Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Iļģuciemā, Vecajā Buļļu ielā atvērta kafijas bodīte "Coffee Stop", biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Mārtiņš Rozenbergs.

"Šis projekts nāca ļoti negaidīti un paši to uztvērām kā eksperimentu, iespēju, kuru ir nepieciešams izmantot. Laiks rādīs, vai mūsu koncepts un pieeja būs piemērota Rīgas mikrorajonam. Varbūt tas atklās iespējas, par kurām līdz šim nemaz nebijām domājuši," stāsta M.Rozenbergs.

Viņš atzīst, ka, neskatoties uz to, ka šis ir trešais "Coffee Stop" kafijas namiņš, uzņēmuma īpašnieki uz to neskatās kā tikai uz biznesu. Strādā soli pa solim, lai pilnveidotos un sasniegtu pašu izvirzītos mērķus.

"Mūsu izveidotais tirdzniecības vietas koncepts ļoti labi pielāgojas ārkārtas situācijas ierobežojumiem, tādēļ nevaram sūdzēties par apgrozījuma kritumu. Cilvēki vairāk laika velta pastaigām svaigā gaisā, un mēs spējam nodrošināt, lai šīs pastaigas papildina dzērieni. Šajos krīzes apstākļos pieņēmām Iļģuciema izaicinājumu. Tas notika labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ, jo nebija nepieciešamas salīdzinoši lielas investīcijas un cits mūsu projekts, kas tiek plānots jau ilgāku laiku, mazliet ir aizkavējies," komentē M.Rozenbergs.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Cūkkopības komplekss Miķelāni bekons tuvāko piecu gadu laikā plāno rekonstruēt 30 kūtis, investējot vairākus miljonus eiro, pastāstīja cūkkopības kompleksa valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

Viņš sacīja, ka Miķelāni bekons pēc divu gadu ilgas saimniekošanas bijušajā Jēkabpils gaļas kombinātā ir sapratis, ka ar pagājušā gadsimta tehnoloģijām un aptuveni 100 darbinieku skaitu nav efektīvs un nevar strādāt rentabli. Tā kā pašlaik liela uzmanība tiek veltīta cūkkopības kompleksa darba efektivitātes celšanai, no sākuma plānots rekonstruēt dzemdību kūti, ieviešot tajā jaunākās tehnoloģijas.

«Miķelānu cūkkopības komplekss atrodas 40 hektāru lielā teritorijā, un tajā ietilpst 40 kūtis, no kurām desmit ir labā stāvoklī, bet pārējām 30 ēkām nepieciešams veikt apjomīgus rekonstrukcijas darbus. Patlaban plānojam pārbūvēt dzemdību kūti, bet kopumā mūsu mērķis tuvāko piecu gadu laikā ir rekonstruēt 30 kūtis, investējot vairākus miljonus eiro,» sacīja cūkkopības kompleksa valdes priekšsēdētājs.

Pārtikas produktu ražotājs «Ilgezeem» («Iļģuciema kvass», «Veselība» «Iļģuciema alus») pagājušajā gadā strādāja ar 4,815 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 95,6% - līdz 303 046 eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānija strādāja pie ražošanas procesu efektivitātes uzlabošanas un izdevumu optimizēšanas. Kompānija pabeidza arī vienu Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstītu projektu ar mērķi modernizēt ražošanas iekārtas, kā arī iesniedza jaunu projekta pieteikumu, lai iegūtu atbalstu no ES fondiem.

Tāpat kompānijas vadība atgādina, ka aizvadītajā gadā izstrādāja vairākas klasiskā alus šķirnes, kā arī sāka ražot vairāku veidu sidrus, kuri paredzēti tikai eksportam, ņemot vērā augsto akcīzes nodokli sidriem Latvijā. Tāpat kompānija sāka ražot bezalkoholiskos dzērienus «Morss» un «Veselības dzērienu» bez cukura.

2018.gadā «Ilgezeem» piedalījās arī vairākās starptautiskajās izstādēs, kā arī turpināja sadarbību ar partneriem no Palestīnas, Kuveitas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Irānas, Korejas, Šanhajas, Honkongas, Maldīvu salām, Izraēlas un Spānijas. Kompānija ieguva HALAL standarta produktu apstiprinājumu eksportam uz valstīm, kurās dominējošā ir islāma ticība. Arī šogad plānots piedalīties starptautiskās izstādēs ārpus Latvijas ar mērķi piesaistīt eksporta partnerus, tostarp NVS valstīs.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

"Luminor" banka piešķīrusi Iļģuciema kvasa un citu dzērienu ražošanas uzņēmumam SIA "Ilgezeem" finansējumu 0,845 miljonu eiro apmērā. Aizdevums paredzēts ražošanas tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai un iesala misas telpas rekonstrukcijai, lai efektivizētu ražošanu.

SIA "Ilgezeem" ir viens no lielākajiem kvasa un iesala dzērienu ražotājiem Latvijā, kas ar savu produkciju nodrošina galvenokārt vietējo tirgu, taču eksportē dzērienus arī uz vairākām Eiropas valstīm. Lai ražošanas procesu padarītu efektīvāku, uzņēmums ar bankas un Eiropas Savienības fondu atbalstu ir uzsācis nolietoto iekārtu nomaiņu un ražošanas telpu rekonstrukciju.

No "Luminor" bankas piešķirtā finansējuma 0,719 miljoni eiro paredzēti dažādu tehnoloģisko iekārtu iegādei, piemēram, kvasa misas vārīšanas iecirknim, tvaika sterilizatoriem un pakošanas līnijai. Savukārt par vairāk nekā 125 tūkstošiem eiro tiks rekonstruēta iesala misas telpa.

“1997. gadā Iļģuciema dzērienu rūpnīcai izdevās atjaunot kvasa ražošanu, nākamais solis bija Veselības dzēriens, savukārt 2012. gadā – medalus, ar ko atgriezām rūpnīcu alus ražošanas nozarē. 2017. gadā uzsākām klasiskā alus brūvēšanu nelielos apjomos. Un tagad saņēmām aizdevumu, kas rūpnīcai ļaus ar pilniem spēkiem atgriezties īstā, klasiskā alus ražošanā,” stāsta Rihards Jablokovs, SIA "Ilgezeem" Mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs.

Pierīgā, Piņķos tapusi vēl viena kafijas bodīte "Coffee Stop", informē uzņēmuma īpašnieki Uģis Pinete un Mārtiņš Rozenbergs.

Kafijas namiņu Piņķos viņi plānoja atvērt jau vairāk nekā gadu. Pagājušajā pavasarī uzņēmēji nespēja ideju realizēt līdz galam, tādēļ šogad uzskatīja to par prioritāti.

"Piņķus jau no pašas idejas sākuma uzskatām par ļoti piemērotu vietu mūsu konceptam, priecājamies, ka arī vietējie iedzīvotāji novērtē mūsu kvalitāti," pauž uzņēmēji.

Coffee Stop paplašinās Rīgas mikrorajonā 

Iļģuciemā, Vecajā Buļļu ielā atvērta kafijas bodīte "Coffee Stop", biznesa portālam Db.lv...

Kafijas namiņa koncepts un izskats Piņķos ir palicis nemainīgs - tas izskatās tieši tāpat kā Mārupē. Iļģuciema projektā vizuālais izskats mazliet atšķiras, taču piedāvājums visās četrās vietās ir identisks. Arī "Coffee Stop" mērķauditorija ir palikusi nemainīga - cilvēki, kuri savu darba ikdienu grib papildināt ar kafiju, ģimenes ar bērniem, kā arī ikviens, kas savā brīvajā laikā, pastaigā, izbraucienā vēlas sevi palutināt ar dzērienu vai desertu.

Šobrīd darbojas četri "Coffee Stop" kafijas namiņi - Mārupē - Rožu ielā un Lielā ielā, Piņķos - Rīgas ielā un Iļģuciemā - Vecā Buļļu ielā.

"Protams, rādītāji katrā vietā atšķiras, lielu lomu spēlē laika apstākļi un citas nianses. Taču priecājamies, ka spējam noturēt gan pastāvīgos klientus, gan katru dienu piesaistīt kādu jaunu kafijas baudītāju. Tālākie plāni un redzējums mums, protams, ir! Ir pieprasījums no klientiem dažādās Rīgas un Pierīgas vietās, taču mūsu mērķis ir nezaudēt produkta un apkalpošanas kvalitāti, lai cilvēki vienmēr būtu priecīgi iegriezties pie mums. Šis noteikti nav pēdējais "Coffee Stop"," atklāj uzņēmēji.

Pirmo kafijas namiņu "Coffee Stop" M. Rozenbergs ar draugu Uģi Pineti atvēra 2018.gada rudenī Mārupē. Iepriekš M.Rozenbergam piederēja uzņēmums "Boldžas kafija" Bolderājā. Savukārt otra kafijas bodīte "Coffee Stop" Mārupē tika atvērta 2019.gada rudenī.

Db.lv jau rakstīja par M.Rozenberga izveidoto kafijas bodīti "Boldžas kafija" Bolderājā, kuras darbība ugunsgrēka dēļ 2018.gada vasarā tika apturēta.

2024.gada pirmajos trijos ceturkšņos Iļģuciema iesala dzērienu ražotnes tīro pārdevumu apjoms sasniedza 5 miljonus 314 tūkstošus eiro, kas kļuva par jaunu rekordu pēc pandēmijas laikā ne tikai priekš rūpnīcas, bet arī lejamo dzērienu veikalu segmentā, informē SIA Ilgezeem.

Turpinot atgūt savas pozīcijas, Rīgas neatkarīgā alus darītava Iļģuciema, novembrī, atvēra divus jaunus rūpnīcas veikalus, ieguldot savas tirdzniecības infrastruktūras attīstībā vairāk nekā 20 tūkstošus eiro.

Uzņēmums informē, ka tiešo tirdzniecības pārstāvniecību tīkls notirgoja iesala dzērienu 1 miljona 296 tūkstošu eiro apmērā. Salīdzinot ar attiecīgu 2022.gada periodu, lejamo dzērienu veikali, par 2024.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, notirgoja par 37% vairāk, bet salīdzinājumā ar pagājušo gadu, - par 15% vairāk. Kopumā tīro pārdevumu apjoms Latvijas mazumtirdzniecībā sasniedza 2 miljonus 274 tūkstošus eiro.

Novembrī rūpnīca atvēra divus jaunus veikalus, paplašinot savu tīklu līdz 15 tiešajām tirdzniecības pārstāvniecībām. Viens no tiem tika atvērts Jelgavā, kur tagad strādā divi zīmola veikali, bet otrs Rīgā, kļūstot par 11 rūpnīcas tirdzniecības vietu galvaspilsētā. Viena lejamo dzērienu veikala atvēršanas izmaksas rūpnīcai veido ap 10 tūkstošiem eiro.

2019. gada maijā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas turpināja palielināties: mēneša laikā tās pieauga par 0,3 %, vidējai cenai sasniedzot 810 EUR/m², liecina Arco Real Estate dati.

Kopš 2019. gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 1,7 %.

2019. gada maijā sērijveida dzīvokļu vidējā cena palielinājās gandrīz visos Rīgas lielākajos mikrorajonos, tomēr pieaugums vairs nebija tik būtisks kā aprīlī. Divistabu dzīvokļu cenas maijā saglabājās nemainīgas, bet mazāku un lielāku dzīvokļu cenām bija tendence palielināties.

Arī Rīgas apkārtnē turpinājās dzīvokļu cenu pieaugums. Visvairāk cenas maijā palielinājās Ogrē (0,7 %) un Jūrmalas mikrorajonā Kauguros (0,9 %). Rīgas mikrorajonos dzīvokļu piedāvājumam 2019. gada pirmajā ceturksnī bija līdzīgas tendences kā 2018. gadā, tomēr pēc aprīļa straujā piedāvājuma samazinājuma maijā sekoja straujš pieaugums. Piedāvājums joprojām bija zemāks nekā pirms gada maijā (- 6 %).

Dzērienu ražotājam SIA "Ilgezeem" reģistrēta 615,35 tūkstošu eiro vērta komercķīla, liecina "Lursoft" dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS "Luminor Bank". Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret komercķīlas devēju, kas izriet no 2020.gada 9.jūnija kredīta līguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem.

Par labu bankai SIA "Ilgezeem" ieķīlājis savus krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

"Lursoft dati rāda, ka šobrīd SIA "Ilgezeem" reģistrētas trīs aktīvas komercķīlas.

Uzņēmuma Tirdzniecības un Mārketinga nodaļas vadītājs Rihards Jablokovs portālam db.lv skaidro, ka SIA "Ilgezeem" (Iļģuciema kvasa, medalus, alus ražotājs) saņēmis finansējumu rūpnīcas modernizācijai un attīstībai.

Runājot par Covid-19 ietekmi uz uzņēmuma darbību, viņš stāsta, ka pandēmijas laikā uzņēmuma iesala dzērienu apgrozījums vairākās mazumtirdzniecības veikalu ķēdēs krities par 10-35%, savukārt dažās ķēdēs kritums nebija novērojams. Vidējais mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bijis 7-10% robežās.

Grausta stāvoklī esošais nekustamais īpašums Rīgā, Iļģuciemā, Lidoņu ielā 27 - bijusī kinoteātra Ilga ēka - patlaban pieder juridiskai personai, ar lielveikaliem Rimi saistītajai SIA Plesko Real Estate.

Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite biznesa portālam db.lv atklāja, ka šobrīd ēkas projekts Lidoņu ielā ir izstrādes beigu stadijā, un nākamgad tur tiks atvērts Rimi lielveikals.

Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs vakar db.lv pastāstīja - šobrīd ir zināms, ka konkrētais nekustamais īpašums tiks attīstīts. Tās viņš dēvē par pozitīvām pārmaiņām, tomēr piebilst: «Neskatoties uz to, arī projekta izstrādes laikā īpašnieks, ieguldot minimālus līdzekļus ,varētu to sakārtot tā, lai Iļģuciema iedzīvotājiem šī teritorija būtu pievilcīga ikdienas gaitās.»

Rēzeknes pilsētas pašvaldība pārtraukusi iepirkumu rūpniecības kompleksa ar ražošanas korpusu, kā arī administratīvi saimnieciskās ēkas, palīgtelpu, tehnisko telpu un piebrauktuves ceļa būvniecībai un būvuzraudzībai.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Rēzeknes pilsētas pašvaldībā, iepirkums pārtraukts, lai ieviestu būtiskas izmaiņas tā dokumentācijā. Tuvākajā laikā plānots izsludināt jaunu iepirkumu.

Pašvaldībā atklāja, ka izmaiņas iepirkuma dokumentācijā saistītas ar tehniskās specifikācijas prasību - būvdarbu apjoma - un noteikto kvalifikācijas prasību, tostarp iepirkuma nolikuma noteikumu, būtiskiem grozījumiem.

Detaļas un plašāku informāciju par nepieciešamajām izmaiņām dokumentācijā pašvaldībā solīja atklāt pēc atkārtotā iepirkuma izsludināšanas.

Rūpniecības kompleksa tehniskā projekta autore ir Madonas SIA Ceturtais stils. Saskaņā ar projektu pašvaldības teritorijā, Viļakas ielā 1, plānots uzcelt rūpniecības ēku 4981 kvadrātmetra platībā un biroja ēku 1802 kvadrātmetru platībā.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 9,516 miljardi eiro, kas ir par 161,3 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.'

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada astoņos mēnešos bija par 606,6 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada astoņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,963 miljardus eiro, kas ir par 166,5 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 7,419 miljardus eiro, kas ir par 259,8 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,544 miljardu eiro apmērā, kas ir par 93,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 552,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos trijos mēnešos iekasēti 3,325 miljardi eiro, kas ir par 40,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos bija par 109,2 miljoniem eiro jeb 3,4% lielāki nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,126 miljardus eiro, kas ir par 35,6 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 91,4 miljoniem eiro jeb 3%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,58 miljardus eiro, kas ir par 65,4 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 545,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,292 miljardi eiro, kas ir par 29,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri nodokļu ieņēmumi šogad janvārī pieauguši par 24,2 miljoniem eiro jeb 1,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2024.gada janvārī veidoja 1,225 miljardus eiro, kas ir par 27,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,013 miljardus eiro, kas ir par 37,5 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 211,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī bija 66,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9 miljoniem eiro jeb 2,8% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,268 miljardu eiro, kas ir par 106,5 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada septiņos mēnešos bija par 506,1 miljonu eiro jeb 6,5% lielāki nekā 2023.gada septiņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 7,788 miljardus eiro, kas ir par 112,7 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 6,476 miljardus eiro, kas ir par 192 miljoniem eiro jeb 2,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,312 miljardu eiro apmērā, kas ir par 79,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 480,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,2 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,389 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,257 miljardus eiro, kas ir par 34,5 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 73,5 miljoniem eiro jeb 3,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,82 miljardus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 436,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos pagājušā gada 11 mēnešos iekasēti 13,168 miljardi eiro, kas ir par 224,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada 11 mēnešos bija par 860,2 miljoniem eiro jeb 7% lielāki nekā 2023.gada 11 mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi pērn 11 mēnešos veidoja 12,394 miljardus eiro, kas ir par 229,8 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi 11 mēnešos veidoja 10,23 miljardus eiro, kas ir par 354,7 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,164 miljardu eiro apmērā, kas ir par 125 miljoniem eiro jeb 6,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 11 mēnešos bija 774,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 5,6 miljoniem eiro jeb 0,7% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,54 miljardi eiro, kas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija par 213,7 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,27 miljardus eiro, kas ir par 30,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 190,5 miljoniem eiro jeb 4,7%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,552 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 2,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 718,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 47,6 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēti 10,74 miljardi eiro, kas ir par 145,6 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada deviņos mēnešos bija par 672,2 miljoniem eiro jeb 6,7% lielāki nekā 2023.gada deviņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,114 miljardus eiro, kas ir par 153 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 8,378 miljardus eiro, kas ir par 256,1 miljonu eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,736 miljardu eiro apmērā, kas ir par 103,1 miljonu eiro jeb 6,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 626,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 7,5 miljoniem eiro jeb 1,2% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,967 miljardi eiro, kas ir par 173,9 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada desmit mēnešos bija par 764,7 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada desmit mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,268 miljardus eiro, kas ir par 182,4 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 9,327 miljardus eiro, kas ir par 298,3 miljoniem eiro jeb 3,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,941 miljarda eiro apmērā, kas ir par 115,9 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 699,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 8,5 miljoniem eiro jeb 1,2% vairāk, nekā plānots.

Rēzeknē pārtraukts arī atkārtotais pilsētas pašvaldības izsludinātais iepirkums rūpniecības kompleksa ar ražošanas korpusu, kā arī administratīvi saimnieciskās ēkas, palīgtelpu, tehnisko telpu un piebrauktuves ceļa būvniecībai un būvuzraudzībai.

Ka aģentūru LETA informēja Rēzeknes pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes vecākais projektu vadītājs Imants Mekša, iepirkums pārtraukts, lai ieviestu izmaiņas iepirkuma dokumentācijā, kas saistītas ar tehniskās specifikācijas prasību (būvdarbu apjomu) un noteikto kvalifikācijas prasību (tai skaitā iepirkuma nolikuma noteikumu) būtiskiem grozījumiem.

Patlaban tiek gaidīts ekspertīzes atzinums ar labojumiem būvprojekta risinājumos un apjomos un 2017.gada sākumā konkurss tiks izsludināts vēl reizi.

Tehniskā projekta autore ir Madonas SIA "Ceturtais stils". Saskaņā ar projektu pašvaldības teritorijā, Viļakas ielā 1, plānots uzcelt rūpniecības ēku 4981 kvadrātmetra platībā un biroja ēku 1802 kvadrātmetru platībā.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,202 miljardi eiro, kas ir par 369,9 miljoniem eiro jeb 3,4% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada desmit mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos pieauguši par 1,1 miljardu eiro jeb 10,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 10,563 miljardus eiro, kas ir par 362,5 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,82 miljardus eiro, kas ir par 275,5 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 87 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 639,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos 2023.gada 11 mēnešos iekasēti 12,307 miljardi eiro, kas ir par 358,9 miljoniem eiro jeb 3% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada 11 mēnešiem nodokļu ieņēmumi pērn 11 mēnešos pieauguši par 1,109 miljardiem eiro jeb 9,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2023.gada 11 mēnešos veidoja 11,601 miljardu eiro, kas ir par 352,8 miljoniem eiro jeb 3,1% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,655 miljardus eiro, kas ir par 249,6 miljoniem eiro jeb 2,7% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,945 miljardu eiro apmērā, kas ir par 103,2 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2023.gada 11 mēnešos bija 707,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,8 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.