīzijas kamerām nofilmēt videokonferences sarunu starp viņu un B. Obamu. «Tagad jābūt aizņemtam laikam,» sacījis B. Obama, piebilstot, ka apbrīno N. Sarkozī sarežģīto cīņu. Savukārt Francijas prezidents atbildēja - «Mēs kopīgi uzvarēsim, Obamas kungs». Tālāk abi līderi sarunājušies par Sīriju, Irānu un naftu, bet televīzijas to neesot filmējušas.

Francijas Sociālistu partija uzsver, ka N. Sarkozī tādējādi pārkāpis diplomātisko protokolu un starptautiskajā arēnā apkaunojs Franciju, lai veicinātu atbalstu savai vēlēšanu kampaņai. Neizpratni paudusi arī Francijas masu mediju arodbiedrība SNJ-CGT, kurai radies jautājums, vai Vašingtona zinājusi, ka šī saruna tiks padarīta publiska.

Lojālā Francijas pirmā lēdija Karla Bruni - Sarkozī veltījusi glaimojošus vārdus savam vīram un solījusi savu atbalstu viņam 100 procentu apmērā, vēsta thelocal.fr.

Mūziķe, aktrise un bijusī modele sacījusi, ka viņa būs vīra pusē, «kad viņam tas būs nepieciešams».

Bruni - Sarkozī, kura iepriekš atbalstījusi kreisā spārna kandidātus, nav radījusi nekādas šaubas, ka tic tam, ka viņas labā spārna vīrs ir īstais cilvēks, kuram jābūt par prezidentu vēl piecus gadus.

«Viņš ir ļoti labs, un viņam ir pieredze un drosme,» viņa teikusi. «Kad es redzu, kas notiek Grieķijā, man ir bail, bet man ir mazāk bail, kad zinu, ka viņš ir prezidents,» viņa turpinājusi.

Runājot par pāra nesen dzimušo meitu, viņa teikusi, ka Sarkozī bezmiega naktis pārāk neskar.

Eiropas Savienība (ES) saskaras ar lielu izjukšanas risku, tās nākotne ir neskaidra, bet parādu krīzes atrisināšana pilnībā aizņems vairākus gadus. Tāpēc nepieciešams Briseles samita laikā vienoties par kopīgu krīzes pārvarēšanas stratēģiju, paziņojuši Eiropas līderi.

Eirozonas parādu krīzes atrisināšana ilgs vairākus gadus, Eiropas centriski labējo līderu konferences laikā Marseļā, brīdināja Vācijas kanclere Angela Merkele.

A. Merkele arī uzsvēra, ka ir nepieciešamas izmaiņas Eiropas konstitūcijā, kā arī visām 27 ES valstīm ir pienākums kopīgi strādāt un jāatmet nacionālie ego, lai pārvarētu parādu krīzi.

Savukārt Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pavēstīja, ka Eiropa nekad iepriekš nav saskārusies ar lielāku izjukšanas risku kā pašlaik.

N. Sarkozī arī norādīja, ka Eiropa atrodas lielās briesmās, vēsta BBC. «Nekad nav bijis tik liels Eiropas izjukšanas risks. Eiropa ir saskārusies ar ārkārtīgi bīstamu situāciju,» sacīja Francijas prezidents.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī nācis klajā ar pasākumu kopumu, kas tiks veltīti jaunu darbavietu radīšanai un bezdaba mazināšanai. Kopumā šiem mērķiem tiks tērēti 430 miljoni eiro.

N. Sarkozī plānos paredzēts lielāks atbalsts darbinieku apmācības programmām, samazināti nodokļi mazajiem uzņēmumiem, kas darbā pieņem gados jaunus darbiniekus. Tāpat paredzēts, ka tiks pārskatīta bezdarbnieku pārkvalifikācijas programma un izveidota jauna veida partnerība starp valdību un Francijas bankām.

«Mēs visi piekritām, ka lai atrisinātu nopietno ekonomisko situāciju un uztraucošo situāciju darba tirgū, mums nepieciešama nopietna un strauja rīcība,» sacīja N. Sarkozī. Francijas prezidents arī uzsvēra, ka nepieciešamā nauda tiks pārcelta no citām valsts budžeta pozīcijām un nepalielinās deficītu.

Bezdarba līmenis Francijā sasniedzis 10%, vēsta Bloomberg. N. Sarkozī arī norādīja, ka Francijā, laika posmā no 2000. līdz 2009. gadam, darbaspēka izmaksas augušas par 20%, salīdzinot ar 7% Vācijā.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pavēstījis, ka finanšu transakciju nodoklis, kurš izpelnījies apzīmējumu «Robina Huda nodoklis», valstī tiks ieviests jau no šā gada augusta.

Finanšu transakciju nodeva 0,1% apmērā tiks ieviesta neskatoties uz to vai Parīzes piemēram sekos arī citas Eiropas valstis. Tāpat N. Sarkozī pauda cerības, ka šāds solis liks arī citām valstīm ieviest transakciju nodokli.

«Mēs vēlamies radīt triecienvilni un parādīt, ka nav pilnīgi nekāda iemesla, ka tiem, kuri ir palīdzējuši izveidot krīzi, nevajadzētu piedalīties finanšu atjaunošanā,» klāstīja N. Sarkozī.

N. Sarkozī arī norādīja, ka transakciju nodoklis valstij dos ienākumus viena miljarda apmērā un tādējādi samazinās Francijas budžeta deficītu. Pret Francijas plāniem vienpusēji ieviest finanšu transakciju nodokli iebilst valsts centrālā banka, kura apšauba tā izpildes iespējamību.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš privātā sarunā ar ASV prezidentu Baraku Obamu par meli nosauca Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu, veltījis arī neglaimojošus epitetus Grieķijas bijušajam premjeram Georgam Papandreu.

Saskaņā ar Francijas laikraksta Le Parisien rakstīto, N. Sarkozī ASV prezidentam esot teicis, ka «šis plānprātiņš Papandreu izdomā rīkot to savu referendumu. Tas ir tikai tāpēc, ka viņam ir depresija».

Laikraksts arī vēsta - abi līderi vienojušies, ka G. Papandreu izdarījis lielu kļūdu ierosinot rīkot referndumu. N. Sarkozī un B. Obamas sarunu nejauši dzirdēja žurnālisti, kas apmeklēja G20 samitu. Tas noticis tāpēc, ka saruna kļūdas dēļ tika pārraidīta pa tulkojuma aprīkojumu.

Db.lv jau vēstīja, ka samita laikā N. Sarkozī savam ASV kolēģim privātā sarunā norādījis, ka nevar vairs izturēt Izraēlas premjeru, kas esot melis, bet B. Obama atbildējis - «Tu viņu nevari izturēt, bet man ar viņu jāstrādā katru dienu».

Pirms gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām arvien vairāk valsts iedzīvotāji savu izvēli ir gatavi izdarīt par labu pašreizējam valsts prezidentam Nikolā Sarkozī, liecina Francijas sabiedrības aptauju rezultāti, ziņo Reuters.

Šobrīd attiecībā pret N. Sarkozī pozitīvs viedoklis ir 40% Francijas iedzīvotāju, kas ir augtākais līmenis pēdējo divu gadu laikā. Gada sākumā par Sarkozī pozitīvs viedoklis bija tikai 30% Francijas iedzīvotāju. Labāki esošā Francijas rezultāti tiek skaidroti ar aktīvu vēlēšanu kampaņu un regulāru parādīšanos medijos.

Reuters ziņo, ka vēl joprojām Francijas iedzīvotāju vidū populārāka nākamā prezidenta izvēle ir Sociālistu partijas pārstāvis Fransuā Holands. Tiesa, N. Sarkozī pamazām deldējot F. Holanda pārsvaru.

Prezidenta vēlēšanas Francijā notiks 22. aprīlī.

Grieķijas uzņemšana eirozonā bijusi «kļūda», uzstājoties Francijas televīzijā, izteicies Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, vēsta BBC.

«Grieķija iestājās eirozonā ar rādītājiem, kas bija nepatiesi un tās ekonomika nebija gatava integrēties eirozonā. Tas bija lēmums, kas tika pieņemts pirms desmit gadiem un tagad mēs visi cīnāmies ar tā sekām,» klāstīja N. Sarkozī.

Tāpat N. Sarkozī slavēja pieņemto vienošanos par eirozonas parādu krīzes risināšanu, norādot, ka Grieķijas maksātnespēja būtu izraisījusi domino efektu.

Savukārt Grieķijas ārlietu ministrs jau paspējis iebilst N. Sarkozī, uzsverot, ka Atēnas nav bijušas tās, kas izraisījušas parādu krīzi, un ka valsti nedrīkst padarīt par grēkāzi. «Grieķija pašlaik atrodas vētras pašā viducī, bet tā nav Eiropas parādu un deficītu problēmas cēlonis. Mēs redzam, ka līdzīgas lietas nomoka Portugāli, Īriju, Spāniju un Itāliju. Eiropas problēmu risināšanai nepalīdz, ja jūs izraugāties vienu vainojamu grēkāzi,» BBC klāstīja Grieķijas ārlietu ministrs Stravos Lambrinidis.

Tādiem interneta gigantiem kā Google, Facebook un Twitter vajadzētu maksāt speciālus nodokļus pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, ziņo AFP.

«Nav pieļaujams, ka viņu apgrozījums Francijā ir vairāki miljardi eiro bez nodokļu maksāšanas,» N. Sarkozī stāstīja sarunā ar žurnālu La Point. Viņš norādīja, ka Francijas valdībai vajadzētu ar nodokļiem aplikt ienākumus no tiešsaistes reklāmas.

Aizvadītajā gadā Francijas likumdevēji jau noraidīja līdzīgu plānu ar nodokļiem aplikt tiešsaistes reklāmu, norādot, ka šāds projekts vissāpīgāk ietekmēs mazos vietējos uzņēmumus, nevis globālos interneta gigantus Google, Facebook un Twitter.

Atbildot uz Francijas prezidenta ierosinājumu, kompānija Google norādījusi, ka «internets rada lieliskus apstākļus jaunām darbavietām un Francijas ekonomiskajai izaugsmei». Interneta kompānija atsaucās uz nesenu pētījumu, kurā norādīts, ka interneta kompānijas Francijas ekonomikai 2009. gadā devušas 60 miljardus eiro un līdz 2015. gadam kopumā varētu radīt 450 tūkstošus darba vietu.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

No 2019. gada aprīļa līdzšinējā SIA «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica atstās uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatu, bet turpinās darbu kā uzņēmuma padomes locekle.

Jaunā uzņēmuma vadītāja piesaiste notiks līdz 2019.gada aprīlim.

Katrīne Judovica uzņēmumā «Narvesen Baltija» ir strādājusi kopš 1998. gada. Pirmos piecus gadus viņa bija iepirkumu un mārketinga direktore. 2003. gada septembrī viņa tika izvirzīta par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju.

Jau pirmajā gadā Katrīnes Judovicas vadībā uzņēmums spēja uzrādīt pozitīvus finanšu rezultātus. Šajā laikā veiksmīgi noritējusi uzņēmumu «Narvesen» un «Preses Apvienība» apvienošana vienotā struktūrā un izveidota uzņēmuma franšīzes sistēma. Pateicoties veiksmīgai īstenošanai un stratēģiski pareiziem attīstības soļiem, šī apvienošana bruģēja ceļu straujai uzņēmuma izaugsmei. Vērtībās un cilvēkos balstīta uzņēmuma vadības pieeja, kas stiprina franšīzes devēju un atbalsta personāla individuālo potenciālu, ir «Narvesen» sasniegumu pamatā. Uzņēmums plāno 5% izaugsmi arī šogad. Tuvāko divu gadu laikā «Narvesen» attīstībā tiks investēti kopumā 3,5 miljoni eiro.

Kreditēšanas veicināšanu Latvijā varētu salīdzināt ar ķeblīti, kuram ir trīs kājas. Ja tam ielūzušas visas trīs, tad nevar cerēt, ka, salabojot vienu, viss pārējais arī automātiski atrisināsies. Proti, tās veicināšana nav atkarīga tikai no bankas, sava loma ir arī valstij un pašiem aizņēmējiem – uzņēmējiem vai privātpersonām.

Droši vien jāsāk ar to, kas man tuvāk – ar banku sektoru. Ko cilvēki sagaida no bankas? Piecos vārdos – izcilu servisu un labu cenu, ko lielā mērā var sasniegt ar tehnoloģijām.

Izcils serviss savā būtībā ir ātra bankas reakcija, viegla sasniedzamība telefoniski un digitāli un operatīva pieteikumu izskatīšana. Nemaz neizklausās tik sarežģīti? Taču tur ir savas blaknes.

Digitalizācija ir šā laikmeta prasība, tomēr mēs “Bigbank” uzskatām, ka automatizācija nedrīkst būt pašmērķis. Jā, mēs esam sakārtojuši kredītu izsniegšanas procesus tā, lai aizdevums būtu pieejams pat dažās minūtēs, taču mūsu filozofija paredz, ka robotizācijai jābūt orientētai uz tehniskiem procesiem. Tas samazina izmaksas pakalpojumam, attiecīgi dod labāku cenu, un uzlabo klientu apkalpošanas kvalitāti.

Eiropa strādā pie tā, lai izveidotu «fiskālu savienību,» kurai būs jānodrošina kopējās valūtas eksistence, paziņojuši Vācijas un Francijas līderi.

«Mums vajag panākt budžeta disciplīnu un efektīvu krīzes pārvaldīšanas mehānismu. Tāpēc mums nepieciešams mainīt līgumus vai arī radīt jaunus līgumus,» uzstājoties parlamenta priekšā, sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Vācijas valdība cenšas panākt, lai eirozonas institūcijām tiktu dotas veto tiesības attiecībā pret valstu budžetiem, kuri pārkāpj noteiktus noteikumus, vēsta BBC.

Par nodomiem kardināli mainīt bloka pamatlīgumus ceturtdien pavēstīja arī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

«Francija aicinās Vāciju veidot jaunu Eiropas līgumu, kas pārskatīs un pārveidos Eiropas organizāciju,» klāstīja N. Sarkozī. «Māstrihtas līgums ir demonstrējis, ka ir nepilnīgs,» uzsvēra Francijas līderis.

Svētdien notikušajās Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā līdzšinējais prezidents Nikolā Sarkozī cietis sakāvi un turpmāk par valsts vadītāju būs sociālists Fransuā Olands. Savukārt finanšu problēmu nomocītās Grieķijas parlamenta vēlēšanās smagus zaudējumus piedzīvojušas valdošās partijas.

Francijas un Grieķijas vēlēšanu rezultāti var dot spēcīgu triecienu Eiropā valdošajai finanšu taupības politikai un radīt jaunas pārmaiņas reģionā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

«Taupība vairs nevar būt neizbēgama,» savā uzvaras runā norādīja F. Olands. «Visās galvaspilsētās ir cilvēki, kas, pateicoties mums, cer uz taupības režīma beigām,» uzrunājot savus atbalstītājus, klāstīja jaunais Francijas prezidents. «Jūs esat kustība, kas veidojas Francijā un, iespējams, pat visā pasaulē.»

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka F. Olands vēlēšanu otrajā kārtā ieguvis 51,7% vēlētāju atbalstu, bet līdzšinējo Francijas prezidentu N. Sarkozī atbalstījuši 48,33% valsts balstiesīgo iedzīvotāju. F. Olands ir pirmais sociālistu pārstāvis, kas ieņēmis Francijas prezidenta amatu pēdējo 17 gadu laikā. Sakāvi vēlēšanās atzinis līdzšinējais prezidents Nikolā Sarkozī, kurš jau apsveicis F. Olandu.

Publiski pazīstamas personas un uzņēmumus savulaik biedēja preses pastiprināta uzmanība viņu teiktajam un darītajam. Tagad šīs bažas nobāl interneta jaunajā realitātē, kur katru pārsteidzīgi publicētu teikumu vai foto kāri gaida tūkstošiem vērotāju. Ko mācīties no gadījumiem, kad interneta lietotāju labvēlības iegūšanai publicētās ziņas sagādā pilnīgi pretēju rezultātu?

Privātu ziņojumu kļūdaina publicēšana uzņēmumu korporatīvajos profilos, ļaundabīgas programmatūras, kas izsūta citiem cilvēkiem ziņas no augstu amatpersonu privātajiem profiliem – tā jau ir kļuvusi par interneta lietotāju ikdienu, un šādas kļūmes raisa smaidu, tomēr par skandālu to vis nenosauksi. Tomēr arī pavisam nopietnu sociālo mediju komunikācijas izgāšanos arī Latvijā netrūkst, lai gan, šķiet, nevienam nav gājis tik apkaunojoši kā amerikāņu politiķim Entonijam Vīneram, kurš mikroblogošanas vietnē twitter.com visu šīs vietnes lietotāju aplūkošanai publicējis intīmu fotogrāfiju, kas bija domāta pavisam privātai lietošanai. Cik graujoša šāda kļūda būtu Latvijas politiķu reputācijai, ir diskutējams jautājums, jo jāsecina, ka Latvijas sabiedrība ir gatava piedot arī pavisam atšķirīgi vērtējamus, internetā paustus politiķu uzskatus, bet tik nopietns reitingu grāvējs kā Francijas prezidenta Fransuā Olanda gadījumā pie mums vēl nav novērots.

Vienas nedēļas nogales ietvaros divu eirozonai nozīmīgu valstu - Francijas un Grieķijas - vēlētāji darīja zināmu savu izvēli attiecīgi par turpmāko valsts prezidentu un parlamenta sastāvu.

Abos gadījumos vēlēšanu iznākums ir sarežģīts un neko vairāk par totālu neziņu nesola.

Grieķijā, kam līdz šim ir bijušas nopietnas problēmas ar teju jebkādu strukturālo reformu realizēšanu un tā dēvēto jostas savilkšanu, šobrīd vēl lielāku pārstāvniecību ir guvušas nevis partijas, kuras uzskatītu, ka beidzot jāsāk dzīvot racionālāk, bet gan politiskie spēki, kuri savai tautai ir solījuši atteikšanos no teju jebkādiem samazinājumiem. Citos gadījumos šī grieķu izvēle varbūt nešķistu tik būtiska, bet šobrīd ir jāņem vērā, ka runa ir par valsti, kura līdz šim ir demonstrējusi spēju naudu aizņemties, bet ne atdot. Turklāt tieši Grieķijas kontekstā laiku pa laikam ir aktualizējies jautājums par eirozonas turpmāko dzīvotspēju.

Vācija un Francija ir brīdnājusi Grieķiju, ka tā «vairs varētu nedabūt ne centa» no Eiropas Savienības (ES) vai Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), ja Atēnas nepiekritīs glābšanas pasākumu termiņam, par kuru tika lemts pagājušajā nedēļā, raksta thelocal.de.

Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) trešdien veltīja skarbus vārdus Grieķijas premjerministram Georgam Papandreu ārkārtas tikšanās laikā Grieķijā. Ultimāts parādu krīzes mocītajai valstij sekoja G. Papandreu paziņojumam, ka Grieķijā tiks rīkots referendums par pieņemtajiem valsts glābšanas pasākumiem.

Gan Vācijas, gan Francijas valstu līderi izteikuši cerības, ka Grieķija paliks eirozonā, bet vienlaikus arī norādījuši – Atēnas netiks glābtas «par velti». A. Merkele un N. Sarkozī norādījuši, ka sagaida, lai referendums tiktu rīkots pēc iespējas ātrāk un tiktu iedibināta skaidrība šajā jautājumā.