Pēc labklājības ministra Gata Eglīša un Finanšu nozares asociācijas parakstītā memoranda par nepieciešamību palielināt pensiju fondu ienesīgumu, samazināt pārvaldības komisijas un veicināt iedzīvotāju finanšu pratību, Dienas Bizness vērsās pie pensiju fondu pārvaldītāja Indexo, jo tieši šīs kompānijas ienākšana tirgū 2017. gadā sakrita ar strauju pensiju fondu pārvaldības komisijas maksu samazinājumu.
Atbildes par visiem pensiju līmeņiem, par situāciju Latvijas tirgū un konkrēti Indexo plāniem sniedz uzņēmuma izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs.
Fragments no intervijas
Latvijas ekonomikas stimulēšana no pensiju fondiem. Biržā nav pārāk daudz kotētu uzņēmumu. Kā varam to realizēt?
Šobrīd tiek veikti mājasdarbi, lai tas būtu iespējams, jo, kā zināms, mūsu kapitāla tirgus nav ļoti attīstīts. Pat ja mēs ļoti gribētu ieguldīt ievērojamu naudu vietējā ekonomikā, tas nav iespējams uzreiz. Otrajā līmenī visā Latvijā ir uzkrāti gandrīz 6 miljardi eiro, precīzāk – 5,7 miljardi. Tajā pašā laikā mūsu kapitāla tirgus ir salīdzinoši mikroskopisks. Tas nav pietiekams, lai investētu kaut mazu daļu no šīs naudas vietējā ekonomikā. Mēs strādājam arī pie citiem finanšu instrumentiem, kas palīdzēs pensiju fondu līdzekļus novirzīt nacionālajai ekonomikai. Konkrētāki priekšlikumi varētu parādīties rudenī. Indexo kopumā atbalsta šo virzienu, jo tas ir konstruktīvs. Proti, palielināt klientu peļņu uz lielāku akciju ieguldījumu rēķina un vienlaikus stimulēt nacionālo ekonomiku.
Kā vērtējat Igaunijas praksi, atļaujot iedzīvotājiem izlietot 2. līmeņa pensiju fondus?
Tā ir iespēja mācīties no neveiksmīga piemēra. Līdzīga reforma tika veikta arī Lietuvā. Igaunijas gadījumā bija radikāls risinājums. Igaunijā tiešām tika dota iespēja klientiem izņemt naudu no otrā līmeņa, protams, nomaksājot nodokli un uzreiz iztērējot. No sociālās sistēmas ilgtspējas viedokļa tas ir katastrofāls risinājums. Nepilni 25% klientu izņēma naudu un to iztērēja. Tas, ko redzam šobrīd, – jaunā valdība jau mēģina aģitēt klientus atgriezties 2. pensiju līmenī. Tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda reklāmas izvietošanai. Tas ir absurda teātris. Sākumā sistēma tiek gandrīz izjaukta, un pēc tam valsts mēģina cilvēkus vilināt atpakaļ. Latvijai ir vienreizēja iespēja no šīs kļūdas mācīties un to nepieļaut. Mēs dialogā ar Labklājības ministriju esam atbalstījuši jau trīs ministra ieskicētos virzienus, kas rezultātā veicinās mūsu pensiju sistēmas un nacionālās ekonomikas attīstību, tas ir, runājot par otro pensiju līmeni.
Atliek trešais pensiju līmenis, kur valsts loma ir tikai uzraudzībā, bet pati dalība ir tieši atkarīga no iedzīvotāja rocības un vēlmes. Kā trešais pensiju līmenis izskatās šobrīd?
Visinteresantākais fakts saistībā ar Latvijas trešo pensiju līmeni ir tas, ka tam priekšā ir milzīgs attīstības potenciāls. Trešajā līmenī Latvijā šobrīd ir uzkrāti 640 miljoni eiro. Tie ir Finanšu kapitāla tirgus komisijas dati par šā gada pirmo ceturksni. Daudz vai maz? Atbilde slēpjas atskaites punktā – ar ko salīdzinām. Trešajā līmenī ir iesaistījušies 340 tūkstoši dalībnieku, kas ir aptuveni trešdaļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir maz, ja salīdzina ar Rietumeiropu.
Visu interviju lasiet 24.augusta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!