Jaunākais izdevums

Amerikānis Ross Martins Smits (Ross Martin Smith) un latvietis Artūrs Vītols apvieno spēkus, izstrādājot mobilo spēli Funky Karts , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Iepazināmies TechHub Riga. Mums abiem bija interese par spēlēm, aizgājām dažas reizes pusdienās. Sākumā kā draugi pļāpājām par spēlēm, bet vēlāk izlēmām kopā izstrādāt savējo. Gribēju strādāt ar Artūru, jo biju redzējis viņa dizainu. Tas ir pirmais, ko spēlētājs pamana, tas rada pirmo iespaidu, un, manuprāt, viņa dizains ir unikāls, atšķirīgs no daudzām spēlēm, ko esmu redzējis Google Play vai App Store. Tas mani iedvesmoja,» stāsta Ross. Artūrs piebilst, ka Rosam ir pieredze programmēšanā un darbā ar mobilajām platformām, bet viņš pats ir dizainers ar pieredzi mobilo spēļu izstrādē, tāpēc nolemts apvienot spēkus, lai redzētu, ko kopā var panākt. Ross gandrīz desmit gadus ir strādājis spēļu izstrādes kompānijās Amerikā un Kanādā. Viņš ir amerikānis, kurš jau divus gadus dzīvo Latvijā. «Es esmu apprecējis latviešu sievieti, un mēs izlēmām dzīvot Latvijā,» viņš teic.

Pie spēles Ross un Artūrs strādājuši aptuveni gadu. «Neizmantojām kādu no gatavajām spēļu izstrādes platformām, tāpēc lielāko daļu laika veltām tam, lai uzbūvētu savu tehnoloģiju. Daudzas spēles tiek veidotas jau uz gatavām platformām, kas ļauj izstrādāt spēli ātrāk, taču mēs vēlējāmies veidot savu spēli paši no nulles, turklāt ne vienu vien. Kad darināsim nākamās spēles, pašu platforma ļaus to izdarīt ātrāk,» ir pārliecināts Ross. Iemesls šādai izvēlei bija tas, ka gatavās platformas nodrošina daudzas lietas, bet bieži vien ir lēnīgas – vai nu spēles ielādēšanas laiks ir ilgs, vai arī citas darbības ir lēnas. «Tā kā man pašam ir samērā vecs telefons, man bija svarīgi, lai spēle, ko es būšu izstrādājis, darbotos uz mana telefona, jo spēles, pie kurām esmu strādājis iepriekš, to nespēja,» saka Artūrs.

Visu rakstu Spēlīte ar pašu izstrādātu platformu lasiet 10. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Geidāns: Risinājums būtu akcīzes marku atcelšana vīniem un dzirkstošajiem dzērieniem

Sandra Dieziņa,13.10.2017

DB rīkotā diskusija par akcīzes nodokļa izmaiņu ietekmi uz alkohola nozari

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiek celts akcīzes nodoklis, tad būtu jānāk pretī citos jautājumos, kas ļautu atvieglot dzīvi. Ja runājam par akcīzes markām, tad risinājums būtu akcīzes marku atcelšana vīniem un dzirkstošajiem dzērieniem - tas būtu loģisks risinājums, kur nav riska un kas ļauj samazināt izmaksas, DB rīkotajā diskusijā par akcīzes nodokļa izmaiņu ietekmi uz alkohola nozari teica a/s Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Diskusijā piedalījās Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, a/s Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns, Amber Beverage Group valdes loceklis Artūrs Evarts, Amber Distribution Latvia izpilddirektors Pāvels Fiļipovs, SIA Dunker Latvia direktore Iveta Martinsone un Saeimas deputāts, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretārs Ints Dālderis.

Arī I.Martinsone piebilda, ka, viņasprāt, ir ļoti dīvaini strauji celt akcīzes nodokli vīna kategorijai, jo ES vidū ir valstis, kur vīnam nav akcīzes vispār. «Ja esam valsts, kur mazie vīna ražotāji sākuši savu rūpalu un cenšas attīstīties, ar ko viņi ir savādāki, nekā mazie alus ražotāji. Šeit rodas jautājums, kāpēc tāda netaisnība? Manuprāt, vīns ir kategorija, kurā mums jāaudzē sava kultūra un patēriņš. Negribētos to apdraudēt,» teica I. Martinsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku pratināšanas ēnā sadalītas Būvindustrijas lielās balvas

Zane Atlāce - Bistere,04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceremonijā VEF Kultūras pilī 3.septembra vakarā 12 būvniecības nozares profesionāļi saņēmuši Būvindustrijas lielo balvu – «Pamatakmeni».

Simboliskās balvas darinājuši māksliniece Katrīna Vasiļevska un arhitekts Andris Vītols. «Te viss ir īsts. Latvijas laukakmeņi, kurus palīdz lasīt mazie talcinieki, egles pamatne, uz kuras stiprināts akmens. Tikpat īsts un pamatīgs kā balvu saņēmēji – gan seniori, gan gada titula ieguvēji,» saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» «Pamatakmeni», diplomu un nozīmīti saņēma: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch, RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors; Andris Krēsliņš, RTU Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošais pētnieks; Ija Niedole, „IMINK» un „IMINK1» valdes locekle; Juris Tervits, «LBS – konsultants» izpilddirektors, prokūrists; Sergejs Gridņevs, «TILTS» valdes priekšsēdētājs; Andrejs Magaznieks, «Būvalts R» valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB,14.02.2023

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares eksporta ieņēmumi 2022. gadā sasniedza nebijušu rekordu - 4 miljardus eiro, bet tā atkārtošana nenotiks 2023. gadā, kurš iezīmējies ar koksnes izstrādājumu cenu kritumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta jaunais Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.februāra numurā lasi:

Statistika

Hipotēkas ņem mazāk, summas aug

Tēma

Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību

Ārpolitika

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku. Krievijas opozīcijas politiķis Leonīds Gozmans

Aktuāli

Mācām vienus, vajag citus

Spēles noteikumi

Nomas maksas indeksācijas griesti jāmeklē līgumā

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Apbalvoti labākie risinājumi: ENRILITY un Mans digitālais dvīnis uzvar hakatonā

Db.lv,14.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts administrācijas skolas (VAS) un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) rīkotais hakatons “Atvērtie dati: inovācija un izaugsme”.

Hakatons norisinājās no 25. septembra līdz 7. oktobrim, taču 9. oktobrī Valsts kancelejā notika noslēguma pasākums. Kopumā hakatonam pieteicās 75 dalībnieki un tika iesniegtas 19 idejas, no kurām līdz finālam nokļuva sešas komandas ar savām idejām.

Dalībnieku uzdevums bija, izmantojot atvērtos datus (datus, kas ir pieejami publiskai lietošanai) un augstvērtīgās datu kopas (dati, kas ir būtiski sabiedrības interesēm un ekonomikai) vai mākslīgo intelektu, lai radītu jaunas idejas un risinājumus, kas veicina sabiedrības labklājību, ekonomisko attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu. Sešas finālistu idejas, kuras tika prezentētas:

  • Publisko iepirkumu pārvaldības rīks;

  • Administratīvā sloga mazināšana ar mākslīgo intelektu;

  • ENRILITY - aplikācija elektrības ģenerācija, patēriņš un plūsmas analīzei;

  • Valsts budžeta plānošana;

  • Gudrais Iepirkumu palīgs;

  • Mans digitālais dvīnis.

Komentāri

Pievienot komentāru