Ja jau bridžam ir izdevies kļūt populāram pasaulē, arī zolītei ir potenciāls tapt spēlētai ārpus Latvijas.
«Mēs gribam popularizēt zoli, lai tā būtu ne tikai mūsu nacionālā bagātība, bet lai tā izplestos pa visu pasauli. Tas ir ļoti iespējami, jo to jau ir izdarījis bridžs, kas ir ietverts arī pasaules prāta spēļu olimpiādē. Šīs ir divas kāršu spēles, kam pamatā ir nevis veiksme, bet gan prāta spējas. Tā kā zole arī ir šajā kategorijā – vairāk pie prāta spēlēm, tam ir reāls pamatojums. Vienīgi zolei ir tālāks ceļš ejams, jo jāiziet no nacionālā līmeņa,» saka Mārtiņš Jurēvics, SIA Zolmaniem īpašnieks. Viņa kolēģe speciāliste attīstības un radošajos jautājumos Dārta Plēsuma teic, ka internets ir visā pasaulē un visiem pieejams, tāpēc, ienesot internetā kārtīgu zoli, ir lielāka iespēja izplesties. Šobrīd zolīti ārzemēs galvenokārt pazīst tur, uz kurieni latvieši to ir aizveduši, piemēram, Īrijā, kur šogad notiks jau astotais Īrijas zoles čempionāts.
Prāta spēle
Portāls zolmaniem.lv darbu sāka pagājušā gada oktobrī, bet rūpes par to sākās jau agrāk. Pirms pāris gadiem viņi uzrakstīja biznesa plānu un pieteicās Hipotēku bankas (tagad Altum) Starta programmā. Ar pirmo reizi neizdevās saņemt kredītu ar grantu, bet otrajā reizē izdevās, un uzņēmums piesaistīja aptuveni 15 tūkstošu eiro kredītu ar grantu. Domājot par to, kāpēc pirmajā reizē pieteikums tika noraidīts, Mārtiņš spriež, ka bankai droši vien nekļuva skaidra uzņēmuma vīzija mārketinga ziņā un projekts šķita pārāk riskants. Pirmajā reizē nekas nebija uzprogrammēts, bija teju plika ideja. Otrajā reizē jau bija ieguldīti pašu līdzekļi, ķīla un sākts darbs pie mājaslapas izstrādes. Arī tagad Mārtiņš teic, ka daudz kas vēl priekšā.
Runājot par to, vai šis nav azartspēļu portāls, Mārtiņš paskaidro, ka ir konsultējies ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju, un viss esot vienkārši – vai tiek spēlēts uz naudu un vai laimestu var apmainīt pret īstu naudu vai kādām balvām. Tā kā pie viņiem tā nenotiek, tad tā nav azartspēle. Arī likuma izpratnē zole neesot azartspēle, jo ir kāršu izspēle, nevis kāršu izlikšana. «Zolē uzvaru nosaka ne tik daudz veiksme un tas, kādas kārtis ir izdalītas, bet tas, ko māki ar tām izdarīt. Tā kā ir iesaistīts prāts, tā netiek uzskatīta par azartspēli,» piebilst Dārta.
Pēc noteikumiem
Jau pirms vairākiem gadiem Mārtiņam bija doma, ka internetā zoli spēlēt būtu vieglāk. Klātienē zoli spēlējot arvien mazāk cilvēku, un viņi noveco. Viņam likās, ka internets varētu palīdzēt cilvēkus ieinteresēt par zoli. Ne vienā vien vietnē iespējams spēlēt zoli, bet problēma esot tā, ka internetā spēlē citādāk, tāpēc, ja tie, kuri zoli spēlējuši vien virtuāli, nonāk pie galda ar īstiem zolmaņiem, gadās, ka viņi dabū sutu. «Zoli var spēlēt vairākās vietās internetā, bet daudzās vietās ir kaut kādas nepilnības, piemēram, nepareizi skaita punktus. Varbūt ne visiem spēlētājiem tas ir svarīgi, piemēram, svētdienas spēlētājus punkti interesē mazāk, bet nopietni spēlētāji to pamana un viņus tas traucē,» saka Dārta. Viņa norāda, ka uzņēmums daudz strādājis, lai spēle būtu tāda kā dzīvē – lai viss notiktu godīgi un kārtīgi, lai nebūtu pelēkās zonas un lai cilvēkiem, kuri dzīvē nopietni spēlē, arī internetā būtu vieta, kur to darīt. «Tas mūs atšķir no pārējiem,» akcentē Dārta. Turklāt zoli var spēlēt ne tikai datorā, bet arī viedtālruņos un planšetdatoros.
Izstrādājot mājaslapu, Mārtiņš un Dārta saskārās ar to, ka nav zoles noteikumu. «Lielākā daļa zoli iemācās ģimenē, noteikumi pāriet no paaudzes paaudzē. Čempionātos cilvēkiem nav, uz ko atsaukties, kāpēc spēlē tā un ne citādāk. Tāpēc mēs izdomājām, ka jāuzraksta kārtīgi noteikumi, sadarbojoties ar Latvijas Zoles federāciju, lai viss būtu tā, kā tam jābūt, un uz tiem varētu atsaukties jebkur – gan turnīros, gan čempionātos, gan internetā,» saka Dārta. Mārtiņš atceras, ka domājis – noteikumu apkopošana un uzrakstīšana neprasīs daudz laika, bet beigās tam veltīts aptuveni gads, jo ir daudzas dažādas nianses. «Mums bija mērķis – ja rakstām, tad darām to kārtīgi,» viņš saka. Mājaslapā publicēta vien daļa no noteikumiem, lai sevi pasargātu un lai kāds cits neiedomātos tos vienkārši nokopēt un izmantot savā vietnē. Šā gada beigās iecerēts publicēt grāmatu. Ar laiku plānots arī ražot kārtis, bet vēl tālāks nākotnes mērķis ir veicināt zoles iekļaušanu UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Pagaidām viņi abi paralēli strādā algotu darbu. Kas nepieciešams, lai mestos savā projektā uz pilnu klapi? «Cik esmu rēķinājis, mums jāsasniedz aptuveni 10% tirgus daļa, tie būtu aptuveni 30 tūkstoši reģistrēto lietotāju. Tajā brīdī mēs varētu sākt pastāvīgi nodoties tikai šim projektam, jo tad būtu minimāla interese no reklāmdevējiem un varētu turpināt uzlabojumus,» saka Mārtiņš. Pēc viņa aprēķiniem Latvijā zoli internetā spēlē 300 līdz 360 tūkstoši cilvēki.
Par maksu un bez
Vietnē iespējams spēlēt zoli divos variantos – bez maksas Brīvajā istabā un par maksu Zolmaņu līgā. Arī bez maksas iespējams bez ierobežojumiem spēlēt pilnvērtīgu zoli, vienīgi nav likmes punktā, tāpēc protokolā redzami plusi un mīnusi, bet pēc spēles beigām statistika nekur neparādās. Taču maksas versijā ir spēle uz virtuālo naudu un attiecīgi ir likme punktā un pilnvērtīga statistika – plusi, mīnusi, cik spēļu zaudēts, cik uzvarēts, cik partiju izspēlēts utt. «Bija sajūta, ka vairāk spēlēs Brīvajā istabā, jo citās vietās, kur ir iespēja spēlēt zoli, ir jāmaksā mēneša maksa vai jāpērk punkti, tāpēc mums likās – ja mēs piedāvājam pilnu zoli bez maksas, cilvēki noteikti izmantos šo iespēju,» saka Dārta. Taču realitāte liecina, ka daļa cilvēku ir gatavi maksāt. Viņi pieļauj, ka liela loma ir statistikai – tā cilvēkos rada azartu, jo gribas ieraudzīt savus sasniegumus, redzēt sevi statistikas augšgalā.
Šobrīd maksa par zoles spēlēšanu Zolmaņu līgā variē atkarībā no tā, cik daudz virtuālās naudas iegādājas. Tas, cik ilgam laikam «naudas» pietiek, ir atkarīgs no tā, kā nu kurš spēlē – ir tādi cilvēki, kuri pamanās vairākas reizes dienā papildināt kontu par mazām summām, bet ir arī tādi, kuri virtuālo naudu nopirkuši tikai vienreiz. «Pagaidām katram dodam sākuma bonusu, un daudzi labi spēlētāji ar to paspēj «ieskrieties» un viņiem nemaz vairāk nevajag, viņi sakrāj, apspēlējot citus,» saka Mārtiņš. Šobrīd ir 4,5 tūkstoši reģistrēto lietotāju, un maksas klienti ir aptuveni 2–3% no tiem. Otrs veids, kā pelnīt, ir reklāma. Uzņēmums ir runājis ar potenciālajiem reklāmdevējiem. «Ideja viņiem patīk, bet ir svarīgi, lai būtu vairāk reģistrēto lietotāju, plašāka auditorija,» saka Mārtiņš.