Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Līdz šim biežāk Covid-19 uzliesmojumi bijuši tieši darba vietās, un, ņemot vērā, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 ir strauji pieaugusi, Veselības ministrija (VM) aicina valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātos uzņēmumus, ja tas ir iespējams, darbu organizēt attālināti.

Lai darba devējiem būtu skaidras norādes, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir atjaunojis ieteikumus darba devējiem. Šobrīd būtiski ir izvērtēt, kuri darbinieki var strādāt attālināti, un atgriezties pie šīs darba formas, ko daudzi īstenoja pavasarī. Otrs virziens - veicināt kolektīva atbildību - nepieļaut slimu darbinieku atrašanos darba vietā un pēc iespējas mazināt darbinieku savstarpējos klātienes kontaktus, informē ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Lai samazinātu iespējamību Covid-19 izplatībai darba vietās, speciālisti šobrīd aicina atgriezties pie attālinātā darba, piemēram, no mājām. Šī ir forma, ko daudzi izmantoja pavasarī, tāpēc VM mudina atgriezties pie iepriekš izstrādātās kārtības. Turklāt, šo formu vajadzētu izmantot arī dažādu ražošanas uzņēmumu, tirdzniecības un citu līdzīgu vietu administrācijas darbiniekiem.

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu vadības partneri Rīgā populārā tirdzniecības centra “Galerija Centrs” pārvaldībā izvēlējies nekustamo īpašumu kompāniju “Newsec”. Sākot ar 1.februāri “Newsec” eksperti nodrošinās visus ar tirdzniecības centra uzturēšanu, tā nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, nomu, grāmatvedību, kā arī marketingu saistītos pakalpojumus.

“Galerija Centrs” pārstāvji norāda, ka šīs izmaiņas iezīmēs arī jaunu posmu tirdzniecības centra attīstības stratēģijā.

"Esam lepni, ka šis 1938.gadā būvētais unikālais īpašums ir mūsu fonda portfelī. Mēs izjūtam lielu atbildību tirdzniecības centru pielāgot Baltijas valstu lielākās galvaspilsētās – Rīgas aktuālajām vajadzībām, taču saglabāt arī tā vēsturisko vērtību. Pēdējo gadu laikā veiktas būtiskas investīcijas ēkas atjaunošanā, lai tajā atvērtu jaunas komercplatības un piedāvātu unikālu iepirkšanās pieredzi apmeklētājiem. Mēs esam gandarīti, ka Rīgas iedzīvotāji un viesi šīs pārvērtības līdz šim novērtējuši atzinīgi,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotam.

«Mazumtirdzniecības un it īpaši tirdzniecības centru sektors pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis saspringtu laika posmu ekonomiskās krīzes ietekmē, kas izraisīja būtiskas izmaiņas patērētāju/pircēju uzvedībā, viņu pirktspējā. Kā atbildes reakcija bija mazumtirgotāju darbības sašaurināšanās, gan Latvijā, Baltijā, gan arī plašākā mērogā, sekoja veikalu slēgšana, attīstības plānu apturēšana. Šo procesu rezultāti atspoguļojās arī tirdzniecības centru darbībā. Lielākajiem tirdzniecības centriem, ar plašāku mērķa auditoriju, izdevās veiksmīgāk saglabāt savai auditorijai pievilcīgu veikalu sortimentu,» runājot par tendencēm Rīgas tirdzniecības centros, biznesa portālam db.lv skaidroja t/c Domina Shopping vadītāja Ilze Brazeviča.

«Savukārt mazākajiem tirdzniecības centriem bija lielāks izaicinājums noturēt pie sevis nomniekus, ja reiz šie nomnieki bija nolēmuši savu veikalu tīklu optimizēt. Tobrīd spēcīgākie tirdzniecības centri ar plašāko preču, pakalpojumu sortimentu varēja izmantot situāciju un apstākļus, lai kļūtu vēl stiprāki. Kamēr mazākajiem, vai ar šaurāku mērķa auditoriju, bija jārūpējas par esošās pozīcijas un klientūras noturēšanu.

Cīnās par pircējiem

Ekonomiskajai situācijai valstī atlabstot, katrs no tirdzniecības centriem, stiprinot savu piedāvājumu, nomnieku klāstu, sniegtās izklaides iespējas, cīnās par savu pircēju. Turklāt šobrīd līdz ar jaunu starptautisko zīmolu ienākšanu Latvijā, konkurence tirdzniecības centru starpā tikai saasinās. Iepretim abiem lielākajiem tirgus spēlētājiem, ikvienam tirdzniecības centram nomnieku klāsts ir jāveido jo īpaši gudri, apzinoties savas atšķirības zīmes/ unikalitāti, priekšrocības un pircēja jeb izraudzītās mērķa auditorijas vēlmes,» stāstīja I. Brazeviča. Ar diviem lielākajiem spēlētājiem viņa, acīmredzot, domā tirdzniecības centru Spice un tirdzniecības parku Alfa.

Virs Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas laboratoriju korpusa jaunbūves pacelts spāru vainags, kas apliecina, ka būves apjomīgākie darbi ir pabeigti un 1. septembrī skolai būs jaunas laboratorijas eksakto mācību nodrošināšanai.

Skolas direktore Svetlana Semenko norādīja, ka ģimnāzija jau vairāk nekā desmit gadus piedalās Eiropas struktūrfondu projektā un VISC projektā dabaszinātnēs un matemātikā.

Pagājušā gada rudenī tika uzsākta Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas laboratoriju korpusa jaunbūves būvniecība, kuru pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma īsteno būvkompānija "VELVE". Projekta īstenošanai ir piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums. Pērn pavasarī RD piekrita ņemt 12,03 miljonu eiro aizņēmumu Rīgas Klasiskās un Zolitūdes ģimnāzijas piebūvju celtniecībai. Kopējās projektu izmaksas ir 15,27 miljoni eiro, no kuriem 3,59 miljoni ir ERAF finansējums.

Plašajā adījumu klāstā Zein Knitwear konkurē ar klasiskām krāsām un modeļiem, kas nodrošina apģērba ilgmūžību

Zein Knitwear (SIA Icebox) piedāvā kašmira adījumus sievietēm – džemperus, kleitas, svārkus. «Viss pavisam nejauši sākās 2012. gadā. Man ienāca prātā doma, ka varētu sākt nodarboties ar augstas kvalitātes adījumu ražošanu. Kādu brīdi turēju šo ideju pie sevis, tad padalījos ar savu dzīvesbiedru, un viņš mani atbalstīja. Izstāstīju arī savai māsai Ingai, un mēs kopīgi sākām strādāt vispirms pie koncepcijas un modeļu izstrādnes, kā arī izejmateriālu un darbaspēka meklēšanas. No sākuma gan tas vairāk bija kā hobijs, bet ar laiku ir kļuvis par biznesu. Šajā laikā esam daudz ko mācījušās,» saka Zane Apsīte, Zein Knitwear īpašniece.

Nodibinājums «Kokneses fonds» Likteņdārzā īsteno jaunu ieceri: no 2016. gada ar Saeimas atbalstu tur top daudzfunkcionālā ēka — sabiedriskais centrs. Ēka ir būtisks ieguldījums dārza apmeklētājiem nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Likteņdārza administratīvā direktore Linda Galino stāsta, ka jaunā ēka galvenokārt iecerēta, lai būtu, kur rīkot dažādus pasākumus — kāzas, konferences, kamerkoncertus, kā arī vieta, kur apmeklētāji varētu uzkavēties ilgāk, arī vēsākā laikā. Sabiedriskais centrs dos šādu iespēju, turklāt aktivitātes varēs rīkot visu gadu.

Tajā būs divas konferenču un pasākumu zāles, ko paredzēts arī iznomāt, lūgšanu telpa, kafejnīca, vestibils izstāžu ekspozīcijām, kabinets administrācijai, kā arī sanitārās telpas un garderobe.

Projektu veidoja SIA «Arhis Arhitekti».

Šobrīd jau uzbūvēts ēkas karkass, un var apjaust tā izmērus un plānojumu. Tā simboliski atgādina kalnu un filozofiski turpina dārza ideju no pagātnes uz nākotni. Iecerēts, ka jumts būs labiekārtots un apzaļumots, lai apmeklētāji var uzkāpt līdz pat ēkas augstākajai vietai, kas ir ap sešus metrus augsta. Kopējā būvniecības tāme aprēķināta 1 620 065 eiro.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 14.jūlijā sāk darbu izstāde no starptautiski pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas Pieradinātā daba, sniedzot iespēju baudīt floras un faunas motīvu daudzveidību tērpu un aksesuāru dizainā no 18. līdz 21. gadsimtam. Šī izstāde ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota. Ekspozīciju būs iespējams apskatīt līdz 16.oktobrim.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar ABLV Bank un Aleksandra Vasiļjeva fondu organizē jau astoto modes izstādi. Jaunā ekspozīcija Pieradinātā daba veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Kopumā ekspozīcijai atlasīti vairāk nekā 85 vēl neredzēti tērpi un 500 aksesuāri.

Izstādes ģenerālsponsors ABLV Bank ir zināms mākslas cienītājs un atbalstītājs. Banka atbalsta netikai ikgadējas A.Vasiļjeva modes kolekcijas izstādes, kā arī piedalās vairāku laikmetīgas mākslas izstāžu un kolekciju tapšanas projektos. Par bankas akcionāru un mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa līdzekļiem sadarbībā ar partneriem Borisa un Ināras Teterevu fondu Rīgā tiks celts Laikmetīgas mākslas muzejs.

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Lai gan līdz snovborda un slēpošanas sezonai vēl kāds brīdis jāgaida, Ieva Barone jau tai aktīvi gatavojas, darinot ķiverādas Winterberry snovborda ķiverēm

Ieva Barone ar snovbordu nodarbojas trīs gadus. Agrāk viņa mācījās slēpot, bet slēpošana īsti negāja pie sirds, un katru gadu viņa to mācījās no jauna. «Pamēģināju snovu – pavisam cita lieta!» viņa saka. Slēpotāju un snovbordistu drošībai nepieciešama ķivere. Tās ir daudz un dažādas – arī ļoti košas un skaistas, bet tomēr lielākā daļa ķiveru ir melnas. «Ar mīļoto vīrieti bijām devušies uz kalniem snovot. Viņam ir melna ķivere un kostīms arī visai tradicionāls – sarkana jaka un melnas bikses. Uz kalna pašķīrāmies un sarunājām, ka tiksimies augšā pie pacēlāja. Stāvu un gaidu, bet tur bija gana daudz snovotāju ar melnām ķiverēm sarkanās jakās un melnās biksēs. Sapratu, ka viens no risinājumiem būtu padarīt ķiveri atšķirīgāku. Protams, ir iespējas ķiveri nokrāsot vai pielikt tai ragus, asti vai panka grebeni. Specializētajos internetveikalos ir iespēja iegādāties arī ķiveres apvalkus. Taču, manuprāt, piedāvātajiem produktiem vāji tiek izmantots šī produkta dizaina potenciāls. Ar Winterberry ķiverādām ķivere iegūst jaunu izskatu, garderobe tiek atsvaidzināta par samērā zemām izmaksām, turklāt snovbordists uz kalna kļūst pamanāmāks, atšķirīgāks starp pārējiem. Un tā šobrīd mēs esam sākuši ražot multifukcionālus snovborda ķiveru apvalkus,» stāsta Ieva Barone, SIA Winterberry līdz- īpašniece.

Rīgas Franču liceja skolēni, sākot ar jauno mācību gadu, atgriezīsies vēsturiskajā ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 48, kur tikko noslēgušies tās atjaunošanas darbi.

Ir pabeigta visu inženiertīklu izbūve un vēsturisko logu nomaiņa, notikusi apdares, fasādes atjaunošanas un jumta nomaiņas darbi, kā arī tika labiekārtota teritorija, izbūvēts lifts un atjaunots ieejas mezgls.

Jau iepriekš Db.lv ziņoja, ka kopumā tiks atjaunota 5355 kvadrātmetru liela platība, kurā tiks izveidota 31 mācību klase, garderobe 600 audzēkņiem, ēdamzāle ar 274 vietām, aktu zāle ar 209 sēdvietām, konferenču zāle, atsevišķas telpas sporta nodarbībām un skolas administrācijai. Visās telpās uzstādīs skolai nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles.

Bijušā Franču liceja un Franču institūta ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48 ir celta 1930. gadā pēc arhitekta I.Blankenburga projekta par Rīgas domes, Latvijas valdības un Francijas valdības līdzekļiem un līdz 30. gadu beigām bija Latviešu - franču tuvināšanās biedrības īpašums. Padomju laikā līdz 1951. gadam ēkā izvietojās Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskola, sākot no 70. gadiem - LVU Ģeogrāfijas fakultāte, vēlāk LU Ķīmijas fakultāte.

Ja arī jūsu uzņēmuma ikdienā noliktavas darba nepārtrauktība ir svarīgs faktors, tad labi zināms, ka kvalitatīvs noliktavas darbs ir vistiešākajā veidā atkarīgs no darbiniekiem, kuri noliktavā strādā. Tādēļ Covid-19 pandēmijas laikā, kad spēkā ir dažādi ierobežojumi un riski veselībai, ir jo īpaši svarīgi parūpēties par darbinieku labsajūtu un drošu darba vidi noliktavā.

Šajā rakstā apskatīsim veidus, kā uzņēmēji var parūpēties par savu noliktavas darbinieku veselību, drošību un labsajūtu Covid-19 ierobežojumu laikā.

Nodrošiniet katram darbiniekam personīgo lietu skapi

Individuāli skapji personīgo mantu uzglabāšanai ir efektīvs veids, kā parūpēties par drošāku darba vidi ģērbtuvēs un mantu glabātuvēs. Ģērbtuves skapji ļauj droši uzglabāt apģērbu, privātās lietas, kā arī katra darbinieka darba pienākumu pildīšanai nepieciešamo aprīkojumu. Piemēram, cimdus, maskas, priekšautus, skenerus, instrumentus u.c.

Tā kā viesmīlības nozarē trūkst kvalificētu darbinieku, uz lielākiem pasākumiem uzņēmumi piesaista viesmīļus, izmantojot servisa aģentūras pakalpojumus

Šāds pakalpojums ļauj izskaust ēnu ekonomiku, jo viesmīļiem samaksa par paveikto netiek maksāta aploksnē; uzņēmumiem nav juridiski jānoformē darba attiecības ar katru viesmīli. Taču šāds ārpakalpojums sadārdzina ēdināšanas izmaksas, un restorānu prasības piesaistītajiem darbiniekiem ir visnotaļ augstas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

SIA Extra people datu bāzē ir vairāk nekā simts viesmīļu. Servisa ārpakalpojumu aģentūras pakalpojumus galvenokārt izmanto lielas organizācijas, viesnīcas un ēdināšanas uzņēmumi, kas spēj novērtēt kvalitatīvus viesmīlības pakalpojumus, atzīst SIA Extra people valdes loceklis Rūdolfs Saulīte, kurš uzņēmumu ir izveidojis pirms sešiem gadiem. Ideja par aģentūras izveidošanu viņam radusies, mācoties viesnīcu biznesa menedžmentu Sidnejas Starptautiskajā menedžmenta koledžā (Austrālijā).

Šā gada 9.martā Bārbija svinēja savu 60 gadu jubileju.

Pasaulslavenā lelle radīta 1959.gadā, un tā atspoguļota gan kā princese, gan prezidente, astronaute, zooloģe un daudzās citās vairāk nekā 200 profesijās.

«Mana Bārbijas filozofija bija vienkārša: lai, spēlējoties ar lelli, mazā meitene varētu saprast, ka var kļūt, par ko vien vēlas. Bārbija vienmēr ir uzsvērusi, ka sievietei ir izvēle,» skaidro Ruta Hendlere, Bārbijas radītāja.

Pirmā Bārbijas sērijas afroamerikāņu lelle bija Frānsija, kas radīta 1967. gadā (kolekcionāri to bieži dēvē par melno Frānsiju).

Bārbija ir bijusi pasaules vadošo modes mākslinieku mūza, un zīmolam ir bijusi sadarbība ar vairāk nekā 75 citiem starptautiskiem zīmoliem un jaunajiem dizaineriem, piemēram, Moschino, Matty Bovan, Nasir Mazhar, Roksanda Ilincic un Karl Lagerfeld.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Šlipse, tauriņš un bikšturi nav tikai kungu aksesuāri, tie iederas arī sieviešu garderobē. Tā uzskata aksesuāru zīmola Wowowo autore Jūlija Volkinšteine, kura pati ikdienā izvēlas gan tauriņu, gan bikšturus.

Viņa ir stiliste un modes redaktore žurnālā Veto Magazine. Žurnāls iznāk no 2007. gada un joprojām ir neatkarīgs entuziastu projekts. Tā veidotājiem bija vēlēšanās izmēģināt spēkus arī citās jomās, tostarp, piemēram, radīts bārs Vieta. Viens no jaunākajiem projektiem ir zīmola Wowowo aksesuāri – tauriņi, bikšturi un kaklasaites ar latviski moderniem rakstiem.

Wowowo sākotnējās idejas autors ir Jūlijas vīrs. Jūlija ar bērnu daudz laika pavada Lielvārdē, viņš reiz ierosinājis, ka būtu jāizveido bikšturi ar Lielvārdes jostas rakstiem. Jūlija to piefiksēja, ņēma palīgā dizaineri Krišjāni Šteinu, kurš radīja jaunu rakstu, iedvesmojoties no latvju zīmēm. «Gribējās, lai ir senatnes mantojums, spēks no zīmēm, bet modernākā skatījumā,» saka Jūlija.

Vērienīgus attīstības plānus Ķīpsalas apkaimei būvniecības skicēs uzzīmējuši Igaunijas uzņēmums “Hauser grupp”, ar mērķi mazāk apbūvētā, zaļas vides un ūdens ieskautā vietā Pārdaugavā radīt jaunu kvartālu dzīvošanai.

Jaunās dzīvojamās mājas Zunda kanāla krastā spilgti raksturos ne tikai interesantā vietas izvēle, bet arī Latvijas tirgum netipiska un neredzēta arhitektūra.

Zunda kanāla apkārtnei piemīt līdz šim neatklāts potenciāls un nepavisam nav sarežģīti nosaukt iemeslus, kāpēc topošajiem projekta iedzīvotājiem nebūs jānožēlo tieši šādas lokācijas izvēle, plānojot savu ideālo pilsētas mājokli. “Zund City Garden” - tas nav stāsts par to, kā jau sablīvētā mikrorajonā “iespiest” kārtējo dzīvojamo māju. Tas ir stāsts par to, kā drosmīgu ideju rezultātā līdz šim nepopulāru apkaimi pārvērst par pieprasītu un mūsdienīgu vidi dzīvošanai, kas sniegtu iespēju izbaudīt pilsētas dzīves priekšrocības jaunā kvalitātē.

Mans darbs ir ieklausīties, pamanīt, atrast un izcelt katra vīrieša individuālo stilu, tā DB saka Signe Vitka, uzņēmēja, stiliste un vīriešu apģērba eksperte, kura nesen ir izveidojusi zīmolu Vitka Atelier, kas piedāvā uzvalku šūšanu, privāto drēbnieku un stila konsultāciju servisu.

«Katram vīrietim ir savs, individuālais stils. Kāds skaidri zina, ko vēlas, ir izkopta stila izjūta un garderobe, bet dažam tas ir dziļi iekšā noslēpies,» stāsta uzņēmēja.

Latvijā ir pietiekami daudz labu drēbnieku, kuri spēj savam klienta tēlam caur radīto apģērbu piešķirt oriģinalitāti, saka Signe, taču viņa iet šo ceļu no otra gala – sniedz konsultācijas, veido tēlu, atrod un izceļ interesanto, un sadarbojas ar drēbnieku, veidojot vīrieša garderobi – uzvalkus, kreklus un pieskaņojot atbilstošus augstvērtīgus aksesuārus – kaklasaites, aproču pogas. Neparastais ir apstāklī, ka vienlaikus tiek veidots un materializēts vizuālais tēls.

Patlaban Latvijas apdrošināšanas kompānijas atturīgi vērtē iespēju slēgt polises par cūku apdrošināšanu pret Āfrikas cūku mēri (ĀCM), līdz ar to audzētāji sākuši attiecīgas sarunas ar vienu no Eiropas lielākajām apdrošināšanas kompānijām, aģentūru LETA informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Apdrošinātāji līdz šim bijuši ļoti uzmanīgi tiklīdz runa ir par tā dēvētajām A klases slimībām, tostarp ĀCM un Klasisko cūku mēri. Polises tiek piedāvātas par samērā augstu cenu un nav izdevīgas. Tādēļ audzētāji paļaujas tikai uz kompensācijām, kuras slimības uzliesmojuma gadījumā pienākas par reģistrētajām cūkām pēc to likvidēšanas, sacīja Lejniece.

Vienlaikus viņa norādīja, ka interesi par sadarbību cūku fermu apdrošināšanā izrādījis kāds no lielākajiem apdrošinātājiem Eiropā.

Esam saņēmuši signālus, ka viena no lielākajām starptautiskajām kompānijām būtu ar mieru mūsu fermas apdrošināt. Patlaban izskatām piedāvājumu un tuvākajā laikā sāksim sarunas, sacīja Lejniece.

Kad ziema aiziet un saule sāk sildīt zemi, ir pienācis laiks jaunai pavasara modei. Viens no būtiskākajiem elementiem katras sievietes garderobē šajā pārejas sezonā ir stilīga un daudzpusīga pavasara jaka. Neatkarīgi no tā, vai pastaigājaties pa parku, veicat darījumus vai tiekaties ar draugiem vēlajās brokastīs, laba un ērta jaka var uzlabot jūsu vizuālo tēlu, sniedzot perfektu siltumu un aizsardzību pret neparedzamiem laikapstākļiem.

Padomi, kas palīdzēs izvēlēties ideālu sieviešu pavasara jaku

Padomājiet par savu dzīvesveidu

Veltiet laiku, lai noteiktu savu dzīvesveidu un ikdienas aktivitātes. Pastāvīgi atrodaties ceļā vai dodat priekšroku mierīgākai dzīvei? Vai jums ir nepieciešama jaka kā ikdienas apģērbs, darbam vai āra aktivitātēm? Izpratne par savu dzīvesveidu palīdzēs sašaurināt jūsu meklējumus.

Galvenais ir daudzpusība

Izvēlieties jaku, kas var bez īpašām pūlēm noderēt dienā un naktī, ikdienā un daļēji formālos gadījumos. Daudzpusīgs apģērbs nodrošinās lielākas iespējas un ļaus jums to saskaņot ar dažādiem citiem tērpiem. Meklējiet tādas pavasara jakas sievietēm, kas apvieno klasiskus siluetus un neitrālas krāsas, lai papildinātu dažādus stilus.

#Garderobē varēs uzglabāt gan somas un drēbes, gan arī uzlādēt mobilās ierīces un datorus.

Modes un izklaides centrā Rīga Plaza turpmāk būs pieejamas multifunkcionālas pašapkalpošanās garderobes drēbju un mantu uzglabāšanai, informē Rīga Plaza pārstāve Agnija Jankovska.

Šveicē radītais koncepts paredz iespēju pircējiem uzglabāt gan somas un drēbes, gan iepirkšanos maisus, kā arī uzlādēt mobilās ierīces un datorus.

Garderobes atrodas otrajā stāvā pie ēdināšanas zonas, ar kopumā pieejamām 30 uzglabāšanas un 12 uzlādes vietām. Katrs garderobes nodalījums ir aizsargāts pret mitruma iekļuvi, reizē nodrošinot arī ventilāciju. Katrs nodalījums ir aprīkots ar Smart Alarm signalizācijas sistēmu, un tos aizvērt un atvērt varēs gan ar RFID aprīkotām identifikācijas kartēm (e-talons, bezkontakta norēķinu kartēm), gan četru ciparu koda kombināciju pēc izvēles.

Pārdošanā par 220 tūkstošiem eiro izlikts klubs Melnā piektdiena, liecina informācija vietnē realat.lv.

Brīvības gatvē esošā kluba platība ir 509 kvadrātmetri, tādējādi par vienu kvadrātmetru tiek prasīti 432,22 eiro.

Sludinājumā norādīts, ka pārdošanas cenā iekļauta visa koncertu tehnika, garderobe, mēbeles utt.

Tāpat sludinājumā norādīts, ka kluba Melnā piektdiena tīrā peļņa mēnesī ir tūkstoš lati.

SIA Jauniešu kultūras centrs MP Club, kas pārvalda klubu Melnā piektdiena 2012. gadā apgrozīja vairāk nekā 44 tūkstošus latu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 21058 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma valdē darbojas Valdis Bēržvads, Deniss Deņisenko, Sergejs Kustovs un Andrejs Tihomirovs.

Agita Lesniece latvju rokdarbu prasmes, kultūru un senās tradīcijas parāda jaunā gaisotnē atbilstoši mūsdienām

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

Vairākus gadus viņa strādājusi telekomunikāciju jomā par pārdošanas speciālisti, bet pirms aptuveni sešiem gadiem dzīve savedusi kopā ar domubiedriem - audējiem, ar kuriem kopā A. Lesniece sākusi realizēt sapni par rokdarbu pasniegšanu citā, mūsdienīgā līmenī.

«Ne vienmēr tautas lietišķās mākslas priekšmetus cilvēki valkā ikdienā, lina vai vilnas apģērbus velk kādās gadskārtās, piemēram, Līgo vai Dziesmu un deju svētkos, bet ar savām kolekcijām, kurās ir gan aksesuāri, gan apģērbs, vēlos parādīt, ka šāda veida drēbes lieliski iederas arī ikdienas garderobē,» teic A. Lesniece.

Taujāta par konkurenci, A. Lesniece atzīst, ka pēta tirgus tendences, klientu gaumi un pieprasījumu, bet par sāncenšiem neuztraucas, jo katram ir savs rokraksts un klientūra, turklāt Latvijā ļoti daudzi uzņēmumi piedāvā lina apģērbu, kas šūts no rūpnieciskā auduma. Tās, viņasprāt, ir pavisam atšķirīgas disciplīnas, kuras nevar salīdzināt ne cenas, ne ieguldītā darba ziņā.